Laipni lūgti biedrības "Patvērums "Drošā māja"" interneta vietnē!

Konsultācijas Rīgā
+371 25565098, +371 28612120
Skype: PatverumsDM
Lāčplēša iela 75 - 9/10, Rīga
Konsultācijas reģionos
Latgale
+371 25723222
Kurzeme
+371 25719118
Vidzeme
+371 25719266
Zemgale
+371 25719588

Starpkultūru komunikācija un imigrantu integrācija caur jaunām darba metodēm

                     

Sekmīgākai imigrantu integrācijai nepieciešama jomas speciālistu kompetenta izglītošana un aktīvāka pieredzes apmaiņa

2017. gada 12. maijā Rīgā, viesnīcā “Konventa Sēta”, notika starptautiska konference “Formālā un neformālā izglītība imigrantu integrācijā”, ko rīkoja biedrība „Patvērums „Drošā māja””. Imigranti ir klātesoši visos Latvijas izglītības sistēmas līmeņos - no bērnudārza līdz pat doktorantūrai. Konferences mērķis bija izvērtēt - vai Latvijas izglītības sistēma ir tam pilnībā gatava, vai imigrantu vajadzības ir pietiekami apzinātas,  un vai Latvijā pietiekamā apjomā un kvalitātē sagatavo speciālistus darbam ar šo klientu grupu.

Konferences darba kārtībā bija divi apjomīgi plenārsēdes referāti un divas paralēlas diskusiju sekcijas. Izglītojošo pasākumu atklāja Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Solvita Vēvere, savā uzrunā akcentējot latviešu valodas apguves un izglītības nozīmi visu vecumu imigrantu veiksmīgai sociāli ekonomiskai iekļaušanai Latvijas sabiedrībā.

Ar pirmo plenārsēdes referātu “Migrantu integrācija un izglītība: starptautiskās prasības, EDSO saistības un izaicinājumi” klātesošos iepazīstināja Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja padomnieks migrācijas un brīvas pārvietošanās jautājumos Juris Gromovs*.  Viņš iezīmēja Latvijas imigrācijas situāciju EDSO dalībvalstu kopainā, kā arī izvērsti raksturoja vairākus Latvijai saistošus tiesību aktus, kas garantē  izglītības nodrošināšanu imigrantiem un dalībvalstu speciālo politiku migrantu izglītības problēmu risināšanai.

Otru plenārsēdes referātu lasīja Londonas Universitātes Koledžas (University College London) Izglītības pētniecības institūta vadošā pētniece Olga Cara**. Savā referātā „Mācamies kopā: imigrantu ģimeņu izglītības programmas” O.Cara vispirms raksturoja Lielbritānijas izglītības sistēmu un imigrāciju uz Lielbritāniju, kā arī vēsturiskās perspektīvas (asimilāciju, multikulturālismu u.c.). Galvenās problēmas, ar ko sastopas imigranti un kas traucē pilvērtīgi iekļauties jaunās mītnes zemes sabiedrībā, viņasprāt, ir zemas valodu prasmes, kultūras un materiālā deprivācija, aizspriedumi un diskriminācija. Lielbritānijā ir izstrādāti vairāki veiksmīgi izglītības modeļi un metodes, kuru pamatā ir princips, ka vecāki mācās kopā ar saviem bērniem jeb „ģimenes izglītības modelis”. Šajā stratēģijā izglītošanās un integrācija ir viena procesa divas puses.

Kvalificētu speciālistu trūkumu darbam ar imigrantiem atzīmēja gan Juris Gromovs, gan Olga Cara, un tas jāatzīst par vienu no galvenajiem šķēršļiem veiksmīgai imigrantu integrācijai arī Latvijā.

Biedrības „Patvērums „Drošā māja”” darbinieku novērojumi liecina, ka visakūtākais speciālistu trūkums vērojams tieši tajās jomās, kur darbam ar imigrantiem nepieciešamas īpašas prasmes.  Problemātiskās jomas ir (1) pedagogu sagatavošana darbam daudzkultūru vidē un (2) sociālo darbinieku un sociālo mentoru, plašākā nozīmē - sociālās drošības un labklājības jomu profesionāļu sagatavošana darbam ar imigrantiem, īpaši bēgļiem un patvēruma meklētājiem. Tāpēc pēcpusdienā konferences darbs tika organizēts divās sekcijās.

Sekcijā „Izglītības darbinieku sagatavošana darbam multikulturālā vidē – iespējas un izaicinājumi” savā praktiskajā pieredzē un ieteikumos dalījās pedagoģijas doktores Liesma Ose un Ērika Pičukāne. Viņu referātiem sekoja diskusija, kurā aktīvi iesaistījās klausītāji. Dalībnieki atzina, ka situācijas uzlabošanai nepieciešami gan institucionāli risinājumi, gan imigrantu izglītošanā iesaistīto speciālistu aktīvāka pašorganizēšanās un jau esošo resursu prasmīgāka izmantošana un pieredzes apmaiņa.

