Noslēdzas 2,5 gadu īstenots atbalsta projekts cilvēktirdzniecības mazināšanai
16.12.2015. Decembrī noslēdzas projekts “Biedrības "Patvērums "Drošā māja"" darbības atbalsta programma cilvēku tirdzniecības mazināšanai Latvijā", kurš tika īstenots kopš 2013.gada jūlija. Tā mērķis bija palielināt biedrības lomu cilvēku tirdzniecības ierobežošanas aktivitāšu īstenošanā nacionālā līmenī, paaugstinot biedrības institucionālo kapacitāti un nodrošinot darbības atbalsta aktivitātes. Kā mērķa grupa projektā bija iesaistītas nevalstiskās organizācijas, valsts pārvaldes, pašvaldību pārstāvji, kas strādā ar cilvēku tirdzniecības jautājumiem, „Patvērums „Drošā māja”” biedri, darbinieki, brīvprātīgie, kā arī Latvijas iedzīvotāji.
Projekta ietvaros 2013.gadā ir izveidots un darbu uzsācis Latvijā pirmais 24/7 Uzticības tālrunis (+371) 28612120 cilvēku tirdzniecības mazināšanai. Kopumā no 2013.gada augusta līdz 2015.gada decembrim Uzticības tālruni iedzīvotāji izmantojuši 471 reizi. Visbiežāk iedzīvotāji interesējušies par fiktīvajām laulībām un par drošu darbu ārzemēs. Lai nodrošinātu kvalitatīva pakalpojuma veidošanas pamatus un veicinātu Uzticības tālruņa atpazīstamību, 2014.gadā "Patvērums "Drošā māja"" ir organizējusi gan Uzticības tālruņa speciālistu apmācības, gan sadarbībā ar sociāli atbildīgu uzņēmumu www.irdarbs.lv ir izstrādājusi vizuālos materiālus - informatīvos banerus un plakātus, kuri tika izvietoti 28 Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs un izsūtīti vairāk nekā 600 skolām Latvijā, 46 jauniešu un bērnu izglītības centriem, kā arī publicēti biedrības lapā portālā Draugiem.lv un sadarbības partneru mājas lapās. 2015.gadā noslēgts sadarbības līgums ar Latvijas hosteļu asociāciju, un informācija par cilvēku tirdzniecību un Uzticības tālruni izvietota hosteļos Rīgā un Latvijā.
Lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu tālruņa operatoriem, tika organizētas padziļinātas apmācības, kurā zināšanas ieguva un pilnveidoja gan biedrībā strādājošie darbinieki, gan biedrības brīvprātīgie, kuri piedalās aktivitāšu nodrošināšanā. Projekta ietvaros biedrības speciālistiem un vadošajiem darbiniekiem bija iespēja apmeklēt arī ikmēneša supervīzijas un saņemt konsultatīvu atbalstu jautājumos, kas saistīti ar profesionālo darbību. Noritējuši arī divi semināri par kvalitatīvu iesaisti lēmumu pieņemšanas un politikas veidošanas procesos un organizācijas publiskā tēla veidošanā. Ar biedrības mājaslapas palīdzību, piesaistot organizāciju brivpratigais.lv, izmantojot eLPA Ziņu lapu, kā arī publiskojot biedrības aktivitātes masu medijos, tika veicināta brīvprātīgo piesaiste organizācijai.
Ar mērķi attīstīt starpinstitucionālo sadarbību cilvēku tirdzniecības mazināšanā, nodrošinot ar preventīvajiem pasākumiem cilvēku tirdzniecībai biežāk pakļautās riska grupas, īpašu uzsvaru liekot uz reģioniem, projekta ietvaros 2013.gada decembrī izveidotajā NVO koalīcijas platformā cilvēku tirdzniecības mazināšanai apvienojās 12 organizācijas: „Patvērums „Drošā māja””, „Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija”, „Sociālo Pakalpojumu Aģentūra” struktūrvienība ģimenes krīzes centrs „Mīlgrāvis”, „Latvijas Samariešu apvienība” Krīzes centrs bērniem un sievietēm „Māras centrs”, „Talsu novada krīžu centrs”, „Baltijas Reģionālais fonds”, „Par brīvu Vidzemi no cilvēku tirdzniecības”, „Īrijas latviešu nacionālā padome”, „Krīzes centrs ģimenēm ar bērniem „Paspārne””, nodibinājums „Centrs Valdardze”, Daugavpils pilsētas domes ģimenes atbalsta centrs-patversme un „Pestīšanas armija”.
Projekta ietvaros aktīvi strādāts arī pie jauniešu izglītošanas par cilvēku tirdzniecību – 2014.gadā izstrādāts neformālās izglītības metodes “Forumteātris” nodarbības plāns, kas 2015.gadā pielietots skolēnu apmācībām par cilvēku tirdzniecības tēmu. Kopumā notikušas 15 šādas nodarbības, informējot par cilvēktirdzniecību 655 jauniešus visā Latvijā.
“Patvērums “Drošā māja”” profesionāļu komanda norāda, ka darbs pie cilvēku tirdzniecības mazināšanas neapstājas un tiek turpināts tādos projektos kā "Uzlaboti pretcilvēktirdzniecības risinājumi: Baltijas-Krievijas sadarbības tīkls" un "Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums" (HESTIA).
Projektu „Biedrības „Patvērums „Drošā māja”” darbības atbalsta programma cilvēku tirdzniecības mazināšanai Latvijā” finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts. Projekts tiek īstenots kopš 2013.gada jūlija un ilgs līdz 2015.gada 31.decembrim.
Programmu "NVO fonds" finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts. Vairāk par EEZ finanšu instrumenta programmu "NVO fonds" lasiet šeit. Sabiedrības integrācijas fonda mājas lapa: http://www.sif.lv. EEZ Finanšu instrumenta mājas lapa Latvijā: http://www.eeagrants.lv. EEZ Finanšu instrumenta oficiālā mājas lapa: http://www.eeagrants.org.
Papildinformācija: Rasa Saliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste, 22026355, e-pasts: rasa.salina@gmail.com
Noslēdzas projekts, kura ietvaros visā Latvijā īstenotas plašas informatīvās aktivitātes cilvēktirdzniecības mazināšanai
27.11.2015. Biedrības “Patvērums “Drošā māja”” speciālisti informē, ka šā gada 30.novembrī noslēdzas projekts “Multidisciplināras iniciatīvas cilvēku tirdzniecības ierobežošanai”.
Projektā 15 mēnešu laikā īstenoto aktivitāšu mērķis bija ar inovatīviem pakalpojumiem paplašināt atbalsta sistēmu cilvēktirdzniecības upuriem, paaugstināt informētības līmeni sociālā darba speciālistu un nacionālās NVO koalīcijas organizāciju* darbinieku vidū, kā arī veidot interaktīvus preventīvos pasākumus bērnu un jauniešu izglītošanai. Projekta mērķa grupa bija cilvēktirdzniecības upuri, jaunieši - kā viena no lielākajām riska grupām, personas ar invaliditāti, upuru un potenciālo upuru radinieki, draugi un paziņas, NVO, kas pārstāv augšminēto iedzīvotāju grupu tiesības un intereses, biedri, darbinieki un brīvprātīgie.
Lai nodrošinātu atbalstu cilvēku tirdzniecības upuriem, projekta ietvaros notika atbalsta grupas, sniedzot daudzveidīgu palīdzību, tai skaitā nodrošinot psihosociālo atbalstu cilvēktirdzniecības upuriem, kuri no seksuālās vardarbības cietuši pirms ilga laika. Kopumā notikušas 20 tikšanās.
Ar mērķi nodrošināt 2013.gada 17.decembrī izveidotās NVO koalīcijas platformas cilvēku tirdzniecības mazināšanai organizāciju darbinieku, biedru un brīvprātīgo profesionālo prasmju attīstīšanu, iepazīstinātu ar cilvēktirdzniecības aktualitātēm Latvijā, Eiropā un pasaulē, tika organizēts viens 2 dienu apmācību seminārs Rīgā. 12 koalīcijas platformas dalīborganizācijām organizēti 2 pieredzes apmaiņas braucieni pie projekta sadarbības partneriem Igaunijā - „Living for Tomorrow” un Polijā - „La Strada Foundation against Trafficking in Persons and Slavery”.
Projekta ietvaros biedrības eksperti un brīvprātīgo koordinatori apmācīja biedrības, NVO koalīcijas platformas organizāciju u.c. jauniešu organizāciju brīvprātīgos, lai sagatavotu viņus kā vienaudžu izglītotājus. Brīvprātīgā darba popularizēšanai un cilvēktirdzniecības tēmas aktualizēšanai vienaudžu izglītotāji organizēja 5 vienas dienas simulācijas spēles riska grupu jauniešiem Rīgā un reģionos. Olainē, Tukumā, Salaspilī, Dobelē un Valmierā simulācijas spēlē zināšanas ieguva 98 jaunieši.
Lai informētu un izglītotu sabiedrību, tai skaitā jauniešus – biedrības Informatīvais treileris apceļojis 39 skolas, Bērnu un jauniešu centrus Rīgā un Latvijas reģionos, kopumā par cilvēktirdzniecību informējot gandrīz 2 000 skolēnus.
Lai veicinātu profesionāla sociālā darba attīstību, projekta ietvaros notikuši pieci reģionālie semināri Dobeles, Talsu, Madonas, Cēsu un Preiļu pašvaldībās, un izstrādāts praktisks metodiskais materiāls sociālajiem darbiniekiem darbam ar cilvēktirdzniecības upuriem. Kopumā semināros apmācīts 141 jomas speciālists.
“Multidisciplināras iniciatīvas cilvēku tirdzniecības ierobežošanai” ietvaros notikusi biedrības “Patvērums “Drošā māja”” sociālā rehabilitācijas pakalpojuma pilnveidošana, izstrādāta kvalitātes vadības sistēma ISO 9001.
*NVO koalīcijas platformā cilvēku tirdzniecības mazināšanai, kas 2013.gada nogalē tika izveidota pēc biedrības «Patvērums «Drošā māja»» iniciatīvas, apvienojušās 12 organizācijas: «Patvērums «Drošā māja»», «Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija», «Sociālo Pakalpojumu Aģentūra» struktūrvienība ģimenes krīzes centrs «Mīlgrāvis», «Latvijas Samariešu apvienība» Krīzes centrs bērniem un sievietēm «Māras centrs», «Talsu novada krīžu centrs», «Baltijas Reģionālais fonds», biedrība «Par brīvu Vidzemi no cilvēku tirdzniecības», biedrība «Īrijas latviešu nacionālā padome», «Krīzes centrs ģimenēm ar bērniem «Paspārne»», nodibinājums «Centrs Valdardze», Daugavpils pilsētas domes ģimenes atbalsta centrs-patversme un «Pestīšanas armija».
Aktivitātes tika īstenotas projekta „Multidisciplināras iniciatīvas cilvēku tirdzniecības ierobežošanai” ietvaros, ko finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Tā īstenošana tika uzsākta 01.09.2014. un noslēgsies 30.11.2015. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".
Trešo valstu pilsoņus aicina izmantot bezmaksas konsultācijas!
10.11.2015. Nevalstiskā organizācija „Patvērums „Drošā māja””, kas no šā gada 1.oktobra līdzdarbības līguma ar Kultūras ministriju ietvaros nodrošina integrācijas atbalsta pasākumus trešo valstu pilsoņiem*, tai skaitā, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, informē, ka oktobrī kopumā tās speciālisti snieguši 102 konsultācijas par sociāliem un juridiskiem jautājumiem.
Vislielākā interese un jautājumi mērķa grupai bija par tādām tēmām kā: iespējas apgūt latviešu valodu; uzturēšanās atļaujas un citi ar migrāciju saistīti jautājumi; bērnu pabalsti; uzņēmējdarbība, tai skaitā, firmu reģistrācija, nodokļu sistēma; darba tiesiskās attiecības; laulību šķiršana. Organizācijas speciālisti norāda, ka konsultāciju ietvaros sniegta nepieciešamā palīdzība arī vēstuļu, iesniegumu sagatavošanā valsts institūcijām, informācijas par sociālo pakalpojumu pieejamību un valsts iestāžu lēmumu izskaidrošanā.
Viens no „Patvērums „Drošā māja”” konsultantiem - jurists Alvis Šķenders atzīmē, ka, ņemot vērā dažādās valstis, no kurām nāk klienti, pārsvarā konsultāciju starpniekvaloda ir bijusi angļu un krievu. Visbiežāk trešo valstu pilsoņi konsultācijas vēlējušies saņemt klātienē – kopumā 77 reizes. Telefoniski sniegtas 23 konsultācijas, savukārt ar e-pasta starpniecību nodrošinātas 2 konsultācijas.
„Mūsu prakse rāda, ka individuāla pieeja sociālo gadījumu risināšanā dod vispozitīvāko risinājumu, tāpēc ir ļoti būtiski, ka klientiem ir iespēja saņemt šādu atbalstu no valsts. Tas palīdz cilvēkiem ne tikai padziļināti izprast savu problēmu un kopīgi ar konsultantu atrast individuālu risinājumu, bet arī sniedz iespēju iegūt vairāk informācijas par savām tiesībām un iespējām Latvijas Republikā," norāda A.Šķenders un aicina trešo valstu pilsoņus būt aktīviem un izmantot šo unikālo iespēju.
Bezmaksas konsultācijas līdz 2016.gada 31.janvārim tiek nodrošinātas pa tālruni +371 25565098, e-pastu: konsultacijas@patverums-dm.lv, kā arī klātienē – „Patvērums „Drošā māja”” telpās Lāčplēša ielā 75-9, Rīgā.
Konsultācijas tiek sniegtas, pamatojoties uz 2015. gada 17. septembrī Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un biedrības „Patvērums „Drošā māja”” noslēgto līdzdarbības līgumu par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu trešo valstu pilsoņu integrācijai. Tajā paredzēts, ka no šā gada 1. oktobra biedrība nodrošina integrācijas atbalsta pasākumus trešo valstu pilsoņiem, tai skaitā, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu. Plānots, ka līguma ietvaros četru mēnešu laikā tiks veikta arī trešo valstu pilsoņu vajadzību izzināšana integrācijas Latvijā procesa uzlabošanai.
*Trešo valstu pilsoņi ir ikviena persona, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas valstu vai Šveices Konfederācijas pilsonis.
Noticis informatīvs pasākums - meistarklase par cilvēktirdzniecību
26.10.2015. Lai informētu par biedrības "Patvērums "Drošā māja"" paveikto cilvēktirdzniecības problemātikas mazināšanā, kā arī sniegtu iespēju klātienē piedalīties interaktīvā nodarbībā - meistarklasē par cilvēktirdzniecību, šā gada 19.oktobrī biedrības sadarbības partneriem un medijiem tika rīkots informatīvs, izglītojošs pasākums, kurā aktīvi piedalījās vairāk kā 30 dažādu valsts iestāžu (tai skaitā skolu), nevalstisko organizāciju, vēstniecību un mediju pārstāvji.
"Pasākuma laikā mēs vēlējāmies demonstrēt metodes, kādas izmantojam darbā ar jauniešiem, lai attīstītu šīs riska grupas drošumspēju gadījumos, kas saistās ar dažādu iespēju izmantošanu ārzemēs. Jāteic, ka nodarbības laikā katram dalībniekam bija savs skatījums uz cilvēku tirdzniecību. Tāpēc - līdzīgi kā mēs strādājam ar jauniešiem - mēs visi kopā pārrunājām tēmas nianses un personīgo pieredzi, tā veidojot kolektīvas zināšanas," pēc pasākuma iespaidos dalās viens no "Patvērums "Drošā māja"" jauniešu izglītotājiem par cilvēktirdzniecību Reinis Grāvītis. Viņaprāt ir ļoti svarīgi dažādām cilvēktirdzniecības problemātikas mazināšanā iesaistītajām pusēm apzināties šo tēmu. "Vieniem tā var būt ir personīga interese, citiem šādas apmācības un zināšanu papildināšana turpmāk var palīdzēt uzlabot sadarbību profesionālā līmenī neatkarīgi no tā, vai viņš ir sociālais darbinieks, klases audzinātājs, projektu uzraugs vai grāmatvedis, jo darbu mēs visi veicam komandā."
R.Grāvītis stāsta, ka jauniešu izglītotāju darbs ikdienā saistās ar simulācijas spēļu vadīšanu, nodarbību organizēšanu un vadīšanu skolās, jauniešu centros, bērnu namos un citur. Viņu uzdevums jauniešiem ir izskaidrot cilvēku tirdzniecības procesu, sākot ar vervēšanu. "Apmācību laikā mēs pārrunājam tādas praktiskas lietas kā drošība internetā, darba līguma sastāvdaļas, drošības jautājumi, dodoties uz vai uzturoties ārzemēs, krīzes situāciju risināšanu u.c. Daudz runājam par uzticēšanos un drošas informācijas iegūšanu". Viņš norāda, ka gada laikā izglītošanas darbs noticis jau vairāk kā 100 izglītības iestādēs visā Latvijā.
Pasākumā piedalījās un ar saviem iespaidiem dalījās arī Rīgas Hanzas vidusskolas 11.klases skolniece Krista Lubiņa, kura strādā pie zinātniski pētnieciskā darba izstrādes ar mērķi izvērtēt "Patvērums "Drošā māja"" nodarbību par cilvēktirdzniecību efektivitāti skolās. Viņa norādīja, ka veicot jauniešu anketēšanu pirms un pēc nodarbībām, ir izdarījusi pirmos secinājumus. Proti, šādām apmācībām ir būtiska nozīme jauniešu izglītošanā. "Ja sākotnēji skolēnam bija ļoti vājas zināšanas par cilvēktirdzniecību vai tādu nebija nemaz, tad pēc šādām nodarbībām viņi samērā detalizēti zin par šo problemātiku, tai skaitā par vervēšanu un palīdzības saņemšanas iespējām," tā K.Lubiņa. Viņa arī norādija, ka darbs pie izpētes darba vēl turpinās un pateicās "Patvērums "Drošā māja"" par nozīmīgo izglītojošo darbu skolās un iespēju sadarboties.
Notikuma ietvaros atzinīgus vārdus par biedrības darbu teica arī "Bureau Veritas Latvia" valdes locekle Iveta Lazdiņa, kura svinīgā gaisotnē biedrībai "Patvērums "Drošā māja"" pasniedza kvalitātes vadības sistēmas sertifikātu ISO 9001. "Biedrība „Patvērums „Drošā Māja”” ir spērusi ļoti nozīmīgu soli uz priekšu, parādot, ka arī nevalstiskā organizācija var apliecināt savu darbības izpildījumu, ļaujot to auditēt un novērtēt no procesu plānošanas, analīzes, pilnveides viedokļa, kā to paredz kvalitātes vadības sistēmas standarts ISO 9001. Saņemot šo sertifikātu, biedrība apliecina, ka ir gatava un tā strādā atbilstoši sistēmiskajām prasībām: ir izvērtēti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi un tie tiek kontrolēti, darbinieki ir sagatavoti un apmācīti, ir noteikta komunikācija, kā rīkoties visdažādākajās situācijās, tai skaitā, kā rīkoties ļoti saspringtās, cilvēkiem ļoti sensitīvās un brīžiem nepatīkamās situācijās, lai tās iespējami ātri un profesionāli risinātu," savā uzrunā norādīja "Bureau Veritas Latvia" pārstāve. "Apsveicam un vēlam veiksmi visam kolektīvam! Kvalitātes vadības sertifikāta ISO 9001 pamats ir kolektīva kopdarbs un ieguldījums," rezumēja I.Lazdiņa.
Aktivitāte tika īstenota projekta „Multidisciplināras iniciatīvas cilvēku tirdzniecības ierobežošanai” ietvaros, ko finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Tā īstenošana uzsākta 01.09.2014. un noslēgsies 30.11.2015. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".
Informāciju sagatavoja: Rasa Saliņa, sabiedrisko attiecību konsultante, tālr. 22026355, e-pasts: rasa.salina@gmail.com
"Patvērums "Drošā māja"" uzsāk īstenot valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu trešo valstu pilsoņu integrācijai
01.10.2015. Pamatojoties uz 2015. gada 17. septembrī Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un biedrības „Patvērums „Drošā māja”” noslēgto līdzdarbības līgumu par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu trešo valstu pilsoņu* integrācijai, no šā gada 1. oktobra biedrība uzsāk trešo valstu pilsoņu, tai skaitā, bēgļu un personu ar alternatīvo statusu, integrācijas atbalsta pasākumu nodrošināšanu.
Paredzēts, ka līdz 2016. gada 31. janvārim „Patvērums „Drošā māja”” sniegs informāciju un regulāras konsultācijas trešo valstu pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem par aktuāliem integrācijas jautājumiem (izglītību, nodarbinātību, veselības aprūpi u.c.).
Konsultācijas tiek nodrošinātas pa tālruni +371 25565098, e-pastu: konsultacijas@patverums-dm.lv, kā arī klātienē – „Patvērums „Drošā māja”” telpās Lāčplēša ielā 75-9, Rīgā.
Organizācijas speciālisti informē, ka četru mēnešu laikā plānots veikt arī trešo valstu pilsoņu vajadzību izzināšanu integrācijas Latvijā procesa uzlabošanai.
*Trešo valstu pilsoņi ir ikviena persona, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas valstu vai Šveices Konfederācijas pilsonis.
