Laipni lūgti biedrības "Patvērums "Drošā māja"" tīmekļa vietnē!

Konsultācijas Rīgā
+371 25565098 (I-V 9:00-17:00)
+371 28612120 (I-V 9:00-17:00)

+371 67898343 (I-V 9:00-20:00)
Skype: PatverumsDM
Lāčplēša iela 75 - 1 B, Rīga
Konsultācijas reģionos
Latgale
+371 25723222
Kurzeme
+371 25719118
Vidzeme
+371 25719266
Zemgale
+371 25719588

Alūksnes Ziņas: Pasargāt sevi un tuviniekus no cilvēku tirdzniecības

Ievietots: 23.04.2013

Alūksnes Ziņas, 19.04.2013.

Autors: Diāna Lozko

Pirmdien Eiropas Komisija brīdināja, ka cilvēktirdzniecība un mūsdienu verdzība Eiropas Savienībā kļūst aizvien izplatītāka, taču par šiem noziegumiem sodīto personu skaits sarūk.

Alūksnē ir vervētāji.

Sandra Zalcmane, alūksniete, biedrības “Patvērums “Drošā māja”” valdes priekšsēdētāja:

Arī Alūksnē ir vervētāji un mūsu biedrībā pēc palīdzības ir vērsušies arī cilvēku tirdzniecības upuri no Alūksnes un Apes novadiem. Cilvēki bieži domā, ka var uzticēties saviem radiniekiem vai draugiem, bet ne vienmēr tā tas arī ir un bieži vien vervētāji ir cilvēkam tuvi cilvēki.

Cilvēku tirdzniecībai ir vairāki veidi. Viens no izplatītākajiem ir tāds, ja cilvēks aizbrauc strādāt, viņam aiztur algu vai arī to neizmaksā (piespiedu darbs). Piedāvā citu darbu sakot, ka tas ir tikai pagaidu variants, bet laika gaitā nekas nemainās. Otra izplatītākā tirdzniecības forma saistās ar piespiedu seksuālajiem pakalpojumiem un tajos var ciest ne tikai sievietes, bet arī vīrieši. Puiši un vīrieši tiek piespiesti uzņemties porno filmās, sievietēm piespiež sniegt seksuālos pakalpojumus vai arī tas ir sekss pa telefonu.

Cilvēkam ir jāzina elementāras svešvalodu zināšanas, bet mēdz gadīties, ka aizbraucot uz Angliju priekšnieks būs polis, kurš runās poliski un cilvēkiem būs grūtības saprasties. Mūsu biedrībai ir arī mājas lapa: http://www.patverums-dm.lv, kurā cilvēki var atrast dažādu informāciju un padomus. Mums var arī droši zvanīt pa tālruni: 67898343 vai 28612120. 

Esmu viens no pirmajiem sociālajiem darbiniekiem, kurš uzsāka sociālo darbu ar cilvēku tirdzniecībā cietušajiem un mana pieredze rāda, ka galvenais ir sevi izglītot, jo nav tā, ka cieš tikai cilvēki ar zemu izglītības līmeni. Starp cietušajiem ir arī tādi, kuri pabeiguši labas augstskolas un vairākas reizes pat bijuši ārzemēs. Ir sev jāatbild, ko es darītu, ja ārzemēs pazaudētu pasi. Uz kurieni es ietu? Vai visās valstīs ir Latvijas vēstniecība? Diemžēl daudziem šķiet, ka vēstniecības ir visur, bet tā tas gluži nav.

Nekādā gadījumā nedrīkst nevienam atdot savu pasi.

