1.12.2009
Piektdien, 4. decembrī no plkst. 11.00 -13.00, Rīgā, Ģertrūdes ielā 19/21-5, biedrība „Patvērums „Drošā māja”” rīko diskusiju „Bēgļu integrācija Latvijā”. Tā norit Eiropas Bēgļu fonda projekta „NVO atbalsta sistēma patvēruma meklētājiem un bēgļiem” ietvaros.
„Bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu ir jādod iespēja integrēties mūsu sabiedrībā. Pats nepieciešamākais ir latviešu valodas kursi, atbalsts mājokļa un darba meklējumos. Šobrīd nav tādas iestādes vai organizācijas, kas bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu šādu palīdzību sistemātiski sniegtu, taču, ja vispār gribam kādu integrēt, tad vajadzētu sākt uzreiz, negaidot brīdi, kad var nākties secināt, ka nevienu vairs nav iespējams integrēt,” uzskata biedrības „Patvērums „Drošā māja”” vadītāja Sandra Zalcmane.
Diskusijas tēmas:
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes atbalsts bēgļu integrācijai;
- Ieskats valdības pašreizējā integrācijas politikā attiecībā uz bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu; nākotnes perspektīvas;
- Integrācijas uzticības punkta bēgļiem darba rezultāti;
- Zviedrijas pieredze bēgļu integrācijā;
- Ieskats Eiropas integrācijas politikas nākotnes aprisēs.
Dalībnieki:
- Sandra Zalcmane, NVO Patvērums „Drošā māja” valdes priekšsēdētāja;
- Anna Stroja, biedrības „Dialogi” vadītāja;
- Jānis Citskovskis, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietnieks;
- Anita Kleinberga, Tieslietu ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta vecākā referente;
- Agate Zaķe, Tieslietu ministrijas Projektu departamenta vecākā referente;
- Sandija Balode, Tieslietu ministrijas Projektu departamenta vecākā referente.
Informācijai: Latvijā no 1998. gada līdz šā gada decembrim bēgļa statuss piešķirts 22 cilvēkiem, bet alternatīvo statusu laikā no 2002. gada līdz šā gada decembrim saņēmuši 27 cilvēki.
22.10.2009.
2009. gada 22. oktobrī plkst. 12.00, Eiropas Savienības mājā, konferenču zālē Nr. 205, Rīgā, Aspazijas bulvārī 28, notika NVO Patvērums „Drošā māja” rīkotā preses konference „Smago ekonomisko apstākļu ietekmē strauji pieaug cilvēktirdzniecības upuru skaits”. Konferencē piedalījās Sandra Zalcmane, NVO Patvērums „Drošā māja” valdes priekšsēdētāja; Arturs Vaišļa, LR VP GKrPP Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes Narkotiku apkarošanas biroja 2. nodaļas (cilvēku tirdzniecības apkarošana) priekšnieks; Sanda Sīlīte-Galiņa, Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta Konsulārās palīdzības nodaļas vadītāja.
Vairāk informācijas skat. sadaļā - Medijiem.
06.10.2009.
Fiktīvas laulības – viegla nauda vai lamatas?
Internetā saņēmu piedāvājumu nopelnīt vairākus tūkstošus, fiktīvi apprecoties ar ārzemnieku
Ekonomiskā krīze ir īpaši labvēlīgs laiks vervētājiem, kas Eiropas Savienības pilsonēm piedāvā fiktīvas laulības ar ārzemniekiem – indiešiem, afgāņiem un pakistāniešiem. Daudzām latvietēm, kas zaudējušas darbu, piedāvājums nopelnīt vairākus tūkstošus, neko nedarot, liekas ļoti vilinošs.
1500 eiro par pusotru mēnesi.
