Laipni lūgti biedrības "Patvērums "Drošā māja"" tīmekļa vietnē!

Konsultācijas Rīgā
+371 25565098 (I-V 9:00-17:00)
+371 28612120 (I-V 9:00-17:00)

+371 67898343 (I-V 9:00-20:00)
Skype: PatverumsDM
Lāčplēša iela 75 - 1 B, Rīga
Konsultācijas reģionos
Latgale
+371 25723222
Kurzeme
+371 25719118
Vidzeme
+371 25719266
Zemgale
+371 25719588

TVNET: Biedējošā cilvēku pārdošana: Jau 110 upuri

Ievietots: 04.11.2012

TVNET, 05.11.2012.

Cilvēktirdzniecība Latvijā zeļ un plaukst. Šogad palīdzība bijusi nepieciešama vismaz 110 cilvēktirdzniecības upuriem.

Biedrības «Patvērums «Drošā māja»« vadītāja Sandra Zalcmane intervijā portālam TVNET sacīja, ka sliktie sociāli ekonomiskie apstākļi, nabadzība un bezdarbs ievērojami palielina cilvēktirdzniecības gadījumu skaitu.

Pērn valsts finansiāli atbalstīja 12 upuru rehabilitāciju, bet šogad paredzēts palīdzēt 24 cietušajiem. Tā kā šonedēļ - novembra sākumā - jau zināmi 22 cilvēki, kuriem rehabilitācija vajadzīga, var prognozēt, ka šogad kopumā pieejamās iespējas tiks izmantotas pilnībā. 

Turklāt 88 cilvēktirdzniecības upuri šogad nav saņēmuši valsts apmaksāto rehabilitāciju, bet gan iztikuši ar konsultācijām un atbalstu. 

Uzmanīgi, precoties ar ārvalstniekiem! 

Tādējādi no cilvēktirdzniecības šogad cietuši vismaz 110 Latvijas iedzīvotāju.

Vairums upuru saistīti ar ārvalstīm. Piespiedu darba gadījumos dominē Vācija, Zviedrija, Nīderlande, Spānija, Kipra, Lielbritānija. Savukārt fiktīvo laulību situācijās daudz nelikumību ir saistībā ar Pakistānas, Nigērijas, Bangladešas, Indijas, Īrijas iedzīvotājiem. 

Nesaprot, kam piekrīt 

Fiktīvās laulības var iedalīt divās grupās. Viena daļa sieviešu šajā slazdā iekrīt nezināšanas dēļ. Viņas pat neiedomājas, ka ārvalstniekiem ir  slikti un tālejoši nolūki latviešu sieviešu izmantošanai. 

Daļā gadījumu viņas pat priecājas par sākotnēji apmaksātajiem rēķiniem, jauniem mobilajiem telefoniem, televizoriem un citām materiālām lietām. Taču domas mainās, kad viņām atņem dokumentus, ierobežo pārvietošanos un liek mainīt ārējo izskatu. Piemēram, daļa austrumnieku liek sievām pārkrāsot gaišos matus un valkāt viņu tradīcijām atbilstošu apģērbu.

Austrumnieki mēdz izturēties pret sievietēm kā savu īpašumu, ar ko var darīt, ko un kā vien vēlas. Sievietes neapzinās, ka šādas laulības ir ļoti grūti izšķirt un atkal atgriezties brīvībā.  

Tāpat sievas ir spiestas pārtikt no Austrumos populārajiem, bet latviešu organismiem nepierastajiem asajiem ēdieniem, pēc kuriem mēdz iedzīvoties veselības problēmās. 

Bezizejas dēļ piekrīt pārdot savu dzīvi

Otra daļa latviešu sieviešu apzinās, ka iesaistās fiktīvās laulībās, taču piekrīt tām, dažādu apstākļu spiestas, piemēram, viņām trūkst naudas, nevar pabarot un izskolot bērnus, nav darba. Meklējot izeju, viņas piekrīt precēties ar ārzemniekiem, kuri sola par to samaksāt. 

Parasti latviešu sievietes šādos darījumos saņem vairākus tūkstošus eiro, taču ir gadījumi, kad latvietes pārdod savu dzīvi par simts latiem.

Dažkārt viņas fiktīvām laulībām piekrīt par velti. Tas galvenokārt notiek situācijās, kad vervētāji vai citi fiktīvo laulību procesā iesaistītie ir pazīstami un lūdz «izpalīdzēt» ārvalstniekam.  

Zalcmane noraida mītu, ka vairums fiktīvo laulību upuru ir dziļos laukos dzīvojošas sievietes. Lai ilustrētu situāciju, viņa pieved pie Latvijas kartes, kurā spilgti oranžiem punktiņiem atzīmētas cietušo dzīvesvietas. Dominē Rīga un Kurzemes pilsētas, retāk - Latgale. Kāpēc tā? Latgalē vairāk sieviešu, kuras nonāk krīzes situācijā, atrod nodarbošanos turpat uz vietas - prostitūcijā, taču citos reģionos dzīvojošās biežāk dodas meklēt laimi uz ārvalstīm.

Piespiedu darbs ārvalstīs 

Pieredzējusī speciāliste norāda, ka laika gaitā mainījušās cilvēktirdzniecības formas. Piemēram, kādreiz par klasiku varēja uzskatīt ieraušanu mašīnā, dokumentu atņemšanu un nosūtīšanu uz ārvalstīm. Taču tagad ļoti daudz upuru tiek it kā nemanāmi vervēti internetā, īpaši ar sociālo tīklu starpniecību.

Arvien vairāk ir gadījumu, kad Latvijas iedzīvotāji sūdzas par piespiedu darbu ārvalstīs.

Fiktīvo laulību slazdā galvenokārt iekrīt latviešu sievietes, taču piespiedu darba gadījumos vairums nokļuvušo ir Latvijas vīrieši. 

Neapdomība var dārgi maksāt! Visu! 

Domājot par strādāšanu ārzemēs, latvieši mēdz rīkoties neapdomīgi.

Piemēram, nenoskaidro darba pienākumus, noteikumus, atalgojumu, darba un dzīves apstākļus, prasības u.tml. Tikai nonākuši svešā valstī, kur viņus piespiež strādāt pilnīgi citu darbu, viņi saprot, kādās nepatikšanās nokļuvuši. 

Bieži vien nauda, par kuru viņi iegādājušies turpceļa biļetes, nav pašu, bet gan aizņēmums. Tāpat nereti aizbraucējiem nav naudas, par ko atgriezties mājās. Neveiksmi cietušos mēdz pārņemt kauns par piedzīvoto un tukšo maciņu. 

Kopumā biedrības «Patvērums «Drošā māja»» vadītāja uzskata, ka Latvijā daudz tiek darīts, lai ierobežotu cilvēku tirdzniecību. Piemēram, plānots, ka fiktīvo laulību upuru vervētājus varētu sodīt.

Palīdzības sniegšanā iesaistās gan valsts iestādes, gan nevalstiskās organizācijas.