Laipni lūgti biedrības "Patvērums "Drošā māja"" interneta vietnē!

Konsultācijas Rīgā
+371 25565098, +371 28612120
Skype: PatverumsDM
Lāčplēša iela 75 - 9/10, Rīga
Konsultācijas reģionos
Latgale
+371 25723222
Kurzeme
+371 25719118
Vidzeme
+371 25719266
Zemgale
+371 25719588

Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem

   

EBF projekts devis iespēju nodrošināt regulāru un daudzpusīgu atbalstu

30.06.2015. Biedrība „Patvērums „Drošā māja”” informē, ka šā gada 30.jūnijā noslēdzas Eiropas Bēgļu fonda atbalstīts projekts „Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem”. Tā mērķis bija 18,5 mēnešu ietvaros nodrošināt regulāru un daudzpusīgu ilgtermiņa atbalstu bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem patstāvīgai dzīvei Latvijā.

2013. gada decembrī "Patvērums "Drošā māja"" uzsāktā projekta ietvaros veidotās aktivitātes kopumā tika virzītas uz mērķa grupas pamata vajadzību nodrošināšanu, piedāvājot dažādu speciālistu palīdzību problēmjautājumu risināšanā. 

Risinot ar mājokli saistītus jautājumus, tika nodrošināta mērķa grupai iespēja atrast savām vajadzībām un iespējām atbilstošu dzīvojamo platību.

"Klientiem tika skaidrota sākotnējā informācija par mājokļa iespējamo meklēšanas procesu, izmaksām, kā arī kopā ar klientiem interneta resursos meklēti mājokļa varianti, kontaktējoties ar īpašniekiem izvērtēti piedāvājumi," skaidro jurists Alvis Šķenders, kurš projektā sniedza konsultācijas par mājokļa un migrācijas jautājumiem. Viņš norāda, ka mērķa auditorijas pārstāvji projekta īstenošanas gaitā kļuva arvien drošāki un uzdrīkstējās arī paši uzrunāt mājokļa īpašniekus, kas viņaprāt ir "uzskatāms rezultāts latviešu valodas un sarunvalodas nodarbībām. Līdz ar to speciālistiem bija jāiesaistās tad, kad ir jārisina konkrētas situācijas."

Saistībā ar patvēruma meklētāju skaita palielināšanos, klientiem bieži palīdzība bijusi nepieciešama  saistībā ar migrācijas jautājumiem. "Pēc padoma griezās gan patvēruma meklētāji, gan personas ar alternatīvo statusu. Mēs palīdzējām izprast Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pieņemto lēmumu par saturu, tā nozīmi un tiesiskās sekas. Klienti vērsās arī ar lūgumiem palīdzēt sastādīt pieteikumus, vēstules PMLP un citām institūcijām," rezumē A.Šķenders.

Biedrības speciālisti kopā ar klientiem projekta ietvaros risināja arī ar nodarbinātību un izglītību saistītus jautājumus, veicinot izpratni par prasībām Latvijas darba tirgū. 

"Visi projekta klienti tika iepazīstināti ar Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtajiem pakalpojumiem un mudināti tos izmantot," stāsta juriste Gita Miruškina, piebilstot, ka klienti aktīvi šīs iespējas arī izmantoja. "Liels darbs tika ieguldīts izpratnes veidošanā par Latvijas darba tirgus situāciju, īpatnībām un atšķirībām, salīdzinot ar klienta izcelsmes valsti". Viņa piekrīt A.Šķendera teiktajam, ka latviešu valodas apguve un māka to pielietot projektā sniedza ļoti lielu ietekmi uz klienta spēju patstāvīgi meklēt darbu. "Līdz ar to speciālista atbalsts bija nepieciešams vairāk dokumentu sagatavošanā". 

Saistībā ar izglītības jautājumiem viņa atzīmē, ka klienti bija "ļoti atvērti un mācīties gribēja visi". Taču gan ierobežotās projekta finanses apmācību procesa nodrošināšanai un klientu, kas vēlējās mācīties, vājās latviešu valodas zināšanas bija par pamatu rūpīgai atlasei, uzsākot mācības. "Mēs izvērtējām gan klienta motivāciju, gan latviešu valodas zināšanas, jo mācības notika latviešu valodā. Tāpat bija jāizvertē, cik izvēlētā profesija atbilst klienta paša spējām to apgūt un, cik tā būs nākotnē konkurētspējīga Latvijas darba tirgū." Atlase un apmācības projektā notika, piesaistot sadarbības partnerus - akreditētu mācību centru un darbā iekārtošanas biroju SIA "DIJA" un mācību centru SIA "BUTS". 

Latviešu valodas un latviešu sarunvalodas apmācības, ņemot vērā grupas specifiskās vajadzības, mērķtiecīgi virzīja mērķa grupu uz latviešu valodas līmeņu iegūšanu vai paaugstināšanu, ļaujot latviešu valodu izmantot skolā, darbā un sadzīvē, iekļaujoties Latvijas sabiedrībā un Eiropas Savienībā kopumā.

Latviešu valodas skolotāja Liene Valdmane, runājot par apmācību procesu, uzsver ka šīs bija atvērtās grupas. "Cilvēkiem projekta gaitā bija iespēja pievienoties apmācāmajai grupai, tamdēļ vienā grupā mācījās cilvēki ar dažādu valodas līmeni, kas prasa īstenot īpašu valodas apguves metodiku". Kā izaicinājumu viņa min to, ka grupā mācījās cilvēki ar kuriem ir kāda starpvaloda - piemēram angļu vai krievu - un tādi cilvēki ar kuriem starpvalodas nav. "Taču tiem, kuriem bija patiesa motivācija mācīties, tika nodrošinātas visas iespējas sekmīgi apgūt latviešu valodu un nokārtot eksāmenu." Viņa arī atzīmē, ka lielu atbalstu valodas apmācībā sniedza brīvprātīgās - Karmena un Jeļena, kuras pievienojās projekta gaitā un brīvprātīgi palīdzēja mērķa grupai mācīties valodu. 

Latviešu valodas kursus projekta dalībnieki apmeklēja divas reizes nedēļā, savukārt sarunvalodas kursus 2-3 reizes mēnesī. Sarunvalodas kluba mērķis bija, radot draudzīgu, uzņemošu un atvērtu vidi, ieinteresēt mērķa grupas pārstāvjus apgūt valodu, paaugstināt viņu motivāciju, veidot ilgstošu atbalsta sistēmu valodas prasmju uzlabošanai. Apmācību veids bija neformālās izglītības metožu pielietošana mācību procesā. 

Sarunvalodas kluba vadītāja Anita Ūdre: "Valodas līmenis grupā bija dažāds, tāpēc mēs centāmies pēc iespējas dažādot sarunvalodas apguves iespējas paralēli nodarbībām klasē, piedāvājot apmeklēt arī dažādas kultūrvēsturiskas vietas, muzejus. Ekskursijas guva ļoti lielu atsaucību no sarunvalodas kluba apmeklētāju puses, jo tieši neformālā vide bija tā, kas daudziem palīdzēja atraisīties, tādējādi ļaujot sekmīgāk apgūt latviešu valodu un iepazīt Latviju un tās cilvēkus."

Kopumā organizācija nodarbojas ar bēgļu atbalsta jautājumu risināšanu Latvijā jau gandrīz desmit gadus, ik gadu sniedzot palīdzību aptuveni 80 bēgļiem. Runājot par tendencēm, organizācijas pārstāvji norāda, ka viņu skaits pakāpeniski pieaug, galvenokārt bēgļu plūsma nāk no valstīm, kurās norisinās militāri-politiski konflikti. 

Projektu "Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem", līguma Nr. AK/PDM/EBF/2013/2,  (līdz)finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".


   

Skaudrs stāsts par bēgšanu no vajāšanas dzimtenē

29.06.2015. Latvijā pirms vairākiem gadiem ieradās Viktorija, viņas vīrs un bērni no Uzbekistānas, kur viņas vīram – mācītājam – un ģimenei nācās piedzīvot neapskaužamus brīžus. Viņi tika vajāti savas reliģiskās piederības dēļ. Ģimene pēdējos gadus piedzīvoja neizturamu spiedienu no valsts puses. Nu Viktorija ar ģimeni piecus gadus dzīvo Latvijā, kur neviens nepārmet viņas ģimenes reliģisko piederību – kristietību, kā arī ģimenei nepastāv vajāšanas draudi.

Bēgot no mājām: ielaušanās, aizturēšana, telefonu sarunu noklausīšanās

Viktorija ir 40 gadus veca, viņa kopā ar 45 gadus veco vīru un bērniem Latvijā dzīvo piecus gadus. Pāris Latvijā dzīvo ar pieciem bērniem, trīs no tiem dzimuši Uzbekistānā. Pametot savas mājas Uzbekistānā, pāris devās uz Zviedriju, kad Viktorija bija astotajā grūtniecības mēnesī. “Patiesībā mēs pusotru gadu taisījāmies braukt prom, un nebija pat plānos tolaik bērniņš, bet tā sanāca, ka tad, kad varējām izbraukt no valsts, es biju astotajā mēnesī un biju spiesta braukt. Zviedrijā man piedzima meitiņa. Bet šeit Latvijā – Dieviņš mums deva vēl vienu dēlu,” atklāj Viktorija, kura ir 20, 15, deviņus, sešus un četrus gadus vecu bērnu mamma.

Bēgļu gaitās ģimene devusies reliģiskās piederības dēļ, kā uzsver Viktorija, “tas viss ir cieši saistīts arī ar valsts politiku”. “Visiem zināms, ka Uzbekistāna ir musulmaņu valsts. Taču mēs esam kristieši un mans vīrs bija kristiešu baznīcas aktīvists. Un iestājās tāds noteikts periods Uzbekistānā, kad pret kristiešiem valstī sākās vajāšanas. Precīzāk pat ne pret pašiem kristiešiem, bet pret kristiešu mācības sludinātājiem, aktīvistiem. Jo musulmaņu valstij bija neizdevīgi, kad musulmaņi pārgāja kristiešu ticībā. Uzbekistānā pat par to ir likuma pants,” stāsta bēgle.

Viktorijas vīrs bija ietekmīgs kristiešu līderis Uzbekistānā, kurš sadarbojās ar ASV misionāru, “bija viņa labā roka”. “Viņi kopā ļoti daudz kristiešu literatūru izplatīja valsts rajonos, kur pamatā arī dzīvo uzbeki. Un jo vairāk darbojās, jo vairāk cilvēki pārgāja kristiešu ticībā,” atceras Viktorija. Taču brīdī, kad abi izlēma sludināšanu pārtraukt, pret Viktorijas vīru un viņa ģimeni sākās spiediens. Sieviete atceras, ka tika izmantoti visdažādākie veidi, kā ietekmēt ģimenes dzīvi, tostarp likumsargi pat negaidīti ielauzušies ģimenes mājās piecos no rīta, pēc tam skaidrojot, ka tas noticis kļūdas dēļ, kā arī noklausītas ģimenes locekļu telefonu sarunas.

“Vienu reizi, kad pie mums mājās bija kristiešu grupas Bībeles apmācības, tad viņi savāca visus vīriešus no mājas, sievietes un bērnus neaiztika. Vēlāk gan viņus atlaida. Tad, kad mēs sapratām, ka mums šeit dzīvot vienkārši neļaus, tad mēs sākām domāt, ko darīt tālāk”, valsts notikumus Uzbekistānā atstāsta bēgle. Gatavošanās bēgt ilga pusotru gadu. Šajā laikā, lai izbrauktu no valsts, ģimene pazaudēja visu, kas viņiem bija – automašīnu, iekrājumus, dzīvokli.

