PATVĒRUMS „DROŠĀ MĀJA”: NOSLĒGUSIES KAMPAŅA „FIKTĪVAS LAULĪBAS – SLAZDS!”
Rīga, 06.01.2010. NVO Patvērums „Drošā māja”, kas aktualizē sociālās jomas problemātiku sabiedrībā, darbojas kā aktīvs citu NVO valsts un pašvaldību partneris, informē, ka decembra nogalē noslēgusies kampaņa „Fiktīvas laulības – slazds!”, kuras mērķis bija informēt un brīdināt sabiedrību par fiktīvo laulību iespējamām sekām. Šīs kampaņas norises laikā no 22. oktobra līdz 23. decembrim vidēji katru nedēļu reģistrēti 3-4 nopietni fiktīvo laulību gadījumi (situācijas, kad bija jāsniedz palīdzība), par ko tika informēta policija. Ar e-pasta starpniecību regulāri konsultētas vairāk nekā 30 personas. Biedrības telpās sniegtas arī individuālas konsultācijas klātienē – katru nedēļu vidēji 3 cilvēkiem.
Divu mēnešu laikā Patvērums „Drošā māja” profesionāļi ir organizējuši diskusijas ar vairāk nekā 70 skolēniem no lauku rajoniem par fiktīvo laulību kā cilvēktirdzniecības formas riskiem un vērsuši jauniešu uzmanību uz veidiem, kā vervētājs uzrunā potenciālo upuri. Tāpat organizētas tikšanās ar apmēram 50 studentiem, kuri informēti par minētās sociālās problemātikas apjomiem, kā arī aicināti ieņemt aktīvu nostāju, informējot tālāk savus līdzcilvēkus par šādu gadījumu izplatību un iespēju saņemt informāciju.
Kopš kampaņas sākuma ar biedrības mājaslapā izvietoto informāciju par fiktīvo laulību problemātiku ik dienu vidēji ir iepazinušies 819 interesenti, kopā informācija lasīta 47 486 reizes.
Pēc biedrības speciālistu novērojumiem, kampaņas „Fiktīvas laulības – slazds!” laikā ir palielinājies to gadījumu skaits, kad sievietes, kuras, ekonomisko apstākļu spiestas, ir gatavas pieņemt šādu variantu problēmu risinājumam, ir aktīvāk vērsušās pēc konsultācijām, kā arī, iepazīstoties ar biedrības mājaslapā izvietoto informāciju, jautājušas, kur un kādu palīdzību varētu saņemt ārpus Latvijas gadījumā, ja tomēr pieņems lēmumu izbraukt no valsts.
Reģistrēti arī daži gadījumi, kas līdz šim netika fiksēti - piedāvājumi slēgt fiktīvas laulības ir nākuši no ārvalstu sievietēm. Šādos gadījumos ar biedrības Patvērums „Drošā māja” speciālistiem ir sazinājušies konkrētie vīrieši, tomēr uz individuālu konsultāciju klātienē tie nav ieradušies.
Sandra Zalcmane, Patvērums „Drošā māja” valdes priekšsēdētāja: „Kampaņas norises gaitā tika novērots viļņveidīgs interesentu un potenciālo upuru pieplūdums, kas pierāda, ka problēma ir plaša, bet tai ir slēpts raksturs. Diemžēl ir bijuši arī vairāki gadījumi, kad sievietes, uzklausījušas mūsu konsultantu, tomēr ir devušās ārpus Latvijas ar mērķi slēgt laulības. Tomēr pēc kāda laika esam saņēmuši ziņu, ka sievietes nonākušas neapskaužamā situācijā un tām nepieciešams saņemt ieteikumus, kā tikt no ārzemēm atpakaļ. Tādos gadījumos vilšanās ir dubulta, jo it kā jau šīm sievietēm ir aizdomas, ka šis ceļojums nebeigsies labi, tomēr nespēja atrisināt esošās problēmas mūsu cilvēkus dzen izmisumā un piespiež pieņemt šādus lēmumus.”