Latvijas Avīze, 18.08.2009
Pilnā raksta versija lasāma šeit >>>
Iznācis jau otrais biļetens par patvēruma jautājumiem
Pavērums Drošā māja sadarbībā ar biedrību Dialogi.lv sagatavojuši un publicējuši jau otro biļetenu par patvēruma jautājumiem
Kā arī visus biļetenā publicētos materiālos meklējiet sadaļā Eiropas Bēgļu fonds>Informatīvie biļeteni
30.04.2009
Patvērums Drošā māja rīko Brīvprātīgo apmācības
Projekta NVO atbalsta sistēma patvēruma meklētājiem un bēgļiem ietvaros Patvērums Drošā māja rīko Brīvprātīgo apmācības. Sīkāku informāciju un programmu lasiet sadaļā Projekti>Eiropas Bēgļu fonds>BRĪVPRĀTĪGAJIEM
15.04.2009
Patvēruma Drošā māja mājas lapā publicēts pirmais biļetens par bēgļu jautājumiem
Patvēruma Drošā māja mājas lapā publicēts pirmais biļetens par bēgļu jautājumiem, kurā var lasīt vairākus interesantus materiālus, kas sagatavoti sdarbībā ar biedrību Dialogi.lv Eiropas Bēgļu fonda ietvaros
Informatīvo biļetenu lasiet sadaļā Projekti>Eiropas Bēgļu fonda projekts
8.04.2009
Patvērums Drošā māja dodas palīgā: Latviešu meitene Kipras cietumā par fiktīvu laulību
Kipras varas iestādes noskaidro, vai divdesmit sešus gadus vecā Krista (vārds mainīts) apzināti apprecējusies ar Kiprā ieceļojušo pakistānieti, tā piekrītot fiktīvai laulībai, jeb viņa piespiesta to darīt. Krista un vēl viena latviešu meitene Edīte apcietinātas un atrodas cietumā uz aizdomu pamata par fiktīvu laulību organizēšanu. Kristas septiņgadīgais dēliņš ievietots patversmē, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.
Rakstu lasiet arī saitē http://www.nra.lv/zinas/20246-latviesu-meitene-kipras-cietuma-par-fiktivu-laulibu.htm
26.03.2009
Fiktīvas laulības var draudēt ar seksa verdzību
Izmantojot daudzu jaunu meiteņu lētticību, fiktīvo laulību organizētāji pelna labu naudu. Aiz tā nereti stāv labi organizētas noziedzīgas struktūras, kuras netraucēti darbojas tieši tāpēc, ka zina – ir ārkārtīgi grūti pierādīt, ka līgava nopirkta, ka viņai maksāts un ka kāzas ir fikcija.
UZZIŅAI
Kur meklēt palīdzību?
Par darba iespējām ārzemēs, nosacījumiem – Nodarbinātības valsts aģentūras Eures tīkls – tālrunis 67021839, ieskaties www.nva.lv
Ja ir aizdomas, ka tiec iesaistīts nelikumīgā darījumā, sazinies ar Valsts policijas nodaļu cīņai ar cilvēku tirdzniecību
Tālrunis: 7075344
Sociālā darbinieka konsultācijas un palīdzība cilvēktirdzniecības upuriem – Patvērums Drošā māja
Tālrunis 67898343, www.patverums-dm.lv
Ieskaties
www.cilvektirdznieciba.lv
Publicēts: Neatkarīgajā Rīta Avīzē (autors Inga Paparde) 25.03.2009
9.03.2009
Darbu turpina integrācijas uzticības punkts bēgļiem
Integrācijas uzticības punkts patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu šogad turpina darbu Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijā, sniedzot konsultācijas dažādos jautājumos, kas saistīti ar dzīvi Latvijā un sekmējot veiksmīgu integrēšanos sabiedrībā.
Patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu arī šogad ir iespēja iegūt visa veida informāciju par Latviju pērn izveidotajā mājas lapā www.refugees.lv. Mājas lapā pieejami svarīgākie dati par Latviju, kā arī informācija par mājokļa jautājumiem, izglītību, nodarbinātību, veselības aprūpi un ģimenes dzīvi Latvijā.
Interesējošos jautājumus iespējams uzdot arī elektroniskā veidā, sazinoties ar Integrācijas uzticības punkta patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu vadītāju Andu Grants. Informācija par Integrācijas uzticības punktu patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu būs pieejama arī bukletā, ko šogad paredzēts izstrādāt un izdot trijās valodās.
Savukārt skolēnu informēšanai plānots organizēt 10 interaktīvus seminārus Latvijas skolās par patvēruma meklētāju, bēgļu un personu ar alternatīvo statusu integrācijas jautājumiem. 2009. gadā projekta īstenošanai paredzētais kopējais finansējums ir 29 663 Ls, ko veido Eiropas Bēgļu fonda finansējums - 22 247 Ls un nacionālais līdzfinansējums - 7 416 Ls.