Uzbekistānu Viktorija sauc par “slēgtu valsti”, no tās izbraukt, kā viņa norāda, visai ģimenei uz Eiropas Savienības valstīm ir neiespējami, jo valsts institūcijas nepiešķir vīzas. Vienu ģimenes locekli, kuram ir bērni, darbs, nekustamais īpašums – jeb apstākļi, kuru dēļ cilvēks atgrieztos, vīzu varētu iedot, taču visai ģimenei gan nē. “Mums nekas cits neatlika kā meklēt citus ceļus, kā tikt prom,” skaudri nosaka bēgle.

„Mēs meklējām iespējas izbraukt no valsts un mums tas izdevās”, un viņa piebilst, ka bēgšana viņiem maksājusi visu, kas viņiem pieder.

Visu interviju lasi ŠEIT<<

Jau kopš 2013.gada decembra biedrība “Patvērums “Drošā māja”” īsteno EBF (līdz)finansēto projektu “Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem”. Tā ietvaros veidotās aktivitātes tika virzītas uz mērķa grupas pamata vajadzību nodrošināšanu, piedāvājot dažādu speciālistu palīdzību problēmjautājumu risināšanā: tika nodrošināta mērķa grupai iespēja atrast savām vajadzībām un iespējām atbilstošu dzīvojamo platību; risināti ar nodarbinātību un izglītību saistīti jautājumi; organizēti latviešu valodas kursi un latviešu sarunvalodas klubiņš. Projekts noslēgsies 30.jūnijā. 

Projektu "Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem" (līdz)finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".

Informāciju sagatavoja sabiedrisko attiecību konsultante Rasa Saliņa/ portāls DELFI, Katrīna Žukova


   

11.jūnijā - Eiropas Bēgļu fonda projekta noslēguma pasākums!

04.06.2015. Biedrība “Patvērums “Drošā māja”” un ANO Bēgļu aģentūra šā gada 11.jūnijā plkst. 15:30, patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā „Mucenieki” (Jaunceltnes-2 k.3, Ropažu novads), organizē Eiropas Bēgļu Fonda (EBF) projekta "Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem" noslēguma pasākumu. Tajā aicināti piedalīties valsts un pašvaldību darbinieki, sadarbības partneri, projekta mērķa auditorija. 

Papildinformācija un kontakti masu medijiem: Rasa Saliņa, tālr. 29145314, e-pasts: rasa.salina@gmail.com

Jau kopš 2013.gada decembra biedrība “Patvērums “Drošā māja”” īsteno EBF (līdz)finansēto projektu “Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem”. Tā ietvaros veidotās aktivitātes tika virzītas uz mērķa grupas pamata vajadzību nodrošināšanu, piedāvājot dažādu speciālistu palīdzību problēmjautājumu risināšanā: tika nodrošināta mērķa grupai iespēja atrast savām vajadzībām un iespējām atbilstošu dzīvojamo platību; risināti ar nodarbinātību un izglītību saistīti jautājumi; organizēti latviešu valodas kursi un latviešu sarunvalodas klubiņš. Projekts noslēgsies 30.jūnijā. 

Projektu "Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem" (līdz)finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".

 

   

LR4: Latvija nav gatava bēgļu uzņemšanai

11.05.2015. Liela skaita bēgļu parādīšanās Latvijā – tas ir tikai laika jautājums. Tomēr, tai pat laikā, mūsu valstī līdz pat šim brīdim nav migrantu integrācijas Latvijas sabiedrībā sistēmas un viņi paliek vien paši ar sevi un savām problēmām. Par to intervijā Latvijas Radio 4 „Doma laukums” norādīja biedrības „Patvērums „Drošā māja”” pārstāvis Alvis Šķenders.

Šķendera pārstāvētā organizācija nodarbojas ar bēgļu atbalsta jautājumu risināšanu Latvijā jau gandrīz desmit gadus, ik gadu sniedzot palīdzību aptuveni 80 bēgļiem. Viņu skaits pakāpeniski pieaug, galvenokārt bēgļu plūsma nāk no valstīm, kurās norisinās militāri-politiski konflikti.

„Tā ir  Afganistāna, Sīrija, Irāna, Irāka, dažas afrikāņu valstis. Kirgizstāna, Kazahstāna, pēdējā laikā ir daudz patvēruma meklētāju no Vjetnamas. No Ukrainas arī ir, taču šis ir mazliet cits jautājums, jo ar ukraiņu bēgļiem strādā PMLP”,  - stāsta Šķenders.
 
Pie tam viņš piebilst, ka no visiem pretendentiem uz bēgļu statusu to saņem ne vairāk kā 10%.

„Tas ir ļoti maz, taču tas nav saistīts ar mūsu likumu bardzību – attiecībā uz bēgļiem viņi ir diezgan līdzīgi visā Eiropā. Visdrīzāk tas skaidrojams ar to, ka Latviju visbiežāk izvēlas tie bēgļi, kuri meklē labāku dzīvi, nevis politisko patvērumu”, atzīmē speciālists.

Svarīgu lomu bēgļu situācijā Latvijā spēlē arī mūsu valsts klimats. Pēc Šķendera vārdiem, daudzi imigranti nav gatavi mūsu vēsajam klimatam un dodas uz siltākām valstīm.

„Cilvēki, kuri atbrauc, piemēram, no Āfrikas, nevar šeit normāli dzīvot. Viņi nevar aizbraukt uz latviešu valodas kursiem, iet uz pārrunām. Viņi nevar iziet ārā uz ielas, sakot, ka ir pārāk auksts”,  - stāsta organizācijas pārstāvis.

Tai pat laikā, galvenās problēmas, slēpjas bēgļu sociāli-ekonomiskajā integrācijā.

„Viņiem ir nepieciešams atbalsts it visā – darba un dzīvesvietas viņiem nav, valodu viņi nezin, Latvijas sociālo sistēmu nepazīst, par izglītības un veselības aprūpes sistēmu arī neko nezin. Viņi nezin, kur lai dodas, kurš viņiem var palīdzēt. Mūsu biedrība „Patvērums „Drošā māja”” viņus informē. Saņemot bēgļu statusu, šie cilvēki ir ļoti priecīgi. Taču valsts viņiem gadu maksā 256 eiro mēnesī  un pēcāk bēglis paliek pats ar sevi. Taču tai pat laikā viņš jau ir piesaistīts Latvijai, lai kurp viņš dotos”, - norāda Šķenders.

Rezumējot, organizācijas pārstāvis atzīmē, ka aizvien vairāk bēgļu savu nākotni saista ar Latviju, taču tai pat laikā  - mūsu valsts joprojām nav gatava viņiem.

„Bēgļi Latvijā – tas ir tikai laika jautājums, taču pagaidām, mūsu (sociālā) sistēma vienkārši nav gatava viņus pieņemt. Mēs, tēlaini runājot, mocamies ar tiem, kuri mums jau ir – un tie ir tikai daži. Mums nav bēgļu integrācijas Latvijas sabiedrībā sistēmas. Ir mūsu organizācija, taču bez mums neviens cits viņiem nepalīdz. 30 jūnijā noslēgsies Eiropas Bēgļu fonda atbalstīts projekts* – kurp viņi visi ies? Viņi kļūs par sociālo dienestu klientiem, taču ne visi – viņu vidū ir arī personas ar alternatīvo statusu”, akcentē A. Šķenders.

Uzziņai

Jautājums par iespējamām kvotām bēgļu uzņemšanai no Āfrikas valstīm arvien biežāk nonāk Latvijas politiķu dienaskārtībā. Arī šonedēļ valdība uzsāks lielu diskusiju, lai oficiāli atbildētu uz jautājumu – kāda būs Rīgas politika attiecībā uz bēgļu jautājumiem.

Saite uz raidījumu (krievu valodā):

http://lr4.lsm.lv/lv/raksts/domskaja-ploschad/aktivist-latvija-ne-gotova-k-bezhencam.a52040/

*Projektu "Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem" (līdz)finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".

 

   

Uzņemt vai norobežoties - cik gatava Latvija ir Āfrikas bēgļiem?

24.04.2015. Līdz ar Ziemeļāfrikas bēgļu plūsmu un Eiropas Parlamenta pieņemto rezolūciju arī Latvijā aktualizējies jautājums par "bēgļu kvotu" politiku. Kāda ir šī brīža situācija ar bēgļu integrāciju, stāsta biedrības "Patvērums "Drošā māja"" jurists Alvis Šķenders.

Vai, Jūsuprāt, Latvijai ir aktīvāk jāpiedalās ES bēgļu jautājumu risināšanā? 

Tā kā Latvija ir ES ārējā robeža, tad mums ir ļoti svarīgi būt gataviem uzņemt lielāku skaitu cilvēku, kuri meklē patvērumu, nekā tas ir pašlaik. Tas nozīmē, ka valstij ir  jāveido arī integrācijas sistēma tiem cilvēkiem, kuri saņem no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pozitīvu lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa iegūšanu, jo pašlaik šīs mērķa grupas iekļaušanās process Latvijas sabiedrībā ir atstāts pašplūsmā. Latvijai ir jāpiedalās ES bēgļu jautājumu risināšanā, tomēr galveno uzsvaru liekot uz Latvijas iekšējās sistēmas - gan atbalsta, gan pašas procedūras sakārtošanu, pilnveidošanu.

Vai šo gadu laikā cilvēku attieksme pret bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvs statuss, no Latvijas sabiedrības puses ir mainījusies – kā?

Savā praksē esam novērojuši, ka sabiedrībai ir ļoti maz informācijas par patvēruma procedūru, par iemesliem, kāpēc cilvēki lūdz patvērumu, tāpēc mēs nevaram runāt par attieksmes maiņu, bet gan par informācijas pieejamību, izpratni par jautājumu. Mūsu sabiedrībai ir ļoti grūti pieņemt svešo, nepazīstamo, arī iesīkstējušie stereotipi traucē savādāk palūkoties uz citādo. Lai paaugstinātu sabiedrības zināšanu līmeni par bēgļu situāciju Latvijā, „Patvērums „Drošā māja”” jau kopš 2008. gada veic regulārus informatīvos pasākumus, lai šos jautājumus skaidrotu, īpašu uzmanību pievēršot valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku informēšanai, kuriem savā ikdienas darbā ir liela varbūtība sastapties ar bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvs statuss.

Vai "Patvērums "Drošā māja"" atbalsta kā vienu no ES krīzes iespējamajiem risinājumiem "bēgļu kvotas"?

Pēc būtības šis nav mūsu kā nevalstiskas organizācijas kompetencē ietilpstošs jautājums, jo tas tiks izskatīts un par to kopīgi lems ES dalībvalstis, tai skaitā, Latvija. Lai runātu par bēgļu uzņemšanu, galvenais jautājums ir šo cilvēku iekļaušanās vietējā sabiedrībā jautājumu risināšana, taču šobrīd bēgļu integrācijas jautājumi tiek risināti tikai ES projektu ietvaros. Piemēram, šobrīd palīdzība tiek sniegta EBF projekta "Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem". Taču diemžēl projekti ir laika un resursu ziņā limitēti.