Arturs Vaišļa, VP ONAP Cilvēku tirdzniecības apkarošanas nodaļas priekšnieks: „Ja vēl pagājušā gada sākumā pārsvarā par stāšanos fiktīvās laulībās tika piedāvātas summas vismaz 2000 līdz 3000 eiro apmērā, tad šobrīd pārsvarā „pārdošanās cena” lielākoties ir 1000 eiro plus dzīvošanas izmaksas un nodrošināšana ar apģērbu. Lētākais piedāvājums - 200 eiro. Šāda tendence skaidrojama ar to, ka arī Īrijā ir krīze un ārzemnieki nevar atļauties maksāt pārāk daudz – starpnieku honorārs ir no 2000 līdz 4000 eiro, kurā ietilpst samaksa meitenei, kā arī starpniekiem Īrijā un Latvijā, biļetes un citi izdevumi. Otra versija – šobrīd latviešu meitenes piekrīt precēties pat par 1000 eiro, uzskatot to par normālu summu un labu iespēju „izsisties”, īpaši lauku rajonos, kur ir pilnīgs bezdarbs un naudas trūkums. Daudzas nāk no nelabvēlīgām ģimenēm, daudzām potenciālajām „sievām” ir mazi bērni. Novērots, ka Īrijā dzīvojošie vervētāji no pakistāniešu, indiešu vidus uzskata latviešu sievietes par „lētu preci” - meitenes iespējams ataicināt par pavisam niecīgām summām, jo Latvijā ir ļoti smagi sadzīves apstākļi. Savukārt Īrija dod meitenēm iespēju „nenomirt badā””.
Pēc Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta sniegtās informācijas, 2009. gada pirmajos sešos mēnešos Latvijā ir reģistrētas 290 laulības ar ārvalstniekiem. Kaut arī otrā pusgada dati vēl nav apkopoti, tiek prognozēts, ka otrajā pusgadā noslēgto laulību skaits nebūs mazāks. Kopā par periodu no 2007. līdz 2009. gada pirmajam pusgadam noslēgto laulību skaits ārpus Latvijas ir 2519, no kurām 1108 laulības reģistrētas ar Eiropas Savienības pilsoņiem, savukārt 1332 – ar trešo valstu pilsoņiem.
Laima Ozola, portāla www.baltic-ireland.ie latviešiem Īrijā galvenā redaktore: „Kampaņas „Fiktīvas laulības –slazds!” laikā ar mums sazinājās vairāki upuri. Saņemot šādus palīgā saucienus, portāls nekavējoties ir informējis Īrijas policiju un Latvijas vēstniecību Dublinā. Bija pat gadījumi, kad portāla darbinieki piedalījušies "glābšanas operācijās". Tomēr gribu uzsvērt, ka fiktīvo laulību upuru apzināšana ir ļoti sarežģīta, jo, pirmkārt, meitenes atbrauc no Latvijas un viņām Īrijā nav paziņu, kas varētu palīdzēt, otrkārt, potenciālās līgavas dzīvo noslēgtā vidē, kurā trešo valstu pilsoņi dara visu iespējamo, lai meitenes nevarētu kontaktēties ar Īrijas latviešu kopienu.
Pieredze rāda, ka atrunāt meitenes no šāda soļa ir ļoti grūti, tādēļ vienīgais, ko varam ieteikt, ja pieņemts lēmums izlīdzēt kādam trešo valstu pilsonim, ir nodrošināties ar vēstniecības, portāla un Īrijas policijas telefona numuriem un e-pasta adresēm.”
Sandra Zalcmane turpina: „Runājot par šīs kampaņas rezultātiem - vēlos uzsvērt, ka esam gandarīti, ka cilvēki ir bijuši aktīvi, ziņojot par fiktīvo laulību organizatoriem, starpniekiem un līdzzinātājiem. Ceram, ka pēc mūsu sniegtās informācijas arvien vairāk cilvēku ir uzzinājuši, kam var par šādiem gadījumiem ziņot, kur var griezties, kā arī tiem ir pārliecība, ka viņu sniegto informāciju neatstās bez ievērības un uz to tiks reaģēts.