Informāciju sagatavoja: Rasa Saliņa, komunikāciju un sociālo mediju eksperte, tālr. 22026355, e-pasts: rasa.salina@gmail.com
Pasākuma ietvaros iepazīstina ar aktualitātēm cilvēktirdzniecības mazināšanas jomā
13.08.2015. Šā gada 7.augustā „Patvērums „Drošā māja”” organizēja informatīvu pasākumu, kurā piedalījās biedrības darbinieki, draugi un sadarbības partneri, NVO koalīcijas platformas cilvēktirdzniecības mazināšanai partnerorganizācijas. Pasākuma mērķis bija informēt par biedrības veikumu cilvēktirdzniecības mazināšanā, iepazīstināt ar „Patvērums „Drošā māja”” juristes un 24/7 Uzticības tālruņa cilvēktirdzniecības mazināšanai tālruņa operatores Gitas Miruškinas iespaidiem, atgriežoties no Varoņa balvas 2015 saņemšanas ASV, kā arī informēt par jaunu dalībnieku pievienošanos koalīcijai.
Pasākuma dalībniekiem tika sniegta informācija, ka kopumā no 2007.gada biedrības profesionāļu komanda īstenojusi sekojošas aktivitātes: nodrošinājusi palīdzību 113 cilvēku tirdzniecības upuriem; organizējusi plašas sabiedrības informēšanas kampaņas (no 2009.gada tādas ir bijušas ik gadu – kopā 8); 2013.gadā ir izveidojusi un līdz šim ir nodrošinājusi Latvijā pirmo diennakts Uzticības tālruņa 28612120 cilvēktirdzniecības mazināšanai līniju. Divu gadu laikā tālruņa operatori iedzīvotājus konsultējuši 409 reizes - visbiežāk par fiktīvo laulību gadījumiem. Šī gada septiņu mēnešu laikā ar Uzticības tālruņa starpniecību iedzīvotāji pēc padoma vērsušies 116 reizes.
Biedrības „Patvērums „Drošā māja”” vadītāja Sandra Zalcmane notikuma ietvaros sveica jaunos NVO koalīcijas cilvēktirdzniecības mazināšanai biedrus – „Krīzes centrs ģimenēm ar bērniem „Paspārne”” (Ventspils), nodibinājumu „Centrs Valdardze” (Valmiera), Daugavpils pilsētas domes ģimenes atbalsta centru-patversmi (Daugavpils) un „Pestīšanas armija” (Rīga).
„Cilvēktirdzniecības kā sociālas problēmas identificēšanai un palīdzības sniegšanai cilvēktirdzniecības upuriem ir nepieciešamas speciālas zināšanas, kuru regulāra apgūšana nodrošina kvalitatīva pakalpojuma pieejamību. Tāpēc nozīmīgi, ka šodien koalīcijai pievienojas vēl četras jaunas organizācijas, tādējādi paplašinot to organizāciju skaitu – nu jau 12, kas turpinās izglītoties par cilvēktirdzniecības tēmu, lai nodrošinātu profesionālu palīdzību šī nozieguma upuriem visā Latvijā,” atzīmēja S. Zalcmane.
Ar mērķi attīstīt starpinstitucionālo sadarbību cilvēktirdzniecības mazināšanā, nodrošinot ar preventīvajiem pasākumiem cilvēktirdzniecībai biežāk pakļautās riska grupas, īpašu uzsvaru liekot uz reģioniem, 2013.gada decembrī NVO koalīcijas platformā cilvēku tirdzniecības mazināšanai apvienojās 6 organizācijas: „Patvērums „Drošā māja””, „Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija”, „Sociālo Pakalpojumu Aģentūra” struktūrvienība ģimenes krīzes centrs „Mīlgrāvis”, „Latvijas Samariešu apvienība” Krīzes centrs bērniem un sievietēm „Māras centrs”, „Talsu novada krīžu centrs”, „Baltijas Reģionālais fonds. 2014.gada augustā viņām pievienojās Madonas novadā reģistrēta biedrība „Par brīvu Vidzemi no cilvēku tirdzniecības”, savukārt oktobrī – biedrība „Īrijas latviešu nacionālā padome”.
Aktivitāte notiks projekta „Biedrības „Patvērums „Drošā māja”” darbības atbalsta programma cilvēku tirdzniecības mazināšanai Latvijā” ietvaros, ko finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts. Projekts tiek īstenots kopš 2013.gada jūlija un ilgs līdz 2015.gada 31.decembrim. Kā mērķa grupa projektā ir iesaistīti „Patvērums „Drošā māja”” biedri, darbinieki, brīvprātīgie, kā arī citas nevalstiskās organizācijas.
Programmu "NVO fonds" finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts. Vairāk par EEZ finanšu instrumenta programmu "NVO fonds" lasiet šeit. Sabiedrības integrācijas fonda mājas lapa: http://www.sif.lv. EEZ Finanšu instrumenta mājas lapa Latvijā: http://www.eeagrants.lv. EEZ Finanšu instrumenta oficiālā mājas lapa: http://www.eeagrants.org.
Papildinformācija: Rasa Saliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste, 22026355, e-pasts: rasa.salina@gmail.com
EBF projekts devis iespēju nodrošināt regulāru un daudzpusīgu atbalstu
30.06.2015. Biedrība „Patvērums „Drošā māja”” informē, ka šā gada 30.jūnijā noslēdzas Eiropas Bēgļu fonda atbalstīts projekts „Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem”. Tā mērķis bija 18,5 mēnešu ietvaros nodrošināt regulāru un daudzpusīgu ilgtermiņa atbalstu bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem patstāvīgai dzīvei Latvijā.
2013. gada decembrī "Patvērums "Drošā māja"" uzsāktā projekta ietvaros veidotās aktivitātes kopumā tika virzītas uz mērķa grupas pamata vajadzību nodrošināšanu, piedāvājot dažādu speciālistu palīdzību problēmjautājumu risināšanā.
Risinot ar mājokli saistītus jautājumus, tika nodrošināta mērķa grupai iespēja atrast savām vajadzībām un iespējām atbilstošu dzīvojamo platību.
"Klientiem tika skaidrota sākotnējā informācija par mājokļa iespējamo meklēšanas procesu, izmaksām, kā arī kopā ar klientiem interneta resursos meklēti mājokļa varianti, kontaktējoties ar īpašniekiem izvērtēti piedāvājumi," skaidro jurists Alvis Šķenders, kurš projektā sniedza konsultācijas par mājokļa un migrācijas jautājumiem. Viņš norāda, ka mērķa auditorijas pārstāvji projekta īstenošanas gaitā kļuva arvien drošāki un uzdrīkstējās arī paši uzrunāt mājokļa īpašniekus, kas viņaprāt ir "uzskatāms rezultāts latviešu valodas un sarunvalodas nodarbībām. Līdz ar to speciālistiem bija jāiesaistās tad, kad ir jārisina konkrētas situācijas."
Biedrības speciālisti kopā ar klientiem projekta ietvaros risināja arī ar nodarbinātību un izglītību saistītus jautājumus, veicinot izpratni par prasībām Latvijas darba tirgū.
"Visi projekta klienti tika iepazīstināti ar Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtajiem pakalpojumiem un mudināti tos izmantot," stāsta juriste Gita Miruškina, piebilstot, ka klienti aktīvi šīs iespējas arī izmantoja. "Liels darbs tika ieguldīts izpratnes veidošanā par Latvijas darba tirgus situāciju, īpatnībām un atšķirībām, salīdzinot ar klienta izcelsmes valsti". Viņa piekrīt A.Šķendera teiktajam, ka latviešu valodas apguve un māka to pielietot projektā sniedza ļoti lielu ietekmi uz klienta spēju patstāvīgi meklēt darbu. "Līdz ar to speciālista atbalsts bija nepieciešams vairāk dokumentu sagatavošanā".
Saistībā ar izglītības jautājumiem viņa atzīmē, ka klienti bija "ļoti atvērti un mācīties gribēja visi". Taču gan ierobežotās projekta finanses apmācību procesa nodrošināšanai un klientu, kas vēlējās mācīties, vājās latviešu valodas zināšanas bija par pamatu rūpīgai atlasei, uzsākot mācības. "Mēs izvērtējām gan klienta motivāciju, gan latviešu valodas zināšanas, jo mācības notika latviešu valodā. Tāpat bija jāizvertē, cik izvēlētā profesija atbilst klienta paša spējām to apgūt un, cik tā būs nākotnē konkurētspējīga Latvijas darba tirgū." Atlase un apmācības projektā notika, piesaistot sadarbības partnerus - akreditētu mācību centru un darbā iekārtošanas biroju SIA "DIJA" un mācību centru SIA "BUTS".
Latviešu valodas un latviešu sarunvalodas apmācības, ņemot vērā grupas specifiskās vajadzības, mērķtiecīgi virzīja mērķa grupu uz latviešu valodas līmeņu iegūšanu vai paaugstināšanu, ļaujot latviešu valodu izmantot skolā, darbā un sadzīvē, iekļaujoties Latvijas sabiedrībā un Eiropas Savienībā kopumā.
Latviešu valodas skolotāja Liene Valdmane, runājot par apmācību procesu, uzsver ka šīs bija atvērtās grupas. "Cilvēkiem projekta gaitā bija iespēja pievienoties apmācāmajai grupai, tamdēļ vienā grupā mācījās cilvēki ar dažādu valodas līmeni, kas prasa īstenot īpašu valodas apguves metodiku". Kā izaicinājumu viņa min to, ka grupā mācījās cilvēki ar kuriem ir kāda starpvaloda - piemēram angļu vai krievu - un tādi cilvēki ar kuriem starpvalodas nav. "Taču tiem, kuriem bija patiesa motivācija mācīties, tika nodrošinātas visas iespējas sekmīgi apgūt latviešu valodu un nokārtot eksāmenu." Viņa arī atzīmē, ka lielu atbalstu valodas apmācībā sniedza brīvprātīgās - Karmena un Jeļena, kuras pievienojās projekta gaitā un brīvprātīgi palīdzēja mērķa grupai mācīties valodu.
Latviešu valodas kursus projekta dalībnieki apmeklēja divas reizes nedēļā, savukārt sarunvalodas kursus 2-3 reizes mēnesī. Sarunvalodas kluba mērķis bija, radot draudzīgu, uzņemošu un atvērtu vidi, ieinteresēt mērķa grupas pārstāvjus apgūt valodu, paaugstināt viņu motivāciju, veidot ilgstošu atbalsta sistēmu valodas prasmju uzlabošanai. Apmācību veids bija neformālās izglītības metožu pielietošana mācību procesā.
Sarunvalodas kluba vadītāja Anita Ūdre: "Valodas līmenis grupā bija dažāds, tāpēc mēs centāmies pēc iespējas dažādot sarunvalodas apguves iespējas paralēli nodarbībām klasē, piedāvājot apmeklēt arī dažādas kultūrvēsturiskas vietas, muzejus. Ekskursijas guva ļoti lielu atsaucību no sarunvalodas kluba apmeklētāju puses, jo tieši neformālā vide bija tā, kas daudziem palīdzēja atraisīties, tādējādi ļaujot sekmīgāk apgūt latviešu valodu un iepazīt Latviju un tās cilvēkus."
Kopumā organizācija nodarbojas ar bēgļu atbalsta jautājumu risināšanu Latvijā jau gandrīz desmit gadus, ik gadu sniedzot palīdzību aptuveni 80 bēgļiem. Runājot par tendencēm, organizācijas pārstāvji norāda, ka viņu skaits pakāpeniski pieaug, galvenokārt bēgļu plūsma nāk no valstīm, kurās norisinās militāri-politiski konflikti.
Projektu "Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem" (līdz)finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".
Noslēdzas apjomīgs Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas Latvijā projekts
30.06.2015. Biedrības “Patvērums “Drošā māja”” un “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” informē, ka šā gada 30.jūnijā noslēdzas Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstītais projekts “Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai 3”, kura īstenošana tika uzsākta 2014.gada 28.novembrī. Tā mērķis bija attīstīt daudzpusīgas un Trešo valstu valstspiederīgajiem* pieejamas atbalsta, adaptācijas un integrācijas iespējas, kā arī paaugstināt mērķa grupas motivāciju līdzdalībai sabiedrības procesos.Biedrības pārstāvji atzīmē, ka projekta laikā ar informāciju par integrācijas jautājumiem mājas lapā www.patverums-dm.lv iepazinušies vien vairāk kā 14 tūkstoši interesentu.
Lai uzlabotu latviešu valodas apguves un praktizēšanas iespējas, nodrošinātu sociālā atbalsta pieejamību un sociālo kontaktu veidošanos, projekta ietvaros tika īstenotas šādas aktivitātes:
Sešās Latvijas pilsētās – Alūksnē, Balvos, Liepājā, Stopiņos, Olainē un Rīgā - tika piedāvāta latviešu valodas apguve dažādiem valodu līmeņiem, kā arī tika nodrošināta iespēja kārtot valsts valodas prasmju pārbaudes eksāmenu.
Lai mazinātu kursu apmeklētāju psiholoģisko barjeru uzsākt runāt latviešu valodā, minētajās pilsētās darbojās arī latviešu sarunvalodas klubi, kuru ietvaros dalībniekiem bija iespēja attīstīt gan valodas prasmi, gan arī piedalīties dažādās ekskursijās un iepazīt Latvijas kultūru, tradīcijas, vēsturi, kultūrvēsturiskos objektus.
Latviešu valodas pielietošanu sadzīvē veicināja un latviešu valodas apguvi turpināt motivēja radošās Integrācijas nodarbības – atbalsta pasākumi mazaizsargātām Trešo valstu pilsoņu grupām, kā arī sadarbības iespējas dažādu valstu jauniešiem brīvprātīgo darbā. Aktivitāšu ietvaros tika noorganizētas divas brīvprātīgo apmācības un iniciētas atsevišķas jauniešu aktivitātes.
Informatīvajā dienā „Riču Raču”, kas 13.jūnijā notika Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, satikās visu projekta aktivitāšu dalībnieki. Pasākuma ietvaros dalībniekiem bija iespēja jaunus cilvēkus, stāstīt par savu novadu un prezentēt pašu sagatavoto Ceļvedi „Dažādības meklējumos”, saņemt konsultācijas par aktuālajiem jautājumiem no projekta speciālistiem, gan arī praktizēt latviešu valodu, piedaloties ekskursijās un dažādās radošajās darbnīcās.
Rast individuālus risinājumus dažādiem sadzīviskiem, sociāliem vai juridiskiem jautājumiem, kā arī palīdzēt orientēties Latvijā pieejamajos resursos projektā palīdzēja profesionāli konsultanti. Visbiežāk konsultācijas projekta gaitā sniegtas par uzturēšanās atļaujām, nodarbinātības, ģimenes apvienošanas, mantojuma jautājumiem.
Aktuālie problēmsituāciju risinājumi Trešo valstu valstspiederīgajiem tika atspoguļoti arī LNT īpaši veidotā astoņu sižetu ciklā “Uzzini, kur uzzināt!”, kā arī interneta televīzijas NVOTV apaļā galda diskusijās. Informācijas pieejamība nodrošināta arī ar interneta resursa www.dzivotlatvija.lv starpniecību.
Veicinot aktīvu imigrantu sabiedrisko organizāciju veidošanos, projekta ietvaros pilotēta mentoru programma līdzdalības veicināšanai Trešo valstu valstspiederīgajiem. “Sabiedriskais politikas centrs PROVIDUS” īstenotajā aktivitātē tika iesaistīti Trešo valstu pilsoņu un nesen naturalizēto Latvijas pilsoņu mentori, kuri nodarbībās stiprināja savu līderības kapacitāti, attīstīja savai kopienai saistošu iniciatīvu un saņēma nepieciešamo atbalstu tās īstenošanai. Lai veicinātu sabiedrības izpratni par migrantiem Latvijā, projektā izveidota interneta platforma www.voiceofmigrants.eu, kurā projekta mērķa grupai tiek sniegta iespēja pašiem pastāstīt par sevi un savu dzīvi Latvijā.
NVO kapacitātes un sadarbības jautājumi projekta laikā tika risināti ar Dialoga platformas pilnveidošanas palīdzību. Šīs platformas tikšanās ietvaros imigrantu integrācijas jomā aktīvās NVO apmainījās ar jomas aktualitātēm un Trešo valstu piederīgo vajadzībām, kā arī diskutēja par nozīmīgākajiem politikas instrumentiem – ES Patvēruma un migrācijas fonda aktivitāšu plānošanu Latvijā, imigrantu integrāciju ietekmējošo likumdošanu un rīcībpolitiku.
Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Projekta "Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai - 3" īstenošana tiek līdzfinansēta 75% no Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un 25% no valsts budžeta līdzekļiem. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".
Noslēdzas projekts, kura ietvaros pilnveidotas profesionāļu zināšanas darbam ar Trešo valstu pilsoņiem
25.06.2015. Šā gada 30.jūnijā noslēdzas projekts "Starpinstitucionālās un starpprofesionālās sadarbības pilnveidošana darbam ar trešo valstu pilsoņiem", kura mērķis bija pilnveidot un paplašināt dažādu institūciju un profesionāļu sadarbību darbam ar Trešo valstu pilsoņiem* un stiprināt viņu prasmes un spēju īstenot integrācijas pasākumus.
Projekta vadītājs Alvis Šķenders informē, ka piecos vienas dienas informatīvajos semināros Olainē, Ozolniekos, Stopiņos, Alūksnē un Balvos tika izvērtētas iespējas turpināt dalībnieku jau uzsāktās integrācijas aktivitātes, to iespējas nodrošināt aktivitātes ilgtermiņā. Šajos semināros tika izglītoti 100 semināra dalībnieki.
Apmācību kursā "Trešo valstu valstspiederīgais - institūciju klients" trīs dienu teorētiskajā seminārā 27 dalībniekiem tika nodrošināta iespēja uzzināt par kultūras atšķirībām, dažādības vadību un sociālo darbu ar dažādu kultūru pārstāvjiem, atspoguļota un nošķirta Latvijas esošo situāciju un problemātiku imigrantu integrācijas jomā no vēlamās, tādējādi ļaujot kursu apmeklētājiem ieraudzīt, kas Latvijas situācijā ir darāms un, ko katrs no kursu apmeklētājiem var darīt, lai uzlabotu situāciju imigrantu integrācijas jomā.
Maijā notikušais praktiskais treniņseminārs tika veidots ar mērķi veicināt dalībnieku, kuri ieguva zināšanas teorētiskajā seminārā, sociālo un profesionālo kompetenču attīstību imigrācijas un starpkultūru komunikācijas un kultūrdaudzveidības jomā, kā arī tā ietvaros tika paaugstināta projekta dalībnieku kvalifikācija darbā ar imigrantu grupām.
Lai uzlabotu augstskolu akadēmisko un administratīvo darbinieku kompetenci starpkultūru komunikācijā un zināšanas par Trešo valstu pilsoņu uzņemšanas un integrācijas jautājumiem, kā arī veicinātu profesionālās identitātes veidošanos un labās prakses analīzes un refleksijas telpu, sadarbībā ar biedrību „Latvijas augstskolu un koledžu mūžizglītības asociācija”, projekta ietvaros īstenots seminārs augstskolu un koledžu pārstāvjiem, kuru darba ikdiena saistīta ar Trešo valstu studentiem.
Kopējā dialoga veidošanai starp augstskolu un koledžu pedagoģisko un administratīvo personālu, Trešo valstu valstspiederīgajiem augstskolu studentiem un speciālistiem (konsultantiem) projektā noorganizēta arī „Diskusija/kontaktbirža”. Tās galvenais mērķis bija saprast katras iesaistītās puses viedokli par pašreizējo situāciju un darbu ar trešo valstu valstspiederīgajiem augstskolās un koledžās, kā arī izstrādāt ieteikumus augstākās izglītības iestādēm par darbu ar trešo valstu valstspiederīgajiem studentiem.
Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Projekta „Starpinstitucionālās un starpprofesionālās sadarbības pilnveidošana darbam ar trešo valstu pilsoņiem” īstenošana tiek līdzfinansēta 75% no Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un 25% no valsts budžeta līdzekļiem. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"". Granta līguma Nr. IF/2013/3/4
Papildu informācija: Rasa Saliņa, komunikāciju un sociālo mediju eksperte, mob. tel. nr. (+371) 22026355, e-pasts: rasa.salina@gmail.com
Uzticības tālruņa operatore: visbiežāk konsultējas par fiktīvām laulībām un nodarbinātības jautājumiem
07.05.2015. Uz biedrības "Patvērums "Drošā māja"" diennakts Uzticības tālruni cilvēku tirdzniecības mazināšanai 28612120 šogad saņemti jau 83 tālruņa zvani. No janvāra līdz aprīļa beigām visbiežāk iedzīvotāji interesējušies par fiktīvām laulībām, kā arī par drošu darbu ārzemēs.
Tālruņa operatore Gita Miruškina stāsta: "Savā darbā redzu, ka iedzīvotājiem ir nepieciešams Uzticības tālrunis uz kuru cilvēks jebkurā diennakts laikā var mums piezvanīt, sazināties un izstāstīt par iespējamo cilvēktirdzniecības gadījumu vai arī par to, kas ir noticis ar viņu. Jo tas ir viens no pieejamākajiem veidiem kā darīt zināmu šo noziegumu, cilvēktiesību pārkāpumu un mēs varētu iesaistīties un šim cilvēkam palīdzēt. Tēma par kuru zvana un interesējās visbiežāk - joprojām ir fiktīvas laulības". Viņa norāda, ka tuvojoties vasarai, daudzas konsultācijas arī ir par nodarbinātības jautājumim, jo cilvēki plāno doties uz ārzemēm strādāt un vēlas uzzināt kā to darīt būtu visdrošāk".
Pērnā gada 12 mēnešos biedrības speciālisti saņēmuši 220 zvanu uz diennakts Uzticības tālruni. Visbiežāk zvanītāji vēlējās saņemt informāciju par dažādiem ar cilvēku tirdzniecības riskiem saistītiem jautājumiem – 140 reizes; par fiktīvām laulībām/to novēršanu/ir sniegta informācija par fiktīvo laulību gadījumiem u.c. – 63 reizes; par piespiedu darbu vai darba tiesību pārkāpumiem ziņots vai sniegtas atbildes – 14 gadījumos; 3 gadījumos informācija sniegta seksuālās ekspluatācijas gadījumos.
