Laipni lūgti biedrības "Patvērums "Drošā māja"" interneta vietnē!

Konsultācijas Rīgā
+371 25565098, +371 28612120
Skype: PatverumsDM
Lāčplēša iela 75 - 9/10, Rīga
Konsultācijas reģionos
Latgale
+371 25723222
Kurzeme
+371 25719118
Vidzeme
+371 25719266
Zemgale
+371 25719588

Uzņemt vai norobežoties - cik gatava Latvija ir Āfrikas bēgļiem?

Ievietots: 24.04.2015

   

Līdz ar Ziemeļāfrikas bēgļu plūsmu un Eiropas Parlamenta pieņemto rezolūciju arī Latvijā aktualizējies jautājums par "bēgļu kvotu" politiku. Kāda ir šī brīža situācija ar bēgļu integrāciju, stāsta biedrības "Patvērums "Drošā māja"" jurists Alvis Šķenders.

Vai, Jūsuprāt, Latvijai ir aktīvāk jāpiedalās ES bēgļu jautājumu risināšanā? 

Tā kā Latvija ir ES ārējā robeža, tad mums ir ļoti svarīgi būt gataviem uzņemt lielāku skaitu cilvēku, kuri meklē patvērumu, nekā tas ir pašlaik. Tas nozīmē, ka valstij ir  jāveido arī integrācijas sistēma tiem cilvēkiem, kuri saņem no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pozitīvu lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa iegūšanu, jo pašlaik šīs mērķa grupas iekļaušanās process Latvijas sabiedrībā ir atstāts pašplūsmā. Latvijai ir jāpiedalās ES bēgļu jautājumu risināšanā, tomēr galveno uzsvaru liekot uz Latvijas iekšējās sistēmas - gan atbalsta, gan pašas procedūras sakārtošanu, pilnveidošanu.

Vai šo gadu laikā cilvēku attieksme pret bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvs statuss, no Latvijas sabiedrības puses ir mainījusies – kā?

Savā praksē esam novērojuši, ka sabiedrībai ir ļoti maz informācijas par patvēruma procedūru, par iemesliem, kāpēc cilvēki lūdz patvērumu, tāpēc mēs nevaram runāt par attieksmes maiņu, bet gan par informācijas pieejamību, izpratni par jautājumu. Mūsu sabiedrībai ir ļoti grūti pieņemt svešo, nepazīstamo, arī iesīkstējušie stereotipi traucē savādāk palūkoties uz citādo. Lai paaugstinātu sabiedrības zināšanu līmeni par bēgļu situāciju Latvijā, „Patvērums „Drošā māja”” jau kopš 2008. gada veic regulārus informatīvos pasākumus, lai šos jautājumus skaidrotu, īpašu uzmanību pievēršot valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku informēšanai, kuriem savā ikdienas darbā ir liela varbūtība sastapties ar bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvs statuss.

Vai "Patvērums "Drošā māja"" atbalsta kā vienu no ES krīzes iespējamajiem risinājumiem "bēgļu kvotas"?

Pēc būtības šis nav mūsu kā nevalstiskas organizācijas kompetencē ietilpstošs jautājums, jo tas tiks izskatīts un par to kopīgi lems ES dalībvalstis, tai skaitā, Latvija. Lai runātu par bēgļu uzņemšanu, galvenais jautājums ir šo cilvēku iekļaušanās vietējā sabiedrībā jautājumu risināšana, taču šobrīd bēgļu integrācijas jautājumi tiek risināti tikai ES projektu ietvaros. Piemēram, šobrīd palīdzība tiek sniegta EBF projekta "Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem". Taču diemžēl projekti ir laika un resursu ziņā limitēti.

Vai ir zināms, kāpēc cilvēki nonākuši Latvijā, vai tā ir apzināta izvēle doties uz Latviju?

Sarunās ar klientiem viņi netiek īpaši iztaujāti par iemesliem, kāpēc viņi par savu patvērumu ir izvēlējušies tieši Latviju. Cilvēki pie mums griežas ar konkrētām problēmsituācijām, kuras cenšamies risināt savu iespēju robežās.

Kā Jūs vērtējat Latvijas sistēmu, kā tiek uzņemti/nodrošināti/integrēti savu dzimteni pametušie cilvēki?

Latvijā nav funkcionējošas sistēmas, kas veicinātu  bēgļu un personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss, iekļaušanos Latvijas sabiedrībā. Visi iekļaušanās pasākumi notiek tikai EBF projektu ietvaros, kuros ar 25% līdzfinansējumu piedalās arī mūsu valsts. Taču šie pasākumi ir neregulāri, tāpēc nav iespējams panākt tik lielu efektivitāti, cik mēs vēlētos. Cilvēkiem palīdzība ir nepieciešama nepārtraukti. Neskatoties uz to, mēs ļoti priecājamiem par katru klientu, kurš pie mums mācās, nokārto latviešu valodas pārbaudījumus, iegūstot konkrētu valodas līmeni, kā arī par katru klientu, kuram izdodas atrast darbu un uzsākt pilnvērtīgu un neatkarīgu dzīvi Latvijā.

Vai Jūsu pieredze liecina, ka Latvijā nokļuvušie cilvēki vēlas šeit palikt?

Jā, ir tādi cilvēki, kas labprāt savu turpmāko dzīvi saistītu ar Latviju, taču tas ir atkarīgs no šo cilvēku pieredzes Latvijā. Sākot ar pirmo interviju robežsardzē un turpmāko saskarsmi, sadarbību gan ar dažādām valsts un pašvaldības institūcijām, gan nevalstiskajām organizācijām, gan ar sabiedrību kopumā. Jo šī pieredze ir pozitīvāka, jo cilvēkiem vieglāk šeit iedzīvoties un palikt.

Interviju ar A.Šķenderu un citiem jomas ekspertiem lasiet arī ziņu portālā Delfi

Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".