Integrācijas uzticības punktu patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu 2008. gadā Eiropas Bēgļu fonda projekta „Jauno sabiedrības locekļu integrācija” ietvaros izveidoja Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts, kura tiesības un saistības no š.g. 1. janvāra pārņēma Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija.
11.01.2009
Rehabilitāciju cilvēku tirdzniecības upuriem šogad sniegs biedrība Patvērums Drošā māja
Šogad valsts finansētos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēku tirdzniecības upuriem turpina sniegt biedrība Patvērums Drošā māja, liecina paziņojums sociālo pakalpojumu pārvaldes (SPP) mājaslapā.
Šo pakalpojumu sniegšanai no valsts biedrība saņemšot 17 000 latu. Finansējums nav liels, bet biedrības valdes priekšsēdētāja Sandra Zalcmane norāda, ka biedrība ir gatava palīdzēt. Arī iepriekšējā gadā finansējuma apjoms neesot bijis liels, bet sociālo rehabilitāciju saņēma 14 sievietes.
Rehabilitācijas kurss vienam upurim parasti ilgst sešus mēnešus, un viena cilvēka finansēšanai šai laikā ir nepieciešami 3000 latu. Tomēr ir sievietes, kuras jau pēc trim vai četriem mēnešiem ir gatavas integrēties sabiedrībā, tāpēc atlikušie līdzekļi tiek virzīti cita cilvēka rehabilitācijai, tādā veidā gan taupot līdzekļus, gan sniedzot pakalpojumu pēc iespējas lielākam cietušo skaitam.
Visbiežāk biedrībā Patvērums Drošā māja klienti nokļūst pēc policijas ieteikuma. Taču cietušais pats var nolemt, uzsākt rehabilitācijas kursu vai nē. Tāpat biedrība sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām un vēstniecībām ārpus Latvijas. Piemēram, iepriekšējā gadā, pateicoties sadarbībai ar Latvijas vēstniecību Grieķijā, izdevās atvest atpakaļ uz Latviju kādu sievieti, kura bija kļuvusi par cilvēku tirdzniecības upuri.
Zalcmane stāstīja, ka dažkārt cilvēki paši nāk uz biedrību un stāsta par savu pieredzi, lūdzot palīdzību. Šādos gadījumos īpaša komisija izvērtē cilvēka stāvokli un nosaka, vai patiešām ir nepieciešama specializēta palīdzība.
Institūcijā strādā psihologi, sociālie darbinieki, mediķi, kā arī notiek sadarbība ar Latvijas Infektoloģijas centru, jo dažkārt, ja sievietes ir bijušas prostitūcijas upuri, Drošajā mājā nonāk ar dažāda veida infekcijas slimībām.
Cietušajiem tiek nodrošināts drošs patvērums, pārtika, speciālistu konsultācijas, transporta izdevumi. Par spīti ekonomiskajai krīzei, daudzi speciālisti ir gatavi veltīt šim darbam savu brīvo laiku un strādāt centrā bez maksas.
Biedrības pārstāve stāstīja, ka visbiežāk cilvēku tirdzniecības upuri ir sievietes, kuras, noticot reklāmām un sludinājumiem, dodas darba meklējumos vai veidot modeles karjeru uz ārzemēm, bet nonāk prostitūcijas tīklā. Rehabilitācija parasti ir smags un ilgs process, nereti sievietes nolemj, ka palīdzība viņām nav nepieciešama, taču vēlāk atgriežas. Pēc sešu mēnešu kursa sadarbība ar klientēm turpinās, viņas var zvanīt un lūgt palīdzību. Nereti sadarbība ilgst pat vairākus gadus, līdz cietusī ir spējīga pilnībā integrēties sabiedrībā, norādīja Zalcmane.
Viņa prognozēja, ka šībrīža ekonomiskās krīzes apstākļos varētu pieaugt cilvēku tirdzniecības upuru skaits, jo cilvēki, meklējot darbu ārzemēs, bieži vien kļūst neuzmanīgi un, meklējot zelta kalnus, atduras pret cilvēku negodīgumu, nokļūstot prostitūcijas bedrē.
Informācija publicēta LETA.
Pieejama grāmata Not one victims more: Human Trafficking in the Baltic States
Interneta mājas lapā http://www.cilvektirdznieciba.lv/ pieejama grāmatas Not one victims more: Human Trafficking in the Baltic States elektroniskā versija.
