Projekts „Es palieku Latvijā II” risina daudzas bēgļu problēmas
19.04.2012. Sešu mēnešu laikā EBF projekta „Es palieku Latvijā II” aktivitātes veicinājušas bēgļu iekļaušanos Latvijas sabiedrībā.
Biedrības „Patvērums „Drošā māja”” sociālā darbiniece Anita Ūdre jau gadu sniedz atbalstu vienai no mazaizsargāto cilvēku grupām – bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu.
A.Ūdre: „Problēmas, ar kurām saskaras bēgļi, ir dažādas, tomēr cieši saistītas viena ar otru. Lielā mērā visas izriet no svarīgākā, kas jaunā valstī ierodoties ir vajadzīgs – valodas zināšanām. Personām, kurām piešķirts bēgļa statuss, ir tiesības saņemt pabalstu valsts valodas apguvei, taču personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, tāda iespēja nav paredzēta – to nosaka Ministru kabineta noteikumi.”*
Ierodoties Latvijā, cilvēks saskaras ar dažādām grūtībām, kuras bēgļi saviem spēkiem atrisināt nespēj, un tas lielākoties ir saistīts ar informācijas trūkumu - nav informācijas par institūcijām, kurās viņiem ir jāvēršas, nav izpratne, kādi un kā aizpildāmi dažādie dokumentiem atbalsta saņemšanai. Bēgļiem trūkst izpratnes arī par medicīnas sistēmu un pakalpojumiem, izglītības un nodarbinātības sistēmām. Projekts dod iespēju izprast to, kas bēgļiem Latvijā ir jauns un nezināms.
Biedrība „Patvērums „Drošā māja”” Eiropas Bēgļu fonda (EBF) finansētā projekta „Es palieku Latvijā – II” ietvaros sniedz dažādus pakalpojumus, lai palīdzētu bēgļiem iedzīvoties Latvijā. Valodu barjeras pārvarēšanai tiek nodrošināts tulks. Lai rastu risinājumus dažādām sadzīves problēmām, bēgļiem ir iespēja saņemt dažādu speciālistu konsultācijas.
Lielas grūtības bēgļiem sagādā darba atrašana, jo viņiem nav latviešu valodas zināšanu. Daudziem nav nepieciešamās izglītības vai profesijas, ko nevar apgūt, jo apmācības notiek latviešu valodā. Sadarbībā ar biedrības speciālistiem Valsts nodarbinātības aģentūra ir uzsākusi bēgļu konsultēšana par darba iegūšanu, tādējādi iedrošinot projekta mērķa grupu izvēlēties sev piemērotu darbu Latvijā.
„Projekta ietvaros 6 mēnešu garumā tiek sniegta arī materiālā palīdzība. Bēgļiem, kam tas nepieciešams, tiek apmaksātas pārtikas pakas, pirmās nepieciešamības saimniecības preces un sadzīves priekšmeti, piemēram, gulta un ledusskapis. Veselības uzlabošanai bēgļiem tiek segti arī medicīnas izdevumi – ārstu konsultācijas, izmeklējumi un ārstēšana. Lai palīdzētu bēgļiem kļūt neatkarīgiem, tiek nodrošinātas prasmju pilnveides programmas, kurās tiek skaidrota medicīnas, izglītības, sociālā un citas sistēmas,” stāsta projekta kurators/atbalsta persona Gunta Vīksne.
Biedrības „Patvērums „Drošā māja”” klients, puisis no Afganistānas, priecājas, ka ir kāds, kas viņam palīdz uzsākt dzīvi Latvijā. „Ar katru projektu „Drošās mājas” sniegtā palīdzība uzlabojas. Tas mani ļoti priecē, jo bez šī atbalsta mēs paši nevarētu atrisināt savas problēmas. Mēs nezinātu kurp doties, nezinātu savas tiesības. Kad beigsies projekts, es vairs nezināšu kurp iet. Vislielākās grūtības būs ar formalitātēm, jo mana latviešu valoda vēl nav tik laba.”
*Uzziņai: 12.01.2010. MK noteikumi Nr.23 "Noteikumi par pabalstu bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss", 2.2. punkts - bēglim no septiņu gadu vecuma piešķir pabalstu valsts valodas apguvei. Pabalstu nosaka apmērā, kas sedz valsts valodas mācību faktiskās izmaksas, bet ne vairāk kā 35 latus mēnesī.