Informācija par Uzticības tālruni pieejama arī 28 NVA filiālēs, izsūtīta vairāk kā 600 skolām Latvijā un 46 jauniešu un bērnu izglītības centriem, kā aŗi izvietota biedrības lapā portālā www.draugiem.lv http://www.draugiem.lv/www.patverums-dm.lv/ un sadarbības partneru mājas lapās.
Projektu „Biedrības „Patvērums „Drošā māja”” darbības atbalsta programma cilvēku tirdzniecības mazināšanai Latvijā”, kuras ietvaros izveidota arī Uzticības tālruņa līnija, biedrība realizē jau kopš 2013. gada jūlija. Tā ietvaros notiek dažādas aktivitātes cilvēku tirdzniecības problemātikas mazināšanai. Kā mērķa grupa projektā ir iesaistīti „Patvērums „Drošā māja”” biedri, darbinieki, brīvprātīgie, kā arī citas nevalstiskās organizācijas.
Projektu „Biedrības „Patvērums „Drošā māja”” darbības atbalsta programma cilvēku tirdzniecības mazināšanai Latvijā” finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts. Vairāk par EEZ finanšu instrumenta programmu "NVO fonds" lasiet šeit EEZ Finanšu instrumenta mājas lapa Latvijā: http://www.eeagrants.lv EEZ Finanšu instrumenta oficiālā mājas lapa: http://www.eeagrants.org. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".
Latviešu valodas kursos sešās projekta īstenošanas vietās - Rīgā, Olainē, Stopiņos, Liepājā, Alūksnē, Balvos tiek apmācīti vairāk kā pusotrs simts Trešo valstu pilsoņu, katrā pilsētā nodrošinot divas mācību grupas ar atšķirīgu valodas zināšanu līmeni. Kopumā darbojas 12 mācību grupas.
Latviešu valodas apguves atbalsta pasākumiem vietējā un reģionālā līmenī projekta ietvaros tiek nodrošinātas arī integrācijas programmas latviešu valodas praktiskai lietošanai, kur līdzdarbojas projektā iesaistītie Trešo valstu pilsoņi. Iepriekš minētajās pilsētās darbojas 13 sarunvalodas klubi, no tiem 10 reģionos. Rīgā aktivitāte tiek piedāvāta senioriem un citām mazaizsargātām personu grupām, kā arī viena grupa strādā tieši ar ārvalstu studentiem – Trešo valstu valstspiederīgajiem. Nodarbību laikā dalībnieki tiek iepazīstināti ar Latvijas kultūru, tradīcijām, vēsturi, kultūrvēsturiskajiem objektiem, piesaistot vietējas nozīmes kopienu resursus – muzejus, bibliotēkas, skolas, kultūras centrus - tādējādi mazinot psiholoģisko barjeru uzsākt runāt latviešu valodā. Kopš projekta uzsākšanas Rīgas apmācību kursu dalībnieki ir apmeklējuši Latvijas Nacionālo bibliotēku, Stopiņu novada kursu dalībnieki viesojās Kr.Barona memoriālajā muzejā, savukārt Trešo valstu valstspiederīgie Alūksnē piedalījās Alūksnes pilsētas jubilejas jostas aušanā.
Projektā dažādu vecumu un nacionalitāšu cilvēkiem tiek piedāvātas arī Integrācijas nodarbības. Kopumā ir noorganizētas jau 58 integrācijas nodarbības – atbalsta pasākumi, no tām 30 reģionos, 28 Rīgā - īpašai mērķa grupai – senioriem un citām mazaizsargātām personu grupām. Integrācijas programmās ir iesaistīti ap 80 Trešo valstu valstspiederīgie. Integrācijas nodarbību ietvaros notiek šādas aktivitātes: Radošās nodarbības „Latviskās virtuves dažādība” programma (Rīga); Radošās nodarbības – meistarklases „Manas dzīves vitrāža” programma (Rīga); Sociālpsiholoģiskā atbalsta klubiņa „Viens otram” programma (Rīga); Radošās nodarbības „Latviskie rokdarbi” programma (Rīga); Integrācijas nodarbības Stopiņos, Alūksnē, Balvos.
Lai sniegtu atbalstu projekta mērķa auditorijai, aktivitātēs iesaistīti ir arī biedrības brīvprātīgie – gan latvieši, gan arī Trešo valstu valstspiederīgie, kuriem projekta ietvaros notikuši vairāki motivācijas paaugstināšanas semināri izpratnes veidošanai par brīvprātīgo darbu.
Lai uzlabotu informācijas pieejamību par Trešo valstu piederīgajiem pieejamajiem pakalpojumiem un tiesībām Latvijā, projektā tiek sniegta individuāla palīdzība pirms vai pēc iebraukšanas Latvijā, piedāvājot speciālistu konsultācijas gan telefoniski, elektroniski, gan tiekoties klātienē. Četru mēnešu laikā speciālistu sniegtos pakalpojumus ir izmantojuši 40 Trešo valstu valstspiederīgie, kopumā sniegtas 77 konsultācijas. Juriste G.Miruškina norāda, ka visvairāk cilvēki interesējoties par tādām tēmām kā: ģimenes apvienošana, nodarbinātības, mantojuma jautājumi.
Ar mērķi atspoguļot Trešo valstu pilsoņiem aktuālos problēmsituāciju risinājumus un sniegt iespēju ar informāciju iepazīties projekta mērķa grupai gan esot Latvijā, gan pirms iebraukšanas Latvijā – projekta ietvaros tiek piedāvāts īpašs sižetu cikls „Uzzini, kur uzzināt!”. Tāpat informācijas pieejamība par mērķa grupai pieejamajiem pakalpojumiem un tiesībām tiek nodrošināta ar mājas lapas www.dzivotlatvija.lv starpniecību, kā arī NVOTV integrācijai apaļā galda diskusijās.
Veicinot aktīvu imigrantu sabiedrisko organizāciju veidošanos, projektā ir sagatavota mentoru programma līdzdalības veicināšanai, kurā ir iesaistīti mentori - Trešo valstu pilsoņi. Tās mērķis ir iesaistīt Trešo valstu piederīgos, nesen naturalizētos Latvijas pilsoņus no imigrantu ģimenēm, kā arī nepilsoņus piedalīties pilsoniskās aktivitātēs, veidot iniciatīvas grupas un biedrības imigrantu interešu apzināšanai un pārstāvībai. Paredzēts, ka mentoru pilotprojekti tiks uzsākti tuvākajā laikā.
NVO kapacitātes un sadarbības jautājumi projekta laikā tiek risināti ar Dialoga platformas palīdzību. Projekta ietvaros notikušas jau divas tikšanās, kurās imigrantu integrācijas jomā aktīvās NVO apmainījās ar jomas aktualitātēm un Trešo valstu piederīgo vajadzībām, kā arī diskutēja par nozīmīgākajiem politikas instrumentiem – ES Patvēruma un migrācijas fonda aktivitāšu plānošanu Latvijā, imigrantu integrāciju ietekmējošo likumdošanu un rīcībpolitiku.
*Trešo valstu valstspiederīgie ir ikviena persona, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas valstu vai Šveices Konfederācijas pilsonis
Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Projekta "Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai 3" īstenošana tiek līdzfinansēta 75% no Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un 25% no valsts budžeta līdzekļiem. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".
Papildu informācija: Rasa Saliņa, komunikāciju un sociālo mediju eksperte, mob. tel. nr. (+371) 22026355, e-pasts: rasa.salina@gmail.com
Projekta vadītājs Alvis Šķenders norāda, ka projekta ietvaros trīs mēnešu laikā kopumā jau noorganizēti pieci vienas dienas informatīvie semināri „Trešo valstu valstspiederīgo un vietējās sabiedrības sadarbības iespējas” piecos novados Stopiņos, Balvos, Alūksnē, Olainē un Ozolniekos, kā arī viens trīs dienu apmācību seminārs "Trešo valstu valstspiederīgais - institūciju klients”. Kā lektori semināros piesaistīti gan biedrības profesionāļi, gan pieaicinātie eksperti, kas strādā migrācijas jomā.
„Apmācību dalībniekiem mūsu organizētajos semināros bija iespēja uzzināt vairāk par Trešo valstu valstspiederīgajiem - viņu tiesībām, pienākumiem un integrācijas iespējām Latvijā, kā arī saņemt atbildes uz praktiskiem problēmjautājumiem. Jāteic, ka diskusiju laikā vairums atzina, ka Latvijā nav vienotas integrācijas sistēmas un, ka integrācija būtu jāsāk tieši ar latviešu valodas apguvi,” par līdz šim notikušajām aktivitātēm stāsta A. Šķenders. Viņš arī pauž gandarījumu, ka semināru dalībnieki ir apņēmības pilni arī savos novados iesaistīties un sekmēt trešo valstu valstspiederīgo integrācijas pasākumus Latvijas sabiedrībā.
Viņš arī norāda, ka, pamatojoties uz projekta gaitā notikušajiem semināriem un to ietvaros noritējušām diskusijām, atbilstoši dalībnieku norādītajām vajadzībām, projektā tiek gatavots informatīvs izdales materiāls, kurš kā palīglīdzeklis darbā ar Trešo valstu valstspiederīgajiem tiks nodots semināru dalībniekiem un vietējām pašvaldībām.
Aprīlī un maijā projekta ietvaros notiks dažādas aktivitātes augstskolu mācībspēkiem un studentiem, kā arī speciālistu zināšanu nostiprināšanai paredzēts pēcapmācību treniņseminārs.
Plānots, ka no 8.-10.aprīlim notiks seminārs augstskolu un koledžu pārstāvjiem, kuru darba ikdiena saistīta ar Trešo valstu studentiem "Augstskolu un koledžu pedagoģiskā un administratīvā personāla kompetences uzlabošana darbam ar trešo valstu valstspiederīgajiem". Apmācību programmas galvenais mērķis ir uzlabot augstskolu akadēmisko un administratīvo darbinieku kompetenci starpkultūru komunikācijā un zināšanas par trešo valstu pilsoņu uzņemšanas un integrācijas jautājumiem, kā arī veicināt profesionālās identitātes veidošanos un labās prakses analīzes un refleksijas telpu, lai savās darba vietās varētu nodrošināt profesionālu darbu ar trešo valstu valstspiederīgajiem.
Kopējā dialoga veidošanai starp augstskolu un koledžu pedagoģisko un administratīvo personālu, Trešo valstu valstspiederīgajiem augstskolu studentiem un speciālistiem (konsultantiem) 15. aprīlī RTU telpās Āzenes ielā 22 (11. stāva konferenču zālē) tiks organizēta „Diskusija / kontaktbirža”, kuras galvenais mērķis būs saprast katras iesaistītās puses viedokli par pašreizējo situāciju un darbu ar trešo valstu valstspiederīgajiem augstskolās un koledžās, kā arī izstrādāt ieteikumus augstākās izglītības iestādēm par darbu ar trešo valstu valstspiederīgajiem studentiem.
Savukārt 25.-26.maijā ieplānots pēcapmācību praktisko treniņseminārs, kura mērķis ir veicināt valsts pārvaldes un dažādu pakalpojumu sniegšanas līmeņos strādājošo speciālistu sociālo un profesionālo kompetenču attīstību imigrācijas un starpkultūru komunikāciju un kultūrdaudzveidības jomā, kā arī veicināt profesionālās identitātes veidošanos un labās prakses analīzes un refleksijas telpu, lai savās darba vietās varētu nodrošināt profesionālu darbu ar trešo valstu valstspiederīgajiem.
Kā mērķa auditorija projekta aktivitātēs ir iesaistīti dažādās institūcijās strādājošie no reģioniem - Alūksnes, Balviem, Liepājas, Olaines, Stopiņiem, Salaspils un Ozolniekiem, kā arī biedrības „Latvijas augstskolu un koledžu mūžizglītības asociācija”, kas apvieno 10 Latvijas augstskolas: Daugavpils Universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, Latvijas Universitāte, Liepājas Universitāte, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Ventspils Augstskola un Vidzemes Augstskola - augstskolu un koledžu akadēmiskie un administratīvie darbinieki, kuri ikdienā strādā ar Trešo valstu valstspiederīgajiem – studentiem un kuriem trūkst zināšanu starpkultūru komunikācijā.
*Trešo valstu pilsoņi ir ikviena persona, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas valstu vai Šveices Konfederācijas pilsonis
Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Projekta „Starpinstitucionālās un starpprofesionālās sadarbības pilnveidošana darbam ar trešo valstu pilsoņiem” īstenošana tiek līdzfinansēta 75% no Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un 25% no valsts budžeta līdzekļiem. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".
Latvijā uzsākts forumteātra nodarbību cikls par cilvēktirdzniecību
24.02.2015. Ap 100 interesentu no Madonas skolām, Kusas un Praulienas jauniešu centriem 18.februārī Madonā, Jaunatnes multifunkcionālajā centrā KUBS, apmeklēja pirmo no 15 paredzētajām forumteātra nodarbībām. Gan jaunieši, gan pedagogi un jaunatnes darbinieki praktiski izspēlēja cilvēktirdzniecības procesu, apgūstot ar to saistītos riskus un attīstot iemaņas savas drošības uzturēšanai.
Viens no biedrības “Patvērums “Drošā māja”” nodarbības vadītājiem Reinis Grāvītis skaidro, ka forumteātris ir neformālās izglītības metode. Ar to tiek radīta droša vide, kurā izspēlēt dažādas situācijas, un pieļaut kļūdas, tās uzreiz labojot. “Nodarbībā tiek apgūts gan pareizās rīcības modelis, gan attīstītas iemaņas atpazīt nepareizu, nedrošu un pat nelegālu rīcību”.
„Tā kā apmācības par šādu tematiku Madonas novada jauniešiem notika pirmo reizi, tāpēc no jauniešu puses bija liela ieinteresētība un skolotāju, jaunatnes darbinieku atbalsts. 2,5 stundas „aizskrēja” nemanot – aktīvi klausoties, iesaistoties grupu darbā, apskatot Pretcilvēktirdzniecības informatīvo treileri*, iestudējot un parādot dotās situācijas drāmas, analizējot konkrētus gadījumus un pārrunājot, ko vajadzētu darīt, lai šādas situācijas nenotiktu. Esmu patiesi gandarīta, ka forumteātra nodarbība varēja notikt pie mums – Madonā,” atzīst Nadja Niedrīte Jaunatnes multifunkcionālā centra KUBS vadītāja.
Viņa stāsta, ka pat vēl pēc nodarbības, daļa jauniešu palika uz sarunām ar „Patvērums „Drošā māja”” jauniešiem.
Uz jautājumu „Ko Tu ieguvi, piedaloties šajā forumteātra nodarbībā?”, jaunieši atbildēja:
„Aktiermākslas nostiprināšanas pieredzi un ieskatu cilvēku tirdzniecības tematikā. Ļoti vērtīgi bija dzirdēt un piedalīties!” uzskata Tomass.
Lorita ieguva zināšanas par cilvēktirdzniecības veidiem, kurus iepriekš, savā prātā, nebija saistījusi ar cilvēku tirdzniecību. „Uzzināju dažādus piemērus no dzīves, ar kuriem varu turpināt dalīties tālāk un cilvēkus iedrošināt būt uzmanīgākiem savas darbavietas izvēlē ārzemēs, un patiesībā, arī tepat Latvijā. Ieguvu arī informāciju par drošu darba, dzīvesvietas atrašanu. Bija vērtīgas, saturīgas sarunas, kā arī tika atbildēti jautājumi, kurus pati neiedomātos uzdot.”
„Vēl plašāk uzzināju kā notiek cilvēktirdzniecība. Pārliecinājos, ka cilvēku tirdzniecības upuris var būt jebkurš un par tādu var kļūt ļoti vienkārši, pat mazas neuzmanības dēļ,” domā Linda.’
„Nodarbībā iemācījos to, ka pirms likt savu parakstu uz kāda dokumenta, ir jāpārliecinās, jānoskaidro, jāsatiekas un visādi citādi jābūt drošam par darba izvēli!” iespaidos dalās Kristiāna.
Nākamā forumteātra nodarbība paredzēta 25.februārī Olainē un 8.aprīlī Saldū.
2015.gadā ar cilvēktirdzniecības tēmu, izmantojot biedrības brīvprātīgo sagatavoto forumteātra metodi, plānots iepazīstināt vismaz 400 jauniešu visā Latvijā.
*Pretcilvēktirdzniecības informatīvajā treilerī izvietotā ekspozīcija atspoguļo vairākas cilvēku tirdzniecības formas, kuras ir izplatītas Latvijā un pasaulē. Jauniešiem tādējādi tiek nodrošināta iespēja iegūt vizuālo informāciju, lai radītu priekšstatu par problemātikas mērogu.
Projektu „Biedrības „Patvērums „Drošā māja”” darbības atbalsta programma cilvēku tirdzniecības mazināšanai Latvijā” finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts. Tas tiek īstenots jau kopš 2013.gada jūlija un tā ietvaros notiek dažādas aktivitātes cilvēku tirdzniecības problemātikas mazināšanai. Kā mērķa grupa projektā ir iesaistīti „Patvērums „Drošā māja”” biedri, darbinieki, brīvprātīgie, kā arī citas nevalstiskās organizācijas. Vairāk par EEZ finanšu instrumenta programmu "NVO fonds" lasiet šeit EEZ Finanšu instrumenta mājas lapa Latvijā: http://www.eeagrants.lv EEZ Finanšu instrumenta oficiālā mājas lapa: http://www.eeagrants.org. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".
Šī gada laikā koalīcijas platformai, kura apvieno tādas organizācijas kā - „Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija”, „Sociālo Pakalpojumu Aģentūra” struktūrvienība ģimenes krīzes centrs „Mīlgrāvis”, „Latvijas Samariešu apvienība” Krīzes centrs bērniem un sievietēm „Māras centrs”, „Talsu novada krīžu centrs”, „Baltijas Reģionālais fonds”, „Patvērums „Drošā māja”” - pievienojušās divas organizācijas, kuras uzskata, ka šīs problemātikas mazināšanas nolūkos ir jāsadarbojas.
Jautāts par motivāciju iesaistīties koalīcijā, biedrības "Par brīvu Vidzemi no cilvēku tirdzniecības" valdes loceklis Arturs Vaišļa minēja nepieciešamību aktīvāk strādāt pie cilvēktirdzniecības mazināšanas un spēkus apvienot tieši reģionos.
Savukārt biedrības „Īrijas latviešu nacionālā padome” valdes locekle Laima Ozola īpaši noorganizētā videokonferencē pastāstīja, ka sadarbību saredz tieši preventīvajā darbā – gan izplatot informatīvos materiālus, gan arī rīkojot kopīgas akcijas Īrijā. „Ja paskatāmies uz lielo fiktīvo laulību skaitu, kas noslēgtas Īrijā starp trešo valstu pilsoņiem un Latvijas valstspiederīgajām, ir pamats satraukumam. Tāpēc ir svarīgi sadarboties un informēt cilvēkus, lai tie varētu izvairīties no cilvēku tirdzniecības un tā postošā nodarījuma”.
2014.gada pirmajos vienpadsmit mēnešos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus biedrība sniegusi 32 personām - četriem vīriešiem un 28 sievietēm - no tām 12 valsts programmā iekļautas 2013.gadā, bet 20 - šogad.
"Patvērums "Drošā māja"" vadītāja Sandra Zalcmane dalījās novērojumos, ka šogad pēc palīdzības biedrībā sākuši vērsties arī piespiedu darbā ārzemēs cietušie vīrieši, kuri galvenokārt tikuši izmantoti celtniecībā, lauksaimniecībā un darot citus smagus darbus. Viņa atzīmēja, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu - šogad ir atšķirīgs fiktīvās laulībās iesaistītās personas portrets: "Ja pērn tā bija sieviete vecumā līdz 25 gadiem, no mazpilsētas, ar vidējo izglītību, ar vienu vai diviem nereģistrētās attiecībās dzimušiem bērniem, kura atvases audzina pati, tad patlaban upuris ir aptuveni 28 gadus veca sieviete, turklāt upura vecumam ir tendence palielināties".
No 2014.gada janvāra līdz novembrim biedrības pārstāvji saņēmuši 191 zvanu uz diennakts Uzticības tālruni cilvēku tirdzniecības mazināšanai 28612120.
Tālruņa operatore Gita Miruškina klātesošajiem pastāstīja, ka lielākā daļa - 121 zvanītājs - vēlējies saņemt kādu konkrētu informāciju, kas nereti bijusi ar cilvēku tirdzniecību nesaistīta. Piemēram, daļa zvanītāju vēlējusies uzzināt par drošu darba meklēšanu, darba strīdu risināšanu, taču daudz jautājumu bijis arī par fiktīvām laulībām un to sekām. Bieži tiekot saņemti zvani arī no radiniekiem, kas uztraucas, jo ilgāku laiku nav saņēmuši ziņas no tuvinieka, kurš strādā ārzemēs.
Biedrības pārstāvji norādīja, ka pie tālruņa atpazīstamības veicināšanas tiekot strādāts aktīvi. Šogad "Patvērums "Drošā māja"" ir organizējusi gan Uzticības tālruņa speciālistu apmācības, gan sadarbībā ar sociāli atbildīgu uzņēmumu www.irdarbs.lv izstrādājusi vizuālos materiālus - informatīvos banerus un plakātus, kuri šobrīd ir izvietoti 28 NVA filiālēs un izsūtīti vairāk nekā 600 skolām Latvijā, 46 jauniešu un bērnu izglītības centriem.