Sekcijā „Sociālo darbinieku izglītošana darbam ar imigrantiem, bēgļiem un patvēruma meklētājiem, izmantojot jaunas neformālās darba metodes” arī bija iekļautas divas prezentācijas, ko sniedza Baltijas Starptautiskās akadēmijas studiju virziena „Sociālā labklājība” vadītāja Andra Mite un juriste un sociālā darba maģistre Inga Liepa-Meiere, ar prezentācijām sekojošu diskusijuSekcijas diskusijas vadītāja Sandra Zalcmane norādīja, ka svarīgi ir iegūt labu pamatizglītību sociālajā darbā, uz kuras būvēt jau specifiskas zināšanas un prasmes darbā ar dažādām mērķa grupām. Diskusiju dalībnieki atzina, ka nozīmīga loma ir sociālās institūcijas vadītājam, kuram, kā rāda Latvijas situācija, ne vienmēr ir sociālā darba izglītība. Tas samazina izpratni par sociālā darba būtību – vajadzību būt gatavam risināt dažādas sociālās situācijas dažādām mērķa grupām, tai skaitā bēgļiem. Ir skaidrs, ka tieši institūcijas vadītājs ir tas, kurš lemj par darbinieku izglītošanu. Dalībnieki secināja, ka noteiktam amatam tomēr būtu nosakāms konkrēts izglītības līmenis un kvalifikācija.

Apkopojot sekcijā runāto, S.Zalcmane uzsvēra, ka tieši sociāliem darbiniekiem visbiežāk nākas pirmajiem tikties ar personām, kuras ārpus savas mītnes zemes ir nokļuvušas sarežģītā situācijā un kurām ir jāsniedz atbalsts, tāpēc ļoti svarīgi ir sekot līdzi dažādu metožu – gan formālu, gan neformālo – izmantošanai savās praksēs. Sociālajai sistēmai jābūt nevis statiskai, bet ar iespējām to pielāgot konkrētās situācijās.

Dalībnieki tika iepazīstināti ar rokasgrāmatu „Starpkultūru komunikācija un imigrantu integrācija caur jaunām darba metodēm”, kas radīta projekta “Intercultural awareness through experiental and reflective learning in the context of imigrants integration” (Nr.NPAD-2015-/10274) ietvaros.  Rokasgrāmatas mērķis ir ar dažādām neformālās izglītības metodēm veicināt imigrantu integrāciju. Tā izstrādāta sadarbojoties četru valstu - Lietuvas, Latvijas, Somijas un Norvēģijas - ekspertiem. 

Rokasgrāmata angļu valodā pieejama šeit<<

Konference tika rīkota projektu "Informācijas centrs imigrantiem" (Nr. PMIF/12/2016/1/1) un "Starpkultūru komunikācija un imigrantu integrācija caur jaunām darba metodēm" (Nr.NPAD-2015/10274) ietvaros. "Informācijas centrs imigrantiem" tiek īstenots Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros, un to līdzfinansē Eiropas Savienība. 

* J.Gromovs ir viens no pieredzes bagātākajiem Latvijas pārstāvjiem Eiropas Padomes Eiropas migrācijas komitejā, darbojas kā Eiropas Padomes ekspertu komitejas par studentu migrantu juridisko statusu līdzpriekšsēdētājs un Eiropas Padomes Komitejas migrācijas stratēģijas ieviešanai līdzpriekšsēdētājs, ir arī vairāku zinātnisku publikāciju autors.

** O.Cara ir dzimusi Latvijā, ieguvusi izglītību socioloģijā un antropoloģijā. Savu doktora grādu viņa aizstāvēja Londonas Universitātes Koledžā, pētot krievvalodīgo bērnu identitāti Latvijas bilingvālās izglītības kontekstā. O.Caras pētnieciskās intereses saistās ar etnicitāti, migrāciju un to saistību ar izglītības procesiem, kā arī pamatprasmju attīstību, starppaaudžu prasmju nodošanu un ģimenes izglītības programmām integrācijas kontekstā. Viņa ir eksperte komplicēto administratīvo datu bāžu izmantošanā izglītības pētījumos un jaukto metožu izmantošanā sociālajos pētījumos.


   

Uzsākts projekts imigrantu integrācijā, izmantojot mākslas terapijas metodes

01.10.2015. Biedrība “Patvērums “Drošā māja”” sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām “Social –education initiatives centre PLUS” (Lietuva), “Hakunilan International  organiztion” (Somija) un “Peace Painting” (Norvēģija) 2015.gada 1.oktobrī uzsākusi īstenot programmas Nordplus Adult 2015 līdzfinansētu projektu “Starpkultūru komunikācija un imigrantu integrācija caur jaunām darba metodēm” (Nr.NPAD-2015/10274). Projekta mērķis ir veicināt vietējās sabiedrības un imigrantu savstarpējo sapratni caur dažādiem mākslas veidiem, tā kopā radot un domājot par valsts iedzīvotāju savstarpējas cieņas pilnu dzīvi.

Projektā plānotas 10 nodarbības, kurās piedalīsies 5 vietējās sabiedrības locekles un 5 imigrantu sievietes. Katra nodarbība būs veltīta kādai noteiktai tēmai, piemēram, “Manas saknes”, Dažādu kultūru satikšanās”, “Mani sapņi”. Plānots, ka, noslēdzoties nodarbību ciklam, tiks veidots mācību materiāls, kurš vēlāk var tikt izmantots kā līdzeklis imigrantu veiksmīgākai integrācijai Latvijas sabiedrībā. Projekta noslēgumā plānota konference speciālistiem par šīs darba metodes izmantošanu darbā ar imigrantiem.

Projekta īstenošanas laiks: 2015.gada 1.oktobris – 2017.gada maijs.

Papildu informācija par projekta aktivitātēm pieejama pie projektu koordinatores Guntas Vīksnes, e-pasts: gunta.viksne@gmail.com.