Ar atbildīgajām iestādēm tiek meklēti risinājumi bēgļu integrācijai darba tirgū
21.02.2012. Atsaucoties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) aicinājumam, 2012.gada 16.februārī valsts un nevalstiskās organizācijas tikās kopīgā sanāksmē, lai rastu risinājumus bēgļu sekmīgākai integrācijai darba tirgū.
Apspriedē piedalījās pārstāvji no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Patvēruma lietu nodaļas, biedrības "Patvērums "Drošā māja"", Labklājības ministrijas Darba departamenta Darba tirgus politikas nodaļas, Nodarbinātības valsts aģentūras, Tiesībsarga biroja un Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta.
Sanāksmē tika apzināti problēmjautājumi, kas skar bēgļu integrāciju darba tirgū: valsts valodas nezināšana, nepietiekama starpinstitūciju sadarbība, sabiedrībā valdošie stereotipi, valstisko un nevalstisko organizāciju sniegto pakalpojumu neizmantotais potenciāls.
Valsts migrācijas politikas īstenošana, t.sk. repatriācijas un patvēruma politikas izstrādāšana un realizēšana ietilpst Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) kompetencē ( www.pmlp.gov.lv ), tāpēc PMLP Patvēruma lietu nodaļas vadītāja Līga Vijupe apspriedes dalībniekus informēja par patvēruma meklētāju, bēgļu un alternatīvā statusa ieguvēju tiesībām, kā arī par nodarbinātības iespējām un problēmām, ar kurām bēgļi saskaras. Tiesībsarga biroja pārstāvji kā vienu no būtiskākajiem šķēršļiem bēgļu integrācijai Latvijas darba tirgū minēja tieši valodas barjeru – valsts valodas nepārzināšanu, bēgļu ierobežotās iespējas valsts valodas apguvei un sabiedrībā valdošos stereotipus. Biedrības "Patvērums "Drošā māja" pārstāvji " stāstīja par darbu ar bēgļiem projektu „Es palieku Latvijā II” un „Valoda – ceļš uz integrāciju” ietvaros, kuri tiek īstenoti ar Eiropas Bēgļu fonda valsts finansiālu atbalstu, nodrošinot latviešu valodas apguvi un dažādu sociālo prasmju attīstīšanu bēgļiem, t.sk. personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem. Savukārt NVA Rīgas reģionālās filiāles vadītāja vietniece Daina Odīte iepazīstināja sanāksmes dalībniekus ar šī darba organizāciju filiālē, par iespējām bēgļus iesaistīt neformālās izglītības programmā "Valsts valodas apguve" un subsidētās nodarbinātības pasākumos.
Nodarbinātības valsts aģentūra informē, ka reģistrēties un saņemt valsts atbalstu bezdarba situācijā var arī cilvēki, kuriem ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, ja viņi atbilst bezdarbnieka statusa iegūšanas nosacījumiem saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumu. Lai turpinātu apgūt valsts valodu, personas bēgļa statusā var iesaistīties neformālās izglītības ieguves programmā "Valsts valodas apguve". Savukārt tiem bēgļa statusa ieguvējiem, kuri jau spēj kaut nedaudz sazināties valsts valodā, NVA iesaka izmantot šādus pakalpojumus:
Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi (KPP) - individuālas konsultācijas un grupu nodarbības (kursi, semināri, lekcijas) darba meklēšanas metožu apguvei, psiholoģiskam atbalstam un darba tirgum nepieciešamo pamatprasmju un iemaņu ieguvei. Integrācijai darba tirgū noderēs kursi „Valsts valodas prasmju attīstīšana” (36 akadēmiskās stundas); „Psiholoģiskās barjeras noņemšana cittautiešiem, apgūstot valsts valodu” (16 akadēmiskās stundas); „Komunikācijas prasmju attīstīšana un komunikācijas problēmu risināšana” (36 akadēmiskās stundas); „Pašapziņas celšana un savas individualitātes apzināšanās, sevis pasniegšana” (24 akadēmiskās stundas). Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu ietvaros NVA piedāvā arī seminārus (8 akadēmiskās stundas) – „Kā efektīvi atrast darbu - psiholoģiskās barjeras pārvarēšana, darba meklēšana, darba piedāvājuma izvērtēšana un darba attiecību uzsākšana”, „Kā sagatavoties darba intervijai”, „Komunikācijas prasmju attīstīšana un komunikācijas problēmu risināšana”, „CV un pieteikuma vēstules sagatavošana, vakanču portālu izmantošana”.