Tikšanās ietvaros klātesošie tika iepazīstināti arī ar biedrības ārvalstu sadarbības partneru pieredzi Uzticības tālruņa atpazīstamības veicināšanā. Kā labās prakses piemēri tika minētas organizāciju „NL Confidential” (Nīderlande), „Living for Tomorrow” (Igaunija), „La Strada Foundation against Trafficking in Persons and Slavery” (Polija) aktivitātes.
Projektu „Biedrības „Patvērums „Drošā māja”” darbības atbalsta programma cilvēku tirdzniecības mazināšanai Latvijā”, biedrība realizē jau kopš 2013. gada jūlija. Tā ietvaros notiek dažādas aktivitātes cilvēku tirdzniecības problemātikas mazināšanai. Kā mērķa grupa projektā ir iesaistīti „Patvērums „Drošā māja”” biedri, darbinieki, brīvprātīgie, kā arī citas nevalstiskās organizācijas.
Projektu „Biedrības „Patvērums „Drošā māja”” darbības atbalsta programma cilvēku tirdzniecības mazināšanai Latvijā” finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts.
|
|
|
Dienas ietvaros norisinājās jauniešu apmācības par cilvēku tirdzniecību, kuru laikā arī biedrības „Patvērums „Drošā māja”” sadarbības partneriem no Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras, Tiesībsarga biroja un Olaines pašvaldības, kā arī mediju pārstāvjiem bija iespēja pirmajiem iemēģināt brīvprātīgo sagatavoto spēli. Spēles ietvaros katram dalībniekam bija iespēja piedzīvot dažādus cilvēku tirdzniecības posmus un ekspluatācijas formas.
Lai pievērstu uzmanību cilvēku tirdzniecības problemātikai un izglītotu dažādas sabiedrības grupas, biedrība „Patvērums „Drošā māja”” tradicionāli organizē preventīvus pasākumus cilvēku tirdzniecības mazināšanai, kas ilgst no 18.septembra līdz 18.oktobrim. Šogad šī mēneša ietvaros, ar sadarbības partneru atbalstu, biedrība īstenojuši dažādas informatīvās aktivitātes.
Sadarbībā ar Rīgas domes Labklājības departamentu un Rīgas sabiedriskās kārtības uzturēšanas fondu, notikušas speciālistu apmācības par cilvēktirdzniecības novēršanu.
Ar sociāli atbildīga uzņēmuma „Philip Morris International” atbalstu ir uzsākts projekts „Pārdota brīvība 3”, kas ir secīgs turpinājums iepriekšējo gadu informatīvajām kampaņām. Tā ietvaros savu darbību turpina Informatīvais pretcilvēktirdzniecības treileris ar atjaunoto ekspozīciju (tās autors Kaspars Ozoliņš).
Ar Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu, Bērnu un jauniešu centri visā Latvijā tika informēti par cilvēktirdzniecības problemātiku un tika aicināti savos centros izvietot bezmaksas Uzticības tālruņa** plakātu (+371) 28612120. Latvijā pirmā bezmaksas Uzticības tālruņa līnija pērn tika izveidota, lai ikviens interesents varētu operatīvi saņemt informāciju par nepieciešamo rīcību konkrētajā situācijā un izmantotu to kā vienu no resursiem, ja ir nepieciešama palīdzība cilvēku tirdzniecības gadījumos Latvijā vai ārvalstīs.
Pretcilvēktirdzniecības mēneša ietvaros NVO koalīcijas platformai cilvēku tirdzniecības novēršanai pievienojās jauns sadarbības partneris - biedrība "Īrijas latviešu nacionālā padome" (ĪLNP). Šī ir jau astotā nevalstiskā organizācija, kas iestājusies pērn dibinātajā koalīcijā, kura projekta „Biedrības „Patvērums „Drošā māja”” darbības atbalsta programma cilvēku tirdzniecības mazināšanai Latvijā” ietvaros tika izveidota ar mērķi attīstīt starpinstitucionālo sadarbību cilvēku tirdzniecības mazināšanā, nodrošinot ar preventīvajiem pasākumiem cilvēktirdzniecībai biežāk pakļautās riska grupas.
NVO „Patvērums „Drošā māja”” ir vienīgā organizācija, kas kopš 2007. gada sniedz valsts apmaksātus rehabilitācijas pakalpojumus cilvēktirdzniecības upuriem un veic regulāru prevenci. 2014. gadā sociālās rehabilitācijas pakalpojumus tā sniegusi 30 personām (3 vīriešiem un 27 sievietēm) no tām 12 valsts programmā iekļautas 2013.gadā, bet 18 – 2014.gadā. 20 personas ir cietušas no fiktīvām laulībām, 9 no piespiedu darba, 1 persona - no seksuālas ekspluatācijas.
*Šā gada septembrī uzsāktā projekta „Multidisciplināras iniciatīvas cilvēku tirdzniecības ierobežošanai” ietvaros mērķis ir ar inovatīviem pakalpojumiem paplašināt atbalsta sistēmu cilvēktirdzniecības upuriem, paaugstināt informētības līmeni sociālā darba speciālistu un nacionālās NVO koalīcijas organizāciju darbinieku vidū, kā arī veidot interaktīvus preventīvos pasākumus bērnu un jauniešu izglītošanai. Projekta mērķa grupa ir cilvēktirdzniecības upuri, jaunieši - kā viena no lielākajām riska grupām, personas ar invaliditāti, upuru un potenciālo upuru radinieki, draugi un paziņas, NVO, kas pārstāv augšminēto iedzīvotāju grupu tiesības un intereses, biedri, darbinieki un brīvprātīgie.
Projektu „Multidisciplināras iniciatīvas cilvēku tirdzniecības ierobežošanai” finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, līdzfinansē sociāli atbildīgs uzņēmums "Philip Morris International".
**Projektu „Biedrības „Patvērums „Drošā māja”” darbības atbalsta programma cilvēku tirdzniecības mazināšanai Latvijā” finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts.
Vairāk par EEZ finanšu instrumenta programmu "NVO fonds" lasiet šeit EEZ Finanšu instrumenta mājas lapa Latvijā: http://www.eeagrants.lv/ EEZ Finanšu instrumenta oficiālā mājas lapa: http://www.eeagrants.org/ Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".
NVO koalīcijai pievienojas jauns sadarbības partneris
11.08.2014. Šā gada 8. augustā „Patvērums „Drošā māja”” noslēgusi sadarbības līgumu ar Madonas novadā reģistrētu biedrību „Par brīvu Vidzemi no cilvēku tirdzniecības”. Šī ir jau septītā Latvijas nevalstiskā organizācija, kas iestājusies pērn dibinātajā NVO koalīcijā, kura tika izveidota ar mērķi attīstīt starpinstitucionālo sadarbību cilvēku tirdzniecības mazināšanā, nodrošinot ar preventīvajiem pasākumiem cilvēktirdzniecībai biežāk pakļautās riska grupas, īpašu uzsvaru liekot uz reģioniem.
Noslēgtais līgums paredz, ka jaunais koalīcijas partneris kopā ar pārējām iesaistītajām organizācijām* sadarbosies cilvēktirdzniecības mazināšanas jomā, veicinot informācijas apriti par konkrētiem cilvēktirdzniecības gadījumiem, t.sk., kopīgi plānos preventīvos pasākumus dažādām mērķa grupām; veidos kopīgu sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām; organizēs vietējās un starprautiskās sadarbības pasākumus, seminārus un konferences, iegūstot citu organizāciju pieredzi darbā ar dažādām mērķa grupām.
"Mūsu organizācija ir dibināta 2014. gada 4. aprīlī un ir pirmā juridiskā persona, kas cilvēktirdzniecības mazināšanas nolūkos apvieno domubiedrus ārpus Rīgas. Pamatā mūsu aktivitātes ir vērstas uz sabiedrības izglītošanu un preventīvo pasākumu īstenošanu cilvēku tirdzniecības novēršanai Vidzemē. Ceru, ka domubiedri apvienosies arī citos reģionos un pat novados, lai plecu pie pleca darbotos. Viens ir karotājs, bet uzvarēt var tikai kopā! Ar tādu kredo mēs pievienojamies koalīcijai,” uzsver A.Vaišļa, “Par brīvu Vidzemi no cilvēku tirdzniecības” valdes loceklis.
Jau kopš 2013. gada jūlija tiek īstenots projekts „Biedrības „Patvērums „Drošā māja”” darbības atbalsta programma cilvēku tirdzniecības mazināšanai Latvijā”**, kura ietvaros notiek dažādas aktivitātes cilvēku tirdzniecības problemātikas mazināšanai. Kā mērķa grupa projektā ir iesaistīti „Patvērums „Drošā māja”” biedri, darbinieki, brīvprātīgie, kā arī citas nevalstiskās organizācijas.
*„Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija”, „Sociālo Pakalpojumu Aģentūra” struktūrvienība ģimenes krīzes centrs „Mīlgrāvis”, „Latvijas Samariešu apvienība” Krīzes centrs bērniem un sievietēm „Māras centrs”,„Talsu novada krīžu centrs”, „Baltijas Reģionālais fonds”, „Patvērums „Drošā māja””.
Projektu „Biedrības „Patvērums „Drošā māja”” darbības atbalsta programma cilvēku tirdzniecības mazināšanai Latvijā” finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts.
Vairāk par EEZ finanšu instrumenta programmu "NVO fonds" lasiet šeit
EEZ Finanšu instrumenta mājas lapa Latvijā: http://www.eeagrants.lv
EEZ Finanšu instrumenta oficiālā mājas lapa: http://www.eeagrants.org
Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".
Informāciju sagatavoja:
Rasa Saliņa
Konsultante un praktiķe sabiedrisko attiecību jautājumos
Tālr.: (+371) 22026355, e-pasts: rasa.salina@patverums-dm.lv
www.patverums-dm.lv
Noslēdzas projekts, kura ietvaros risināti nozīmīgi integrācijas jautājumi
27.06.2014. Lai veicinātu trešo valstu valstspiederīgo līdzdalību sabiedrības procesos un nodrošinātu pilnvērtīgu piekļuvi atbalsta, adaptācijas un integrācijas pakalpojumiem Latvijā, nevalstiskās organizācijas „Patvērums „Drošā māja”” un „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” kopš šā gada janvāra projekta „Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai 2” ietvaros organizēja dažādus integrācijas pasākumus Rīgā, Ozolniekos, Olainē, Salaspilī, Stopiņos un Liepājā.
Kopīga valoda ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem cilvēka labsajūtai, profesionālai izaugsmei un integrācijai sabiedrībā kopumā, tāpēc projekta dalībniekiem tika piedāvāta latviešu valodas apguve un sarunvalodas attīstīšana. Mācības notika arī e-kursu veidā - Moodle vidē, kas arī pēc projekta beigām būs pieejamas dalībniekiem, lai turpinātu paaugstināt latviešu valodas zināšanas.
Lai sniegtu atbalstu projekta mērķa auditorijai, aktivitātēs iesaistīti tika arī biedrības brīvprātīgie, kuriem projekta ietvaros notika vairāki motivācijas paaugstināšanas semināri izpratnes veidošanai par brīvprātīgo darbu. Brīvprātīgo vidū bija gan latvieši, gan trešo valstu valstspiederīgie.
Bērnu un vecāku radošajās darbnīcās un pašpalīdzības grupā „Viena otrai”, piedaloties interaktīvās nodarbībās, ik nedēļu aktīvi darbojās sievietes un bērni gan no trešajām valstīm, gan Latvijas.
Projekta integrācijas aktivitātēs tika iesaistīti arī trešo valstu piederīgie – seniori, kuri kopā ar Rīgas aktīvo senioru aliansi (RASA) piedalījās kopīgos integratīvos pasākumos, kas veicināja gan projekta tiešās mērķa grupas, gan Latvijas senioru saliedēšanos, iekļaušanos sabiedrībā un atbalstu.
Lai nodrošinātu trešo valstu pilsoņu integrācijas pasākumus pirms ierašanās Latvijā, projektā tika organizētas īpašas intervijas "NVO TV integrācijai" ar trešo valstu valstspiederīgajiem no Moldovas, Uzbekistānas, Krievijas, Čīles, Brazīlijas, Nigērijas, ASV utt., kuri uzturas Latvija jau noteiktu laiku. Savukārt, sižetu cikls „Man ir..”, ko translēja LTV7, ļāva ikvienam interesentam iepazīties ar reāliem dzīvesstāstiem par trešo valstu valstspiederīgo sasniegumiem Latvijā. Raidījumu ierakstus biedrība piedāvā noskatīties arī savā mājas lapā http://patverums-dm.lv/lv/video-galerijas.
Projekta ietvaros „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” papildināja interneta resursu www.dzivotlatvija.lv, lai iebraucējiem nodrošinātu viņu vajadzībām piemērotu informāciju par tiesībām, pienākumiem un iespējām Latvijā. Apmeklējot šo vietni, ikvienam ir iespēja uzzināt par trešo valstu valstspiederīgo (ģimenes, nodarbināto, studentu un uzņēmēju) nozīmīgākajām vajadzībām, tai skaitā līdzdalības iespējām, kas veicina šīs mērķa grupas līdzdalību integrācijas procesā. Iepazīties ar mājas lapā izvietoto informāciju ieteicams jau pirms iebraukšanas Latvijā.
Lai veidotu sabiedrības izpratni par imigrāciju un trešo valstu valstspiederīgo integrāciju, kā arī veicinātu kvalitatīvu dialogu par šo tēmu, tika organizētas īpašas diskusijas par aktuāliem integrācijas un imigrācijas jautājumiem – Pilsoņu debates. To ietvaros izstrādāti priekšlikumi par to, kā atvieglot iebraucēju nodarbināšanu noteiktās nozarēs, uzlabot viņu sociālo aizsardzību, kā arī nodrošināt visiem iebraucējiem obligātus integrācijas kursus, uzsākot dzīvi Latvijā. Debašu rezultāti tiks izmantoti, veidojot Imigrācijas politikas koncepciju, ko Latvijas valdības rīcības plānā paredzēts izdarīt līdz šā gada rudenim.
„Īstenojot šo projektu, atbalstījām tos cilvēkus, kuri ir iebraukuši mūsu valstī un kuriem ir nepieciešama palīdzība iekļauties Latvijas sabiedrībā. Tā kā organizācijas komandā jau septiņus gadus darbojas jomas praktiķi, mēs šo gadu laikā esam apzinājuši un piedāvājuši risinājumus tām problēmām, kuras ir visbūtiskākās iebraucējiem, nodrošinot gan juridiskas konsultācijas, gan piedāvājot plašus integrācijas kursus. Visi aktivitāšu dalībnieki projekta laikā kopīgi tikās trīs lieliskos „Riču Raču” pasākumos trīs dažādu novadu pilsētās, kur ieguva jaunus draugus no citiem reģioniem. Tie bija ne vien noderīgi, bet emocijām bagāti pasākumi, kas ļāva cilvēkiem izjust piederību Latvijai. Neskatoties uz to, ka projekts noslēgsies 30. jūnijā, mēs aicinām sekot līdzi izsludinātiem integrācijas bezmaksas kursiem mūsu mājas lapā www.patverums-dm.lv, jo tā ikvienam ir iespēja būt aktīvam gan savā personīgajā dzīvē, gan iekļaujoties Latvijas sabiedrībā kopumā,” atzīmē Sandra Zalcmane, biedrības „Patvērums „Drošā māja”” vadītāja.
*Trešo valstu valstspiederīgie ir ikviena persona, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas valstu vai Šveices Konfederācijas pilsonis.
Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība.
Projekta "Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai 2" īstenošana tiek līdzfinansēta 75% no Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un 25% no valsts budžeta līdzekļiem. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".
|
 |
 |
NVA filiāles sadarbosies cilvēku tirdzniecības mazināšanai
17.06.2014. Lai pievērstu iedzīvotāju uzmanību, meklējot un izvērtējot potenciālā darba iespējas, projekta „Biedrības "Patvērums "Drošā māja"" darbības atbalsta programma cilvēku tirdzniecības mazināšanai Latvijā” ietvaros 28 Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs* visā Latvijā sākot ar jūnija mēnesi tiek izvietoti informatīvi plakāti ar Uzticības tālruni cilvēku tirdzniecības mazināšanai.
„Ar Nodarbinātības valsts aģentūru biedrībai jau vairāku gadu garumā ir izveidojusies laba sadarbība, īstenojot preventīvos pasākumus, kas vērsti uz cilvēktirdzniecības problemātikas mazināšanu. Ceram, ka šī projekta ietvaros aptvertā jaunā mērķa grupa – sezonas darba Latvijā vai ārvalstīs meklētāji – izmantos iespēju konsultēties ar Uzticības tālruņa operatoriem un tādējādi sevi pasargās no nepatīkamiem pārsteigumiem,” atzīmē Sandra Zalcmane, biedrības „Patvērums „Drošā māja”” vadītāja.
Latvijā pirmā bezmaksas Uzticības tālruņa (+371) 28612120 līnija pērn tika izveidota, lai ikviens interesents varētu operatīvi saņemt informāciju par nepieciešamo rīcību konkrētajā situācijā un izmantotu to kā vienu no resursiem, ja ir nepieciešama palīdzība cilvēku tirdzniecības gadījumos Latvijā vai ārvalstīs. Šogad iedzīvotāji šo tālruni izmantojuši ir 113 reizes. Visbiežāk pēc konsultācijām cilvēki ir vērsušies, lai iegūtu vispārēju informāciju par cilvēku tirdzniecību – noskaidrotu, kas ir cilvēku tirdzniecība, kā atpazīt tās formas - fiktīvas laulības, piespiedu darbs un seksuāla ekspluatācija. Iedzīvotāji tālruņa konsultācijas izmantojuši kā preventīvu resursu, lai paši zvanītāji un viņu tuvinieki nenokļūtu situācijā, kas saistīta ar cilvēktirdzniecību.
NVA direktore Inese Kalvāne: „Darba meklētājiem jābūt labi informētiem, lai darba meklējumi būtu droši. Darba meklētāju informēšanai un brīdināšanai par iespējamajiem riskiem gan ārvalstīs, gan Latvijā mēs allaž esam pievērsuši lielu uzmanību. Tā, piemēram, bezmaksas konsultācijas par nodarbinātības un mācību iespējām, kā arī dzīves un darba apstākļiem Eiropas valstīs visiem interesentiem sniedz mūsu EURES konsultanti, labi palīgi drošas darba meklēšanas jautājumos ir arī NVA karjeras konsultanti. Sadarbojoties ar Ārlietu ministriju, mēs regulāri izdodam un izplatām informatīvos materiālus par to, kas jāzina, ja tiek meklēts vai atrasts darbs ārzemēs. Liela nozīme ir mūsu sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām. Esmu gandarīta, ka, sadarbojoties ar biedrību "Patvērums "Drošā māja"" un izvietojot NVA filiālēs plakātus ar Uzticības tālruni cilvēktirdzniecības mazināšanai, mēs uzskatāmi pievērsīsim savu klientu uzmanību tādai bīstamai parādībai kā cilvēktirdzniecība. Gribu vēlreiz atgādināt, ka darba meklētājiem jābūt zinošiem, nedrīkst paļauties tikai uz darbiekārtotāju solījumiem, visām savstarpējām saistībām jābūt dokumentāri apstiprinātām, rūpīgi jālasa visi parakstam piedāvātie dokumenti un jāzina, kur vērsties, nonākot grūtībās.”
Ar mērķi atbalstīt sabiedrības informēšanu par cilvēku tirdzniecību, aktivitātēs iesaistījies sociāli atbildīgs darbā iekārtošanās portāls www.irdarbs.lv, nodrošinot Uzticības tālruņa plakātu dizaina izstrādi un druku.
*NVA filiāles atrodas Aizkrauklē, Alūksnē, Balvos, Bauskā, Cēsīs, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Krāslavā, Kuldīgā, Liepājā, Limbažos, Ludzā, Madonā, Ogrē, Preiļos, Rēzeknē, Rīgā, Saldū, Siguldā, Talsos, Tukumā, Valkā, Valmierā, Ventspilī.
Projektu „Biedrības „Patvērums „Drošā māja”” darbības atbalsta programma cilvēku tirdzniecības mazināšanai Latvijā” finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts.
Vairāk par EEZ finanšu instrumenta programmu "NVO fonds" lasiet šeit
EEZ Finanšu instrumenta mājas lapa Latvijā: http://www.eeagrants.lv
EEZ Finanšu instrumenta oficiālā mājas lapa: http://www.eeagrants.org
Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".
Ar sauli un smaidiem aizvadīta noslēdzošā „Riču Raču” informatīvā diena
10.06.2014. Šā gada 7. jūnijā nevalstiskās organizācijas „Patvērums „Drošā māja”” un „Sabiedriskais politikas centrs PROVIDUS” Stopiņu novadā rīkoja trešo - noslēdzošo informatīvo dienu „Riču Raču” projektā "Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai 2".
Pasākuma dalībnieki iespaidus guva gan apmeklējot lielāko un modernāko zaļās enerģijas ražotāju Latvijā - Getliņu ekoloģisko poligonu, kā arī turpinot ekskursiju Stopiņu novada Upesleju internātpamatskolas - rehabilitācijas centra parkā, kur ikvienam bija iespēja piedalīties „Sprīdīša skolas” sarīkojumā „Teici, teici, valodiņa”.