Vai ir zināms, kāpēc cilvēki nonākuši Latvijā, vai tā ir apzināta izvēle doties uz Latviju?

Sarunās ar klientiem viņi netiek īpaši iztaujāti par iemesliem, kāpēc viņi par savu patvērumu ir izvēlējušies tieši Latviju. Cilvēki pie mums griežas ar konkrētām problēmsituācijām, kuras cenšamies risināt savu iespēju robežās.

Kā Jūs vērtējat Latvijas sistēmu, kā tiek uzņemti/nodrošināti/integrēti savu dzimteni pametušie cilvēki?

Latvijā nav funkcionējošas sistēmas, kas veicinātu  bēgļu un personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss, iekļaušanos Latvijas sabiedrībā. Visi iekļaušanās pasākumi notiek tikai EBF projektu ietvaros, kuros ar 25% līdzfinansējumu piedalās arī mūsu valsts. Taču šie pasākumi ir neregulāri, tāpēc nav iespējams panākt tik lielu efektivitāti, cik mēs vēlētos. Cilvēkiem palīdzība ir nepieciešama nepārtraukti. Neskatoties uz to, mēs ļoti priecājamiem par katru klientu, kurš pie mums mācās, nokārto latviešu valodas pārbaudījumus, iegūstot konkrētu valodas līmeni, kā arī par katru klientu, kuram izdodas atrast darbu un uzsākt pilnvērtīgu un neatkarīgu dzīvi Latvijā.

Vai Jūsu pieredze liecina, ka Latvijā nokļuvušie cilvēki vēlas šeit palikt?

Jā, ir tādi cilvēki, kas labprāt savu turpmāko dzīvi saistītu ar Latviju, taču tas ir atkarīgs no šo cilvēku pieredzes Latvijā. Sākot ar pirmo interviju robežsardzē un turpmāko saskarsmi, sadarbību gan ar dažādām valsts un pašvaldības institūcijām, gan nevalstiskajām organizācijām, gan ar sabiedrību kopumā. Jo šī pieredze ir pozitīvāka, jo cilvēkiem vieglāk šeit iedzīvoties un palikt.

Interviju ar A.Šķenderu un citiem jomas ekspertiem lasiet arī ziņu portālā Delfi

Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".

 

   

Sarunvalodas kluba dalībnieki iepazīst Mencendorfa namu

26.03.2015. Šā gada 26.martā latviešu sarunvalodas kluba dalībnieki apmeklēja vienu no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja filiālēm - Mencendorfa namu, kura krājumā ir vairāk nekā 2000 vienību – liecību par ēkas vēsturi un tajā - 17.-18.gadsimtā dzīvojušo, cilvēku likteņiem. Šis ir vienīgais šāda tipa muzejs Baltijā un apmeklētājiem atvērts kopš 1992. gada.

Ekspozīcijas lielāko daļu veido unikāli 17.-18.gs. griestu un sienu gleznojumi. Tiem ir pieskaņoti vēsturiski interjeru priekšmeti no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma, radot katrai telpai citādu raksturu un noskaņu. Ekskursijas laikā sarunvalodas kluba dalībniekiem bija iespējams paciemoties senajā veikala telpā, virtuvē ar manteļskursteni, viesu salonā, deju zālē, “dzejnieka istabā”, ģimenes kapelā, saimnieka istabā, “Meitenes istabā”, kā arī ielūkoties vēsturiskajās pagraba velvēs un romantiskajos bēniņos, kur mājvietu radušas izstāžu zāles.

Sarunvalodas kluba vadītāja Anita Ūdre stāsta, ka šādas ekskursijas gūst ļoti lielu atsaucību no sarunvalodas kluba apmeklētāju puses, jo tieši neformālā vide ir tā, kas palīdz atraisīties, tādējādi ļaujot sekmīgāk apgūt latviešu valodu. "Valodas līmenis grupā ir dažāds, jo gan cilvēki ir dažādi, gan spējas valodas apguvē utt. Tāpēc mēs cenšamies pēc iespējas dažādot sarunvalodas apguves iespējas, paralēli nodarbībām klasē, piedāvājot apmeklēt arī dažādas kultūrvēsturiskas vietas, muzejus. Kopumā šobrīd latviešu valodu un sarunvalodu apgūst ~25 personas. Ekskursijās visbiežāk dodas tie, kuriem valodu zināšanas ir tādā līmenī, lai varētu uztvert gides stāstījumu latviešu valodā."

Viņa norāda, ka latviešu valodas kursus projekta dalībnieki apmeklē divas reizes nedēļā, savukārt sarunvalodas kursus - 2-3 reizes mēnesī. Sarunvalodas kluba mērķis ir, radot draudzīgu, uzņemošu un atvērtu vidi, ieinteresēt mērķa grupas pārstāvjus apgūt valodu, paaugstināt viņu motivāciju, veidot ilgstošu atbalsta sistēmu valodas prasmju uzlabošanai. Apmācību veids ir neformālās izglītības metožu pielietošana mācību procesā.

Aktivitātes notiek projekta "Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem" ietvaros. Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".

 

   

Bēgļu integrācijas projekta ietvaros saņem diplomu par profesionālās kvalifikācijas iegūšanu

03.02.2015. Viens no projekta "Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem" mērķa grupas pārstāvjiem ieguvis trešās profesionālās atestācijas sertifikātu, informē projekta atbalsta persona/kuratore Gunta Vīksne.

Fotogalerija

"Laika posmā no 2014.gada 20.augusta līdz 2015.gada 30.janvārim projekta dalībnieks SIA "BUTS" organizētajos kursos apguva specialitāti - auto elektriķis. 960 akadēmisko stundu ietvaros bija gan teorētiskās, gan arī praktiskās apmācības "WESS Motors". Mācības notika latviešu valodā. Esam ļoti priecīgi un gandarīti, jo esam arī saņēmuši informāciju, ka šis puisis tuvākajā laikā uzsāks darbu apgūtajā specialitātē. Ceram, ka šis pozitīvais piemērs kļūs arī citiem projekta dalībniekiem par iedvesmas avotu".

Jau kopš integrācijas projekta īstenošanas uzsākšanas - 2013.gada decembra - "Patvērums "Drošā māja"" speciālisti kopā ar klientiem risina ar nodarbinātību un izglītību saistītus jautājumus.

Atbalstu nodarbinātības veicināšanā saņem gan bēgļi un personas ar alternatīvo statusu, gan patvēruma meklētāji. Veicinot bēgļu un personu ar alternatīvo statusu nodarbinātību, tiek paaugstināta šīs mērķa grupas konkurētspēja Latvijas darba tirgū. Savukārt, apgūstot profesionālās iemaņas kādā no profesijām, patvēruma meklētāji iegūtās prasmes var izmantot darba tirgū Latvijā vai savā mītnes zemē. 

Kopš pērnā gada septembra mērķa auditorijai tiek nodrošināta arī latviešu valodas apguve, kas turpināsies līdz šā gada maijam. Latviešu valodas kursi notiek divas reizes nedēļā, savukārt sarunvalodas kursi - 2-3 reizes mēnesī.

Aktivitātes notiek projekta "Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem" ietvaros. Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".

 

   

Sarunvalodas kluba dalībnieki apmeklē Šokolādes muzeju!

21.01.2014. Šogad pirmā nodarbība sarunvalodas klubā, kurš 2-3 reizes mēnesī notiek projekta "Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem" ietvaros, notikusi AS "Laima" šokolādes muzejā, kas ir lielākais šokolādes muzejs Baltijas valstīs.

AS „Laima” ir vienīgais ražotājs Baltijā, kas gatavo šokolādi no īstām kakao pupām, veicot pilnu kakao pupu apstrādes procesu, tādā veidā radot unikālo Laimas šokolādes garšu. Gadiem ejot, Laima ir kļuvusi ne tikai par saldumu karalieni, bet arī par nacionālo lepnumu.

Fotogalerija

Sarunvalodas kluba vadītāja Anita Ūdre stāsta, ka muzeju apmeklēja 18 cilvēki, tai skaitā trīs bērni, kuri gida pavadībā izbaudīja daudzus garšīgus piedzīvojumus. Ekskursija notikusi latviešu valodā.

Laima sagaidaSaņēmām ieejas karti ar QR kodu,  tad piereģistrējot to, varējām izveidot savu profilu „Laimas” šokolādes muzeja mājas lapā – www.laimasokoladesmuzejs.lv vai es.laima.lv. Ieejas karte un izveidotais profils mums pēcāk noderēja, lai apskatītu muzejā uzņemtās fotogrāfijas un video.

Laima cienā. Ja Mīlestība būtu dzēriens – tas būtu „Laimas” šokolādes dzēriens. Kamēr baudījām karsto „Laimas” šokolādi, mūs iepazīstināja ar saldumu leģendas tapšanas stāstu un vēsturi..

Tā top Laimas šokolāde. Atklājām šokolādes gatavošanas noslēpumus. Uzzinājām, kā no kakao pupām top „Laimas” šokolāde un citi iecienīti gardumi. Izgatavojām paši savu šokolādes tāfelīti ar īpašu Mīlestības vēstījumu, ko varējām aizvest mājās kā saldu atmiņu par muzeja apmeklējumu.

Kakao pupas stāsts. Šokolādes sākums ir kakao pupa. Izcila šokolāde top no izcilām kakao pupām. Kāds ir kakao pupas ceļš no koka zara līdz pārtapšanai skaistā Laima šokolādes tāfelītē, uzzinājām, aplūkojot kakao pupas stāstu.

Laimas pulkstenis. Varējām nofotografēties un ieraudzīt savu fotogrāfiju uz „Laimas” pulksteņa. Pēc ekskursijas varējām izdrukāt foto.

Laima iedvesmo. Izmantojām iespēju - kļūt par zvaigzni, kāpām uz „Laima iedvesmo” skatuves. Uzņemtos foto un video sveicienus bija iespēja pēcāk apskatīt savā „Laimas” šokolādes muzeja mājas lapas profilā.

Šokolādes darbnīca. Katrā no mums mīt šokolādes meistars. Lai taptu salds brīnums, mēs kopā ļāvāmies īstam šokolādes radīšanas priekam un gatavojām konfektes. Šokolādes darbnīca patika gan lielajiem, gan mazajiem kārumniekiem.

Pēc ekskursijas sarunvalodas kluba dalībnieki devās uz „Patvērums „Drošā māja”” mācību zāli, kur bija noorganizēta kafijas pauze un iespēja latviešu valodā dalīties iespaidos un diskutēt par redzēto.

Latviešu sarunvalodas attīstīšana sarunvalodas kluba nodarbības notiek paralēli latviešu valodas kursiem - laika periodā no 2014.gada septembra līdz 2015.gada maijam 2-3 reizes mēnesī. 

Sarunvalodas kluba laikā mērķa grupas pārstāvji padziļina praktiskās latviešu valodas lietošanas prasmes. Aktivitātes ietvaros tiek apspriesti un pārrunāti aktuāli notikumi, dažādas tēmas un mērķa grupai interesējošie jautājumi (tiek izmantotas filmas, norit diskusijas, grāmatu lasīšana, kā arī tiek organizēti teātru vai citu pasākumu apmeklējumi u.c.). Valodas prasmju apgūšana neformālā vidē mazina barjeru runāt latviski un iedrošina mērķa grupas pārstāvjus veidot dialogu gan par ikdienas tēmām, gan konkrētiem jautājumiem. Sarunvalodas kluba mērķis ir, radot draudzīgu, uzņemošu un atvērtu vidi, ieinteresēt mērķa grupas pārstāvjus apgūt valodu, paaugstināt viņu motivāciju, veidot ilgstošu atbalsta sistēmu valodas prasmju uzlabošanai. Apmācību veids ir neformālās izglītības metožu pielietošana mācību procesā.