NVA iesaka apmeklēt arī KPP lekcijas (5 akadēmiskās stundas): „Sociālās tiesības”, „Darba tiesības”, „Darba aizsardzība”, „Lietišķā etiķete”, „Darba attiecības starpkultūru vidē”, kā arī individuālās speciālistu konsultācijas (1 akadēmiskā stunda), kas noderētu personām ar valodas barjeru, jo viss konsultācijas laiks tiek veltīts klientam. Ir iespējams saņemt psihologa, jurista, sociālā darbinieka, maksātnespējas, biznesa plāna, kredītu un nodokļu konsultantu palīdzību.
Karjeras konsultācijas - palīdzība personām bēgļu statusā profesionālās piemērotības, pārkvalifikācijas un karjeras plānošanas jautājumu risināšanā. NVA nodrošina individuālās un grupu karjeras konsultācijas. Karjeras konsultanta uzdevums ir sniegt arī psiholoģisko atbalstu un izglītot klientu karjera izvēles un plānošanas jautājumos.
Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) konsultācijas.
Pagaidu darba iespējas subsidētās nodarbinātības ietvaros.
Visās NVA filiālēs un CV/vakanču portālā (http://cvvp.nva.gov.lv/) ir pieejama informācija par brīvajām darbavietām.
Ar NVA piedāvātajiem pakalpojumiem detalizētāk var iepazīties NVA mājaslapā (www.nva.gov.lv/).
Linda Naudiša
....................................................
Nodarbinātības valsts aģentūras
Karjeras attīstības atbalsta nodaļas vadītāja vietniece
Tālrunis - 67021793
Bēgļi ir Latvijas šodienas realitāte
06.02.2012. Otrdien, 7.februārī, biedrība “Patvērums “Drošā māja”” un tiesībsargs Juris Jansons organizē apaļā galda diskusiju „Bēgļu sociālā integrācija Latvijā - problēmas un risinājumi”. Diskusijā piedalīsies arī ANO Komisariāta bēgļu jautājumos pārstāvis Andrejs Arjupins (Andrei Arjupin). Diskusija noritēs Tiesībsarga biroja 4.stāva zāle, Baznīcas ielā 25, un tās sākums ir plkst. 13.00.
Diskusijas mērķis ir identificēt aktuālas problēmas bēgļu integrācijas jomā Latvijā un rast konkrētus risinājumus. Galvenie diskusijas jautājumi ir balstīti uz praktisko pieredzi darbā ar bēgļiem. Centrālās bēgļu problēmas Latvijā ir mājoklis, izglītība un nodarbinātība. Nozīmīgs ir arī jautājums par finansējumu bēgļu integrācijas pasākumu nodrošināšanai.
Dalību diskusijā apstiprinājuši Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Nodarbinātības valsts aģentūras, Rīgas domes Labklājības departamenta, Starptautiskās Migrācijas organizācijas Latvijas biroja, Latvijas Sarkanā Krusta un Latvijas Cilvēktiesību centra pārstāvji.
Biedrība „Patvērums „Drošā māja”” sniedz atbalstu, palīdzību un aizstāvību legālajiem imigrantiem, tai skaitā, bēgļiem. Savukārt tiesībsargs saskaņā ar Imigrācijas likumu veic nelegālo ārzemnieku piespiedu izraidīšanas procesa novērošanu.
Apaļā galda diskusiju „Bēgļu sociālā integrācija Latvijā - problēmas un risinājumi” biedrība “Patvērums “Drošā māja”” organizē Eiropas Bēgļu fonda līdzfinansētā projekta “Es palieku Latvijā –II” ietvaros.
Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"”.
Aicinām uz diskusiju par bēgļu integrāciju Latvijā
03.02.2012. Biedrība “Patvērums “Drošā māja”” Eiropas Bēgļu fonda līdzfinansētā projekta “Es palieku Latvijā –II” ietvaros 2012.gada 7.februārī plkst. 13.00 Rīgā, Baznīcas ielā 25 (Tiesībsarga birojā), 4.stāva zālē, rīko apaļā galda diskusiju “Bēgļu integrācija Latvijā – problēmas un risinājumi”.
Aicinām interesentus uz apaļā galda diskusiju, kuras mērķis ir - apspriest aktuālas problēmas bēgļu integrācijas jomā Latvijā, meklēt iespējamos risinājumus, kā arī stiprināt un uzlabot atbildīgo institūciju savstarpējo sadarbību.
Sīkāku informāciju var saņemt pie projekta vadītājas Sandras Zalcmanes pa tālr. 67898343, 29153221 vai rakstiski uz pa e-pastu sandra.zalcmane@gmail.com.