Tā ietvaros gan lielie, gan mazie projekta dalībnieki latviešu valodas zināšanas papildināja dažādās radošajās darbnīcās - valodas izzinošajās nodarbībās, labo vārdu vārdnīcas veidošanas darbnīcā, putnu valodas nodarbībās, putnu gatavošanas darbnīcā, zeķu putnu spēļu darbnīcā, mūzikas un dejas valodas darbnīcā. Folkloras ansambļa „Reiz bija” no Liepājas koncertā klausītāji tika aicināti mīlēt un godāt katram savu pilsētu. Pasākuma noslēgumā īpaši pozitīvas emocijas klātesošie saņēma kopā ar organizatoriem un brīvprātīgajiem apgūstot latviešu deju soļus!
„No visas sirds vēlamies pateikties organizatoriem par šo lielisko pasākumu! Viss ir lieliski organizēts, diena ir saulaina, koncerts pie dabas krūts – kā gan vēl labāk ir iespējams šo dienu pavadīt? Absolūti nepazīstami cilvēki no dažādām pilsētām savā starpā iepazinās, kopā atpūtās, dejoja un dziedāja. Ļoti gribētos arī nākošgad piedalīties tik pat jaukās un izzinošās informatīvajās dienās,” ar labiem vārdiem neskopojas ukrainiete Ludmila.
„Šādas informatīvās dienas sniedz ļoti lielu atbalstu un piederības sajūtu Latvijai. Bez šīm ekskursijām nebūtu iespējams uzzināt tik daudz jauna! Ir iegūti gan jauni draugi, domubiedri, gan saņemti tik daudz jauni iespaidi”, stāsta Sofija no Uzbekistānas.
Lai veicinātu trešo valstu valstspiederīgo līdzdalību sabiedrības procesos un nodrošinātu pilnvērtīgu piekļuvi atbalsta, adaptācijas un integrācijas pakalpojumiem Latvijā, nevalstiskās organizācijas „Patvērums „Drošā māja”” un „Sabiedriskais politikas centrs PROVIDUS” jau kopš šā gada janvāra organizē dažādus integrācijas pasākumus Rīgā, Ozolniekos, Olainē, Salaspilī, Stopiņos un Liepājā, kuros iesaistīti vairāk nekā 200 trešo valstu valstspiederīgie un Latvijas iedzīvotāji.
Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība.
Projekta "Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai 2" īstenošana tiek līdzfinansēta 75% no Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un 25% no valsts budžeta līdzekļiem. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".
Vairāk kā 130 trešo valstu valstspiederīgie ar ģimenēm Salaspilī iepazina Latvijas dabu, kultūru un vēsturi
20.05.2014. Spožu sauli, brīnišķīgu dabu, latvju dančus, kultūras un vēstures līkločus Salaspils Nacionālajā Botāniskajā dārzā un Daugavas muzejā Doles salā – sestdien, 19.maijā, iepazina un izbaudīja trešo valstu valstspiederīgie, kuri bija ieradušies ar trim ekskursiju autobusiem no Liepājas, Ozolniekiem, Stopiņiem, Olaines un Rīgas. Savās mājās - Salaspilī - viesus uzņēma salaspilieši – projekta „Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai 2” latviešu valodas kursu dalībnieki.
Šī bija jau otrā Informatīvā diena* „Riču Raču”, ko projekta ietvaros organizēja nevalstiskās organizācijas „Patvērums „Drošā māja”” un „Sabiedriskais politikas centrs Providus”. Tās mērķis bija informēt Latvijā dzīvojošos trešo valstu valstspiederīgos par tiem pieejamiem informatīvajiem integrācijas resursiem, iepazīstināt ar Latvijas kultūru un tradīcijām, kā arī veicināt latviešu valodas pielietošanu neformālā vidē.
Vairāk kā 130 pasākuma dalībniekiem bija iespēja ne tikai apmeklēt īpašu pavasara ziedu gadatirgu, bet arī iepazīties ar nacionālajām latviešu tautas dejām, rotaslietām un keramiku. Nacionālā Botāniskā dārza direktora Andreja Svilāna kunga un viņa kolēģu virsvadībā dalībnieki devās ekskursijā pa vienu no lielākajiem Ziemeļaustrumeiropas dendrārijiem, kurā 126 ha platībā izvietotas bagātīgas augu kolekcijas – ap 14 tūkstošiem dažādības, t.sk. vairāk kā 4000 koku un krūmu, ap 1400 oranžēriju augu, vairākas krāšņumaugu šķirņu nacionālās kolekcijas un citas vērtības.
„Mēs Salaspilī esam ieradušās no Liepājas. Tā kā dažkārt dodamies pie radiem uz Baltkrieviju, ir nereti nācies braukt garām šai pilsētai. Taču vienmēr ir bijusi vēlēšanās Salaspilī iegriezties un iepazīties ar tās kultūru un vēsturi, tāpēc esam neizsakāmi priecīgas par šo iespēju apmeklēt Informatīvo dienu Botāniskajā dārzā un gūt tik daudz iespaidu! Milzīgs paldies šīs īpašās dienas organizatoriem – viss bija vienkārši lieliski! Mums izdevās visu saprast latviešu valodā un arī „patrenēties” runāt latviski ar brīvprātīgajiem jauniešiem un jauniegūtajiem draugiem!” emocionāli iespaidos dalījās baltkrievietes, kurām pasākuma gaitā izdevās visus negaidīti pārsteigt ar dziesmas „Dzintars mirdz baltajā liedagā” izpildījumu latviešu valodā. :)
Lai Informatīvās dienas dalībniekus iepazīstinātu ar likteņupi Daugavu, kā arī Salaspili un tās apkārtnes unikālo vēsturi, „Riču Raču” apmeklētāji devās uz Daugavas muzeju Doles salā. Šī muzeja krājums veidojies, pievēršot galveno uzmanību Daugavas un tās apkārtnes vēsturei, sākot ar pirmo iedzīvotāju ienākšanu Latvijas teritorijā līdz pat mūsdienām. Vērtīgākās no vairāk kā 49 000 krājuma kolekciju vienībām ir zvejas rīku kolekcija, fotogrāfijas par Daugavas amatiem, pastkartes, etnogrāfiskie priekšmeti, kas liecina par iedzīvotāju dzīvesveidu Daugavas krastos.
Zinaīda no Rīgas stāsta: „Atcerēsimies šo dienu ilgi! Tik skaista diena, burvīgi cilvēki un iespēja baudīt Salaspils fantastisko dabu un kultūru! Ļoti lielu iespaidu atstāja muzejs, kurā uzzinājām par latviešu zvejnieku dzīvi, ikdienu un vēsturi. Liels paldies par sniegto viesmīlību! Mājās dodamies ar vēl lielāku piederības Latvijai sajūtu!”
Salaspils ir viena no sešām pilsētām, kurās kopš šā gada janvāra aktīvi norit integrācijas pasākumi trešo valstu valstspiederīgajiem. Projekta „Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai 2” ietvaros jau četrus mēnešus latviešu valodu un sarunvalodu apgūst arī Salaspilī dzīvojošie projekta tiešās mērķa grupas pārstāvji.
Lai veicinātu trešo valstu valstspiederīgo līdzdalību sabiedrības procesos un nodrošinātu pilnvērtīgu piekļuvi atbalsta, adaptācijas un integrācijas pakalpojumiem Latvijā, nevalstiskās organizācijas „Patvērums „Drošā māja”” un „Sabiedriskais politikas centrs PROVIDUS” jau kopš šā gada janvāra organizē dažādus integrācijas pasākumus Rīgā, Ozolniekos, Olainē, Salaspilī, Stopiņos un Liepājā, kuros iesaistīti vairāk nekā 200 trešo valstu valstspiederīgie un Latvijas iedzīvotāji.
Vairāk informācijas par projekta aktivitātēm: http://patverums-dm.lv/lv/daudzpusigi-risinajumi-sabiedribas-izglitosanai-un-integracijai-2
Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība.
Projekta "Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai 2" īstenošana tiek līdzfinansēta 75% no Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un 25% no valsts budžeta līdzekļiem. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".
*5.aprīlī Informatīvā diena „Riču Raču” noritēja Ozolniekos.
Trešo valstu valstspiederīgie sešās Latvijas pilsētās tiek iesaistīti dažādās integrācijas aktivitātēs
29.04.2014. Lai veicinātu trešo valstu valstspiederīgo līdzdalību sabiedrības procesos un nodrošinātu pilnvērtīgu piekļuvi atbalsta, adaptācijas un integrācijas pakalpojumiem Latvijā, nevalstiskās organizācijas „Patvērums „Drošā māja”” un „Sabiedriskais politikas centrs PROVIDUS” jau kopš šā gada janvāra projekta „Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai 2” ietvaros organizē dažādus integrācijas pasākumus Rīgā, Ozolniekos, Olainē, Salaspilī, Stopiņos un Liepājā, kuros iesaistīti vairāk nekā 200 trešo valstu valstspiederīgie un Latvijas iedzīvotāji.
Sniedzot palīdzību projekta mērķa grupai, biedrības speciālistu komanda lielākoties izmanto savu iepriekšējo pieredzi, kas iegūta, vairāku gadu garumā, nodrošinot profesionālu atbalstu iebraucējiem.
„Kopš projekta uzsākšanas vairāk nekā 50 mērķa grupas klientiem esam snieguši konsultācijas par dažādiem juridiskajiem jautājumiem. Visvairāk konsultācijas sniegtas par nodarbinātību, civiltiesībām. Klienti galvenokārt interesējas par iespējām atrast darbu, iegūt un pagarināt uzturēšanās atļaujas, mācīties latviešu valodu un kārtot valodas eksāmenu,” informē Gita Miruškina, juridiskā konsultante.
Latviešu valodas un sarunvalodas kursi projektā notiek, piesaistot aktīvus Latvijā dzīvojošus brīvprātīgos, tai skaitā trešo valstu valstspiederīgos. Tas veicina ne tikai valodas apguvi, kas nepieciešama vieglākai integrācijai sabiedrībā, bet arī paplašina trešo valstu pilsoņu sociālo kontaktu skaitu un kvalitāti, iegūstot iespēju daudz plašākai komunikācijai un latviešu valodas lietošanai ģimenē un sadzīvē. Kopumā šobrīd aktīvi mācību kursus apmeklē 86 trešo valstu valstspiederīgie.
Bērnu un vecāku radošajās darbnīcās un pašpalīdzības grupā „Viena otrai”, piedaloties interaktīvās nodarbībās, ik nedēļu aktīvi darbojas sievietes un bērni gan no trešajām valstīm, gan Latvijas.
Elena K., kas ieradusies Latvijā no Krievijas stāsta: „Neskatoties uz to, ka esmu ļoti komunikabla, man ir mazs kontaktu loks, jo drīz pēc ierašanās Latvijā mūsu ģimenē pieteicās mazulis, tāpēc lielāko daļu sava laika es pavadīju mājās. Tā kā šobrīd piedalos radošajās nodarbībās, situācija ir izmainījusies. Iespējas satikties ar citām māmiņām un praksē lietot latviešu valodu man ir ļoti palīdzējušas socializēties. Nodarbībās ir lieliska atmosfēra – mēs tajās varam pārrunāt gan savas problēmas, gan arī veiksmes. Ja ir nepieciešama palīdzība – biedrības speciālisti vienmēr ir atsaucīgi un gatavi nākt talkā ar padomu. Liels paldies biedrībai, ka tā organizē arī dažādas izzinošas ekskursijas, kurās varam vairāk iepazīties ar Latvijas kultūru un tradīcijām!”
Projekta integrācijas aktivitātēs iesaistīti arī trešo valstu piederīgie – seniori, kuri kopā ar Rīgas aktīvo senioru aliansi (RASA) piedalās kopīgos integratīvos pasākumos, kas veicina gan projekta tiešās mērķa grupas, gan Latvijas senioru saliedēšanos, iekļaušanos sabiedrībā un atbalstu.
Ar mēŗki pilnveidot brīvprātīgo komandu, kas iesaistīta projekta aktivitāšu organizēšanā, martā notikuši divi brīvprātīgo motivācijas paaugstināšanas semināri izpratnes veidošanai par brīvprātīgo darbu.
Brīvprātīgo koordinatori Reinis Grāvītis un Viktorija Rjaščenko stāsta: „Latvijas sabiedrību veido dažādu vecumu cilvēki - gan vietējie, gan iebraucēji. Projektā notiekošās aktivitātes ir organizētas tā, lai jebkurā vecumā būtu iespējams iesaistīties procesos kopā ar vienaudžiem un citām paaudzēm. Brīvprātīgo aktivitātes papildina motivācijas celšanas apmācības par laika vadību un konfliktu vadību, kurās dalībnieki ieguva vērtīgas atziņas savas ikdienas plānošanai, un gatavošanās/piedalīšanās Riču Raču pasākumos. Jauniešiem ir iespēja piedalīties arī citās aktivitātēs - senioru, māmiņu klubā u.c. Šajā projektā pašu aktivitāšu īstenošana ir tikai neliela daļa no tā, kas nepieciešams mērķa sasniegšanai. Kopdarbs un sarunas dažādās valodās, pieredzes un zināšanu apmaiņa savā starpā - tas ir galvenais integrācijas procesā, kas ir ilgstošs un notiek nepārtraukti.”
Lai visiem latviešu valodas kursu, latviešu sarunvalodas kluba apmeklētājiem un citiem iesaistītajiem projekta aktivitātēs nodrošinātu iespēju iepazīties un arī pielietot praksē iegūtās zināšanas, projekta ietvaros tiek rīkotas Informatīvās dienas. Pirmais „Riču Raču” pasākums notika 5. aprīlī Ozolnieku Tautas namā. Notikums vienkopus pulcēja vietējos iedzīvotājus un trešo valstu valstspiederīgos no Ozolniekiem, Olaines, Rīgas, Salaspils, Stopiņiem un Liepājas. „Riču Raču” ietvaros ikvienam tā dalībniekam bija iespēja iepazīt citu valstu kultūru, uzzināt par informatīvajiem resursiem, kas pieejami trešo valstu valstspiederīgajiem un saņemt dažādu speciālistu konsultācijas. Projekta īstenotāji informē, ka šādas informatīvās dienas notiks Salaspilī 17. maijā un Stopiņos 7. jūnijā.
Sabiedrības informētības līmeņa paaugstināšanai par trešo valstu valstspiederīgo integrāciju un viņu sasniegumiem, dzīvojot Latvijā, projekta ietvaros tiek piedāvāti arī īpaši sižeti interneta televīzijā www.nvotv.lv un televīzijas raidījumi par integrāciju „Man ir...”, kuriem var sekot līdzi LTV7.
Projekta ietvaros regulāri tiek papildināts resurss www.dzivotlatvija.lv, lai iebraucējiem nodrošinātu viņu vajadzībām piemērotu informāciju par tiesībām un iespējām Latvijā.
Šobrīd notiek aktīva sadarbība arī ar citām imigrantu integrācijas jomā aktīvajām NVO, lai uzlabotu iespējas ar ES un Latvijas finansējumu nodrošināt latviešu valodas apguves, kā arī sadarbības un līdzdalības iespējas trešo valstu pilsoņiem un Latvijas iedzīvotājiem. Lai meklētu risinājumus, kā sadzīvot ar imigrāciju Latvijā, šā gada 7. un 8. maijā biedrība „Sabiedriskais politikas centrs PROVIDUS” rīkos Pilsoņu debates par imigrāciju.
*Trešo valstu valstspiederīgie ir ikviena persona, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas valstu vai Šveices Konfederācijas pilsonis.
Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība.
Projekta "Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai 2" īstenošana tiek līdzfinansēta 75% no Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un 25% no valsts budžeta līdzekļiem. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".
Informatīvā diena „Riču Raču” Ozolniekos pulcējusi ap 200 dalībnieku no sešām Latvijas pilsētām
08.04.2014. Lai iesaistītu un par integrācijas jautājumiem izglītotu plašu sabiedrību, šā gada 5. aprīlī Ozolnieku Tautas namā noritēja īpaša Informatīvā diena „Riču Raču”, kuru organizēja NVO „Patvērums „Drošā māja”” un „Sabiedriskais politikas centrs PROVIDUS”. Notikums vienkopus pulcējis ap 200 vietējo iedzīvotāju un trešo valstu valstspiederīgos no Ozolniekiem, Olaines, Rīgas, Salaspils, Stopiņiem un Liepājas. „Riču Raču” ietvaros ikvienam tā dalībniekam bija iespēja iepazīt citu valstu kultūru, uzzināt par informatīvajiem resursiem, kas pieejami trešo valstu valstspiederīgajiem un saņemt dažādu speciālistu konsultācijas.
Programmas izklaides daļā klātesošie baudīja atraktīvos Jelgavas mazākumtautību kolektīvu priekšnesumus, paši piedalījās latvju dančos un rotaļās, kā arī aktīvi iesaistījās dažādās radošajās darbnīcās pieaugušajiem un bērniem.
Reinis Grāvītis, „Patvērums „Drošā māja”” brīvprātīgo darba instruktors stāsta: „Pasākuma dalībniekiem bija iespēja ne tikai krāsot un zīmēt, bet arī veidot suvenīrus no dzijas un spēlēt dažādas spēles. Jāteic, ka mazie ķipari bija gana apķērīgi un pieaugušajiem ne reizi vien nācās atzīt sakāvi, piemēram, spēlējot „desās” J Radot dažādus zīmējumus, pasākuma dalībnieki visbiežāk atainoja Latvijas karogu, Rīgu, sauli un citus ar Latviju saistītus simbolus. Atsaucību guva arī kolāžas „Ko man nozīmē Latvija” veidošana no dažādiem Latvijā izdotiem žurnāliem - viens tajā atveidoja kādu dabas skatu, cits – tautas tērpu utt. Šķietami vienkāršās pasākuma aktivitātes atspoguļoja, cik dažādi mēs katrs redzam mūsu valsti, taču, kopā darbojoties, veidojam vienotu Latviju.”
Iespaidos par dalību pasākumā dalās arī Kristīne no Ozolniekiem: „Mums ar ģimeni bija patiess prieks piedalīties šajā saliedējošajā pasākumā, kurā valdīja īpaša atmosfēra! Bija iespējams satikt un iepazīt cilvēkus ar citādāku mentalitāti, kultūru, kā arī uzzināt viņu domas par dzīvi un iespējām Latvijā. Savukārt bērni par darbošanos radošajās darbnīcās bija vienkārši sajūsmā!”
Vladimirs V., 45 gadi, Rīgā ieradies pirms 6 gadiem no Ukrainas: „Es ļoti mīlu Latviju un sirsnīgos latviešus! Priecājos, ka apmeklēju šo informatīvo dienu, jo varēju iepazīties ar latviešu fokloru un saņemt noderīgu informāciju no speciālistiem, kuru ieteikumus noteikti izmantošu!”
Ozolnieki ir viena no sešām pilsētām, kurās kopš šā gada janvāra aktīvi norit integrācijas pasākumi trešo valstu valstspiederīgajiem. Projekta „Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai 2”, kuru realizē nevalstiskā organizācija „Patvērums „Drošā māja””, ietvaros jau trīs mēnešus latviešu valodu un sarunvalodu apgūst arī Ozolniekos dzīvojošie projekta tiešās mērķa grupas pārstāvji.
“Latviešu valodas kursi man ir ļoti svarīgi, jo varu sistemātiski apgūt un pielietot valodu domubiedru vidū. Ļoti būtiski, ka apmācībās valda patīkama gaisotne un dalībniekiem ir pozitīva mācību motivācija, kas ir galvenais, lai sasniegtu rezultātu – runātu latviski,” par dalību kursos stāsta Natālija.
Biedrības speciālisti informē, ka Informatīvās dienas „Riču Raču” notiks arī citās Latvijas pilsētās, kurās projekta ietvaros tiek realizētas integrācijas aktivitātes – maijā pasākumu paredzēts organizēt Salaspilī, bet jūnijā Stopiņos.
Īpaši pasākumi projektā notiek arī radošajā darbnīcā, kas darbojas Rīgā un ir paredzēta sievietēm ar bērniem, kā arī pašpalīdzības grupā „Viena otrai”. Vairāk informācijas: http://patverums-dm.lv/lv/radosas-darbnicas-berniem-un-vecakiem. Trešo valstu valstspiedrīgo integrācijas aktivitātēs dažādi kursi notiek arī senioriem. Vairāk lasi: http://patverums-dm.lv/lv/atbalsta-pasakumi-senioriem.
Lai paaugstinātu sabiedrības informētības līmeni par trešo valstu valstspiederīgo integrāciju un viņu sasniegumiem, dzīvojot Latvijā, projekta ietvaros tiek piedāvāti arī īpaši televīzijas raidījumi par integrāciju „Man ir...”, kuriem var sekot līdz katru svētdienu LTV7.
Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība.
Projekta "Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai 2" īstenošana tiek līdzfinansēta 75% no Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un 25% no valsts budžeta līdzekļiem. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".
Uzticības tālrunis ir operatīvākais veids, kā iegūt informāciju no speciālistiem
20.03.2014. Pērnā gada augustā projekta „Biedrības "Patvērums "Drošā māja"" darbības atbalsta programma cilvēku tirdzniecības mazināšanai Latvijā” ietvaros darbu uzsāka Latvijā pirmais Uzticības tālrunis (+371) 28612120. Tālruņa līnija tika izveidota, lai ikviens interesents varētu saņemt informāciju par nepieciešamo rīcību konkrētajā situācijā un izmantot to kā vienu no resursiem, ja ir nepieciešama palīdzība cilvēku tirdzniecības gadījumos Latvijā vai ārvalstīs.