Aktivitātes notiek projekta "Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem" ietvaros. Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".

 

   

Migrantu dienas ieskaņās notikusi diskusija par bēgļu integrāciju Latvijā

17.12.2014. Lai veiksmīgi noritētu bēgļu integrācija, ir jānodrošina starpinstitucionāla sadarbība starp valsts, pašvaldību iestādēm un NVO, kā arī jāsakārto integrācijas politika attiecībā uz šo mērķa grupu. To šodien nevalstiskās organizācijas "Patvērums "Drošā māja"" iniciētajā diskusijā par bēgļu situāciju Latvijā norādīja diskusijas dalībnieki.

Pasākumā piedalījās pārstāvji no Tiesībsarga biroja, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Labklājības ministrijas un Rīgas domes Labklājības departamenta.

No kreisās: Edīte Pavlova (PMLP), Gunta Vīksne, Rasa Saliņa, Gita Miruškina ("Patvērums "Drošā māja"")

Fotogalerija

Diskusijas nepieciešamību radīja fakts, ka sarežģītā situācijā ir nonākusi ģimene ar 2 nepilngadīgiem bērniem. Šai ģimenei ir piešķirts alternatīvais statuss, kas dod tiesības uz termiņuzturēšanās atļauju, ko atjauno ik gadu, un iespēju pirmos 9 mēnešus saņemt valsts pabalstu. Diemžēl šī ģimene Latvijā uzturas jau vairāk kā 3 gadus, tāpēc palīdzību no valsts vairs nesaņem. Šajā gadījumā ģimene palīdzību var saņemt vien no Eiropas Bēgļu projekta, kas ir limitēts, kā jau ikviens projekts.

Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālo pakalpojumu sektora ģimenēm un bērniem vadītāja Agnese Igaune diskusijā pauda bažas, vai pēc šiem deviņiem mēnešiem šīs persona tiešām var "iziet dzīvē". Savukārt Dace Zvirgzdiņa, Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta vecākā referente norādīja, ka, iespējams, šo atbalsta izmaksas termiņu būtu jāpagarina.

Tāpat diskusijas dalībnieki norādīja, ka Kultūras ministrijai būtu jāstrādā pie integrācijas politikas īstenošanas, īpašu uzmanību pievēršot šai konkrētai mērķa grupai. Veiksmīgas integrācijas pamatlietas ir latviešu valoda, izglītošanās iespējas un nodarbinātība, tāpēc jāturpina veidot atbalsta sistēma bēgļiem, kuru skaits pēdējo mēnešu laiku arvien palielinās. Nepieciešams nepārtraukti piedāvāt latviešu valodas apguves iespējas, kā arī jāskaidro, kā labāk iekļauties sabiedrībā. Šobrīd dažādas aktivitātes bēgļiem nodrošina projekts, kurš beigsies jau pēc 6 mēnešiem – 2015.gada jūnijā.

Diskusijas dalībnieki arī uzskata, ka būtu nepieciešams grozīt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, tajā kā vienu no sociālās palīdzības veidiem iekļaujot dzīvokļa pabalstu personām ar alternatīvo statusu. Tāpat, viņuprāt, būtu nepieciešams veidot vienotu integrācijas politiku un integrācijas programmu bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu.

Šobrīd biedrībā "Patvērums "Drošā māja"" ar Eiropas Bēgļu fonda atbalsta projekta "Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem" ietvaros konsultācijas vai sociālo palīdzību saņem 65 personas, no kurām ir 20 bērni. Pārstāvētas ir tādas valstis Afganistāna, Irāna, Sīrija, Uzbekistāna, Eritreja, Ēģipte, Nigērija un citas.

Biedrība "Patvērums "Drošā māja"" kopš 2008. gada īsteno Eiropas Bēgļu fonda līdzfinansētos projektus, kuros tā sniedz atbalstu bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss. Projektu īstenošanas gaitā biedrība vairākkārt ir identificējusi ļoti sensitīvu problēmu, kas saistīta ar dzīvesvietas atrašanu un nodrošināšanu bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss.

Pamatojoties uz konkrētu gadījumu, kurā iesaistīta ģimene ar bērniem, kur ģimenes locekļiem piešķirts alternatīvais statuss un ir problēmas ar piemērota mājokļa nodrošināšanu, šā gada 24.novembrī "Patvērums "Drošā māja"" vērsās pie Tiesībsarga biroja ar lūgumu ierosināt pārbaudes lietu un izvērtēt, vai šajā situācijā ar šobrīd pastāvošu normatīvo aktu regulējumu valsts garantē Bērnu tiesību aizsardzības konvencijā ietvertās bērnu tiesības uz mājokli un starptautiskajos līgumos nostiprinātās tiesības attiecībā uz mājokli personām, kas lūgušas patvērumu.

Kopumā projekta „Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem” īstenotās aktivitātes ir virzītas uz mērķa grupas pamata vajadzību nodrošināšanu, piedāvājot dažādu speciālistu palīdzību problēmjautājumu risināšanā un nodrošinot materiālo atbalstu. Visnozīmīgākā šī palīdzība ir tām personām, kurām statuss ir piešķirts nesen un trūkst prasmju un iemaņu sadzīves problēmu risināšanai.

Risinot ar mājokli saistītus jautājumus, tiek nodrošināta mērķa grupai iespēja atrast savām vajadzībām un iespējām atbilstošu dzīvojamo platību. Pārstāvot klienta intereses, tiek risinātas ar dzīvesvietas atrašanu saistītās klientu grūtības.

Biedrības speciālisti kopā ar klientiem projekta ietvaros risina arī ar izglītību un nodarbinātību saistītus jautājumus, veicinot izpratni par prasībām Latvijas darba tirgū.

Latviešu valodas un latviešu sarunvalodas apmācības un to metodika virza projekta mērķa grupu uz valodas prasmju paaugstināšanu, latviešu valodas līmeņu paautgināšanu vai iegūšanu, ļaujot latviešu valodu izmantot skolā, darbā un sadzīvē, iekļaujoties Latvijas sabiedrībā un Eiropas Savienībā kopumā. 

Projektu "Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem" (līdz)finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".


   

17.decembrī - diskusija par bēgļu situāciju Latvijā

12.12.2014. Biedrība „Patvērums „Drošā māja”” jau kopš 2008. gada īsteno Eiropas Bēgļu fonda līdzfinansētos projektus, kuru ietvaros tā sniedz atbalstu bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss. Projektu īstenošanas gaitā biedrība vairākkārt ir identificējusi ļoti sensitīvu problēmu, kas saistīta ar dzīves vietas atrašanu un nodrošināšanu bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss.

Pamatojoties uz konkrētu gadījumu, kurā iesaistīta ģimene ar bērniem, kur ģimenes locekļiem piešķirts alternatīvais statuss un ir problēmas ar piemērota mājokļa nodrošināšanu, šā gada 24.novembrī „Patvērums „Drošā māja”” vērsās pie Tiesībsarga biroja ar lūgumu ierosināt pārbaudes lietu un izvērtēt, vai šajā situācijā ar šobrīd pastāvošu normatīvo aktu regulējumu, valsts garantē Bērnu tiesību aizsardzības konvencijā ietvertās bērnu tiesības uz mājokli un starptautiskajos līgumos nostiprinātās tiesības attiecībā uz mājokli personām, kas lūgušas patvērumu.

Lai rastu ilgtermiņa risinājumu šīs un līdzīgu problēmu novēršanā, „Patvērums „Drošā māja”” šā gada 17.decembrī no plkst. 15:00 – 17:00, Lāčplēša ielā 75-1, Rīgā, rīko diskusiju par bēgļu situāciju Latvijā.

Diskusijā aicināti piedalīties pārstāvji no Tiesībsarga biroja, LR IEM Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, LR Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta, Rīgas Domes Labklājības departamenta, LSK Krīzes centra "Burtnieks" u.c.

Aktivitātes notiek projekta "Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem" ietvaros. Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".


   

Arī elektroniski pieejami informatīvie bukleti par dzīvesvietas, darba un izglītības iespējām Latvijā

26.11.2014. Projekta "Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem" ietvaros izveidotie informatīvie materiāli par dzīvesvietas, darba un izglītības iespējām projekta mērķa grupai un ikvienam interesentam šobrīd arī elektroniski pieejami jaunizveidotā mājas lapas sadaļā "Bibliotēka"!

Dzīvesvietas atrašana projekta mērķa grupai ir viena no galvenajām problēmām pēc statusa iegūšanas. Tikai pēc dzīvojamās platības atrašanas ir iespējams sākt risināt citus jautājumus, piemēram, izglītības iestāde, ģimenes ārsts tuvāk dzīvesvietai utt.

Ērtības labad, papildus individuālām konsultācijām, klienti informāciju un dzīvesvietas meklēšanas ceļus tagad var atrast elektroniskajā informatīvajā materiālā „10 soļi kā atrast dzīvesvietu pēc statusa iegūšanas” - krievu un angļu valodās.

Projekta ietvaros speciālisti kopā ar klientiem risina ar nodarbinātību un izglītību saistītus jautājumus, veicinot izpratni par prasībām Latvijas darba tirgū.

Atbalstu nodarbinātības veicināšanā saņem gan bēgļi un personas ar alternatīvo statusu, gan patvēruma meklētāji. Veicinot bēgļu un personu ar alternatīvo statusu nodarbinātību, tiek paaugstināta šīs mērķa grupas konkurētspēja Latvijas darba tirgū. Savukārt, apgūstot profesionālās iemaņas kādā no profesijām, patvēruma meklētāji iegūtās prasmes var izmantot darba tirgū Latvijā vai savā mītnes zemē. 

Izveidotais un arī elektroniski pieejamais informatīvais materiāls „10 soļi kā atrast darbu” - krievu un angļu valodā - kļūs par lielisku palīgu, ierodoties un uzsākot savu dzīvi Latvijā.

Jaunizveidotais informatīvais materiāls “10 soļi līdz izglītībai” par izglītības pieejamību Latvijā, kā arī jurista nodarbinātības un izglītības jautājumos atbalsts ļaus, jau esot patvēruma meklētāja statusā, uzzināt, kā darbojas Latvijas izglītības sistēma.

Informatīvos materiālus „10 soļi kā atrast darbu”, „10 soļi kā atrast dzīvesvietu pēc statusa iegūšanas” un materiālu par izglītības pieejamību Latvijā tiek aicinātas izmantot arī institūcijas, kuras strādā ar patvēruma meklētājiem, lai jau pirms statusa piešķiršanas informētu klientus par plānotajām darbībām tajā laika periodā, kad klientam tiks piešķirts statuss un būs jāpamet dzīvesvieta PMIC „Mucenieki”, kā arī jāmeklē darbs. Šis materiāls darbā lieti noderēs arī pašvaldību darbinieki,em kuri strādā ar bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu.

Aktivitātes notiek projekta "Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem" ietvaros. Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".