Vēlamies pateikt lielu paldies kampaņas informatīvajiem sadarbības partneriem*, gan arīdzan tām institūcijām, kuras ir iesaistītas šāda veida problēmas risināšanā Latvijā, kā arī ārpus tās. Bez kopsadarbības un ieinteresētības no visām pusēm šī iecere nebūtu guvusi tik plašu rezonansi. Var teikt, ka šī kampaņa ir lielisks paraugs tam, kā sekmīgi var sadarboties valsts, nevalstiskā sektora organizācijas, ārvalstu institūcijas mērķa valstīs un mediji.
Runājot par nākotnes plāniem – Patvērums „Drošā māja” 2010. gadā turpinās sniegt uzsākto palīdzību cilvēktirdzniecības upuriem. Tāpat turpināsim attīstīt sadarbību ar citām institūcijām, piesaistīsim papildu finansējumu preventīvās informācijas sniegšanai arī par citām cilvēku tirdzniecības formām, kā, piemēram, piespiedu darbs.”
Sociālās informatīvās kampaņas „Fiktīvas laulības – slazds!” idejas autors ir sabiedrisko attiecību pakalpojumu sniedzējs „Ahoy Public Relations”.
*Informatīvo atbalstītāju vidū bija tādi interneta portāli kā www.tvnet.lv, www.rus.tvnet.lv, www.draugiem.lv, www.apollo.lv, www.1188.lv, www.mammam.lv, www.tetiem.lv, www.diena.lv, www.social.lv, www.delfi.lv, www.baltic-ireland.ie, www.one.lv, www.zz.lv, www.ziemellatvija.lv, www.aluksniesiem.lv, www.dzirkstele.lv, www.novaja.lv, www.ntz.lv, www.staburags.lv, kā arī uzziņu dienests 1188.
PATVĒRUMS „DROŠĀ MĀJA”: SMAGO EKONOMISKO APSTĀKĻU IETEKMĒ STRAUJI PIEAUG CILVĒKTIRDZNIECĪBAS UPURU SKAITS
Rīga, 22.10.2009. Šodien notikušajā preses konferencē NVO Patvērums „Drošā māja”, kas aktualizē sociālās jomas problemātiku sabiedrībā, darbojas kā aktīvs citu NVO valsts un pašvaldību partneris, vērsa žurnālistu un sabiedrības uzmanību uz nopietno situāciju cilvēku tirdzniecības jomā. Ņemot vērā sarežģīto ekonomisko situāciju Latvijā, tās ietekmē pēdējā pusgada laikā trīskārtīgi pieaudzis upuru skaits, kuri cietuši no tādas cilvēktirdzniecības formas kā fiktīvās laulības. Īpaši daudz šādu laulību tiek slēgtas ar trešo valstu pilsoņiem, kuru mērķis ir iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā. Šāda imigrācijas legalizācija ir cieši saistīta ar starptautiskiem noziedzības tīkliem, kuros tiek apgrozīti ievērojami finanšu līdzekļi. Valstis, kurās visbiežāk tiek slēgtas fiktīvās laulības, ir Īrija un Kipra.
Pēc Īrijas Tieslietu ministrijas pērn apkopotajiem datiem, tiek pieļauts, ka 4600 trešo pasaules valstu pilsoņu ir precējušies ar citas ES dalībvalsts pilsoni; 10% gadījumu šādas laulības noslēguši tieši Latvijas pilsoņi, no kuriem puse stājušies aprēķina laulībās ar Pakistānas, Indijas un Bangladešas pilsoņiem. Jau gada sākumā ES Padomes sēdē Īrijas tieslietu ministrs norādījis, ka šāda „nenormāla statistika nevar tikt uzskatīta par nejaušību”.
Visbiežāk aprēķina laulību noslēgšanas iemeslu vidū tika minēta Latvijas sarežģītā sociālekonomiskā situācija – gadījumi, kad cilvēks ir zaudējis darbu, tam ir jārūpējas par bērniem, jāmaksā par dzīvokli un jāatmaksā kredīti. Valdot arī maldīgs pieņēmums, ka fiktīvo laulību gadījumā tiks atrisinātas ieilgušās finanšu problēmas, būs iespēja pārcelties uz dzīvi citā valstī. Taču šādu laulību gadījumā daudzi bieži vien kļūst par negodīgu darījumu un cilvēku tirdzniecības upuriem.
