Laipni lūgti biedrības "Patvērums "Drošā māja"" tīmekļa vietnē!

Konsultācijas Rīgā
+371 25565098 (I-V 9:00-17:00)
+371 28612120 (I-V 9:00-17:00)

+371 67898343 (I-V 9:00-20:00)
Skype: PatverumsDM
Lāčplēša iela 75 - 1 B, Rīga
Konsultācijas reģionos
Latgale
+371 25723222
Kurzeme
+371 25719118
Vidzeme
+371 25719266
Zemgale
+371 25719588

LR4: Latvija nav gatava bēgļiem

Ievietots: 11.05.2015

   

Liela skaita bēgļu parādīšanās Latvijā – tas ir tikai laika jautājums. Tomēr, tai pat laikā, mūsu valstī līdz pat šim brīdim nav migrantu integrācijas Latvijas sabiedrībā sistēmas un viņi paliek vien paši ar sevi un savām problēmām. Par to intervijā Latvijas Radio 4 „Doma laukums” norādīja biedrības „Patvērums „Drošā māja”” pārstāvis Alvis Šķenders.

Šķendera pārstāvētā organizācija nodarbojas ar bēgļu atbalsta jautājumu risināšanu Latvijā jau gandrīz desmit gadus, ik gadu sniedzot palīdzību aptuveni 80 bēgļiem. Viņu skaits pakāpeniski pieaug, galvenokārt bēgļu plūsma nāk no valstīm, kurās norisinās militāri-politiski konflikti.

„Tā ir  Afganistāna, Sīrija, Irāna, Irāka, dažas afrikāņu valstis. Kirgizstāna, Kazahstāna, pēdējā laikā ir daudz patvēruma meklētāju no Vjetnamas. No Ukrainas arī ir, taču šis ir mazliet cits jautājums, jo ar ukraiņu bēgļiem strādā PMLP”,  - stāsta Šķenders.
 
Pie tam viņš piebilst, ka no visiem pretendentiem uz bēgļu statusu to saņem ne vairāk kā 10%.

„Tas ir ļoti maz, taču tas nav saistīts ar mūsu likumu bardzību – attiecībā uz bēgļiem viņi ir diezgan līdzīgi visā Eiropā. Visdrīzāk tas skaidrojams ar to, ka Latviju visbiežāk izvēlas tie bēgļi, kuri meklē labāku dzīvi, nevis politisko patvērumu”, atzīmē speciālists.

Svarīgu lomu bēgļu situācijā Latvijā spēlē arī mūsu valsts klimats. Pēc Šķendera vārdiem, daudzi imigranti nav gatavi mūsu vēsajam klimatam un dodas uz siltākām valstīm.

„Cilvēki, kuri atbrauc, piemēram, no Āfrikas, nevar šeit normāli dzīvot. Viņi nevar aizbraukt uz latviešu valodas kursiem, iet uz pārrunām. Viņi nevar iziet ārā uz ielas, sakot, ka ir pārāk auksts”,  - stāsta organizācijas pārstāvis.

Tai pat laikā, galvenās problēmas, slēpjas bēgļu sociāli-ekonomiskajā integrācijā.

„Viņiem ir nepieciešams atbalsts it visā – darba un dzīvesvietas viņiem nav, valodu viņi nezin, Latvijas sociālo sistēmu nepazīst, par izglītības un veselības aprūpes sistēmu arī neko nezin. Viņi nezin, kur lai dodas, kurš viņiem var palīdzēt. Mūsu biedrība „Patvērums „Drošā māja”” viņus informē. Saņemot bēgļu statusu, šie cilvēki ir ļoti priecīgi. Taču valsts viņiem gadu maksā 256 eiro mēnesī  un pēcāk bēglis paliek pats ar sevi. Taču tai pat laikā viņš jau ir piesaistīts Latvijai, lai kurp viņš dotos”, - norāda Šķenders.

Rezumējot, organizācijas pārstāvis atzīmē, ka aizvien vairāk bēgļu savu nākotni saista ar Latviju, taču tai pat laikā  - mūsu valsts joprojām nav gatava viņiem.

„Bēgļi Latvijā – tas ir tikai laika jautājums, taču pagaidām, mūsu (sociālā) sistēma vienkārši nav gatava viņus pieņemt. Mēs, tēlaini runājot, mocamies ar tiem, kuri mums jau ir – un tie ir tikai daži. Mums nav bēgļu integrācijas Latvijas sabiedrībā sistēmas. Ir mūsu organizācija, taču bez mums neviens cits viņiem nepalīdz. 30 jūnijā noslēgsies Eiropas Bēgļu fonda atbalstīts projekts* – kurp viņi visi ies? Viņi kļūs par sociālo dienestu klientiem, taču ne visi – viņu vidū ir arī personas ar alternatīvo statusu”, akcentē A. Šķenders.

Uzziņai

Jautājums par iespējamām kvotām bēgļu uzņemšanai no Āfrikas valstīm arvien biežāk nonāk Latvijas politiķu dienaskārtībā. Arī šonedēļ valdība uzsāks lielu diskusiju, lai oficiāli atbildētu uz jautājumu – kāda būs Rīgas politika attiecībā uz bēgļu jautājumiem.

Saite uz raidījumu (krievu valodā):

http://lr4.lsm.lv/lv/raksts/domskaja-ploschad/aktivist-latvija-ne-gotova-k-bezhencam.a52040/

*Projektu "Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem" (līdz)finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".