 

   

Sarunvalodas kluba dalībnieki iepazīst Vecrīgas kultūrvēsturiskās vietas

23.10.2014. Lai iepazītos ar Latvijas kultūrvēsturiskajām vērtībām, latviešu sarunvalodas kluba dalībnieki 13.oktobra nodarbības ietvaros apmeklēja Vecrīgu un tās populārākos apskates objektus. Sarunvalodas kluba un šīs ekskursijas vadītāja Anita Ūdre stāsta, ka ekskursija notikusi pēc speciāli izstrādāta maršruta un tās laikā dalībnieki ne tikai apguvuši latviešu sarunvalodu, bet arī saņēmuši daudz iespaidu par Vecrīgu kā vienu no pasaules nozīmīgākajiem kultūras mantojuma objektiem.

Trīs stundu ilgajā ekskursijā pa Vecrīgu, tās dalībniekiem bija iespēja redzēt tādus arhitektūras un kultūras pieminekļus kā:

● Melngalvju nams un Latvijas Nacionālā Opera – vienas no skaistākajām ēkām Eiropā;

● Doma baznīcu – lielāko dievnamu Baltijā ar vienām no vislielākajām ērģelēm Eiropā;

● Rīgas pili – Latvijas Valsts prezidenta rezidenci;

● Pulvertorni un Zviedru vārtus – Rīgas vēsturiskās aizsardzības sistēmas daļu;

● Brīvības pieminekli  Nacionālo Latvijas brīvības simbolu.

Papildus tam, tika apmeklēts arī Latvijas Okupācijas muzejs, Latvijas Republikas Saeimas ēka, Sv. Pētera baznīca, Trīs brāļi, Jēkaba baznīca.

A.Ūdre informē, ka oktobrī kopumā notikušas trīs latviešu valodas sarunvalodas nodarbības. Divās no tām apgūtas tādas tēmas kā ģimene un ciltskoks, kā arī Latvijas daba un gadalaiki.

Latviešu sarunvalodas attīstīšana sarunvalodas kluba nodarbības notiek paralēli latviešu valodas kursiem - laika periodā no 2014.gada septembra līdz 2015.gada maijam 2-3 reizes mēnesī. 

Sarunvalodas kluba laikā mērķa grupas pārstāvji padziļina praktiskās latviešu valodas lietošanas prasmes. Aktivitātes ietvaros tiek apspriesti un pārrunāti aktuāli notikumi, dažādas tēmas un mērķa grupai interesējošie jautājumi (tiek izmantotas filmas, norit diskusijas, grāmatu lasīšana, kā arī tiek organizēti teātru vai citu pasākumu apmeklējumi u.c.). Valodas prasmju apgūšana neformālā vidē mazina barjeru runāt latviski un iedrošina mērķa grupas pārstāvjus veidot dialogu gan par ikdienas tēmām, gan konkrētiem jautājumiem. Sarunvalodas kluba mērķis ir, radot draudzīgu, uzņemošu un atvērtu vidi, ieinteresēt mērķa grupas pārstāvjus apgūt valodu, paaugstināt viņu motivāciju, veidot ilgstošu atbalsta sistēmu valodas prasmju uzlabošanai. Apmācību veids ir neformālās izglītības metožu pielietošana mācību procesā.

Aktivitātes notiek projekta "Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem" ietvaros. Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".

Informāciju publicēja:

Rasa Saliņa, sabiedrisko attiecību konsultante

(+371) 29145314, rasa.salina@gmail.com

 

   

Projekta ietvaros turpinās latviešu valodas apguve

11.09.2014. Projektā "Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem" septembrī atsāktas latviešu valodas un sarunvalodas nodarbības, kuras notiks līdz 2015. gada maijam. 

Latviešu valodas kursi projekta mērķa auditorijai notiks divas reizes nedēļā, savukārt sarunvalodu būs iespēja apgūt 2-3 reizes mēnesī.

Nodarbību mērķis ir palīdzēt apgūt darbam un sadzīvei nepieciešamās valodas zināšanas un iemaņas, attīstīt galvenās valodas apguves prasmes: lasītprasmi, runāt prasmi, rakstītprasmi, klausīšanās prasmi un gramatikas pielietojumu, kā arī motivēt un sagatavot nodarbību apmeklētājus valodu prasmes līmeņu iegūšanai.

Latviešu valodas nodarbība

Paralēli latviešu valodas nodarbībām biedrības speciālisti projekta ietvaros nodrošina arī sociālo atbalstu, materiālo un medicīnisko palīdzību, praktisku palīdzību mājokļa un citu juridisko jautājumu risināšanā. Sekmīgai bēgļu integrācijas nodrošināšanai projekta ietvaros tiek organizēti arī profesionālie kvalifikācijas kursi un nodrošinātas prakses vietas.

Lai veicinātu integrāciju un informācijas pieejamību par Latvijas mājokļu, nodarbinātības un izglītības sistēmām, projekta ietvaros ir izstrādāti un mērķa grupai pieejami informatīvi materiāli "10 soļi līdz izglītībai", "10 soļi kā atrast darbu", „10 soļi kā atrast dzīvesvietu pēc statusa iegūšanas” trīs valodās - latviešu, krievu un angļu.

Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".

Informāciju publicēja:

Rasa Saliņa, sabiedrisko attiecību konsultante

(+371) 29145314, rasa.salina@gmail.com

 

   

Igors Meidens/ papildināja Rasa Saliņa*

05.08.2014. Ko mūsu valstī meklē bēgļi no dažādām valstīm? Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, uz kurām ir vislielākais bēgļu pieplūdums, Latvija ir mazs "strautiņš". 2011. gadā Latvijā bija 335 personas, kuras meklēja šeit patvērumu. Divus gadus pēcāk šis cipars nepārsniedza 200. Taču šogad - ievērojams pieaugums: 8 mēnešu laikā bēgļa statusu vēlējušies iegūt 250 personas no tādām valstīm kā Gruzija, Sīrija, Afganistāna, Ukraina un citām.

Atzīmēsim, ka pabalsts un kopējā sociālā garantiju pakete Latvijā ir mazāka kā Eiropas Savienības attīstītākajās valstīs. Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā "Mucenieki" cilvēks dzīvo bezmaksas un saņem dienā 2,15 eiro pārtikai. Savukārt, ja viņš vēlas apmesties pie radiniekiem vai draugiem, mājokļa vai komunālo pakalpojumu apmaksu nekompensē. Pabalsts tiek piešķirts tikai uz noteiktu laiku: tas stimulē ātrāk atrast darbu, inegrēties vidē, kurā bēglis plāno dzīvot.

Latvija nepriecājas par afgāņu ierašanos?

Persona saņem Latvijā ilgi gaidīto bēgļa statusu.. Kas notiek tālāk?

"Turpmākajās gaitās viņam palīdz nevalstiskā organizācija "Patvērums "Drošā māja""", stāsta tās vadītāja Sandra Zalcmane, kura jau kopš 2008. gada strādā ar bēgļiem. Pēc viņas sacītā izrādās, ka Latvija nav tā atvērtākā valsts bēgļiem.

"Mēs strādājam starptautisku projektu ietvaros (75 % finansē Eiropas Savienība, 25 % Latvija)," atzīmē S. Zalcmane. "Mūsu sniegtā palīdzība ietver visu nepieciešamo atbalstu: sākot no dzīvokļa meklēšanas līdz pat bērnu iekārtošanai bērnudārzā vai skolā. Daudzi vairās dzīvot blakus bēglim no tālas valsts: nezināma nacionalitāte, reliģija, valoda. Līdz ar to rodas problēmas ar dzīvesvietas atrašanu ģimenēm no Afganistānas vai Sīrijas. Cilvēki skaļi neteiks, ka "nevēlamies te cilvēku ar citu ādas krāsu" vai arī "radikāli-musulmani", bet gan teiks, ka šo dzīvokli burtiski jau vakar izīrējuši.

Arī ne visas skolas ir gatavas tam, lai blakus būtu dažādi bērni - ar atšķirīgu ādas krāsu, ticību un valodu. Vārdos mēs visi esam bez aizspriedumiem un atvērti, taču tad, kad jāpāriet pie darbiem, tad maigi izsakoties, ir pavisam savādāk.

Jāatceras vēl viena lieta. Latvijā darbā ņem cilvēkus ar latviešu valodas zināšanām (vai arī tos, kuri vismaz to mācās - pagaidām komunicējot krieviski vai angliski). Tāda pati situācija ir ar skolām.

Pirmais, uz ko mēs virzam šo mērķa grupu, ir latviešu valodas apguve. Mums ir dažādas programmas un kursi. Mēs esam atvērti visiem un vēlamies, lai Latvija iebraucējiem kļūst par viesmīlīgām mājām".

2013. gada decembrī "Patvērums "Drošā māja"" uzsāktā projekta „Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem” ietvaros veidotās aktivitātes ir virzītas uz mērķa grupas pamata vajadzību nodrošināšanu, piedāvājot dažādu speciālistu palīdzību problēmjautājumu risināšanā. Risinot ar mājokli saistītus jautājumus, tiek nodrošināta mērķa grupai iespēja atrast savām vajadzībām un iespējām atbilstošu dzīvojamo platību. Biedrības speciālisti kopā ar klientiem projekta ietvaros risina ar nodarbinātību un izglītību saistītus jautājumus, veicinot izpratni par prasībām Latvijas darba tirgū. Lai veicinātu projekta mērķa grupas iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, no šā gada janvāra līdz jūnijam notika arī latviešu valodas kursi, kuru mērķis bija palīdzēt apgūt darbam un sadzīvei nepieciešamās valodas zināšanas un iemaņas, attīstīt galvenās valodas apguves prasmes: lasītprasmi, runāt prasmi, rakstītprasmi, klausīšanās prasmi un gramatikas pielietojumu, kā arī motivēt un sagatavot klausītājus valodu prasmes līmeņu iegūšanai. Latviešu valodas un sarunvalodas kursi atsāksies jau šā gada septembrī un ilgs līdz nākamā gada maijam.

Projekts „Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem” ir iepriekšējo gadu 8 projektu „NVO atbalsta sistēma patvēruma meklētājiem un bēgļiem”, „Es palieku Latvijā!”, „Es palieku Latvijā II”, „Valoda – ceļš uz integrāciju”, „Latvija – manas mājas”, „Valoda – ceļš uz integrāciju II” „Mājoklis”, „Profesionālo iemaņu paaugstināšana nodarbinātības veicināšanai patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu” turpinājums, nodrošinot pēctecību projektos uzsāktajām aktivitātēm ar konkrēto mērķa grupu.

Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".

*Saite uz visu rakstu: http://www.subbota.com/actual/theme/social-science/2413-i-v-latviju-begut.html

Informāciju publicēja:

Rasa Saliņa, sabiedrisko attiecību konsultante

(+371) 29145314, rasa.salina@gmail.com

 

   

Projekta ietvaros pieci mērķa grupas klienti nokārtojuši latviešu valodas eksāmenu

09.07.2014. Biedrības speciālisti informē, ka pieci mērķa gupas klienti, kuri kopš šā gada janvāra projekta Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem” ietvaros apguva latviešu valodu, sarunvalodu un kārtoja valsts valodas prasmes eksāmenu, to ir nokārtojuši uz A1 (pamata līmeni).

