Laipni lūgti biedrības "Patvērums "Drošā māja"" tīmekļa vietnē!

Konsultācijas Rīgā
+371 25565098 (I-V 9:00-17:00)
+371 28612120 (I-V 9:00-17:00)

+371 67898343 (I-V 9:00-20:00)
Skype: PatverumsDM
Lāčplēša iela 75 - 1 B, Rīga
Konsultācijas reģionos
Latgale
+371 25723222
Kurzeme
+371 25719118
Vidzeme
+371 25719266
Zemgale
+371 25719588

VĒL TIKAI JŪNIJĀ TREŠO VALSTU VALSTSPIEDERĪGIE VAR SAŅEMT DAŽĀDU SPECIĀLISTU ATBALSTU

Ievietots: 13.05.2011

Jurists, sociālais darbinieks, psihologs, e-konsultants – tie ir speciālisti, kuru pakalpojumus vēl tikai jūnijā piedāvā biedrība „Patvērums „Drošā māja””, ko finansē Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda (EIF) projekta „Multidisciplinārā atbalsta sistēma trešo valstu valstspiederīgajiem*” ietvaros.



Jurists, sociālais darbinieks, psihologs, e-konsultants – tie ir speciālisti, kuru pakalpojumus vēl tikai jūnijā piedāvā biedrība „Patvērums „Drošā māja””, ko finansē Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda (EIF) projekta „Multidisciplinārā atbalsta sistēma trešo valstu valstspiederīgajiem*” ietvaros. Šī projekta mērķis ir veicināt trešo valstu valstspiederīgo* līdzdalību pilsoniskās sabiedrības attīstībā un interešu pārstāvībā, kā arī attīstīt šīs mērķa grupas latviešu valodas prasmes un uzlabot sociālos pakalpojumus, paaugstinot viņu iespējas veiksmīgi integrēties un iekļauties Latvijas sabiedrībā. Projekta realizācija notiek no 2011. gada marta līdz 2011. gada jūnijam.

Lai izmantotu projektā piedāvātos speciālistu pakalpojumus, biedrībā vērsušies pēc konsultācijām pārstāvji no tādām valstīm kā Krievija, Baltkrievija, Ukraina, Armēnija, Indija.

Galvenie jautājumi, kas tiek uzdoti biedrības „Patvērums „Drošā māja”” sociālajam darbiniekam Anitai Ūdrei ir interese par to, kādos sociālos dienestos var griezties (kādu palīdzību no tiem var saņemt), vai ar Nodarbinātības valsts aģentūras palīdzību ir iespējams atrast darbu, kur jāstājas uzskaitē, vai iespējams mācīties latviešu valodas kursos, cik bieži ir jāapmeklē NVA, lai nezaudētu bezdarbnieka statusu. Visbiežāk uzdotie jautājumi par veselības aprūpi – skar tēmas par iespējām reģistrēties pie ģimenes ārsta, kādus pakalpojumus apmaksā valsts, kā iespējams nokārtot invaliditāti, vai sarežģītu slimību gadījums ir iespējama medikamentu kompensācija. Lai sakārtotu ikdienas sadzīvi un iekļautos Latvijas sabiedrībā, trešo valstu valstspiederīgajiem tiek sniegtas atbildes uz šādiem jautājumiem: kā iespējams iestāties rindā uz bērnudārzu, kur to var izdarīt, cik ilgi jāgaida; par izglītības iegūšanas iespējām – kādas ir skolas, valodu apmācība; ir jautājumi par autovadītāja tiesībām – vai citu valstu tiesības Latvijā ir derīgas, kur iespējams tās samainīt un citi.

Savukārt, juriste Gita Miruškina kā galvenos jautājumus, ko vēlas uzzināt ārvalstnieki, iedala trīs pamatkategorijās: pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšana, pilsonības iegūšana; civiltiesiskais aspekts -izīrētāja un īrnieka attiecības (piemēram, īres līgumi ir latviešu valodā); administratīvais process valsts iestādēs, kurā ietilpst dažādu jautājumu risināšana valsts iestādēs, personas tiesību aizsargāšana administratīvā procesā.

Trešo valstu valstspiederīgie vēlas aktīvi iesaistīties pilsoniskas sabiedrības aktivitātēs, līdz ar ko ir parādījusies interese par nevalstisko organizāciju (biedrību) darbības principiem, finansējuma avotiem un dibināšanas iespējām un kārtību. „Lai gan vēlme iesaistīties pilsoniskās sabiedrības veidošanā ir liela, tomēr interesentu vidū pastāv bažas par iespējām piesaistīt finansējumu darbības nodrošināšanai. Interesenti ir izrādījuši vēlmi dibināt komercsabiedrības. Sevišķi liela interese ir par komercsabiedrībām mikronodokļa maksātājām”, uzsver Alvis Šķenders, jurists.

Projekta psihologs Dace Blaževiča norāda, ka ar projektā rīkoto radošo nodarbību starpniecību ārvalstniekiem, mazinoties emocionālai spriedzei, palielinās cilvēku pašnoteikšanās un pašapziņa. Rezultātā cilvēkiem, piemēram, mazinās valodas barjera un tiek veicināta latviešu valodas zināšanu līmeņa paaugstināšanās un sociālā adaptācija sabiedrībā.

Projekta vadītāja Gunta Vīksne norāda, ka, neskatoties uz to, ka projekta realizācijas laiks ir ļoti īss – četri mēneši – cilvēki sāk izmantot arī e-konsultanta pakalpojumus. Ar tā starpniecību iespējams saņemt konsultācijas tieši par imigrantiem aktuāliem jautājumiem, atrodoties pat ārpus Latvijas. Atbildes tiek sagatavotas un nosūtītas elektroniski krievu un angļu valodās.

Projekta „Multidisciplinārā atbalsta sistēma trešo valstu valstspiederīgajiem” ietvaros jau trīs mēnešus ir iespēja apgūt arī latviešu valodu. „Gan latviešu valodas kursos, gan latviešu sarunvalodas klubiņā tiek ne tikai apgūta un/ vai pilnveidota latviešu valodas prasme, bet arī tiek apspriesti un pārrunāti aktuāli notikumi Latvijā un klientu izcelsmes valstīs, dažādas mērķa grupas interesējošās tēmas. Liels prieks, ka mūsu pūles ir vainagojušās panākumiem – ir vairākas personas, kuras jau runā latviski. Tiesa, tik īsā laika periodā cilvēks var iemācīties latviešu valodas pamatus, un daudz kas ir atkarīgs no pašas personas motivācijas un ieinteresētības,” stāsta latviešu valodas skolotāja Ilze Demčenko.

Pašlaik biedrībā tiek izstrādāta arī speciāla latviešu sarunvalodas burtnīca, kas plānota kā palīgs trešo valstu valstspiederīgajiem latviešu valodas lietošanai un sarunvalodas apguvei.

Šī publikācija ir veidota ar Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".    

Projekta „Multidisciplinārā atbalsta sistēma trešo valstu valstspiederīgajiem” īstenošana (granta līgums Nr. IF/2009/1.1./11) tiek līdzfinansēts 75% no Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un 25% no valsts budžeta līdzekļiem.

*Trešo valstu valstspiederīgie ir to valstu, kuras ir ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas, pilsoņi, un kuri legāli uzturas Latvijas teritorijā.