Lai nodrošinātu kvalitatīva pakalpojuma veidošanas pamatus, šī tālruņa operatoriem regulāri notiek praktiskās apmācības, kurās zināšanas apgūst un papildina četri šī tālruņa operatori un brīvprātīgie. Praktikumu-apmācību laikā tiek analizētas konkrētas situācijas, ar kurām nākas saskarties ikdienā, risinot dažādus sociālos gadījumus, izspēlēta operatoru rīcība, kādā veidā norit komunikācija starp konsultantu un klientu. Apmācītie operatori telefoniski sniedz konsultācijas un palīdz zvanītājam izvērtēt, vai konkrētā situācijā, dodoties strādāt, mācīties vai braucot uz ārzemēm cita iemesla dēļ, pastāv cilvēku tirdzniecības risks; informē par nepieciešamajiem piesardzības pasākumiem, cilvēku tirdzniecības formām, pieejamajiem pakalpojumiem un atbildīgajām institūcijām ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs (Īrija, Kipra, Lielbritānija u.c.), kurās ir identificēts lielākais cilvēku tirdzniecības upuru no Latvijas skaits.
Kādi ir galvenie iedzīvotāju jautājumi, zvanot uz Uzticības tālruni, stāsta viena no biedrības “Patvērums “Drošā māja”” tālruņa operatorēm Gita Miruškina.
“Tā kā Uzticības tālrunis ir operatīvākais veids, kā var iegūt informāciju no speciālistiem, iedzīvotāji labprāt šo iespēju izmanto. Visbiežāk cilvēki jautā padomu, kā rīkoties situācijā, ja viņiem šķiet, ka ir nokļuvuši situācijā, kas līdzinās cilvēku tirdzniecībai. Lai gan darba tiesības un visus jautājumus, kas ar tiem saistīti, risina Valsts darba inspekcija, cilvēki arī par šo tēmu zvana uz Uzticības tālruni, lai saņemtu speciālistu konsultācijas.
Uzticības tālruni iedzīvotāji izmanto arī, lai iegūtu vispārēju informāciju par cilvēku tirdzniecību – kas ir cilvēku tirdzniecība, kā to atpazīt un kur ir jāvēršas pēc palīdzības. Jāteic, ka tālruņa darbības laikā esam saņēmuši zvanus arī no personām, kuras meklē pazudušus radiniekus, draugus utt. Cilvēkiem ir ļoti svarīgi justies sadzirdētiem, uzklausītiem un saprastiem, jo tas bieži vien dod viņiem spēku izkļūt no esošās krīzes situācijas,” atzīmē G. Miruškina.
Biedrības speciālisti pērnā gada 12 mēnešos snieguši palīdzību 33 cilvēku tirdzniecībā cietušajiem – 32 sievietēm un vienam vīrietim. 19 personas bija cietušas no fiktīvām laulībām, astoņas no piespiedu darba un sešas no seksuālas ekspluatācijas. Visvairāk upuru bijuši no Vidzemes - 15, no Zemgales - septiņi, no Kurzemes - seši, no Rīgas - četri un viens no Latgales. Kopumā biedrībā pēc konsultācijām iedzīvotāji vērsušies 162 reizes. No tiem visvairāk jeb 79 gadījumi bijuši saistīti ar fiktīvām laulībām, 17 ar piespiedu darbu, divi ar seksuālu ekspluatāciju, bet 64 reizes sniegta skaidrojoša informācija. Visbiežāk iedzīvotāji izvēlējušies informāciju iegūt elektroniski un telefoniski. Klātienē sniegtas 20 no 162 konsultācijām. Informāciju par cilvēku tirdzniecības gadījumiem biedrība saņēmusi no Latvijas vēstniecībām - 31 reizi, cita persona vai organizācija ziņojusi 43 reizes, bet pati persona griezusies pēc palīdzības 88 reizes.
No 2013. gada augusta līdz decembrim Uzticības tālruni iedzīvotāji izmantojuši 73 reizes.
„Biedrības „Patvērums „Drošā māja”” darbības atbalsta programma cilvēku tirdzniecības mazināšanai Latvijā” tiek īstenota no 2013. gada 5. jūlija un turpināsies līdz 2015. gada 31. decembrim, izmantojot 46 666 EUR piešķīrumu no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas ar EEZ finanšu instrumenta starpniecību un biedrības līdzfinansējumu.
Projektu „Biedrības „Patvērums „Drošā māja”” darbības atbalsta programma cilvēku tirdzniecības mazināšanai Latvijā” finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts.
Vairāk par EEZ finanšu instrumenta programmu "NVO fonds" lasiet šeit
EEZ Finanšu instrumenta mājas lapa Latvijā: http://www.eeagrants.lv
EEZ Finanšu instrumenta oficiālā mājas lapa: http://www.eeagrants.org
Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".
Informāciju sagatavoja:
Rasa Saliņa
Konsultante un praktiķe sabiedrisko attiecību jautājumos
Tālr.: (+371) 22026355, e-pasts: rasa.salina@gmail.com
Bēgļu nodarbinātības veicināšanas projekts devis iespēju sniegt pienesumu Latvijai
27.01.2014. Nevalstiskā organizācija „Patvērums „Drošā māja”” informē, ka šā gada 31. janvārī noslēgsies sešu mēnešu realizētais Eiropas Bēgļu fonda projekts „Profesionālo iemaņu paaugstināšana nodarbinātības veicināšanai patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu.” Lai veicinātu bēgļu iekļaušanos darba tirgū Latvijā, projekta ietvaros 10 mērķa grupas pārstāvjiem tika piedāvāti karjeras konsultanta pakalpojumi, dažādu profesionālo kvalifikācijas kursu teorētiskā un praktiskā apguve, ko nodrošināja akreditētas mācību iestādes SIA „BUTS” un SIA „DIJA”.
Lai iepazīstinātu ar projektā sasniegtajiem rezultātiem un labās prakses piemēriem, 24. janvārī tika organizēts projekta noslēguma pasākums, kurā piedalījās biedrības speciālisti, projekta mērķa auditorija, dažādu ministriju, mācību uzņēmumu un potenciālo darba devēju pārstāvji.
„Katru gadu pieaug to cilvēku skaits, kuriem ir ne tikai legāls statuss uzturēties Latvijā, bet arī vajadzība būt nodarbinātiem, iegūt atbilstošu profesiju un būt neatkarīgiem. Tomēr Latvijā cilvēkiem ar minimālām latviešu valodas zināšanām nav pieejams efektīvs resurss, kas varētu palīdzēt risināt nodarbinātības jautājumus. Redzot, ka šo cilvēku, kuri dažādu iemeslu dēļ bija spiesti pamest savas mītnes zemes un uzsākt dzīvi Latvijā, iespējas kļūt no sociālo pabalstu saņēmējiem par darba ņēmējiem ir minimālas, mēs nolēmām pārtraukt šo „apli” un rast risinājumu viņu nodarbinātības veicināšanai. Šis ir pirmais Eiropas Bēgļu fonda atbalstīts nodarbinātības projekts, kurš deva reālu iespēju ar biedrības un sadarbībai atvērtu Latvijas uzņēmumu spēkiem mērķtiecīgi palīdzēt cilvēkiem iekļauties Latvijas darba tirgū,” atzīmē Alvis Šķenders, projekta vadītājs.
Pasākuma gaitā kursu beidzējiem mācību iestāžu vadītāji svinīgi izsniedza sertifikātus. Kopumā projekta laikā mērķa grupa apguva šādas speciālitātes - apdares darbi un telpu remonts, nagu kopšana, frizieris, pavārs, telpu uzkopšanas organizācija, florists.
Mārtiņš Segliņš, SIA „BUTS” direktora vietnieks: „Projekta doma un ideja ir tiešām lieliska. Šīs personas apmācību procesā ieguva jaunas un vērtīgas zināšanas, kuras noderēs turpmākajām darba gaitām Latvijā. Papildus šis projekts daudziem apmācībās iesaistītajiem sniegs jaunu skatpunktu, kā mainīt savas dzīves grūto periodu. Jāteic, ka apmācāmie aroda apgūšanas procesā bija atvērti un ar vēlmi apgūt jaunas zināšanas un prasmes”.
Uzņēmuma SIA „DIJA” vadītāja Ina Rulle uzskata, ka viņu skolniekiem šī bija laba iespēja apgūt un pilnveidot latviešu valodas zināšanas, kā arī tuvāk iepazīt Latvijas cilvēkus – grupas biedrus, veidot personīgus kontaktus un gūt priekšstatu par dzīvi Latvijā. Viņasprāt, kursu vērtība mērķa grupai ir iegūtās zināšanās profesijā un to praktiska pielietošana. „Piemēram, Basirahmad (Afganistāna), kas apguva ēdienu gatavošanas organizācijas pamatus, šobrīd praksi iziet kafejnīcā, kura ir mūsu sadarbības partneris. Basirahmad tiek raksturots kā ļoti apzinīgs un centīgs māceklis. Pēc kursu beigšanas viņam ir piedāvāts turpināt strādāt par pavāra palīgu. Fariba (Afganistāna) pēc floristikas pamatu teorētisko un praktisko kursu beigšanas ir izgājusi praksi uzņēmumā, kas viņu raksturoja kā ļoti disciplinētu un rūpīgu darbinieci. Viņai arī potenciāli ir darba iespējas, taču ir jāpaaugstina latviešu valoda zināšanu līmenis,” atzīmē I. Rulle.
Pasākuma gaitā klātešie mērķa grupas pārstāvji no Irānas, Afganistānas un Uzbekistānas dalījās domās, ka viņu motivācija kļūt neatkarīgiem, iegūt profesiju un apgūt praktiskās iemaņas konkrētā profesijā ir vieni no svarīgākajiem ieguvumiem, lai tie justos stabili Latvijā un spētu patstāvīgi funkcionēt.
Jevgēnija, četru bērnu māmiņa no Uzbekistānas, kura apguva friziera profesiju: „Pateicoties šim projektam, esmu kļuvusi par sevi pārliecinātāka un drošāk raugos nākotnē – perspektīva iekārtoties darbā mani vairs nebiedē. Ļoti gribētu turpināt apmācības, praktizēties un paaugstināt savu kvalifikāciju, lai droši ietu strādāt – jo konkurence Latvijas darba tirgū ir liela. Mēs esam ļoti pateicīgi par šādu projektu un iespēju kļūt par aktīviem darba ņēmējiem Latvijā.”
Biedrības speciālisti norāda, ka nodarbinātības projektā uzsāktā mērķa grupas integrācija šobrīd jau tiek turpināta pērnā gada decembrī uzsāktajā Eiropas Bēgļu fonda projektā „Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem”.
Jau kopš 2009. gada biedrībā „Patvērums „Drošā māja”” darbojas starpprofesionāļu komanda, kura piedāvā kompleksu palīdzību bēgļiem vienas institūcijas ietvaros, kas nodrošina visefektīgāko pieeju dažādu problēmu risināšanā.
Pēc Pilsonības un migrācijas pārvaldes oficiālajiem datiem, 2013. gadā Latvijā patvērumu lūgušas kopskaitā 185 personas, bēgļa statuss piešķirts 14 un alternatīvais statuss piešķirts 22 personām. Kopumā no 1998. gada līdz 2013. gadam bēgļa un alternatīvo statusu saņēmušo skaits sasniedzis 166 cilvēkus.
Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība.
Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".
Informāciju publicēja:
Rasa Saliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste
(+371) 22026355, rasa.salina@gmail.com
Uzsāktas latviešu valodas nodarbības bēgļiem
22.01.2014. Biedrības „Patvērums „Drošā māja”” speciālisti informē, ka janvārī uzsāktas latviešu valodas nodarbības projektā „Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem”, kurš tiek realizēts ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu kopš 2013. gada decembra.
Gunta Vīksne, projekta atbalsta persona/kuratore: „Šobrīd apmācības uzsākuši 14 cilvēki. Pirmajās nodarbībās latviešu valodas pedagogs pārbaudīja klientu valodu zināšanu līmeni, lai pēc iespējas efektīvāk, atbilstoši katra pašreizējām valodas zināšanām, varētu uzsākt latviešu valodas apguvi”.
Latviešu valodas kursu mērķis ir apgūt darbam un sadzīvei nepieciešamās valodas zināšanas un iemaņas, attīstīt galvenās valodas apguves prasmes: lasītprasmi, runāt prasmi, rakstītprasmi, klausīšanās prasmi un gramatikas pielietojumu, kā arī motivēt un sagatavot klausītājus valodu prasmes līmeņu iegūšanai.
Plānots, ka izveidotajai apmācību grupai uzsāktie latviešu valodas kursi ilgs 14 mēnešus – laika periodā, kad norit mācību gads, tas ir – 2014. gada janvāris - maijs, 2014. gada septembris - 2015. gada maijs 2 (divas) reizes nedēļā. Kopumā projekta laikā plānotas 112 nodarbības. Taču speciālisti norāda, ka visu projekta laiku grupa būs atvērta jauniem mērķa grupas pārstāvjiem.
Projekts „Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem” ir iepriekšējo gadu 8 projektu „NVO atbalsta sistēma patvēruma meklētājiem un bēgļiem”, „Es palieku Latvijā!”, „Es palieku Latvijā II”, „Valoda – ceļš uz integrāciju”, „Latvija – manas mājas”, „Valoda – ceļš uz integrāciju II” „Mājoklis”, „Profesionālo iemaņu paaugstināšana nodarbinātības veicināšanai patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu” turpinājums, nodrošinot pēctecību projektos uzsāktajām aktivitātēm ar konkrēto mērķa grupu.
Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība.
Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".
Ielūgums uz projekta noslēguma pasākumu
13.01.2014. Ar mērķi nodrošināt patvēruma meklētāju, ieskaitot nepilngadīgās personas, bēgļu un personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss, iekļaušanos darba tirgū Latvijā vai to mītnes zemēs, no 2013. gada 1. augusta līdz 2014. gada 31. janvārim tiek realizēts Eiropas bēgļu fonda projekts „Profesionālo iemaņu paaugstināšana nodarbinātības veicināšanai patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu.” Projekta ietvaros ir veicināta mērķa grupas nodarbinātība, piedāvājot profesionālās kvalifikācijas kursus un pilnveidojot darba iemaņas prakses vietās.
Lai iepazīstinātu ar projekta sasniegtajiem rezultātiem un labās prakses piemēriem, biedrība „Patvērums „Drošā māja”” šā gada 24. janvārī no plkst. 14:30 līdz 18:30 kafejnīcā „Fiesta”, A.Čaka ielā 39, korp.2, Rīgā, organizē projekta noslēguma pasākumu.
Programma:
15:00 – 15:15 Reģistrācija
15:15 – 15:30 Projekta vadītājs A. Šķenders iepazīstina ar projektu un tā rezultātiem
15:30 – 15:45 SIA BUTS pārstāvis stāsta par dalību projektā
15:45 – 16:00 SIA DIJA pārstāvis stāsta par dalību projektā
16:00 – 16:40 Projekta mērķa grupa dalās iespaidos par projektā iegūtajām prasmēm un to tālākas pielietošanas iespējām
16:40 – 17:10 Projekta dalībnieku diskusija par imigrantu nodarbinātību un iespējām
17:10 – 17:20 A. Šķendera noslēguma vārdi un vēlējumi
17:20 – 18:30 Kafijas pauze un diskusijas neformālā gaisotnē
Projekts „Profesionālo iemaņu paaugstināšana nodarbinātības veicināšanai patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu” ir 2009. gada Eiropas Bēgļu fonda projektu „Es palieku Latvijā!”, „Es palieku Latvijā II”, „Valoda – ceļš uz integrāciju”, „Valoda – ceļš uz integrāciju II” secīgs turpinājums. To aktivitātes tika vērstas uz mērķa grupas pašapziņas paaugstināšanu, zināšanu, iemaņu un prasmju attīstīšanu, piedāvājot iesaistīšanos profesionālās kvalifikācijas kursos un prakses vietās, tādējādi, veicinot iegūt darbu un arī neatkarību no sociālās palīdzības iestāžu pakalpojumiem un EBF projektu atbalstu.
Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".
Papildu informācija:
Tālr.: 29180450, e-pasts: gunta.viksne@gmail.com
Informāciju sagatavoja:
Rasa Saliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: (+371) 22026355, e-pasts: rasa.salina@gmail.com
Integrācijas projekta ietvaros trešo valstu valstspiederīgajiem tiek piedāvāti apmācību kursi un aktivitātes vairākās Latvijas pilsētās
10.01.2014. Lai attīstītu daudzpusīgas un Trešo valstu valstspiederīgajiem pieejamas atbalsta, adaptācijas un integrācijas iespējas, nevalstiskā organizācija „Patvērums „Drošā māja”” 2014. gada janvārī uzsākusi īstenot atbalsta projektu "Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai 2". Projekta* norises laiks: 2014. gada 9. janvāris – 2014. gada 30. jūnijs.
Ar mērķi nodrošināt trešo valstu valstspiederīgo un Latvijas sabiedrības aktīvu līdzdalību integrācijas procesā, projekta ietvaros ar dažādu inovatīvu metožu pielietošanu sešās Latvijas pilsētās – Liepājā, Olainē, Salaspilī, Stopiņos, Ozolniekos, Rīgā (senioriem) - tiek piedāvāta latviešu valodas un latviešu sarunvalodas mācīšanās, Tas veicinās ne tikai valodas apguvi, kas nepieciešama vieglākai integrācijai sabiedrībā, bet paplašinās trešo valstu pilsoņu sociālo kontaktu skaitu un kvalitāti, iegūstot iespēju daudz plašākai komunikācijai un latviešu valodas lietošanai ģimenē un sadzīvē. Vairāk informācijas par pieteikšanos apmācību kursiem: tālr.: 67898343, 29180450, e-pasts: drosa.maja@apollo.lv.
Sadzīviskas, sociālas, juridiskas vai citas problēmas tiek piedāvāts risināt, izmantojot profesionālu konsultantu atbalstu, ar kuru starpniecību trešo valstu piederīgie iegūs jaunas prasmes, iemaņas un zināšanas, kā orientēties Latvijā pieejamajos resursos. Savukārt, apzinot problēmu loku, kas aktuāls projekta tiešajai mērķa grupai, sabiedrība tiks uzrunāta ar interneta televīzijas starpniecību (NVO TV) un Informatīvajās dienās „Riču Raču” – Salaspilī, Ozolniekos, Stopiņos.
Bērnu un vecāku radošajās darbnīcās un pašpalīdzības grupā „Viena otrai”, piedaloties interaktīvās nodarbībās, aktīvi darbosies sievietes un bērni gan no trešajām valstīm, gan no Latvijas, nodrošinot nepārtrauktu un brīvprātīgu integrācijas procesu.
Projekta ietvaros tiks iesaistīti trešo valstu piederīgie – seniori, kuri kopā ar Rīgas aktīvo senioru aliansi (RASA) piedalīsies kopīgos integratīvos pasākumos, kas veicinās gan projekta tiešās mērķa grupas, gan Latvijas senioru saliedēšanos, iekļaušanos sabiedrībā un atbalstu.
Mājas lapas www.dzivotlatvija.lv pilnveidošana projekta gaitā nodrošinās atjaunotu un viegli lietojamu informāciju par trešo valstu piederīgo (ģimenes, nodarbināto, studentu un uzņēmēju) nozīmīgākajām vajadzībām, tai skaitā līdzdalības iespējām, kas veicina trešo valstu piederīgo līdzdalību integrācijas procesā. Bet mājas lapā piedāvātā informācija par daudzām jomām palielinās trešo valstu piederīgo un Latvijas iedzīvotāju informētību par integrācijas aspektiem, tādējādi palīdzot mājas lapas lietotājiem kļūt par aktīvākiem integrācijas procesa dalībniekiem, piemēram, izmantot mājas lapā iegūtu informāciju, lai palīdzētu kādam trešo valstu piederīgajam.
Pilsoņu debatēs par imigrāciju dalībnieki dalīsies ar viedoklļiem un diskutēs par imigrāciju un to, kā veicināt iekļaujošākas sabiedrības veidošanos, sniegt atbalstu un vienlīdzīgas iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem. Trešo valstu piederīgo iesaiste diskusijās ir piemērs, kā diskusijās par imigrācijas politiku līdzdarbojas visas iesaistītās puses un saruna ‘par imigrantiem’ nenotiek ‘bez imigrantiem’.
Dialoga platformā imigrantu integrācijas jomās aktīvās NVO stiprinās sadarbību un diskutēs par integrācijas jomas aktualitātēm, tai skaitā politikas iniciatīvām, tādējādi, aktīvi līdzdarbojoties integrācijas politikas veidošanā un īstenošanā.
Jau kopš 2009. gada biedrība realizējusi dažādus projektus**, kuru mērķis ir nodrošināt resursu centra imigrantiem darbību, tai skaitā latviešu valodas apgūšanu, sniegt sociālpsiholoģiskos un adaptācijas pakalpojumus, piedāvāt konsultantu atbalstu, izstrādāt informatīvos materiālus un aktualizēt un veicināt sabiedrības izpratni par imigrantu tematiku.
*Projektā plānotās aktivitātes atbilst vairākiem politikas plānošanas dokumentā „Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012. – 2018.gadam”
**”Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai” (2013.), „Multidisciplinārā atbalsta sistēma trešo valstu valstspiederīgajiem”, „Pašvaldību, biedrību un nodibinājumu sociālo darbinieku kompetences uzlabošana darbam ar trešo valstu valstspiederīgajiem” (2011.g.), ” Tikšanās telpa” (2009.).
Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība.
Projekta "Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai 2" īstenošana tiek līdzfinansēta 75% no Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un 25% no valsts budžeta līdzekļiem.
Projekta budžets ir EUR 157 854,89.
Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".
Papildu informācija:
Rasa Saliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste
Mob. tel. nr. (+371) 22026355
rasa.salina@gmail.com
Ziemassvētkos uzsākts projekts, kura ietvaros turpināsies bēgļu integrācijas Latvijā atbalsts
19.12.2013. Biedrība “Patvērums “Drošā māja”” ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu uzsāk īstenot projektu „Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem”. Tā mērķis ir nodrošināt mērķa grupai regulāru un daudzpusīgu ilgtermiņa atbalstu pastāvīgai dzīvei Latvijā - sociālos, materiālos un juridiskos pakalpojumus, izglītības un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu. Projekta ilgums ir 18,5 mēneši, finansējums 169 322 EUR.