Pamata līmeņa - A1 pakāpe nozīmē, ka  persona spēj frāzēs un īsos teikumos sazināties par vienkāršām ikdienas tēmām, minimāli lieto profesionālo leksiku, lasa un saprot īsus un vienkāršus tekstus (piemēram, sludinājumus, reklāmas, paziņojumus), prot uzrakstīt personiska satura ziņas (piemēram, vārdu, uzvārdu, adresi, izglītību, nodarbošanos), uztver un saprot lēnā tempā skaidri runātus neliela apjoma elementāras struktūras tekstus par zināmiem tematiem.

Šobrīd tiek komplektēta jauna apmācību grupa, kura latviešu valodas un sarunvalodas apguvi uzsāks šā gada septembrī un mācīsies līdz 2015. gada maijam.

Speciālisti norāda, ka projekta ietvaros organizēto latviešu valodas kursu mērķis ir apgūt darbam un sadzīvei nepieciešamās valodas zināšanas un iemaņas, attīstīt galvenās valodas apguves prasmes: lasītprasmi, runāt prasmi, rakstītprasmi, klausīšanās prasmi un gramatikas pielietojumu, kā arī motivēt un sagatavot klausītājus valodu prasmes līmeņu iegūšanai.

Projekts „Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem” ir iepriekšējo gadu 8 projektu „NVO atbalsta sistēma patvēruma meklētājiem un bēgļiem”, „Es palieku Latvijā!”, „Es palieku Latvijā II”, „Valoda – ceļš uz integrāciju”, „Latvija – manas mājas”, „Valoda – ceļš uz integrāciju II” „Mājoklis”, „Profesionālo iemaņu paaugstināšana nodarbinātības veicināšanai patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu” turpinājums, nodrošinot pēctecību projektos uzsāktajām aktivitātēm ar konkrēto mērķa grupu.

Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība.

Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".

Informāciju publicēja:

Rasa Saliņa, sabiedrisko attiecību konsultante

(+371) 29145314, rasa.salina@gmail.com

 

   

Kurzemnieks: Vai Latvija ir gatava bēgļu uzņemšanai?

29.06.2014.

Visvairāk – no Gruzijas

Jevgēnija PozņakaValsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Administratīvās pārvaldes Koordinācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā inspektore:

– Šogad Robežsardzē patvērumu pieprasījums saņemts no 142 personām. Diezgan netipisks bijis 25. jūnijs, kad patvērumu Latvijā vienas diennakts laikā pieprasīja deviņi ārzemnieki. Pērn visbiežāk patvērumu Latvijas Republikā pieprasījuši Gruzijas (141), Sīrijas (13), Krievijas (5), Ēģiptes (5) un Uzbekistānas (3) valsts piederīgie.

180 personas lūgušas patvērumu mūsu valstī, bet vēl pieci patvēruma meklētāji, kuri Latviju izmantojuši kā pirmo valsti ieceļošanai Eiropas Savienībā, atsūtīti atpakaļ no citām ES valstīm. Patvēruma meklētāju izmitināšanas centru Mucenieki pērn patvaļīgi atstāja 79 patvēruma pieprasītāji. Kopā no citām ES valstīm atsūtīts 41 iepriekš patvērumu Latvijā pieprasījušais, no šī skaita 33 Muceniekus patvaļīgi atstājuši 2013. gadā, astoņi – 2012. gadā.

„Patvērumu iegūst piektā daļa”

Līga VijupePilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Patvēruma lietu nodaļas vadītāja:

– Sistēma palīdzības sniegšanai cilvēkiem, kuriem tā patiešām vajadzīga, izveidota 1998. gadā. Šobrīd spēkā ir speciāls Patvēruma likums, kurā ietvertie nosacījumi izriet no Eiropas Savienības (ES) prasībām. Patvēruma sniegšana tiem, kam tā nepieciešama, ir mūsu pienākums, ko uzņēmāmies, iestājoties ES. Ne visas personas, kuras apgalvo, ka viņām nepieciešama aizsardzība, to arī saņem – statuss tiek piešķirts tikai nelielai daļai. Pērn 185 personas lūdza patvērumu, bet aizsardzības statuss piešķirts tikai 35 – apmēram piektajai daļai. Kamēr tiek izskatīti iesniegumi, personas uzturas patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Mucenieki, kas ir mūsu pārvaldes struktūrvienība. Tur viņi uzturas vidēji astoņus vai deviņus mēnešus. Vispirms ar viņiem strādā Robežsardze, pēc tam pārvalde pieņem lēmumu. Ja lēmums ir negatīvs, to var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Centrs izveidots bijušajā PSRS armijas bāzē, telpas rekonstruētas, t.sk. arī ar citu valstu finansiālu palīdzību. Centrā ir 200 vietas, bet bez papildus pasākumu veikšanas tas var uzņemt 100 cilvēku. Šogad tur vidēji uzturas apmēram 50 patvēruma meklētāju. Mucenieki nav slēgta tipa iestāde – tur viņi dzīvo, gatavo ēdienu, guļ, bērni var apmeklēt skolu, kas atrodas Rīgā. Viņi var brīvi iet un nākt, tomēr ir jāinformē administrācija, ja kādu nakti gadās palikt ārpus centra. Dzīvē gan gadās visādi – cilvēks padzīvo kādu brīdi un tad pazūd kaut kur citu Eiropas valstu virzienā. Pēc tam gan viņi pārsvarā tiek atsūtīti atpakaļ. Latvija noteikti nav patvēruma meklētāju iecienītākais galamērķis, turklāt plūsmai ir tendence samazināties. Pirms trim gadiem Latvijā patvērumu meklēja 335 cilvēku, bet pēdējos divos gados – ap 200. Ja jāraksturo vidējais patvēruma meklētājs, tas ir apmēram 30 gadus vecs vīrietis. Visvairāk patvēruma meklētāju (ap 80%) pēdējos trīs gados ieradušies no Gruzijas. Ņemot vērā pašreizējo situāciju Gruzijā,  turieniešiem nav pamata prasīt patvērumu. Plūsma tomēr nav pārtrūkusi, bet nevienai personai no Gruzijas patvērums Latvijā nav piešķirts. Tie, kuriem nav cita likumīga pamata šeit uzturēties, tiek nosūtīti uz izcelsmes valsti, ar to nodarbojas Valsts robežsardze.

„Latvija var šķist droša zeme”

Sandra Zalcmanebiedrības „Patvērums „Drošā māja"" vadītāja:

– Ar bēgļiem un patvēruma meklētājiem strādājam jau kopš 2008. gada. Esam secinājuši, ka viena no lielākajām problēmām šai jomā Latvijā ir integrācijas programmas trūkums. Domāju, ka Latvija nav tā valsts, uz kurieni bēgļi dotos mērķtiecīgi, tomēr, ja kāds bēg no savas zemes, jo tur ir karadarbība vai viņu vajā reliģijas, sociālā statusa vai dzimuma dēļ, Latvija var šķist droša zeme, kur turpmāk dzīvot, izglītoties un būt drošībā.

Mūsu biedrība ir nevalstiska organizācija, kas īsteno Eiropas Bēgļu fonda projektus, nodrošinot dažāda veida atbalstu un palīdzību bēgļu ģimenēm. Tā kā projekti ir terminēti, atbalsts var tikt saņemts tikai to īstenošanas laikā. Pēdējais projekts "Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem"* sākts pērnā gada nogalē un turpināsies līdz nākamā gada 30. jūnijam. Par projekta naudu bēgļiem tiek nodrošināta sociālā darbinieka un jurista konsultācijas, materiālā palīdzība medikamentu iegādei un medicīnas pakalpojumiem, reizi mēnesī tiek iegādāts pārtikas grozs, bērniem gādājam mācību grāmatas un kancelejas preces. Palīdzības veids ir atkarīgs arī no klientu individuālajām vajadzībām. Tikai pirmos 9-12 mēnešus bēgļi saņem valsts pabalstu, ko izmaksā reizi mēnesī. No šīs naudas viņiem ir jāsamaksā dzīvokļa īre, jānodrošina iztika, apģērbs u.c. nepieciešamās mājsaimniecības preces sev un bērniem. Jāatceras, ka, bēgot no draudošās situācijas savā mītnes zemē, bēgļiem parasti līdzi ir tikai visnepieciešamākās lietas, tāpēc Latvijā viss ir jāiegādājas no valsts izmaksātā pabalsta.

Diemžēl iegūt darbu un izglītību Latvijā viņiem ir sarežģīti, jo bēgļi nerunā latviski, vismaz sākumā. Tomēr situācija mainās – vairāki no viņiem par projekta naudu apguvuši valsts valodu un nokārtojuši eksāmenu A1 līmenī. Rudenī mācības tiks turpinātas. 

*Projekts „Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem” ir iepriekšējo gadu 8 projektu „NVO atbalsta sistēma patvēruma meklētājiem un bēgļiem”, „Es palieku Latvijā!”, „Es palieku Latvijā II”, „Valoda – ceļš uz integrāciju”, „Latvija – manas mājas”, „Valoda – ceļš uz integrāciju II” „Mājoklis”, „Profesionālo iemaņu paaugstināšana nodarbinātības veicināšanai patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu” turpinājums, nodrošinot pēctecību projektos uzsāktajām aktivitātēm ar konkrēto mērķa grupu.

Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".

 

   

Starpinstitūciju sadarbība nodrošina konkrētu rīcību konkrētā situācijā

28.05.2014. Lai risinātu personas ar alternatīvo statusu, kura nesen ieradusies Latvijā kopā ar diviem nepilngadīgajiem bērniem, situāciju, 26. maijā kopā sanāca biedrības „Patvērums „Drošā māja”” speciālisti – A. Šķenders, A. Ūdre, G. Vīksne, S. Zalcmane, Rīgas Sociālā dienesta sociālā darba nodaļas vadītāja vietniece M. Fiļipova, Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālo pakalpojumu sektora ģimenēm un bērniem vadītāja A. Igaune, Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centra direktors K. Jasinkevičs un direktora vietniece A. Liepiņa, krīzes centra „Marsa gatve" vadītāja R. Krinberga un sociālā darbiniece R. Kumska  un Latvijas Sarkanā Krusta  jaunizveidotā Krīzes centra vadītāja I. Antonsone.

Speciālisti bija vienisprātis, ka situācija, kas ir izveidojusies ar konkrēto bēgļu ģimeni, ir atšķirīga no tām, ar ko ikdienā sastopas Rīgas pašvaldības iestādes. Meklējot atbildes uz jautājumiem par ģimenes izmitināšanu un atbalstu, nācās secināt, ka grūtības rada nespēja  nodrošināt regulāru komunikāciju starp klienti un darbiniekiem, jo kliente var sazināties tikai arābu valodā. Arī esošās kultūras atšķirības, izpratne par ierasto kārtību sociālajās institūcijās un atskaitīšanos par finanšu lietderīgu tērēšanu, kā arī uzskats par veselīga uztura lietošanu ir radījis klientē lielu pretestību pret palīdzību sniedzošajiem speciālistiem.

Lai rastu situācijas risinājumu un skaidrotu pamatprincipus darbā ar specifisku mērķa grupu, kā arī apzinātu visu institūciju resursus konkrētās situācijas risināšanā, speciālisti vienojās par katras institūcijas atbildību un rīcību konkrētās situācijas risināšanā un par sadarbību turpmāk.