Sandra Zalcmane, Patvērums „Drošā māja” valdes priekšsēdētāja: „Ņemot vērā, ka pēdējā pusgada laikā strauji pieaudzis ne tikai no fiktīvām laulībām cietušo sieviešu skaits, bet arī ievērojami pieaugušas vervētāju aktivitātes, pieļauju, ka upuru statistika ir daudz lielāka. Vervētāji, paši atrodoties ārvalstīs, šim nolūkam pārsvarā izmanto Latvijas interneta portālus. Tāpat novērojama tendence pielietot vardarbību vai viltu, lai piespiestu Latvijas pilsones stāties fiktīvajās laulībās. Prakse gan liecina, ka mērķa valstu kompetento varas iestāžu rīcība fiktīvo laulību organizēšanas apkarošanā ir nepietiekama, tādēļ šādu gadījumu izmeklēšana, kā arī sieviešu vervētāju un to līdzdalībnieku saukšana pie atbildības pašlaik ir apgrūtināta.
Jau kopš 2008. gada esam vienīgā organizācija Latvijā, kura realizē valsts programmu cilvēktirdzniecības upuru rehabilitācijai. Līdz ar to mūsu rīcībā ir speciāli apmācīti, pieredzējuši profesionāļi, kas spēj nodrošināt atbalstu cilvēkiem, kuri cietuši cilvēktirdzniecības dēļ. Lai informētu un brīdinātu par fiktīvo laulību iespējamajām sekām, ar mediju un labvēļu atbalstu šodien arīdzan uzsākam sabiedrības informēšanas kampaņu „Fiktīvas laulības – slazds!”. Ceru, ka tā ļaus cilvēkiem pārdomāt, vai šis bīstamais solis tiešām ir dzīvības vērts.”
Arturs Vaišļa, VP ONAP Cilvēku tirdzniecības apkarošanas nodaļas priekšnieks: „Jau kopš 2007. gada, izmantojot visdažādākos kanālus, neveiksmīgi esam mēģinājuši pievērst Īrijas kolēģu uzmanību par viņu valstī labi noorganizēto Trešo valstu legalizācijas tīklu darbību, kur ir saskatāmas arī noziedzīgā veidā iegūtu naudas līdzekļu legalizācija. Arī šī gada jūnijā ES dalībvalstu Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē Latvija atkārtoti uzsvēra, ka primārais būtu izvērtēt nacionālajā tiesību sistēmā esošos trūkumus, lai novērstu sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas iespējas, kā arī vēlreiz norādīja, ka cīņa ar sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu un direktīvas adekvāta piemērošana ir vispirms katras pašas dalībvalsts atbildība. Īrijas liberālā laulību noslēgšanas sistēma faktiski ir radījusi ļoti labvēlīgu augsni aprēķina laulību noslēgšanai un Īrijas varas iestāžu nepietiekami aktīvā pretdarbība, šķiet, radījusi Īrijas fiktīvo laulību organizatoriem nesodāmības apziņu. Ja agrāk tika izmantota pierunāšana un vieglas peļņas solījumi, tad tagad dažkārt tiek izmantoti ar viltu un vardarbību saistīti paņēmieni, tādā veidā Latvijas iedzīvotājus padarot par cilvēku tirdzniecības upuriem. Latvijas likumdošana paredz, ka ārvalstnieki, kuri izdarījuši citas valsts teritorijā smagus vai sevišķi smagus noziegumus, kas vērsti pret Latvijas Republikas iedzīvotāju interesēm, neatkarīgi no tās valsts likumiem, kuras teritorijā izdarīts noziegums, saucami pie kriminālatbildības. Līdz ar to, neraugoties uz apstākli, ka ārvalstu likumdošanā fiktīvu laulību slēgšana vairumā gadījumu nav noziedzīgs nodarījums, Latvijas tiesībsargājošo institūciju mērķis ir turpināt veikt pasākumus cilvēku tirdzniecības apkarošanā, lai izskaustu ārvalstu pilsoņu vēlmi vervēt Latvijas pilsoņus fiktīvo laulību slēgšanai, tādējādi padarot tos par cilvēku tirdzniecības upuriem. Ar Ārlietu ministrijas Konsulāro departamentu notiek aktīva informācijas apmaiņa, kā rezultātā tiek saņemta pilnīga Latvijas vēstniecības Īrijā rīcībā esošā informācija par personām, kas šajā iestādē vēsušās ar sūdzībām un/vai pēc palīdzības sakarā ar fiktīvām laulībām, kurās tās mēģinātas iesaistīt vai bijušas iesaistītas.
