Laipni lūgti biedrības "Patvērums "Drošā māja"" tīmekļa vietnē!

Konsultācijas Rīgā
+371 25565098, +371 28612120
Skype: PatverumsDM
Lāčplēša iela 75 - 1 B, Rīga
Konsultācijas reģionos
Latgale
+371 25723222
Kurzeme
+371 25719118
Vidzeme
+371 25719266
Zemgale
+371 25719588

Intervija: Brīvprātīgais darbs palīdz Latviju padarīt labāku!

Ievietots: 03.06.2014

    

„Kopumā brīvprātīgais darbs mani saista, jo tas dod iespēju uzzināt daudz jauna par tēmām, kas pašu interesē – integrāciju, cilvēku dažādību,” stāsta brīvprātīgā Iluta Ozere, kura jau vairākus gadus aktīvi darbojas biedrībā „Patvērums „Drošā māja””. Viņa jau otro gadu ir arī viena no brīvprātīgo komandas aktīvistēm trešo valstu valstspiederīgo integrācijas projektos.

Lai nodrošinātu pēc iespējas individuālāku pieeju katram tiešās mērķa grupas pārstāvim, projekta īstenošanas gaitā brīvprātīgie iesaistās latviešu valodas kursu, sarunvalodas klubiņu norisē, pēc nepieciešamības arī pavadonības nodrošināšanā, piemēram, atbalsta sniegšana senioram orientēties vidē un atrast nepieciešamo pakalpojumu vai konkrētu vietu un tml., kā arī informatīvo dienu „Riču Raču”organizēšanā, kas šogad notiek Ozolniekos, Salaspilī un Stopiņos.

Iluta, cik sen Tu darbojies kā brīvprātīgā un kāda ir Tava motivācija?

Biedrībā „Patvērums „Drošā māja”” darbojos jau vairāk kā trīs gadus, jo mani saista labais darbs, kas tiek veikts, atbalstot cilvēkus. Man šķiet interesanta imigrantu integrācijas tēma, kas ikdienā patiesi izpaužas gan brīvprātīgo daudznacionālajās sapulcēs, gan dažādajās projektos īstenotajās iespējās, piemēram latviešu valodas apmācībās un atbalsta sniegšanā senioriem.

Kādi ir Tavi kā brīvprātīgā ieguvumi no dalības projektā "Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai 2"

Tā kā projekta ietvaros mums visiem tiek sniegta iespēja iesaistīties integrācijas procesā, es varu izjust savu ieguldījumu ne tikai sabiedrības vides attīstīšanā pozitīvā virzienā, bet arī individuāla atbalsta sniegšanā projektā iesaistītajiem cilvēkiem. To darot, es varu palīdzēt šiem cilvēkiem apgūt Latviju un mūsu – latviešu valodu. Savā ikdienas brīvprātīgajā darbā esmu novērojusi, ka trešo valstu valstspiederīgajiem ir svarīgi uzzināt, kā darbojas šejienes sabiedrība, kāds ir dienas ritms un kā mēs maināmies gadalaikiem mijoties.

Mēdz gadīties arī svarīgi jautājumi no ikdienas problēmām, piemēram, kāpēc nevar dabūt jaunu e-talonu, ja vecais pazaudēts, vai - kā ekonomēt elektrību? Man kā „Patvērums „Drošā māja”” brīvprātīgajai šķiet pašsaprotami, ka sarunāties ar iebraucējiem latviski un paskaidrojot, kas mēs esam vienkāršā sarunā - ir tieši tā iespēja, kas viņiem nepieciešama, lai šeit integrētos. Diemžēl daudzi no integrācijas baidās, jo viņiem liekas, ka tas ir ļoti dārgs un sarežģīts process, kaut arī patiesībā dialogs starp dažādām kultūrām un vienai otras pieņemšana ir veids, kā padarīt mūsu sabiedrību krāsaināku un bagātāku. Gandarījums, ko es gūstu, redzot smaidu vai atvieglojumu, izpratni latviešu un iebraucēju sejās, ir mana galvenā motivācija, jo jūtu, ka man ir izdevies Latviju padarīt par jaukāku un labāku vietu ne tikai man, bet arī citiem.

Kāds ir tieši Tavs pienesums šai projektā?