Pērnā gada decembrī uzsāktā projekta „Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem” ietvaros veidotās aktivitātes ir virzītas uz mērķa grupas pamata vajadzību nodrošināšanu, piedāvājot dažādu speciālistu palīdzību problēmjautājumu risināšanā. Risinot ar mājokli saistītus jautājumus, tiek nodrošināta mērķa grupai iespēja atrast savām vajadzībām un iespējām atbilstošu dzīvojamo platību. Biedrības speciālisti kopā ar klientiem projekta ietvaros risina ar nodarbinātību un izglītību saistītus jautājumus, veicinot izpratni par prasībām Latvijas darba tirgū.

Lai veicinātu projekta mērķa grupas iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, kopš šā gada janvāra notiek latviešu valodas kursi, kuru mērķis ir palīdzēt apgūt darbam un sadzīvei nepieciešamās valodas zināšanas un iemaņas, attīstīt galvenās valodas apguves prasmes: lasītprasmi, runāt prasmi, rakstītprasmi, klausīšanās prasmi un gramatikas pielietojumu, kā arī motivēt un sagatavot klausītājus valodu prasmes līmeņu iegūšanai.

2013. gadā bēgļa statuss tika piešķirts 14 personām, no kurām trīs ir nepilngadīgas, bet alternatīvais statuss 21 personai, no tām nepilngadīgas ir divas personas. 

Projekts „Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem” ir iepriekšējo gadu 8 projektu „NVO atbalsta sistēma patvēruma meklētājiem un bēgļiem”, „Es palieku Latvijā!”, „Es palieku Latvijā II”, „Valoda – ceļš uz integrāciju”, „Latvija – manas mājas”, „Valoda – ceļš uz integrāciju II” „Mājoklis”, „Profesionālo iemaņu paaugstināšana nodarbinātības veicināšanai patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu” turpinājums, nodrošinot pēctecību projektos uzsāktajām aktivitātēm ar konkrēto mērķa grupu.

Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".

 

   

Sociālie darbinieki bēgļiem snieguši 162 konsultācijas

24.04.2014. Jau vairāku gadu garumā biedrība “Patvērums “Drošā māja”” sniedz praktisku atbalstu bēgļiem. Palīdzība tiek nodrošināta pārsvarā Eiropas Bēgļu fonda atbalstītajos projektos, tai skaitā 2013. gada decembrī uzsāktajā projektā „Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem”.  Integrācijas projekta ietvaros veidotās aktivitātes tiek virzītas galvenokārt uz mērķa grupas pamata vajadzību nodrošināšanu, piedāvājot dažādu speciālistu palīdzību.

Sociālā atbalsta nodrošināšanai projektā darbojas divi sociālie darbinieki, kuri veicina klientu sociālās funkcionēšanas atjaunošanu pēc iegūtā statusa un iespējas palikt Latvijā.

“Tā kā projekta mērķa auditorija ilgstoši atrodas palielināta stresa ietekmē, tiek atstātas būtiskas sekas cilvēka sociālajā, fiziskajā un psiholoģiskajā stāvoklī, kā rezultātā viņiem ir sarežģīti integrēties sabiedrībā. Mūsu uzdevums ikdienā ir apzināt klienta esošo situāciju un, piesaistot projekta resursus, palīdzēt klientam risināt esošās problēmas. Četru mēnešu laikā 24 mērķa grupas pārstāvjiem no Uzbekistānas, Irānas, Afganistānas, Krievijas, Sīrijas, Eritrejas un Ēģiptes esam snieguši jau 162 konsultācijas, kurās atbalsts galvenokārt bijis nepieciešams tieši veselības aprūpes jautājumos,” atzīmē Lauma Jēgere, “Patvērums “Drošā māja”” sociālā darbiniece.

Runājot par konkrētiem gadījumiem savā praksē, viņa min uzskatāmu piemēru, kad klients pirms ierašanās Latvijā, savā dzimtenē ticis vajāts politisku apsvērumu dēļ un tamdēļ guvis miesas bojājumus. “Šobrīd šai personai EBF projekta ietvaros tiek sniegts medicīnisks atbalsts, ko nodrošina mūsu sadarbības partneris “Veselības centru apvienības Medicīnas centrs Pulss 5". Mūsu rūpe ir šim cilvēkam palīdzēt noorganizēt nepieciešamos medicīnas pakalpojumus un nodrošināt pavadonību apmeklējot speciālistus”.

Par sociālo darbinieku sniegto pakalpojumu aktualitāti norāda arī aptaujātā projekta mērķa auditorija – atbalsts viņiem esot ļoti nepieciešams, jo, neskatoties uz projektā notiekošām latviešu valodas nodarbībām, pastāv valodas barjera un ir grūtības pašiem izskaidrot nepieciešamās vajadzības, piemēram, dodoties pie ārsta.

Šā gada 22. aprīlī valdībā tika apstiprināti Iekšlietu ministrijā izstrādātie “Noteikumi par pabalstu bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss”, kas paredz, ka minētā mērķa grupa Latvijā varēs saņemt 256 eiro lielu ikmēneša pabalstu, bet bērniem pabalstā paredzēts izmaksāt 76 eiro mēnesī. Pabalsts domāts, lai segtu uzturēšanās izmaksas, tāpat paredzēts segt arī valsts valodas apguvei nepieciešamās izmaksas personām no septiņu gadu vecuma. Valodas apguves pabalsts būs noteikts apmērā, kas sedz mācību faktiskās izmaksas, ne vairāk kā 49,80 eiro apmērā mēnesī.

Atsauce: http://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/zinas/2014-gads/aprilis/220414-iem-06/

Izmaiņas skar tikai personas, kurām piešķirts alternatīvais statuss – beidzot arī šai grupai būs iespēja saņemt valsts atbalstu latviešu valodas apguvei. Kas attiecas uz citiem pabalstiem minētajai mērķa grupai - to apjoms saglabājas nemainīgs, kā noteikts 2010. gada 12. janvāra MK noteikumos Nr.23.

2012. gadā bēgļa statuss tika piešķirts deviņām personām, ieskaitot vienu nepilngadīgo, bet alternatīvo stausu piešķīra 18 personām, arī ieskaitot vienu nepilngadīgo. Savukārt 2013. gadā bēgļa statuss tika piešķirts 14 personām, no kurām trīs ir nepilngadīgas, bet alternatīvais statuss 21 personai, no tām nepilngadīgas ir divas personas. 

Projekts „Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem” ir iepriekšējo gadu 8 projektu „NVO atbalsta sistēma patvēruma meklētājiem un bēgļiem”, „Es palieku Latvijā!”, „Es palieku Latvijā II”, „Valoda – ceļš uz integrāciju”, „Latvija – manas mājas”, „Valoda – ceļš uz integrāciju II” „Mājoklis”, „Profesionālo iemaņu paaugstināšana nodarbinātības veicināšanai patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu” turpinājums, nodrošinot pēctecību projektos uzsāktajām aktivitātēm ar konkrēto mērķa grupu.

Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība.

Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".

 

   

Bēgļiem iespējams saņemt juristu atbalstu dažādu sadzīves jautājumu risināšanā

28.03.2014. Jau kopš pērnā gada decembra projektā „Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem” notiek aktivitātes, kas ir virzītas uz mērķa grupas pamata vajadzību nodrošināšanu, piedāvājot dažādu speciālistu palīdzību problēmjautājumu risināšanā un nodrošinot materiālo atbalstu.

Piecu gadu laikā, realizējot EBF projektus, biedrības speciālisti ir pārliecinājušies, ka mērķa grupai ir nepieciešams profesionāls un regulārs atbalsts, lai personas motivētu iekļauties Latvijas sabiedrībā un tās kļūtu par aktīviem, sociāli un ekonomiski patstāvīgiem sabiedrības locekļiem. Lai sasniegtu šo mērķi, realizētā projekta ietvaros veidotās aktivitātes tiek virzītas galvenokārt uz mērķa grupas pamata vajadzību nodrošināšanu, piedāvājot dažādu speciālistu, tai skaitā juristu palīdzību problēmjautājumu risināšanā.

 “Dzīvesvietas atrašana bēgļiem ir viena no galvenajām problēmām pēc statusa iegūšanas. Tikai pēc dzīvojamās platības atrašanas viņi var sākt risināt citus jautājumus, piemēram, izglītības iestādes, ģimenes ārsta tuvāk dzīvesvietai atrašana. Tāpēc, pārstāvot klienta intereses, mēs šobrīd risinām visus ar mājokli saistītus jautājumus,” stāsta juriste Gita Miruškina.

Lai palīdzētu risināt dzīvojamās platības problēmas, projekta ietvaros juristi mājokļa jautājumos sniedz šādus pakalpojumus:

-          risina konkrētas situācijas, kas saistītas ar dzīvojamās platības atrašanu – dzīvojamās platības piemeklēšanu,

-          nodrošina starpniecības pārrunas ar īpašnieku,

-          izstrādā, sagatavo dokumentu projektus,

-          nodrošina palīdzību dzīvojamās platības maiņas gadījumā u.c.,

-          attīsta un veido sadarbību ar pašvaldībām, lai atrastu piemērotu mājokli klientiem.

G. Miruškina stāsta, ka atbalsts mērķa grupai tiek sniegts arī citu juridisku jautājumu risināšanā. “Biežāk uzdotie jautājumi ir par Latvijas pilsonības iegūšanu, uzturēšanās atļaujām, vīzām, komerctiesībām, kā arī biznesa uzsākšanu Latvijā. Tāpat nereti nākas palīdzīgu roku sniegt arī tīri sadzīviskās situācijās, kad klienti pie mums vēršas pēc palīdzības dažādu tiesību aizskārumu gadījumos – piemēram, kad ir nozagts maks, mobilais telefons.”

Projekts „Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem” ir iepriekšējo gadu 8 projektu „NVO atbalsta sistēma patvēruma meklētājiem un bēgļiem”, „Es palieku Latvijā!”, „Es palieku Latvijā II”, „Valoda – ceļš uz integrāciju”, „Latvija – manas mājas”, „Valoda – ceļš uz integrāciju II” „Mājoklis”, „Profesionālo iemaņu paaugstināšana nodarbinātības veicināšanai patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu” turpinājums, nodrošinot pēctecību projektos uzsāktajām aktivitātēm ar konkrēto mērķa grupu.

Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība.

Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".

 

   

Bēgļu kultūratšķirības nav šķērslis latviešu valodas apguvē

25.02.2014. Biedrības speciālisti informē, ka projekta „Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem” ietvaros februārī latviešu valodu un sarunvalodu aktīvi apgūst 12 mērķa grupas klienti no Afganistānas, Irānas, Sīrijas, Lībijas, Ēģiptes, Uzbekistānas un Pakistānas.

Sandra Zalcmane, projekta vadītāja: “Pēc uzturēšanās atļaujas saņemšanas, kas dod legālu iespēju Latvijā uzturēties bēglim un alternatīvo statusu ieguvušai personai, šie cilvēki saskaras ar virkni problēmu, kas izriet gan no paša, gan no sabiedrības kopumā: kultūras atšķirības, pārmērīga emocionalitāte, kas saistīta ar jaunas situācijas pieņemšanu, gatavība un motivācija mainīt situāciju, bet neprasme to izdarīt. Kā svarīgs integrācijas aspekts ir latviešu valoda - tāpēc šobrīd notiekošās valodas apmācības kalpo par svarīgu stimulu aktīvākas sociālās dzīves veicināšanai. Projekta ietvaros notiekošās latviešu valodas nodarbības tiek veidotas kā sintēze starp teorētiskām apmācību metodēm un praktisku, izzinošu pasākumu apmeklējumiem.”