Ļoti apsveicama ir NVO iesaistīšanās gan upuru rehabilitācijas programmas īstenošanā. Policija ir secinājusi, ka cieša un tūlītēja sadarbība ar NVO, izvirzot par prioritāti upuru un iespējamo cietušo personu intereses, ir produktīva un pozitīvi ietekmē izmeklēšanu, jo iedrošina cilvēku tirdzniecības upurus sadarboties un ļauj nozieguma organizatorus saukt pie kriminālatbildības.”
Sanda Sīlīte-Galiņa, Ārlietu Ministrijas Konsulārā departamenta Konsulārās palīdzības nodaļas vadītāja: „Sludinājumi par iespējām slēgt fiktīvas laulības sola atrisināt visas finanšu problēmas, Ārlietu ministrijas un vēstniecību rīcībā diemžēl ir cita informācija - biļetes vienā virzienā tiek apmaksātas, taču informācija par dzīves apstākļiem un ēdināšanu ir atšķirīga. Pēc atbraukšanas uz Īriju Latvijas meitenes bieži dzīvo vairākas kopā vienā nelielā istabā, netiek dota rokasnauda, ir bijusi informācija par to, ka meitenes tikušas ēdinātas tikai reizi dienā, ārā varējušas iziet tikai trešo valstu pilsoņu pavadībā. Meitenēm tiek piedāvātas narkotikas, tādējādi padarot viņas atkarīgas un viegli manipulējamas. Juridiski aprēķina laulības faktu ir ļoti grūti pierādīt – tam ir vajadzīgi lieli cilvēku resursi un spēcīgi kontroles mehānismi. Notiekošo varētu pierādīt upuru – Latvijas iedzīvotāju – iesniegumi vēstniecībai vai policijai, taču cietušās to parasti nedara vainas izjūtas vai baiļu dēļ. Iespējams, meitenes var domāt, ka pēc laulības noslēgšanas izšķirties būs tikpat viegli kā Latvijā, taču, piemēram, pēc Īrijas likumiem, laulības šķiršanas process var tikt sākts tikai četrus gadus pēc tam, kad laulātie vairs nedzīvo kopā. Laulību var anulēt, taču jābūt pierādījumiem, ka tā notikusi aprēķina dēļ. Ja vīrs apgalvo, ka mīlējis savu sievu un naudu devis aiz lielas mīlestības, nevis kā samaksu par laulībām, anulēt laulību ir ļoti grūti, tas ir ilgstošs tiesu process bez uzvaras garantijām.”
Kontakttālruņi personām, kuras ir cietušas no cilvēktirdzniecības, vai tām ir vajadzīga palīdzība, kā arī personas, kurām ir jebkāda informācija, kas var palīdzēt novērst šādus gadījumus, var griezties:
• NVO Patvērums „Drošā māja”, tālr.: +371 67898343, e-pasts: drosa.maja@apollo.lv
• Valsts Policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 3. biroja 2. nodaļa cīņai ar cilvēku tirdzniecību, tālr.: +371 67075344, e-pasts: tikpol@vp.gov.lv
• Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments, diennakts tālruņa numurs ekstremālām situācijām: +371 29287398
• Uzziņu dienests 1188. Piezvanot uz šo minēto numuru, Jūs tiksiet savienoti ar attiecīgo iestādi vai organizāciju