Laipni lūgti biedrības "Patvērums "Drošā māja"" interneta vietnē!

Konsultācijas Rīgā
+371 25565098, +371 28612120
Skype: PatverumsDM
Lāčplēša iela 75 - 9/10, Rīga
Konsultācijas reģionos
Latgale
+371 25723222
Kurzeme
+371 25719118
Vidzeme
+371 25719266
Zemgale
+371 25719588

Fiktīvās laulības ar pakistāni: Astoņi gadi psiholoģiska terora un vardarbības

Ievietots: 26.10.2015

                                                                                   

                                       Līdzfinansē Eiropas Savienības programma "Noziedzības profilakse un apkarošana"

                       

 

Anonīmā sarunā ar portālu «Apollo» Terēze (vārds ir mainīts) atklāja savu rūgtās pieredzes stāstu, savulaik stājoties fiktīvās laulībās ar pakistāni Īrijā.

Viss aizsākās 2007.gadā, kad Terēze izšķīrās no vīra, ar kuru viņiem bija kopīgi divi nepilngadīgi bērni. Pēc šķiršanās Terēzes vīrs nelikumīgi kopā ar bērniem aizbrauca uz Īriju. Sieviete to ļoti pārdzīvojusi, tāpēc nolēmusi, ka arī viņai jādodas uz Īriju un jādzīvo netālu no saviem bērniem, lai varētu ar viņiem tikties un varbūt arī «dabūt sev atpakaļ». Ar Latvijas draugu atbalstu nopirkusi biļeti un aizbraukusi, savukārt Īrijā esošie draugi palīdzējuši atrast darbu – Terēze strādājusi par auklīti polietes un pakistāņa ģimenē.

Kādu brīdi auklējusi polietes un pakistāņa trīs atvases, viņa saņēmusi no saviem darba devējiem dīvainu piedāvājumu. «Man piedāvāja fiktīvās laulības, par kurām man pienāktos 5000 eiro. Man būtu jāprec mana darba devēja pakistāņa brālis Pakistānā. Es nobijos. Negribēju braukt pilnīgi viena uz Pakistānu, man bija bail un es atteicos no šī piedāvājuma. Turpināju pie viņiem strādāt. Algu saņēmu ļoti niecīgu, man maksāja 75 eiro mēnesī. Dzīvot varēju par brīvu, ēst man arīdzan deva. Es mēģināju atrast citu darbu, bet man neveicās, jo līdz šim esmu strādājusi tikai par apkopēju un kopusi lopus,» stāsta cietusī sieviete, kurai tolaik bija 36 gadi.

Pēc septiņiem vai astoņiem mēnešiem Terēze piedāvājumu fiktīvi laulāties saņēmusi atkal. Šoreiz gan viņai nekur nebūtu jābrauc – precēties varētu turpat Īrijā, solīja maksāt uzturnaudu 400 eiro mēnesī. «Es negribēju, man bija bail, bet atbrauca mans «nākamais vīrs» un iedrošināja, ka viņš samaksās, bet es pēc tam varēšu braukt atpakaļ uz Latviju. Es piekritu, jo Īrijā man nesanāca ne nopelnīt naudu, ne arī dzīvot kopā ar bērniem. Biju bezizejas situācijā, kur nauda atrisinātu diezgan daudz.»

Terēze pametusi auklītes darbu un pārvākusies dzīvot pie pakistāņa, kurš dzīvoja vienā dzīvoklī ar vēl vienu pakistāņu ģimeni. «Man ierādīja atsevišķu istabu. Es nokļuvu lielā izolācijā, jo nedrīkstēju iet ārā no savas istabas. Pārtiku man deva vienreiz dienā, pakistānis bija emocionāli vardarbīgs. Viņš gribēja pēc iespējas ātrāk apprecēties, bet es teicu, ka man ir jāpadzīvo un jāpaskatās. Aiz dusmām viņš meta pa gaisu dažādus priekšmetus, lamājās, izdarīja psiholoģisku spiedienu, teica, ka ar mani notiks kas slikts, ja es nepiekritīšu, neļāva sazināties ne ar draugiem, ne ar radiem. Biju tādā izmisumā un bailēs, ka piekritu ar viņu apprecēties.»

Visu interviju lasiet portālā www.apollo.lv<<

Anita Ūdre, «Patvērums «Drošā māja»» sociālā darbiniece

Terēze pie mums nonāca ne gluži pēc brīvas gribas, viņu pierunāja kāda cita sieviete, kas bija izgājusi mūsu rehabilitāciju. Viņai bija ļoti zema pašapziņa. Tikai pēc vairākkārtīgām sarunām sieviete uzsāka sociālās rehabilitācijas programmu. Ar Terēzi strādāja jurists, psihologs un sociālais darbieks. Pirmkārt, bija jāizšķir fiktīvās laulības. Otra problēma bija Terēzes veselības stāvoklis. Mēs palīdzējām apmaksāt ārstus, nodrošinājām regulāras psihologa konsultācijas, kas ļāva viņai apzināties situāciju - ka tika piespiesta, apmānīta, ka nav vainīga pie notikušās vardarbības.

Terēzes laulību izdevās atzīt par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža. Tas nozīmē, ka pakistāņa uzturēšanās Īrijā ir nelegāla, un viņš tiks izsūtīts no Īrijas. Pirms tiesas, protams, bija ļoti liela nervozēšana. Zvanīja pakistāņa advokāts, pats arī rakstīja draudu vēstules, ka viņš atbrauks un izrēķināsies.

Šobrīd sievietei ir daudz veselīgāka pašapziņa, arī traumas vairs nav tik smagas. Psiholoģiski nepieciešami vairāki gadi, lai «atietu» no kā tik traumējoša. Cilvēks ir spējīgs dzīvot un strādāt, veidot attiecības. Šādi gadījumi parasti notiek galējā bezpalīdzības stāvoklī. Cilvēki piekrīt tam, kam normālos apstākļos nepiekristu - tikai tāpēc, lai izbēgtu no bezizejas.

Šā gada 18.augustā Īrijā spēkā stājušies grozījumi Laulību likumā, kas dod plašākas pilnvaras Laulību reģistrācijas dienesta darbiniekiem izvērtēt aizdomīgus laulību reģistrēšanas pieteikumus, īpaši uzmanību pievēršot pāriem, no kuriem viens ir kādas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, bet otrs – trešo valstu valstspiederīgais. Normatīvā akta regulējuma grozījumu mērķis ir novērst ļaunprātīgu laulības institūcijas izmantošanu – noslēgt fiktīvas laulības – imigrācijas nolūkos.

Lai mazinātu fiktīvo laulību gadījumus, jau kopš šā gada janvāra 6 Eiropas Savienības valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Īrijā, Slovākijā projekta “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) ietvaros tiek pētīts fiktīvo laulību fenomens. Projekts “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) tiek īstenots ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai autora viedokli, un, lai arī kā tiktu izmantota tajā ietvertā informācija, Eiropas Komisija par to neuzņemas nekādu atbildību. Granta līguma Nr.HOME/2013/ISEC/AG/THB/4000005845. #HESTIA_THB

Informāciju publicēja (saskaņojot ar apollo.lv redakciju): Rasa Saliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr. 29145314, e-pasts: rasa.salina@gmail.com