Projekts ir iepriekšējo gadu 8 projektu „NVO atbalsta sistēma patvēruma meklētājiem un bēgļiem”, „Es palieku Latvijā!”, „Es palieku Latvijā II”, „Valoda – ceļš uz integrāciju”, „Latvija – manas mājas”, „Valoda – ceļš uz integrāciju II” „Mājoklis”, „Profesionālo iemaņu paaugstināšana nodarbinātības veicināšanai patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu” turpinājums, nodrošinot pēctecību projektos uzsāktajām aktivitātēm ar konkrēto mērķa grupu.
„Bēgļu integrācija ir ne tikai Latvijas Republikas kā suverēnas valsts starptautiskās saistības, bet arī kā Eiropas Savienības dalībvalsts pienākums. Lai gan starptautisko tiesību un ES prasību pārņemšana ir visa pamatā, būtiska nozīme ir sabiedrības izpratnei un regulāra atbalsta pieejamībai. Projekta pasākumi tieši tiek vērsti uz ilgtermiņa ieguldījumu katra indivīda nākotnes plānu realizēšanā, jo saņemtais atbalsts pamatvajadzību nodrošināšanai, uzsākot dzīvi Latvijā, valstī lietotās valodas apgūšana, izglītības iegūšana, profesijas apgūšana un darba atrašana ir galvenās cilvēka priekšrocības, ja tiek runāts par neatkarīgu un jēgpilnu cilvēka dzīvi,” atzīmē Sandra Zalcmane, „Patvērums „Drošā māja”” vadītāja.
Projekta „Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem” ietvaros veidotās aktivitātes tiks virzītas uz mērķa grupas pamata vajadzību nodrošināšanu, piedāvājot dažādu speciālistu palīdzību problēmjautājumu risināšanā un nodrošinot materiālo atbalstu. Visnozīmīgākā šī palīdzība būs tām personām, kurām statuss ir piešķirts nesen un trūkst prasmju un iemaņu sadzīves problēmu risināšanai.
Izvērtējot iepriekšējo projektu pieredzi, dzīvesvietas atrašana projekta mērķa grupai ir viena no galvenajām problēmām pēc statusa iegūšanas. Tikai pēc dzīvojamās platības atrašanas bēgļi var sākt risināt citus jautājumus, piemēram, izglītības iegūšana, ģimenes ārsts tuvāk dzīvesvietai utt. Risinot ar mājokli saistītus jautājumus, tiks nodrošināta mērķa grupai iespēja atrast savām vajadzībām un iespējām atbilstošu dzīvojamo platību. Pārstāvot klienta intereses, tiks risinātas ar dzīvesvietas atrašanu saistītās klientu grūtības.
Biedrības speciālisti kopā ar klientiem projekta ietvaros risinās ar nodarbinātību un izglītību saistītus jautājumus, veicinot izpratni par prasībām Latvijas darba tirgū. Atbalstu nodarbinātības veicināšanā varēs saņemt gan bēgļi un personas ar alternatīvo statusu, gan patvēruma meklētāji. Veicinot bēgļu un personu ar alternatīvo statusu nodarbinātību, plānots paaugstināt šīs mērķa grupas konkurētspēju Latvijas darba tirgū. Savukārt, apgūstot profesionālās iemaņas kādā no profesijām, patvēruma meklētāji iegūtās prasmes varēs izmantot darba tirgū Latvijā vai savā mītnes zemē.
Iepriekšējā projektā izveidotā latviešu valodas un latviešu sarunvalodas apmācību metodika, ņemot vērā grupas specifiskās vajadzības, mērķtiecīgi virzīs mērķa grupu uz valodas prasmju paaugstināšanu, latviešu valodas līmeņu iegūšanu vai paaugstināšanu, ļaujot latviešu valodu izmantot skolā, darbā un sadzīvē, iekļaujoties Latvijas sabiedrībā un Eiropas Savienībā kopumā.
Projektā tiks izstrādāts informatīvais materiāls par izglītības pieejamību Latvijā, piedāvājot mērķa grupas pārstāvjiem uzzināt, kā darbojas Latvijas izglītības sistēma un kā tajā iekļauties neatkarīgi no personas vecuma.
Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība.
Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".
Papildu informācija:
Rasa Saliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste
Mob. tel. nr. (+371) 22026355
rasa.salina@gmail.com
17.12.2013. Pēc biedrības „Patvērums „Drošā māja””, kas ir vienīgā organizācija Latvijā, kura sniedz valsts apmaksātus rehabilitācijas pakalpojumus cilvēku tirdzniecības upuriem, iniciatīvas, Latvijas nevalstiskās organizācijas – „Patvērums „Drošā māja””, „Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija”, „Sociālo Pakalpojumu Aģentūra” struktūrvienība ģimenes krīzes centrs „Mīlgrāvis”, „Latvijas Samariešu apvienība” Krīzes centrs bērniem un sievietēm „Māras centrs”,„Talsu novada krīžu centrs”, „Baltijas Reģionālais fonds” apvienojas koalīcijā. Tās mērķis ir attīstīt starpinstitucionālo sadarbību cilvēku tirdzniecības mazināšanā, nodrošinot ar preventīvajiem pasākumiem cilvēktirdzniecībai biežāk pakļautās riska grupas, īpašu uzsvaru liekot uz reģioniem.
Kopumā šā gada 11 mēnešos biedrībā fiksēti 148 gadījumi, kad cilvēki vērsušies pēc konsultācijām – 75 gadījumi par bijuši par fiktīvām laulībām, 13 – par piespiedu darbu, reģistrēts 1 seksuālās ekspluatācijas gadījums. Informācijas sniegšana/ saņemšana reģistrēta 59 reizes. Valsts apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus no janvāra līdz novembrim saņēmuši jau 30 cilvēku tirdzniecības upuru, kas ir pērnā gada rādītājs par visu gadu kopumā. 17 upuri ir cietuši no fiktīvām laulībām, 7 no piespiedu darba, 6 – no seksuālās ekspluatācijas. 2011. gadā valsts apmaksātu rehabilitāciju saņēma 11 personas, 2010. gadā – 9, 2009. gadā – 10, 2008. gadā – 7 un 2007. gadā 2 personas.
„Ir ļoti svarīgi turpināt uzsākto preventīvo darbu. Šis ir viens no galvenajiem uzdevumiem, lai mazinātu cilvēku tirdzniecību. Šobrīd mēs esam noslēguši „Philip Morris International” atbalstīto projektu „Pārdota brīvība 2”, kura ietvaros mēnesi noritēja pretcilvēktirdzniecības kampaņa „Esi zinošs – novērs cilvēku tirdzniecību*”. Ir svarīgi, ka šis darbs neapstājas un „stafete” preventīvo aktivitātāšu nodrošināšanā tiek turpināta, piesaistot jaunus spēlētājus,” atzīmē Sandra Zalcmane, „Patvērums „Drošā māja”” vadītāja.
Jau kopš šā gada jūlija tiek īstenots projekts „Biedrības „Patvērums „Drošā māja”” darbības atbalsta programma cilvēku tirdzniecības mazināšanai Latvijā”**, kura ietvaros tiek realizētas dažādas aktivitātes cilvēku tirdzniecības problemātikas mazināšanai. Kā mērķa grupa projektā ir iesaistīti „Patvērums „Drošā māja”” biedri, darbinieki, brīvprātīgie, kā arī citas nevalstiskās organizācijas.
Kā viena no projekta aktivitātēm ir Latvijā pirmais diennakts Uzticības tālrunis (+371) 28612120 cilvēku tirdzniecības mazināšanai, kas savu darbību uzsāka preventīvās kampaņas „Esi zinošs – novērs cilvēku tirdzniecību” ietvaros. Izmantojot šo tālruni, iedzīvotājiem ir iespēja saņemt informāciju par nepieciešamo rīcību konkrētajā situācijā, kas saistās ar cilvēku tirdzniecības gadījumu, kā arī saņemt konsultācijas no speciālistiem. No augusta līdz novembrim šo iespēju iedzīvotāji ir izmantojuši 55 reizes, bet kopā 11 mēnešos biedrībā telefoniski pēc konsultācijām griezušies 78 reizes, elektroniski 51 un klātienē 19 reizes. Visbiežāk iedzīvotāji ir interesējušies par fiktīvo laulību šķiršanu, iespējamo palīdzību, ziņojuši par potenciāliem cilvēku tirdzniecības riskiem, piespiedu darba un vervēšanas gadījumiem. Statistika rāda, ka visaktīvāk iedzīvotāji pēc konsultācijām vērsušies tieši preventīvās kampaņas ietvaros.
Lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu tālruņa operatoriem, septembrī tika organizētas padziļinātas apmācības, kurā zināšanas ieguva un pilnveidoja gan biedrībā strādājošie darbinieki, gan biedrības brīvprātīgie, kuri piedalās aktivitāšu nodrošināšanā. Projekta ietvaros biedrības speciālistiem un vadošajiem darbiniekiem bija iespēja apmeklēt ikmēneša supervīzijas un saņemt konsultatīvu atbalstu jautājumos, kas saistīti ar profesionālo darbību. Noritējuši arī divi semināri par kvalitatīvu iesaisti lēmumu pieņemšanas un politikas veidošanas procesos un organizācijas publiskā tēla veidošanā.
Lai izplatītu biedrības uzkrātās zināšanas, labo praksi cilvēku tirdzniecības mazināšanas jomā, „Patvērums „Drošā māja”” kļuvusi par “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” (LAPAS) biedru.
*Preventīvās kampaņas „Esi zinošs – novērs cilvēku tirdzniecību” ietvaros, no 18. septembra līdz 18. oktobrim biedrības Informatīvais treileris un speciālisti viesojās 9 Latvijas pilsētās un pašvaldībās - Rīgā, Liepājā, Elejā, Gulbenē, Viesītē, Daugavpilī, Dagdā, Ludzā un Salacgrīvā, kopumā mērojot, vairāk kā 3 000 km. Ar treilerī izvietoto informāciju iepazinās vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju, semināros tika apmācīti 75 pašvaldību darbinieki. Mēneša aktivitāšu ietvaros tika organizētas žurnālistu apmācības par cilvēku tirdzniecības tematikas atspoguļošanu masu medijos. Papildus projekta „Choose Your Freedom 2” ietvaros, par cilvēku tirdzniecības tēmu izglītoti 30 jaunieši un organizāciju līderi no 6 Eiropas valstīm - Latvijas, Itālijas, Kipras, Horvātijas, Portugāles un Rumānijas. Ar biedrības mājas lapā un sociālajos tīklos publicēto informāciju par cilvēku tirdzniecību kampaņas laikā iedzīvotāji iepazinās ~ 15 000 reizes. Projekta finansiālo atbalstītāju vidū bija tādi sociāli atbildīgi uzņēmumi kā „Philip Morris International”, kurš pretcilvēktirdzniecības aktivitātes atbalstīja jau ceturto gadu, „TransferGo”, „EuroAWK”, Rīgas dome, Sabiedrības integrācijas fonds.
**„Biedrības „Patvērums „Drošā māja”” darbības atbalsta programma cilvēku tirdzniecības mazināšanai Latvijā” tiek īstenota no 2013. gada 5. jūlija un turpināsies līdz 2015. gada 31. decembrim, izmantojot 46 666 EUR piešķīrumu no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas ar EEZ finanšu instrumenta starpniecību un biedrības līdzfinansējumu.
Projektu „Biedrības „Patvērums „Drošā māja”” darbības atbalsta programma cilvēku tirdzniecības mazināšanai Latvijā” finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts.
Vairāk par EEZ finanšu instrumenta programmu "NVO fonds" lasiet šeit
EEZ Finanšu instrumenta mājas lapa Latvijā: http://www.eeagrants.lv
EEZ Finanšu instrumenta oficiālā mājas lapa: http://www.eeagrants.org
Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".
Informāciju sagatavoja:
Rasa Saliņa
Konsultante un praktiķe sabiedrisko attiecību jautājumos
Tālr.: (+371) 22026355, e-pasts: rasa.salina@gmail.com
Apmācību dalībnieki sāk gatavoties noslēguma pārbaudījumiem
13.12.2013. Šovasar uzsāktajā projektā „Profesionālo iemaņu paaugstināšana nodarbinātības veicināšanai patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu” 9 dalībnieki jau divus mēnešus apgūst prasmes izvēlētajā profesijā. Projekta ietvaros tiek piedāvātas šādu specialitāšu apguve – apdares darbi un telpu remonts, nagu kopšana, frizieris, pavārs, telpu uzkopšanas organizācija, florists. Apmācību kursus nodrošina SIA “BUTS” un SIA “DIJA”.
“Šobrīd aktīvi norit praktiskās nodarbības frizieriem un nagu kopšanas speciālistiem, kuriem ir iegādāti arī sākuma komplekti patstāvīga darba uzsākšanai. Savukārt, klienti, kuri apgūst kursu „Apdares darbi un telpu remonts”, jau sākuši gatavoties noslēguma pārbaudījumam,” atzīmē Alvis Šķenders, projekta vadītājs. „Ir vēl viena pozitīva ziņa! Ņemot vērā to, ka mums ir radies ietaupījums, šobrīd esam pieņēmuši lēmumu apmācīt vēl vienu klientu telpu uzkopšanas darbu specialitātē. Saskaņā ar pakalpojuma sniedzēja informāciju, to ir iespējams paveikt šajos pēdējos divos projekta realizācijas mēnešos – šā gada decembrī un 2014. gada janvārī.”
Apmācību kursu dalībnieki atzīst, ka iegūtās iemaņas, kas tiks apstiprinātas ar izglītības dokumentu, viņiem reāli palīdzēs ne tikai atrast darbu, bet arī konkurēt darba tirgū nākotnē. Viņi atzīmē, ka prasmes var kļūt par pamatu arī sava personīgā biznesa attīstīšanai.
„Profesionālo iemaņu paaugstināšana nodarbinātības veicināšanai patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu” ir Eiropas Bēgļu fonda projektu „Es palieku Latvijā!”, „Es palieku Latvijā II”, „Valoda – ceļš uz integrāciju”, „Valoda – ceļš uz integrāciju II” secīgs turpinājums. To aktivitātes jau no 2009.gada ir vērstas uz mērķa grupas pašapziņas paaugstināšanu, zināšanu, iemaņu un prasmju attīstīšanu, piedāvājot iesaistīšanos profesionālās kvalifikācijas kursos un prakses vietās, tādējādi, veicinot iegūt darbu un arī neatkarību no sociālās palīdzības iestāžu pakalpojumiem un EBF projektu atbalstu. Projekts uzsākts 2013. gada 1. augustā un tā ilgums ir 6 mēneši.
Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība.
Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".
Papildu informācija:
Rasa Saliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste
(+371) 22026355, rasa.salina@gmail.com
17. decembrī ielūdzam medijus un partnerorganizācijas uz Mediju brokastīm - diskusiju!
04.12.2013. Migrācijas process ir viens no pamata aspektiem, kas veicina cilvēku tirdzniecību. Daudzi Latvijas iedzīvotāji ar sapņiem un cerībām acīs kārto čemodānus lai dotos peļņā uz ārvalstīm. Diemžēl daudziem tas ir sākums nelaimju un problēmu virknei, kas liek cilvēkiem vērsties pēc palīdzības, lai nonāktu atpakaļ – mājās.
Palīdzības sniegšana ir ilgstošs process, kurā tiek iesaistītas daudzas institūcijas – valsts, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas Latvijā un ārvalstīs. Lai informētu par jau sasniegtajiem rezultātiem preventīvajā darbā, kā arī pavēstītu par turpmākajām aktivitātēm un nevalstisko organizāciju koalīciju, kas turpmāk sadarbosies cilvēku tirdzniecības mazināšanas jomā,
17. decembrī no plkst. 10:00 – 11:30 nevalstiskā organizācija „Patvērums „Drošā māja”” restorānā „Čemodāns”, Ģertrūdes ielā 39, Rīgā, rīko Mediju brokastis – diskusiju, aicinot piedalīties medijus un partnerorganizācijas.
Mediju brokastu – diskusijas tēmas:
- Noslēdzas projekts „Pārdota brīvība 2”, kuras ietvaros no 18.09.-18.10. noritēja informatīvā kampaņa „Esi zinošs – novērs cilvēku tirdzniecību”; sasniegtie rezultāti;
- Aktivitātes cilvēktirdzniecības mazināšanā turpinās, tiek uzsākts projekts „Biedrības "Patvērums "Drošā māja"" darbības atbalsta programma cilvēku tirdzniecības mazināšanai Latvijā”*;
- Pirmais Uzticības tālrunis cilvēku tirdzniecības mazināšanai Latvijā un tā nozīme sabiedrībai, zvanu statistika;
- Nevalstiskās organizācijas apvienojas koalīcijā, lai efektīvāk veiktu preventīvo darbu cilvēku tirdzniecības mazināšanā (sadarbības līgumu parakstīšana ar NVO).
Kontakti masu mediju pārstāvjiem: Rasa Saliņa, mob. 22026355, e-pasts rasa.salina@gmail.com
Vairāk informācijas par biedrību „Patvērums „Drošā māja”” – www.patverums-dm.lv.
Vairāk informācijas par tēmu „Cilvēku tirdzniecība” - http://patverums-dm.lv/lv/cilveku-tirdznieciba
* Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Programmu "NVO fonds" finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts. Vairāk par EEZ finanšu instrumenta programmu "NVO fonds" lasiet šeit Sabiedrības integrācijas fonda mājas lapa: http://www.sif.lv. EEZ Finanšu instrumenta mājas lapa Latvijā: http://www.eeagrants.lv
EEZ Finanšu instrumenta oficiālā mājas lapa: http://www.eeagrants.org. Vairāk informācijas par projektu „Biedrības "Patvērums "Drošā māja"" darbības atbalsta programma cilvēku tirdzniecības mazināšanai Latvijā” lasiet http://patverums-dm.lv/lv/biedribas-patverums-drosa-maja-darbibas-atbalsta-programma-cilveku-tirdzniecibas-mazinasanai-latvija.
Projekta ietvaros tiks paaugstinātas bēgļu profesionālās iemaņas
02.08.2013. Šā gada 1. augustā biedrība „Patvērums „Drošā māja”” uzsākusi Eiropas bēgļu fonda projektu „Profesionālo iemaņu paaugstināšana nodarbinātības veicināšanai patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu.” Tā mērķis ir nodrošināt patvēruma meklētāju, ieskaitot nepilngadīgo personu, bēgļu un personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss, iekļaušanos darba tirgū Latvijā vai to mītnes zemēs. Projekta ietvaros tiks veicināta mērķa grupas nodarbinātība, piedāvājot profesionālās kvalifikācijas kursus un pilnveidojot darba iemaņas prakses vietās. Projekta ilgums ir 6 mēneši un budžets LVL 21 787.
Lai veicinātu sabiedrības informētību par bēgļu situāciju, problēmām un to risinājumiem, kā arī veicinātu sabiedrības toleranci, projektā tiks organizētas tikšanās ar darba devējiem un klientu atbalsta personām, izmantojot interneta vidi, par projekta aktualitātēm tiks informēta sabiedrība. Projekta noslēgumā tiks organizēts pasākums, kur interesenti tiks iepazīstināti ar labās prakses piemēriem, tādējādi mudinot citus darba devējus iesaistīties projekta mērķa grupas nodarbinātības veicināšanā.
„Ļoti nozīmīga šī palīdzība būs tiem bēgļiem, kuriem statuss ir piešķirts salīdzinoši sen un kuri mazpamazām jau ir apguvuši latviešu valodas pamatus. Iegūstot stabilitāti, tiks paaugstināta klienta pašapziņa, neatkarība un spēja ātrāk un veiksmīgāk iekļauties Latvijas sabiedrībā, kā arī nākotnē kļūt par Eiropas Savienības pilsoni, tādējādi nodrošinot daudzveidīgās sabiedrības locekļu labklājību ilgtermiņā. Ja profesionālo kvalifikāciju iegūs patvēruma meklētājs un viņam netiks piešķirts legāls uzturēšanās statuss Latvijā, iegūtās prasmes viņš varēs pielietot savā mītnes zemē, iespējams, kļūstot par prasmīgu aroda meistaru savu tautiešu vidū. Kā liecina iepriekš īstenoto projektu rezultāti, Latvijas sabiedrībai nav pietiekošas izpratnes par bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, līdz ar ko starpinstitucionālā komandā tiks iesaistīti darba devēji, no kuriem visbiežāk ir atkarīgs lēmums – pieņemt vai nepieņemt darbā citas tautības, reliģijas vai rases cilvēku. Personīga iepazīšanās ar konkrētu darba ņēmēju – projekta mērķa grupas pārstāvi - dos iespēju labāk izprast atšķirības un kopīgo dažādu tautību cilvēkos, kā arī nodrošināt uzņēmumam lojālu darba ņēmēju,” atzīmē Gunta Vīksne, projekta vadītāja.
Projekts „Profesionālo iemaņu paaugstināšana nodarbinātības veicināšanai patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu” ir Eiropas Bēgļu fonda projektu „Es palieku Latvijā!”, „Es palieku Latvijā II”, „Valoda – ceļš uz integrāciju”, „Valoda – ceļš uz integrāciju II” secīgs turpinājums. To aktivitātes jau no 2009.gada ir vērstas uz mērķa grupas pašapziņas paaugstināšanu, zināšanu, iemaņu un prasmju attīstīšanu, piedāvājot iesaistīšanos profesionālās kvalifikācijas kursos un prakses vietās, tādējādi, veicinot iegūt darbu un arī neatkarību no sociālās palīdzības iestāžu pakalpojumiem un EBF projektu atbalstu.
