|
|
DISKUSIJA Patvēruma meklētājiem jānodrošina minimālie uzņemšanas standarti
Pasaules Bēgļu dienas priekšvakarā, 17. jūnijā biedrība «Patvērums «Drošā māja»» aicināja politikas īstenotājus no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļus (diemžēl, neviens no deputātiem piedalīties nevarēja) un migrācijas pētniekus no nevalstiskā sektora uz diskusiju «Patvēruma politikas izaicinājumi Eiropas Savienībā un Latvijā». |
|
|
|
PROJEKTA ZIŅAS Mākslas terapija “Muceniekos”
Šā gada 19. augustā, treštdienas vakarā, PMIC “Mucenieki” notika psihologa nodarbība patvēruma meklētājiem. Psihoterapeite Dace Blaževiča strādā ar mākslas terapijas metodi. “Tās mērķis ir ego sajūtas stiprināšana, jo patvēruma meklētājiem bieži vien ir pazaudēta identitātes sajūta, neticība nākotnei,” stāsta Dace. |
|
|
|
Patvēruma meklētāju vairāk kā sākotnēji projektā plānots
Klientu skaits projektā nu jau teju trīs reizes pārsniez sākotnēji plānoto, stāsta projekta vadītāja Sandra Zalcmane. Projektā bija paredzēts sniegt atbalstu 10 patvēruma meklētājiem un bēgļiem, bet šobrīd biedrība “Patvērums – “Drošā Māja”” jau apzinājusi 29 šīs grupas pārstāvjus. Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki” uzturas 23 no viņiem, bet pārējie seši jau ieguvuši bēgļa vai alternatīvo statusu un uzsākuši patstāvīgu dzīvi. “Muceniekos” šobrīd mīt patvēruma meklētāji no Gruzijas, Uzbekistānas, Šrilankas, Afganistānas un Irānas. |
|
|
|
PROBLĒMA Sociālās apdrošināšanas līkloči
Patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu saņemt sociālo palīdzību ir sarežģīti, jo sociālās palīdzības sniegšana ir saistīta ar deklarēto dzīves vietu, kuras patvēruma meklētājiem vai personām ar alternatīvo statusu bieži vien nav. Līdzīga situācija ir ar sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņemšanu – saņemt tos var tikai persona, kas noteiktu laika periodu pirms sociālās apdrošināšanas gadījuma (piemēram, invaliditātes) iestāšanās ir veikusi sociālās iemaksas valsts noteiktajā apmērā un kārtībā. |
|
|
|
PASAULĒ ES patvēruma politika – starp humānismu un pašaizsardzību
Berlīnē no šā gada 15. līdz 16. jūnijam notika 9. Berlīnes bēgļu aizsardzības simpozijs, kura tēma šogad bija „Patvērums Eiropā”. ES izaicinājums ir atrast līdzsvaru starp humānismu, kas liek palīdzēt nelaimē nonākušajiem, un rūpēm par ES valstu drošību un kārtību, kas var tikt apdraudēta, iebraucēju skaitam kļūstot nekontrolējamam – šī bija viena no domām, kas izskanēja simpozijā un raksturo problēmas būtību. Piedāvājam ieskatu simpozijā apspriestajās tēmās. |
|
|
|
VĒSTURE Latvieši bēgļu gaitās un nometnēs Rietumos 2. pasaules kara un pēckara laikā
Rietumos palikušajiem bēgļiem no Austrumeiropas iekārtoja t.s. «pārvietoto personu» nometnes. Ap 100 000 latviešu dzīvoja nometnēs Rietumvācijā un Rietumaustrijā. Viņus aprūpēja starptautiskās bēgļu aprūpes organizācijas. Nometnes parasti iekārtoja agrākās armijas kazarmās vai barakās. Lai gan apgāde bija pietiekama, dzīvošana bija saspiesta – bez ērtībām un ar sadzīves problēmām. Valdīja neziņa un bažas par ģimenes locekļiem, radiem un draugiem, kas bija palikuši Latvijā vai atšķīrušies bēgļu gaitās. Lasiet Okupācijas muzeja Ārlietu direkora Valtera Nollendorfa rakstu. |