Papildus informācija:
Projekts "Es palieku Latvijā - II" tiek realizēts no 2011.gada 1.novembra līdz 2012.gada 30.aprīlim.
Projekta mērķis ir veicināt bēgļu un personu ar alternatīvo statusu adaptāciju un iekļaušanos Latvijas sabiedrībā. Projekta ietvaros bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, tiek sniegts sociālais, medicīniskais, psiholoģiskais, materiālais atbalsts un cita veida palīdzība; tiek piedāvāta juridiskā palīdzība nodarbinātības veicināšanai un dzīvesvietas atrašanai.
Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"”.
Tiek uzsākti semināri pašvaldībās par bēgļu jautājumiem
10.01.2012. Pirmais seminārs notiks jau 2012.gada 12.janvārī plkst.10.00 Beverīnas novada Brenguļu pagasta “Kaimiņos”.
Nevalstiskā organizācija „Patvērums „Drošā māja””, kas aktualizē sociālās jomas problemātiku sabiedrībā, darbojas kā aktīva citu NVO, valsts un pašvaldību partnere, Eiropas Bēgļu fonda (EBF) projekta „Es palieku Latvijā-II” ietvaros plāno piecās Latvijas pašvaldībās organizēt izglītojošus seminārus saistībā ar bēgļu un personu ar alternatīvo statusu integrāciju Latvijas sabiedrībā.
Semināru laikā tiks apskatītas tādas tēmas kā bēgļu nodarbinātība, kultūršoks un kultūru dialogs, dzīves uzsākšana pēc bēgļa statusa iegūšanas, Eiropas bēgļu un patvēruma politika, bēgļu integrācijas process. Diskusiju laikā tiks demonstrēta filma par bēgļu dzīvi Latvijā, kas tika uzņemta 2009. gada EBF projekta ietvaros. Plānots, ka semināri tiks organizēti līdz šā gada aprīlim.
Pirmais seminārs notiks jau 2012.gada 12.janvārī plkst.10.00 Beverīnas novada Brenguļu pagasta “Kaimiņos”.
2011.gada novembrī uzsāktā Eiropas Bēgļu fonda (EBF) finansētā projekta „Es palieku Latvijā-II” mērķis ir veicināt bēgļu un personu ar alternatīvo statusu adaptāciju un iekļaušanos Latvijas sabiedrībā. Projekts tiek realizēts no 2011.gada novembra līdz 2012.gada aprīlim.
Projekta ietvaros bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, ir iespēja saņemt sociālā darbinieka, jurista mājokļu jautājumos, jurista nodarbinātības jautājumos un psihologa konsultācijas un cita veida atbalsts.
Bēgļu integrācija Latvijas Republikai ir ne tikai suverēnas valsts starptautiskās saistības, bet arī Eiropas Savienības dalībvalsts pienākums.
Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"”.
Bēgļi Latvijā un viņu nodarbinātības iespējas
21.12.2011. Eiropas Bēgļu fonda (EBF) finansētais projekts „Es palieku Latvijā-II” veicina bēgļu iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, sniedzot informāciju par nodarbinātību un darba iespējām, attīstot bēgļu prasmes meklēt darbu patstāvīgi, kā arī praktiski palīdzot uzsākt patstāvīgas darba gaitas Latvijā.
Eiropas Bēgļu fonda (EBF) finansētā projekta „Es palieku Latvijā-II” mērķis ir veicināt bēgļu un personu ar alternatīvo statusu adaptāciju un iekļaušanos Latvijas sabiedrībā. Projekta ietvaros bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, jau no 2011.gada novembra tiek sniegts sociālais, medicīniskais, psiholoģiskais, materiālais atbalsts un cita veida palīdzība; tiek piedāvāta juridiskā palīdzība nodarbinātības veicināšanai un dzīvesvietas atrašanai.
Biedrības speciālistu pieredze liecina, ka bēgļiem arvien aktuālāks kļūst jautājums par darba atrašanu Latvijā. Sakarā ar to, ka arī citās Eiropas Savienības valstīs ir pieaudzis bezdarbs, bēgļi arvien biežāk izvēlas palikt Latvijā.
Biedrības juriste Gita Miruškina, kura ikdienā nodrošina atbalstu bēgļiem, vēsta: „Novembra mēnesī Biedrības speciālisti dažāda veida palīdzību snieguši kopumā 19 klientiem, kuru vidū ir arī ģimenes ar bērniem. Darbspējīga vecuma bēgļa statusu ieguvušie konsultācijās ar juristu apspriež savas darba iespējas, izveido CV un kopīgi meklē atbilstošas darba vakances.