Grāmatā sadaļu par situāciju cilvēktirdzniecības jomā sagatavojusi Patvērums Drošā māja vadītāja sociālā darba speciāliste Sandra Zalcmane.
Droša māja, lai atgrieztos pie sevis
Pati vainīga — visbiežāk par meitenēm, kuras apmānītas, izmantotas, tirgotas un nereti piekautas vai inficētas ar HIV vīrusu, nodomā pat viņām vistuvākie cilvēki. Pirmais cilvēks, kas vienam no daudzajiem šādiem nelaimīgajiem Ilonai (vārds mainīts), pateica: "Tā nebija tava vaina", bija Sandra Zalcmane. Sociālā darbiniece Latvijā, kura sākusi organizēt atbalstu cilvēku tirdzniecības upuriem. Tagad Ilona ir viena no darbiniecēm Sandras Zalcmanes dibinātajā biedrībā Patvērums "Droša māja". Šobrīd tā ir vienīgā nevalstiskā organizācija, kas ar palīdz no cilvēku tirdzniecības cietušajiem par valsts budžeta finansējumu.
Visu publikāciju laikrakstā Diena lasiet šeit>>>
Patvērumu Latvijā pieprasījusi 51 persona
2008.gadā patvērumu Latvijā pieprasījusi kopā 51 persona.
Saskaņā ar Valsts robežsardzes Preses un sabiedrisko attiecību dienesta datiem, 2008.gadā patvērumu Latvijā pieprasījusi kopā 51 persona, no tām 17 Gruzijas, 10 Afganistānas, 5 Krievijas Federācijas, 3 Sīrijas, 2 Bangladešas, 2 Kubas un 2 Šrilankas, 1 Azerbaidžānas, 1 Baltkrievijas, 1 Kamerūnas, 1Kirgizstānas, 1 Nigērijas, 1 Pakistānas, 1 Senegālas, 1 Turcijas, 1 Ukrainas un 1 Tadžikistānas valsts piederīgais. No patvērumu Latvijā pieprasījušām personām ir 16 bērni.
4.01.2009
Par cilvēku tirdzniecības problēmu Baltijas valstīs izdod grāmatu
Tallinā notikusi cilvēku tirdzniecības problēmai veltītas grāmatas prezentācija, kuras tapšanā piedalījās arī speciālisti no Latvijas. Grāmatas „Not One Victim More: Human Trafficking in the Baltic States” prezentācija notika no Igaunijas puses grāmatas tapšanā iesaistītās nevalstiskās organizācijas Living for Tomorrow telpās. Grāmatā sadaļu par situāciju cilvēktirdzniecības jomā sagatavojusi Patvērums Drošā māja vadītāja sociālā darba speciāliste Sandra Zalcmane.
Noticis seminārs starpprofesionāļiem par bēgļu integrāciju
Biedrība „Patvērums „Drošā māja”” organizēja semināru starpprofesionāļiem projekta „Ceļā uz patvēruma meklētāju un bēgļu integrāciju” ietvaros
Latvijas iedzīvotājiem lielākoties ir negatīva attieksme pret bēgļu uzņemšanu
Latvijas iedzīvotāju attieksme pret to, ka Latvijai būtu jāuzņem bēgļi un personas ar alternatīvo statusu – ir drīzāk negatīva nekā pozitīva. Iedzīvotāju vidū vērojams iecietības pret bēgļiem un līdzīga statusa personām trūkums un bailes no multikulturālisma radītajām sekām.
Latvija nepilnīgi pilda standartus, lai novērstu cilvēktirdzniecību
Latvijas valdība nepilnīgi izpilda minimālos standartus, lai novērstu cilvēku tirdzniecību, teikts šā gada ASV Valsts departamenta ziņojumā par cilvēku tirdzniecību. Ziņojumā norādīts, ka Latvijas valdība ir turpinājusi spert soļus, lai uzlabotu palīdzību upuriem, paaugstinot pieeju valdības finansētai aizsardzībai. Tāpat Latvijas valdība ir demonstrējusi paaugstinātas pūles, lai izmeklētu piespiedu darba gadījumus, kā arī veikusi vienkāršus profilaktiskus pūliņus, veicot primāros soļus, lai cīnītos pret sekstūrismu, ko veic ārvalstu viesi Latvijā.
Lasiet visu ziņu>>>