“Lai projekta mērķa auditorija varētu uzsākt darba meklējumus un konkurēt darba tirgū, tiem ir jāzina latviešu valoda – līdz ar to viņi ir motivēti mācīties, neskatoties uz to, ka lielākajai daļai nav nevienas starpniekvalodas, jo ne visi pārvalda angļu vai krievu valodu. Tas, protams, mācību procesu padara daudz sarežģītāku, kā arī uzliek papildus slodzi apmācāmajam. Ir jūtama arī atšķirība mācīšanās prasmēs, jo ne visi savā dzimtenē ir mācījušies skolā, un bieži vien ir jāsāk ar elementārām pamatlietām – kā turēt pildspalvu, skaidrot, kas ir virsraksts, jautājuma zīme un tml. Tā kā klienti ir ļoti ieinteresēti sasniegt rezultātu – apvienojot spēkus un atbalstot vienam otru, esam ceļā uz mērķi!” atzīmē latviešu valodas skolotāja Liene Valdmane.

Viņa arī norāda, ka projekta īstenošanas laikā klientiem ir iespēja ne tikai apgūt valodu prasmes draudzīgā un labvēlīgā gaisotnē, bet arī satikt cilvēkus, kuriem ir līdzīga pieredze, iegūt plašākas zināšanas jautājumos, kas saistīti ar Latvijas tradīcijām, vēsturi u.c..

Paralēli latviešu valodas nodarbībām mērķa auditorijai tiek nodrošināts arī sociālais atbalsts, materiālā un medicīniskā palīdzība, praktiskā palīdzība mājokļa un citu juridisko jautājumu risināšanā. Sekmīgai bēgļu integrācijas nodrošināšanai projekta ietvaros paredzēts arī organizēt profesionālos kvalifikācijas kursus un nodrošināt prakses vietas.

Pēc Pilsonības un migrācijas pārvaldes oficiālajiem datiem pērn patvērumu Latvijā lūgušas 185 personas, no tām bēgļa statuss piešķirts 14 cilvēkiem un 22 cilvēki ieguvuši alternatīvo statusu.

Kopumā no 1998.gada līdz 2013.gadam bēgļa un alternatīvo statusu saņēmušo skaits ir 166 cilvēki.

Projekts „Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem” ir iepriekšējo gadu 8 projektu „NVO atbalsta sistēma patvēruma meklētājiem un bēgļiem”, „Es palieku Latvijā!”, „Es palieku Latvijā II”, „Valoda – ceļš uz integrāciju”, „Latvija – manas mājas”, „Valoda – ceļš uz integrāciju II” „Mājoklis”, „Profesionālo iemaņu paaugstināšana nodarbinātības veicināšanai patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu” turpinājums, nodrošinot pēctecību projektos uzsāktajām aktivitātēm ar konkrēto mērķa grupu.

Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība.

Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".

Informāciju publicēja:

Rasa Saliņa, sabiedrisko attiecību konsultante

(+371) 29145314, rasa.salina@gmail.com

 

   

Uzsāktas latviešu valodas nodarbības bēgļiem

22.01.2014. Biedrības „Patvērums „Drošā māja”” speciālisti informē, ka janvārī uzsāktas latviešu valodas nodarbības projektā „Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem”, kurš tiek realizēts ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu kopš 2013. gada decembra.

Gunta Vīksne, projekta atbalsta persona/kuratore: „Šobrīd apmācības uzsākuši 14 cilvēki. Pirmajās nodarbībās latviešu valodas pedagogs pārbaudīja klientu valodu zināšanu līmeni, lai pēc iespējas efektīvāk, atbilstoši katra pašreizējām valodas zināšanām, varētu uzsākt latviešu valodas apguvi”.

Latviešu valodas kursu mērķis ir apgūt darbam un sadzīvei nepieciešamās valodas zināšanas un iemaņas, attīstīt galvenās valodas apguves prasmes: lasītprasmi, runāt prasmi, rakstītprasmi, klausīšanās prasmi un gramatikas pielietojumu, kā arī motivēt un sagatavot klausītājus valodu prasmes līmeņu iegūšanai.

Plānots, ka izveidotajai apmācību grupai uzsāktie latviešu valodas kursi ilgs 14 mēnešus – laika periodā, kad norit mācību gads, tas ir – 2014. gada janvāris - maijs, 2014. gada septembris - 2015. gada maijs 2 (divas) reizes nedēļā. Kopumā projekta laikā plānotas 112 nodarbības. Taču speciālisti norāda, ka visu projekta laiku grupa būs atvērta jauniem mērķa grupas pārstāvjiem.

Projekts „Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem” ir iepriekšējo gadu 8 projektu „NVO atbalsta sistēma patvēruma meklētājiem un bēgļiem”, „Es palieku Latvijā!”, „Es palieku Latvijā II”, „Valoda – ceļš uz integrāciju”, „Latvija – manas mājas”, „Valoda – ceļš uz integrāciju II” „Mājoklis”, „Profesionālo iemaņu paaugstināšana nodarbinātības veicināšanai patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu” turpinājums, nodrošinot pēctecību projektos uzsāktajām aktivitātēm ar konkrēto mērķa grupu.

Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība.

Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".

Informāciju publicēja:

Rasa Saliņa, sabiedrisko attiecību konsultante

(+371) 29145314, rasa.salina@gmail.com

 

   

Ziemassvētkos uzsākts projekts, kura ietvaros turpināsies bēgļu integrācijas Latvijā atbalsts

19.12.2013. Biedrība “Patvērums “Drošā māja”” ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu uzsāk īstenot projektu „Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem”. Tā mērķis ir nodrošināt mērķa grupai regulāru un daudzpusīgu ilgtermiņa atbalstu pastāvīgai dzīvei Latvijā - sociālos, materiālos un juridiskos pakalpojumus, izglītības un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu. Projekta ilgums ir 18,5 mēneši, finansējums 169 322 EUR.

Projekts ir iepriekšējo gadu 8 projektu „NVO atbalsta sistēma patvēruma meklētājiem un bēgļiem”, „Es palieku Latvijā!”, „Es palieku Latvijā II”, „Valoda – ceļš uz integrāciju”, „Latvija – manas mājas”, „Valoda – ceļš uz integrāciju II” „Mājoklis”, „Profesionālo iemaņu paaugstināšana nodarbinātības veicināšanai patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu” turpinājums, nodrošinot pēctecību projektos uzsāktajām aktivitātēm ar konkrēto mērķa grupu.

„Bēgļu integrācija ir ne tikai Latvijas Republikas kā suverēnas valsts starptautiskās saistības, bet arī kā Eiropas Savienības dalībvalsts pienākums. Lai gan starptautisko tiesību un ES prasību pārņemšana ir visa pamatā, būtiska nozīme ir sabiedrības izpratnei un regulāra atbalsta pieejamībai. Projekta pasākumi tieši tiek vērsti uz ilgtermiņa ieguldījumu katra indivīda nākotnes plānu realizēšanā, jo saņemtais atbalsts pamatvajadzību nodrošināšanai, uzsākot dzīvi Latvijā, valstī lietotās valodas apgūšana, izglītības iegūšana, profesijas apgūšana un darba atrašana ir galvenās cilvēka priekšrocības, ja tiek runāts par neatkarīgu un jēgpilnu cilvēka dzīvi,” atzīmē Sandra Zalcmane, „Patvērums „Drošā māja”” vadītāja. 

Projekta „Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem” ietvaros veidotās aktivitātes tiks virzītas uz mērķa grupas pamata vajadzību nodrošināšanu, piedāvājot dažādu speciālistu palīdzību problēmjautājumu risināšanā un nodrošinot materiālo atbalstu. Visnozīmīgākā šī palīdzība būs tām personām, kurām statuss ir piešķirts nesen un trūkst prasmju un iemaņu sadzīves problēmu risināšanai.

Izvērtējot iepriekšējo projektu pieredzi, dzīvesvietas atrašana projekta mērķa grupai ir viena no galvenajām problēmām pēc statusa iegūšanas. Tikai pēc dzīvojamās platības atrašanas bēgļi var sākt risināt citus jautājumus, piemēram, izglītības iegūšana, ģimenes ārsts tuvāk dzīvesvietai utt. Risinot ar mājokli saistītus jautājumus, tiks nodrošināta mērķa grupai iespēja atrast savām vajadzībām un iespējām atbilstošu dzīvojamo platību. Pārstāvot klienta intereses, tiks risinātas ar dzīvesvietas atrašanu saistītās klientu grūtības.

Biedrības speciālisti kopā ar klientiem projekta ietvaros risinās ar nodarbinātību un izglītību saistītus jautājumus, veicinot izpratni par prasībām Latvijas darba tirgū. Atbalstu nodarbinātības veicināšanā varēs saņemt gan bēgļi un personas ar alternatīvo statusu, gan patvēruma meklētāji. Veicinot bēgļu un personu ar alternatīvo statusu nodarbinātību, plānots paaugstināt šīs mērķa grupas konkurētspēju Latvijas darba tirgū. Savukārt, apgūstot profesionālās iemaņas kādā no profesijām, patvēruma meklētāji iegūtās prasmes varēs izmantot darba tirgū Latvijā vai savā mītnes zemē. 

Iepriekšējā projektā izveidotā latviešu valodas un latviešu sarunvalodas apmācību metodika, ņemot vērā grupas specifiskās vajadzības, mērķtiecīgi virzīs mērķa grupu uz valodas prasmju paaugstināšanu, latviešu valodas līmeņu iegūšanu vai paaugstināšanu, ļaujot latviešu valodu izmantot skolā, darbā un sadzīvē, iekļaujoties Latvijas sabiedrībā un Eiropas Savienībā kopumā. 

Projektā tiks izstrādāts informatīvais materiāls par izglītības pieejamību Latvijā, piedāvājot mērķa grupas pārstāvjiem uzzināt, kā darbojas Latvijas izglītības sistēma un kā tajā iekļauties neatkarīgi no personas vecuma.

Projekta līguma Nr. AK/PDM/EBF/2013/2.  Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība.

Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".

Papildu informācija:

Rasa Saliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste

Mob. tel. nr. (+371) 29145314

rasa.salina@gmail.com

EBF projekta noslēguma pasākums 11.06. | Patvērums Drošā Māja
EBF projekta noslēguma pasākums, 11.06.
Kr.Barona muzeja apmeklējums | Patvērums Drošā Māja
Kr.Barona muzeja apmeklējums
Sarunvalodas kluba nodarbība bēgļiem | Patvērums Drošā Māja
Sarunvalodas kluba nodarbība bēgļiem
Projekta ietvaros iegūst profesiju | Patvērums Drošā Māja
Projekta ietvaros iegūst profesiju
Ekskursija uz Šokolādes muzeju 15.01. | Patvērums Drošā Māja
Ekskursija uz Šokolādes muzeju, 15.01.
Ekskursija uz Saeimu | Patvērums Drošā Māja
Ekskursija uz Saeimu
Diskusija par bēgļu situāciju Latvijā 17.12. | Patvērums Drošā Māja
Diskusija par bēgļu situāciju Latvijā, 17.12.
Sarunvalodas kluba dalībnieki apmeklē Rīgas Biržu | Patvērums Drošā Māja
Sarunvalodas kluba dalībnieki apmeklē "Rīgas Biržu"