Lai sekmētu ātrāku darba vietu piemeklēšanu bēgļiem, ir uzsākta sadarbība ar „CV online”, kur pēc individuālas pieejas tiek piemeklētas piemērotas vakances. Ir uzsākta sadarbība ar mazumtirdzniecības veikalu tīklu „Rimi”, kas ir atvērti palīdzēt bēgļiem, iekārtojot viņus darbā.”
Kā grūtības, ar kurām nākas saskarties ikdienā piemeklējot darba vakances, G.Miruškina min to, ka lielākoties bēgļiem tiek piedāvātas zemas kvalifikācijas darba vietas, jo trūkst valsts valodas prasmju. Bēgļi ir motivēti atrast labi apmaksātu darbu, taču trūkst izpratnes par darba tirgu Latvijā. Darba vietu meklēšana ir viens no sarežģītākajiem uzdevumiem, jo darba devēji noraidoši attiecas pret iebraucēju pieņemšanu darbā, pamatojoties uz valsts valodas nezināšanu. Nereti patiesais darbā nepieņemšanas iemesls, juristesprāt, ir diskriminācija, bet parasti tā tiek aizstāta ar vārdiem „nepietiekamas valodas prasmes”. Tomēr šajā gadījumā nav skaidrības, kur bēgļiem vērsties, lai apgūtu latviešu valodu. Sazinoties ar Nodarbinātības valsts aģentūru, tika iegūta informācija, ka valsts valodas kursu esamība varētu būt pieejama tikai pēc 3 gadiem.
Juriste ir iniciējusi „apaļā galda” diskusiju ar Latvijas Darba Devēju konfederāciju, kur tiks apspriests jautājums par valsts valodas normām darbavietās, jo līdz šim tas ir galvenais klupšanas akmens bēgļu nodarbinātības jautājuma risināšanā.
Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"”.
Gitu Miruškinu intervēja Elīna Simsone, Zane Trukšāne
Tiek uzsākts Eiropas Bēgļu fonda (EBF) līdzfinansētais projekts "Es palieku Latvijā - II"
01.11.2011. Ar 2011.gada 1.novembri Biedrība „Patvērums „Drošā māja”” uzsāk īstenot Eiropas Bēgļu fonda līdzfinansēto (EBF) projektu „Es palieku Latvijā - II”.
Eiropas Bēgļu fonda (EBF) finansētā projekta „Es palieku Latvijā-II” mērķis ir veicināt bēgļu un personu ar alternatīvo statusu adaptāciju un iekļaušanos Latvijas sabiedrībā. Projekta ietvaros bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, tiks sniegts sociālais, medicīniskais, psiholoģiskais, materiālais atbalsts un cita veida palīdzība; tiks piedāvāta juridiskā palīdzība nodarbinātības veicināšanai un dzīvesvietas atrašanai.
Projekta gaitā tiks realizētas Prasmju pilnveides programmas, kurās bēgļi varēs regulāri saņemt atbalstu no speciālistiem, paaugstinot motivāciju aktīvāk pašiem risināt savas problēmas.
Turpinot pagājušā gadā uzsāktās aktivitātes Latvijas pašvaldībās, arī šajā projektā tiks organizēti izglītojoši semināri saistībā ar bēgļu un personu ar alternatīvo statusu integrāciju Latvijas sabiedrībā 5 pašvaldībās. Plānots, ka semināri tiks organizēti 2012.gada sākumā. Semināru laikā tiks apskatītas tādas tēmas kā bēgļu nodarbinātība, kultūršoks un kultūru dialogs, dzīves uzsākšana pēc bēgļa statusa iegūšanas, Eiropas bēgļu un patvēruma politika, parādot divvirzienu integrācijas procesu un komunikāciju. Semināru laikā tiks demonstrēta filma par bēgļu dzīvi Latvijā, kas tika uzņemta 2009. gada EBF projekta ietvaros.
Projekts ir biedrības iepriekš īstenoto Eiropas Bēgļu fonda projektu turpinājums, kur aktivitātes ir vērstas uz projekta mērķa grupas integrāciju.
Projekta realizācija paredzēta 6 mēnešus un ilgs no 2011.gada novembra līdz 2012. gada aprīlim.
Projektu finansē Eiropas Savienība ar Latvijas valsts līdzfinansējumu.