Tā kā man patīk fotografēt, es ļoti labprāt savas prasmes piedāvāju projekta ietvaros fiksējot dažādus notikumus, piemēram, radošās darbnīcas bērniem un vecākiem, informatīvās dienas “Riču Raču” un brīvprātīgo seminārus. Es ceru, ka manis sniegtais atbalsts, sarunājoties, informējot un palīdzot praktiski, ir nozīmīga artava, lai atvieglotu iebraucēju  iekļaušanos Latvijā un palīdzētu „Patvērums „Drošā māja”” mērķu sasniegšanā.

Viena no svarīgākajām lietām man šķiet latviešu valodas apguve, tāpēc man ļoti patika arī Olaines latviešu valodas skolotājas lūgums latviski parunāties ar viņas audzēkņiem Salaspils „Riču Raču” informatīvajā dienā, kas noritēja 17. maijā. Turklāt es biju patīkami pārsteigta par sarunbiedru milzīgo valodas zināšanu izaugsmi šajā īsajā projekta īstenošanas laikā, jo sarunas latviski notika par visai sarežģītām tēmām.

Kādi, Tavuprāt, ir mērķa auditorijas ieguvumi no projekta aktivitātēm? Cik tas viņiem ir nepieciešams? 

Es uzskatu, ka lielākā vērtība, ko viņi iegūst, ir iespēja uz latviešu valodas apguvi orientētās aktivitātēs iepazīties savā starpā un ar vietējiem iedzīvotājiem, tādā veidā uzlabojot gan savas zināšanas par Latviju, valodu, gan attīstot savu pašapziņu.

Forši, ka aktivitātes ir tik dažādas, kaut arī „rāmējums” ir viens. Manuprāt, tas ir ļoti vērtīgi viņiem visiem un ceru, ka arī nākotnē varēsim turpināt šo darbu. Es ar prieku savas brīvprātīgās aktivitātes turpināšu, tomēr es apzinos, ka priekš tām ir jābūt projektiem, lai nodrošinātu šo iespēju iesaistīties integrācijas procesā.

Kādās aktivitātes mērķa auditorijai, Tavuprāt, ir visbūtiskākās, kāpēc?

Jau minēju, ka latviešu valodas apmācība ir vissvarīgākā aktivitāte. Tā nodrošina elementāru vajadzību sazināties mums visiem savā starpā, turklāt ne visi trešo valstu valstspiederīgie pārvalda krievu valodu. Latviešu valoda ir šis vienojošais faktors un galvenais Latvijā dzīvošanai nepieciešamais instruments.  

Ko Tu ieteiktu potenciālajiem brīvprātīgajiem?

Grūti kaut ko ieteikt, jo katram brīvprātīgajam ir mazliet citas intereses un motivācija iesaistīties brīvprātīgajā darbā. Galvenais ieteikums šajā projektā varētu būt – atvērts prāts. Mēs dzīvojam ļoti globālā un multikulturālā pasaulē, tāpēc domājam, ka esam pieraduši pie ārzemniekiem. Bet ir atšķirība starp tūristiem, kas šeit atstāj savus iekrājumus, mūsu no Latvijas emigrējušo latviešu draugiem un ģimenes locekļiem, kas atbrauc viesoties, kā arī nepilsoņiem. Pavisam cita lieta ir cilvēki, kas šeit apmetušies uz dzīvi un par viņiem ir daudz negatīvu stereotipu. Mans aicinājums ir būt atvērtai dažādajam, tālāk viss izdosies!

 

Lai veicinātu trešo valstu valstspiederīgo līdzdalību sabiedrības procesos un nodrošinātu pilnvērtīgu piekļuvi atbalsta, adaptācijas un integrācijas pakalpojumiem Latvijā, nevalstiskās organizācijas „Patvērums „Drošā māja”” un „Sabiedriskais politikas centrs PROVIDUS” jau kopš šā gada janvāra organizē dažādus integrācijas pasākumus Rīgā, Ozolniekos, Olainē, Salaspilī, Stopiņos un Liepājā, kuros iesaistīti vairāk nekā 200 trešo valstu valstspiederīgie un Latvijas iedzīvotāji. 

Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Projekta "Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai 2" īstenošana tiek līdzfinansēta 75% no Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un 25% no valsts budžeta līdzekļiem. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".