Vineta Riepniece, jauniete no Alūksnes:

Nezinu nevienu cilvēktirdzniecības gadījumu Alūksnes un Apes novadā, taču tas nenozīmē, ka kas tāds nenotiek.
Lai pasargātu sevi no cilvēktirdzniecības, dodoties strādāt uz ārzemēm, jāpieprasa darba devējam pēc iespējas detalizētāks darba līgums latviešu valodā vai valodā, kuru ļoti labi pārzini. Ja brauc strādāt caur darbā iekārtošanas firmu jāpārliecinās, ka tā ir licenzēta. Ja alga, darba vai dzīvošanas apstākļi atšķiras no darba līgumā noteiktajiem, tad jāsazinās ar aģentūru, kas iekārtoja darbā. Braucot uz ārzemēm daudzi var piemirst šīs svarīgās lietas un atstāt tās novārtā.

Sarunvalodas līmenī ir jāpārzina tās valsts valoda, uz kuru dodies strādāt. Tas tikai dos iespēju saprast un saklausīt sarunas un novērtēt vai kaut kas nav kārtībā.

Ir jāinformē radinieki, draugi par darbu ārzemes (informācija par daba devēju, dzīvesvietas adrese, telefona numurs). Jāsazinās ar radiniekiem un jāinformē par pārmaiņām, kas saistītas ar darbu, dzīvesvietas maiņu. Nereti jaunieši aizdodas un nedod par sevi nekādu ziņu un palicēji nezina vai ar šo cilvēku viss ir kārtībā, vai arī viņam ir nepieciešama palīdzība.

Jānoskaidro tuvākās Latvijas vēstniecības adrese, tālruņa numurs. Nedrīkstētu doties ceļā bez naudas, jāpaņem līdzi vismaz tik daudz, lai pietiktu mājupceļam un nekādā gadījumā nedrīkst nevienam atdot savu pasi!

Es nebrauktu strādāt uz ārzemēm, ja nebūtu pārliecināta par savu drošību. Esmu strādājusi Vācijā skolas prakses laikā 3 mēnešus un mana pieredze ir ļoti pozitīva, jo turp braucot ļoti uzmanīgi izvērtēju darba piedāvājumu.

Vai nav vienalga, kur cilvēks tiek izmantots?

Santa Eglīte, jauniete:

Latvijas pilsoņi uz to uzķeras, jo grib izdzīvot. Nevienam nav noslēpums, ka Latvijā ekonomiskā situācija ir tāda kāda tā ir. Nebīšos teikt - smieklīgas algas, smieklīga bērnu nauda un tā tālāk. Tāpēc arī daudzi cilvēki, iedzīti bezizejā, ir spiesti pieņemt dzīvē tik radikālu lēmumu kā – riskēt, neskatoties uz to kas viņus gaida. Es personīgi par to gribētu izteikties skarbi: vai nav vienalga kur cilvēks tiek izmantos - šeit Latvijā, pildot darba pienākumus un nesaņemot pat par to atalgojumu, vai arī tiek izmantots ārvalstīs un, varbūt, saņem peļņu. Iznākums jau tā pat būs viens - pagrimums. Cilvēkam taču ir daudz vajadzību, piemēram, primārā – ēst. Protams, pliks jau arī nestaigās. Un ja nav par ko, ko tad? Tad cilvēks pieņems jeb kādu piedāvājumu, lai tikai būtu mēģinājis izsisties. Kāpēc nesoda personas par cilvēku izmantošanu nemācēšu teikt, tā jau tagad "modes" lieta klausoties vispār, kas pasaulē notiek. Nekas taču vairs nav kā bija, kā pirms gadiem 20. Cilvēki ir palikuši ļaunāki, vienaldzīgāki, vienu vārd sakot - savādāki.

Verdzība un cilvēku tirdzniecība viennozīmīgi ir liela problēma. Katru reizi kad redzu un dzirdu, ka ir pazudis kāds cilvēks, zosāda uzmetas, padomājot, kāds varētu būt viņa liktenis.

Es nezinu, kas to varētu apturēt, tikai jācer, ka cilvēki paliks labāki, viss īstenībā ir atkarīgs no cilvēkiem. Gribētos jau šādās situācijās domāt optimistiski, bet laiks rādīs. Galvenais ir sargāt sevi un blakus esošos, tas manuprāt ir vienīgais glābiņš šobrīd no visa ļaunā.