Laipni lūgti biedrības "Patvērums "Drošā māja"" tīmekļa vietnē!

Konsultācijas Rīgā
+371 25565098 (I-V 9:00-17:00)
+371 28612120 (I-V 9:00-17:00)

+371 67898343 (I-V 9:00-20:00)
Skype: PatverumsDM
Lāčplēša iela 75 - 1 B, Rīga
Konsultācijas reģionos
Latgale
+371 25723222
Kurzeme
+371 25719118
Vidzeme
+371 25719266
Zemgale
+371 25719588

Konferencē diskutē par migrācijas tēmas atspoguļošanu medijos

Ievietots: 09.12.2016

                  

Lai dalītos pieredzē par bēgļu krīzes un integrācijas jautājumu atspoguļošanu Zviedrijā un Latvijā, kā arī veidotu sabiedrības izpratni par bēgļu krīzes ietekmi Latvijā, šā gada 2.decembrī biedrība “Patvērums “Drošā māja”” projekta “Informācijas centrs imigrantiem” ietvaros rīkoja starptautisku konferenci “Migrācija medijos: fakts, vēstījums, uztvere”. Pasākums pulcēja kopumā 100 dažādu jomu speciālistus no valsts, nevalstiskajām organizācijām, studentus, masu mediju pārstāvjus un citus interesentus.

Konferences ievadrunā Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis uzsvēra sabiedrības un mediju mijiedarbības aspektus, kā arī minēja Latvijas likumdošanā sabiedrisko mediju pleciem uzlikto pienākumu sabiedrības integrēšanā.Sabiedriskā pasūtījuma tiesiskais regulējums paredz, ka mediji ir ne tikai sabiedrības rezonēšanas telpa. Latvijas likumdevējs ir gājis tālāk un – līdzīgi mums radniecisko demokrātisko sabiedrību risinājumiem - ir devis sabiedriskajiem medijiem sabiedrības integrēšanas uzdevumu. Tāpat attiecīgā tiesību norma paredz pienākumu sabiedriskajiem medijiem „veicināt dažādu sabiedrības grupu pārstāvju līdzdalību programmu un satura veidošanā”, kā arī „paredzēt raidījumus mazākumgrupām. Šādi likumā paredzēti mediju darba uzdevumi uzliek milzu atbildības nastu šo mediju satura veidotājiem – žurnālistiem un redaktoriem”. Viņš arī norādīja, ka Kultūras ministrijai, plašās profesionāļu darba grupās pusotra gada garumā strādājot pie nule Ministru kabineta apstiprinātajām Mediju politikas vadlīnijām, ir cita starpā nācies secināt, ka mediju profesionālā kvalitāte, ētikas standartu iedibināšana un mediju profesionāļu izglītība ir būtiski prioritāri virzieni, kur nepieciešama aktīva valsts politiskā rīcība. R.Putnis informēja, ka līdz 2018.gadam ir paredzēts izstrādāt jaunu sabiedrisko mediju pārvaldību ar institucionalizētu kvalitātes vadību un atbildīguma nodrošināšanu. “Raugoties nākotnē, ņemos prognozēt, ka mediju vide noteikti nekļūs vienkāršāka, tāpēc tāda veida sarunas kā šodien ir ļoti būtiskas un nepieciešamas”.

Balstoties uz “Patvērums “Drošā māja”” ilggadējo praktisko pieredzi darbā ar trešo valstu pilsoņiem, biedrības vadītāja Sandra Zalcmane pauda viedokli, ka izteiktais vairums Latvijas iedzīvotāju nekad nav saskārušies ar imigrantiem reālajā dzīvē, līdz ar to viņu viedokli, dažkārt nedrošību vai pat bailes, galvenokārt veido mediji. Jo īpaši šobrīd mediju loma šīs tematikas atspoguļošanā ir nozīmīgāka nekā jebkad. Tāpat viņasprāt bieži vien dokumentālais fakts, mediju vēstījums un auditorijas uztvere nav simetriski.  

Konferences uzmanības lokā bija praktiskais mediju darbs, atspoguļojot un analizējot ar migrāciju saistītos jautājumus. Tēmas problēmjautājumi tika aplūkoti arī akadēmiskā perspektīvā, bet žurnālists un dokumentālo filmu veidotājs Sandijs Semjonovs dalījās pieredzē, strādājot pasaules “karstajos punktos”- Somālijā, Afganistānā un citur.

Maja Dahl, zviedru koncerna Arena Ide pārstāve savā plenārsēdes referātā vispirms sniedza ieskatu Zviedrijas plašsaziņas līdzekļu sistēmā, kā arī raksturoja alternatīvo interneta mediju pasauli, kas bieži pauž rasistiskus viedokļus tieši imigrācijas aspektā. Tāpat referente raksturoja Zviedrijas mediju ētikas pamatprincipus. Otra referāta daļa bija veltīta imigrācijai Zviedrijā, kur tāpat kā citur Eiropā, pēdējos gados strauji pieaudzis patvēruma meklētāju skaits, ko daudzi zviedri uztver kā sociālu apdraudējumu. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka lielākā daļa zviedru uzskata, ka mediji slēpj patiesību par imigrācijas apjomu un arī noklusē imigrantu pastrādāto noziegumu patieso statistiku. Publikāciju kontentanalīze savukārt liecina, ka izplatītākā medijos ir neitrāla perspektīva, turklāt atlikušajā daļā negatīva attieksme pret imigrantiem izteikti dominē pār pozitīvu imigrantu atspoguļojumu. Negatīva attieksme laika gaitā kļūst biežāka, savukārt neitrāla – samazinās. Tāpat Zviedrijas mediju interese par “bēgļu krīzi” citviet ir niecīga – tā tiek uztverta gandrīz tikai kā Zviedrijas problēma. Pagājušā gada oktobrī Zviedrijas politiķi vienojās noteikt stingrākas imigrācijas prasības, pastiprināt robežkontroli un ierobežot imigrantu ģimeņu apvienošanos. Mediji šos likumu grozījumus ir plaši atspoguļojuši un lielākoties - nekritiski atbalsta. Pašu imigrantu balss plašsaziņas līdzekļos praktiski neizskan. Prezentācija<<

Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Ilva Skulte savā prezentācijā aplūkoja galvenos ar migrācijas atspoguļošanu saistītos mediju problēmjautājumus, tādos aspektos, kā publiskojamo ziņu atlase, lietotās terminoloģijas izvēle, ziņu rāmējums – virsrakstu un ilustratīvā materiāla atlase un noformējums, žurnālistu un ekspertu emociju paušana, savas ideoloģiskās pozīcijas godprātīga atzīšana, un komentētāju un intervēto ekspertu izvēle. Prezentācija<<

Konferenci noslēdza referentu paneļdiskusija, ko vadīja Roberts Putnis. Eksperti dalījās pārdomās par sava darba jēgu, mediju atbildību un to, vai žurnālistam iespējams un arī vajadzīgs distancēties no sava veidotā materiāla varoņiem.

Projekts "Informācijas centrs imigrantiem" tiek īstenots Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līgums Nr. PMIF/12/2016/1/1. 

Informāciju sagatavoja: Rasa Saliņa, komunikāciju un sociālo mediju eksperte, mob. tel. nr. (+371) 29145314, e-pasts: rasa.salina@gmail.com

Starptautiska konference, 2.decembris

2016.gada 2.decembrī notika starptautiska konference „Migrācija medijos: fakts, vēstījums, uztvere”. Pasākumu rīkoja biedrība „Patvērums „Drošā māja”” tās īstenotā projekta „Informācijas centrs imigrantiem” ietvaros. Konferences mērķis bija dalīties pieredzē par bēgļu krīzes un integrācijas jautājumu atspoguļošanu Zviedrijā un Latvijā, kā arī sabiedrības izpratnes veidošanu par bēgļu krīzes ietekmi Latvijā. Projekts "Informācijas centrs imigrantiem" tiek īstenots Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līgums Nr. PMIF/12/2016/1/1. Ievietots 05.12.2016.