Projektus (līdz)finansē Eiropas Savienība.
Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".
Uzsākts atbalsta projekts cilvēku tirdzniecības mazināšanai
09.07.2013. Biedrības „Patvērums „Drošā māja”” speciālisti informē, ka šā gada 5. jūlijā uzsākta projekta „Biedrības „Patvērums „Drošā māja”” darbības atbalsta programma cilvēku tirdzniecības mazināšanai Latvijā” realizācija. Projekts tiek īstenots, izmantojot 46 666 EUR piešķīrumu no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas ar EEZ finanšu instrumenta starpniecību un biedrības līdzfinansējumu. Tā mērķis ir palielināt biedrības lomu cilvēku tirdzniecības ierobežošanas aktivitāšu īstenošanā nacionālā līmenī, paaugstinot biedrības institucionālo kapacitāti un nodrošinot darbības atbalsta aktivitātes. Projekta norises laiks: 2013. gada 5. jūlijs – 2015. gada 30. jūnijs.
Plānots, ka projekta programma tiks īstenota visā Latvijā, realizējot dažādas aktivitātes: biedrības iesaistīšanos sadarbības tīklos; līdzdalības veicināšanu rīcībpolitikas veidošanas un lēmumu pieņemšanas procesos; konsultatīvi-informatīvā tālruņa līnijas darbības nodrošināšanu; speciālistu supervīzijas nodrošināšanu; NVO koalīcijas platformas cilvēku tirdzniecības mazināšanai izveides uzsākšanu; biedrības biedru, darbinieku un brīvprātīgo kapacitātes celšanu; papildus finansējuma avotu piesaisti biedrības aktivitāšu nodrošināšanai; brīvprātīgā darba popularizēšanu.
„Lai mazinātu tirdzniecību ar cilvēkiem visā pasaulē valstu valdībām ir izvirzīti trīs galvenie mērķi: preventīvais darbs; palīdzības sniegšana cilvēku tirdzniecības upuriem; cilvēku tirgotāju kriminālvajāšana. Kā NVO, kas palīdzību upuriem nodrošina jau 6 gadus, par vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem uzskatām arī preventīvo pasākumu regulāru nodrošināšanu. Ir svarīgi, lai palielinātos to cilvēku skaits, kuri kā profesionāļi var sniegt informāciju par cilvēku tirdzniecības riskiem. Ļoti svarīga ir jauniešu izglītošana, lai viņi kļūtu par vienaudžu izglītotājiem un ar savu piemēru parādītu, ka cilvēks nav pārdodama prece un ka ir vērts zināt, kā sevi pasargāt. Tāpēc projekts „Biedrības „Patvērums „Drošā māja”” darbības atbalsta programma cilvēku tirdzniecības mazināšanai Latvijā” kopumā un tajā skaitā arī biedrības 2013. gada darba plāns ir vērsts uz biedrības galveno pamata aktivitāšu ilgtermiņa nodrošināšanu, kas ļautu cerēt, ka cilvēku tirdzniecības upuru skaits ar katru gadu samazinātos,” atzīmē Sandra Zalcmane, biedrības „Patvērums „Drošā māja”” vadītāja.
Kā mērķa grupa projektā tiks iesaistītas nevalstiskās organizācijas, valsts pārvaldes, pašvaldību pārstāvji, kas strādā ar cilvēktirdzniecības jautājumiem, „Patvērums „Drošā māja”” biedri, darbinieki, brīvprātīgie, kā arī Latvijas iedzīvotāji.
Programmu "NVO fonds" apsaimnieko Sabiedrības integrācijas fonds. Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta finansējums 9,678 miljonu eiro apmērā paredzēts nevalstisko organizāciju darbības atbalstam, projektiem sociālajā sektorā, vienotas sabiedrības veidošanā un pilsoniskas sabiedrības ilgtspējīgas attīstības atbalstam. „NVO darbības atbalsta programma” apakšprogrammai tiek paredzēti 40% no kopējā programmas ietvaros paredzētā finansējuma projektiem. Apakšprogrammas atbalsts ir paredzēts NVO ikdienas darbības atbalstam tādās jomās kā demokrātija un līdzdalības demokrātija; cilvēktiesības, t.sk. minoritāšu tiesības; laba pārvaldība un atklātība; rasisma, ksenofobijas un diskriminācijas ierobežošana; vide un ilgtspējīga attīstība un dzimumu līdztiesība un uz dzimumu balstītas vardarbības mazināšana.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.
Programmu "NVO fonds" finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts.
Vairāk par EEZ finanšu instrumenta programmu "NVO fonds" lasiet šeit
Sabiedrības integrācijas fonda mājas lapa: http://www.sif.lv
EEZ Finanšu instrumenta mājas lapa Latvijā: http://www.eeagrants.lv
EEZ Finanšu instrumenta oficiālā mājas lapa: http://www.eeagrants.org
Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".
Informāciju sagatavoja:
Rasa Saliņa
Konsultante un praktiķe sabiedrisko attiecību jautājumos
(+371) 22026355
rasa.salina@gmail.com
30. jūnijā noslēdzas atbalsta projekts trešo valstu valstspiederīgajiem
28.06.2013. Lai nodrošinātu trešo valstu valstspiederīgo un Latvijas sabiedrības aktīvu līdzdalību integrācijas procesā, biedrība „Patvērums „Drošā māja”,” iesaistot sadarbības partneri – biedrību „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” un nodibinājumu „Baltijas Reģionālais fonds”, kopš 2012. gada 19. decembra realizēja atbalsta projektu „Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai”.
Kopīga valoda ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem cilvēka labsajūtai, profesionālai izaugsmei un integrācijai sabiedrībā kopumā, līdz ar to projektā tika piedāvāta latviešu valodas apguve, plaši izmantojot gan akadēmisko apmācību stilu, gan neformālās izglītības metožu mācīšanas priekšrocības. Mācības notika arī Moodle vidē, kas nodrošināja ne tikai interaktīvu materiālu un uzdevumu izvietošanu, bet arī nodrošināja secīgi korektu vielas apguvi, jo šajā vidē pieejami dažādi kontroles rīki, kas nosaka materiālu pieejamību atbilstoši sagatavotības līmenim.
Foto galerija: Latviešu valodas pirmā nodarbība Rīgā, 21. janvārī
Valodas mācīšanā svarīgs ir tās pielietojums praksē, jo cilvēkiem bieži vien ir psiholoģiska barjera uzsākt runāt jaunā valodā. Projekts risināja šo problēmu, organizējot latviešu sarunvalodas klubu.
Lai nodrošinātu aktuālas informācijas pieejamību, tika izveidots vizualizēts integrācijas resurss, kas kalpo kā praktiska informatīva vietne tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri plāno ierasties Latvijā, kuri atrodas Latvijā, kā arī tiem, kuri vēlas palīdzēt iepriekšminētai grupai, tas ir, vietējiem iedzīvotājiem.
Darbs ar trešo valstu valstspiederīgajiem praksē ir ļāvis secināt, ka individuāla pieeja sociālo gadījumu risināšanā dod vispozitīvāko risinājumu, jo tiek meklētas atbildes un piedāvāti pakalpojumi, izejot tieši no konkrētas problēmsituācijas. Tāpēc projekta realizācijas laikā mērķa grupai tika nodrošināta individuāla palīdzība - konsultācijas pie sociāliem darbiniekiem un juristiem.
Pamatojoties uz to, ka sievietes un mazi bērni ir viena no tām trešo valstu valstspiederīgo grupām, kuras ikdienā visbiežāk tiek izstumtas no sabiedriskās dzīves, projekts piedāvāja iesaistīšanos bērnu un vecāku radošajā darbnīcā, kur kopīgās aktivitātēs varēja piedalīties gan mazi bērni, gan māmiņas. Tas ļāva māmiņām ar bērniem iziet ārpus mājām, veidot jaunus sociālos kontaktus, būt aktīvām, un kopīgi radīt interesantas lietas. Māmiņu un bērnu sadarbības rezultātā tika radīta „Garšīgā burtu ābecīte”, kas ļaus bērniem iepazīt latviešu alfabētu, latviešu kultūru un tradīcijas interaktīvā veidā, dodot iespēju jau no mazām dienām iepazīt latviešu valodu. Savukārt māmiņas apguva jaunas iemaņas, sociālās prasmes un jaunus kontaktus, kas veicināja mērķa grupas pašiniciatīvu, paaugstināja motivāciju arī turpmāk iesaistīties dažādās aktivitātēs, kā arī pašpalīdzībā.
Foto galerija: Pirmā nodarbība radošajā darbnīcā
Otrā nodarbība „Bērnu un vecāku radošā darbnīca”
Radošā darbnīca - Valentīndienas ieskaņās!
Radošā darbnīca apvieno valodas un pavārmākslas apgūšanu
Ieskats radošās darbnīcas nodarbībās
Foto no radošās darbnīcas maijā, jūnijā
Atbalsta grupā sievietēm „Viena otrai”, kurā piedalījās gan trešo valstu valstspiederīgās, gan latviešu sievietes, savstarpēji sadarbojoties tika izveidots specifisks atbalsta mehānisms, kurš darbojās uz pašpalīdzības principa, kur ikviens var otram dot atbalstu, tādējādi paaugstinot ikvienas sievietes pašapziņu, spēju pieņemt lēmumu, iesaistīties kopīgos sabiedrības procesos. Gan bērnu un vecāku radošā darbnīca, gan atbalsta grupa sievietēm „Viena otrai” kalpoja kā motivējoša iespēja to dalībniekiem runāt latviski, paaugstinot motivāciju apgūt latviešu valodu padziļināti.
Aktīvas nostājas par dažādiem jautājumiem, kas skar pašus imigrantus, paušana, atbilžu saņemšana no amatpersonām un NVO, tika nodrošināta informatīvajās aktivitātēs:televīzijas raidījumos „Veiksmīgas idejas” un Informatīvajās dienās Rīgā, Liepājā un Olainē. Tā bija iespēja savstarpēji satikties trīs Latvijas pilsētās latviešu valodu apgūstošajiem trešo valstu valstspiederīgajiem un bērnu un vecāku radošās darbnīcas apmeklētājiem, veidojot plašu personīgo sociālo kontaktu datu bāzi. Savukārt, aktivitātēs „Sprīdīša skolā” ļāva iepazīt latvisko kultūrtelpu, veidot starpkultūru dialogu un kopā ar projekta brīvprātīgajiem radīt paliekošas vērtības.
Foto galerija: Informatīvā diena "Riču Raču" Liepājā
Informatīvā diena Olainē, 25. maijs
"Sprīdīša skola" Liepājā, 10. maijs
Projekta laikā tika izstrādāts vizuālais materiāls „Reiz piedzima cilvēks”, kura ietvaros uzņemtas 4 dokumentālās filmas, kas atspoguļo Latvijā dzīvojošu trešo valstu pilsoņu dzīves filozofiju un tradīcijas, kas saistītas ar dzimšanas dienām. Dzimšana ir viena no lietām, kas vieno cilvēkus, tāpat kā mīlestība, vārds „māte” un vēlme būt dzīvam un laimīgam. Tā nes līdzi nerakstītus, bet jebkādā sabiedrībā visiem saprotamus pieņēmumus - mēs visi esam līdzīgi. Filma kalpo kā vizuāli emocionāls tilts starp dažādu tautību cilvēkiem, kuri dzīvo Latvijā.
Projektā tika iesaistīti brīvprātīgie, kuru cilvēciskais resurss bija neatsverams ikvienā projekta aktivitātē. Kā brīvprātīgie projektā iesaistījās ne tikai Latvijas iedzīvotāji, bet arī paši trešo valstu valstspiederīgie.
Foto galerija: Brīvprātīgo apmācības, 24. februāris
Brīvprātīgo darbs un tolerance, 3. marts
Aizritējusi trešā brīvprātīgo apmācība, 17.03.
Brīvprātīgie gatavojas "Riču Raču" Liepājā
NVO kapacitātes celšanai un sadarbības veicināšanai tika izveidota Dialoga platforma, kuras uzdevums bija veicināt nevalstisko organizāciju sadarbību darbam ar imigrantu integrācijas jautājumiem.
Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Projekta "Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai" īstenošana tiek līdzfinansēta 75% no Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un 25% no valsts budžeta līdzekļiem. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".
Integrācijas projekti devuši iespēju nodrošināt regulāru atbalstu bēgļiem
29.05.2013. Biedrības “Patvērums “Drošā māja”” speciālisti informē, ka šā gada 28. maijā ar kopīgu pasākumu tika atzīmēts Eiropas Bēgļu fonda (EBF) finansēto projektu „Latvija – manas mājas” un „Valoda – ceļš uz integrāciju II” noslēgums. Tajā piedalījās bēgļi un to ģimenes, kā arī valsts un pašvaldību darbinieki un citi interesenti. Klātesošie tika iepazīstināti ar projektu rezultātiem, savos iespaidos dalījās projekta mērķa auditorija.
„Diemžēl valsts un pašvaldību iestādēm ir iespēja sniegt tikai nelielu un īstermiņa atbalstu bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu. EBF finansētie projekti dod iespēju nodrošināt regulāru sociālu, juridisku un psiholoģisku atbalstu mērķa grupai,” atzīmē Sandra Zalcmane, biedrības „Patvērums „Drošā māja”” vadītāja.
Projektā “Latvija – manas mājas” tika realizētas 14 Prasmju pilnveides programmas bēgļiem, kuru ietvaros tiem bija iespēja iegūt informāciju par Latviju un pieejamiem pakalpojumiem, sociālās drošības tīklu Latvijā, nodarbinātību, izglītību, veselības aprūpes sistēmu, nevalstiskā sektora lomu atbalsta sistēmas veidošanai bēgļiem un citām viņus interesējošām tēmām.
Paralēli tam biedrības speciālisti viesojās piecās Latvijas pašvaldībās un par bēgļu un personu ar alternatīvo statusu integrāciju Latvijā apmācīja vairāk kā 100 pašvaldību darbiniekus no Rīgas, Preiļiem, Ogres, Siguldas un Salacgrīvas.
Gita Miruškina, biedrības juriste: „Pēc semināru dalībnieku domām pašvaldības attieksme un vēlme bēgļu uzņemšanā ir neitrāla vai drīzāk negatīva. Savukārt iedzīvotāji tika nosaukta kā grupa, kurai ir visnegatīvākā attieksme pret bēgļu uzņemšanu pašvaldībā. Lielākie šķēršļi tam tika nosaukti – valsts vispārējā ekonomiskā situācija, bezdarbs, spriedze etniskajos/nacionālajos jautājumos, neinformētība par patvēruma jautājumiem. Darbiniekuprāt, attieksmes maiņu varētu sekmēt finansējuma piešķiršana katra bēgļa integrēšanas pasākumu nodrošināšanai, izglītojoši un informējoši pasākumi. Semināru dalībnieku aptaujas dati parādīja, ka sabiedrība ir atvērtāka un vērsta uz jaunu zināšanu, pieredzes apgūšanu, ja pašvaldība atrodas reģionos. Savukārt, Rīgas pašvaldības pārstāvjiem jau ir bijusi saskarsme ar šo mērķa grupu un viņi apzinās šī darba apjomu. Viņi atzina, ka jebkurš integrācijas pasākums prasa papildu finanšu līdzekļus”.
Kā viens no integrācijas stūrakmeņiem ir latviešu valodas apguve. „Lai Latvijā patvērumu saņēmušajiem bēgļiem un personām, kam piešķirts alternatīvais statuss, dotu iespēju spert soli tuvāk patstāvīgai dzīvei, šā gada septembrī ar EBF atbalstu turpinājām jau iepriekšējos gados uzsāktās valodas apmācības. Tas nozīmē, ka mērķa grupai bija iespēja turpināt iesāktās mācības pēc iepazītas metodikas pie pazīstama pedagoga. Latviešu valodas apmācību saturs tika balstīts uz mērķa grupai būtisku tēmu (piemēram, formalitāšu kārtošana) apgūšanu latviešu valodā, kā arī audzēkņu iepazīstināšanu ar Latvijas vēsturi un kultūru, lai uzlabotu iebraucēju izpratni par Latviju un atvieglotu sociālā tīklojuma attīstīšanu un iejušanos jaunajā vidē. Projekta laikā notika gan latviešu valodas, gan sarunvalodas kluba nodarbības. Klienti tika gatavoti valsts valodas eksāmenam un trīs no klientiem arī izmantoja šo iespēju un kārtoja pārbaudījumu. Kopumā apmācībās piedalījās 31 persona. Bija gan uzcītīgi klausītāji, gan mazāk uzcītīgi, bet jāuzsver viens – vēlēšanās un motivācija mācīties ir, tomēr problēmas rada motivācijas noturēšana vienlīdz augstā līmenī visā apmācību garumā,” uzsver Alvis Šķenders, projekta “Valoda – ceļš uz integrāciju II” vadītājs.
EBF projekti "Latvija - manas mājas" un „Valoda – ceļš uz integrāciju II” tika uzsākti 2012. gada 1. septembrī un noslēdzas 2013. gada 31. maijā.
Projektus (līdz)finansē Eiropas Savienība.
Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".
Vairāk foto skat. Galeijas.
Informatīvā diena Olainē paplašinājusi trešo valstu valstspiederīgo sociālo kontaktu tīklu
27.05.2013. Radošās darbnīcas, spēles, informatīvie, izglītojošie pasākumi un aktivitātes, kas veltītas trešo valstu valstspiederīgo integrācijai Latvijā – tas viss 25. maijā bija pieejams ikvienam Olaines iedzīvotājam un novada svētku apmeklētājam. Pasākumā piedalījās trešo valstu valstspiederīgie no Rīgas, Liepājas un Olaines. Šī bija jau otrā Informatīvā diena „Riču Raču”, ko projekta „Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai” ietvaros organizēja nevalstiskā organizācija “Patvērums “Drošā māja”” ar sadarbības partneriem “Sabiedriskais politikas centrs PROVIDUS”, “Baltijas Reģionālais Fonds” un Rīgas Latviešu biedrību.
„Pasākums bija ļoti sirsnīgs, jo īpaši tāpēc, ka daudzi jau bija viens otru iepazinuši un sadraudzējušies Liepājā notikušajā Informatīvajā dienā. Liels paldies biedrības pārstāvjiem, jo Olainē mums bija iespēja ne tikai saņemt konsultācijas pie dažādiem speciālistiem, nodibināt jaunus kontaktus, bet arī neformālā gaisotnē pielietot jauniegūtās latviešu valodas zināšanas un pilsētas svētku ietvaros iepazīties ar Olaini, tās iedzīvotājiem un viņu kultūrvidi,” stāsta Anna K., trešo valstu valstspiederīgā, kura uz pasākumu bija ieradusies no Rīgas.
Lai nodrošinātu trešo valstu valstspiederīgo un Latvijas sabiedrības aktīvu līdzdalību integrācijas procesā, „Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai” ietvaros tiek piedāvāta latviešu valodas un latviešu sarunvalodas mācīšanās trīs Latvijas pilsētās – Rīgā, Olainē un Liepājā. Apmācības apmeklē aptuveni 250 cilvēki.
Ludmila Ņ., kura dzīvo Olainē un Latvijā ieradusies pirms 20 gadiem no Odesas, stāsta: „Kursos valda viegla un draudzīga atmosfēra, ir patīkami doties uz mācībām. Noteikti runāju latviski daudz labāk nekā pirms tam. Ja projektā būtu iespēja turpināt mācības, esmu pārliecināta – ne tikai es, visa mūsu grupa to darītu ar lielāko prieku un pilnā sastāvā. Galu galā es gribu te dzīvot un strādāt. Domāju, ka būtu vērtīgi, ja turpinātu darboties arī latviešu sarunvalodas klubiņš – vieta, kur patīkamā, draudzīgā atmosfērā varētu runāt latviešu valodā, nebaidoties kļūdīties. Tādā klubiņā vajadzētu arī brīvprātīgos – latviešu valodas pratējus, kuri mums palīdzētu saklausīt pašu pieļautās kļūdas :)”
„Kursos viens no piesaistes momentiem ir ļoti patīkamā atmosfēra un iespēja citam ar citu kontaktēties – ikdienā taču nemaz tā nesanāk paplašināt savu paziņu loku. Valodu mēs mācījāmies, arī atceroties dažādas situācijas no bērnības, skolas laikiem – skaistas lietas, kurām visi gājuši cauri un par kurām ikdiena piemirstam... tas bija patīkami, tāda atgriešanās bērnībā un jaunībā. Var teikt, ka kursos esmu ieguvis draugus,” dalās iespaidos Boriss Ž., 45 gadus vecs, dzīvo Olainē.
Veronika K., liepājniece, Latvijā dzīvo kopš 1988. gada: „Priecājos, ka kursos pievēršamies sarunvalodai, līdz šim biju kursos apguvusi tikai gramatiku. Man patīk, droši vien tāpēc, ka ir ļoti labi skolotāji. Noderīgi, patīkami, ar labiem rezultātiem. Labprāt turpinātu mācīties, ja kursi būtu bez maksas. Uzskatu, ka valoda jāmācās pastāvīgi, ja tagad pāris mēnešus būs pauze, būs arī „atkritiens” valodā.”
Maya F., pirms gada apprecējusies ar latvieti un pārcēlusies dzīvot uz Liepāju no Singapūras: “Kursi man bija iespēja iegūt jaunu sabiedrību un, protams, sākt sistemātiski mācīties latviešu valodu. Daži liepājnieki var izskaidroties angliski, bet pārsvarā cilvēki runā latviski. Tagad es vismaz tirgū vai veikalā varu uzprasīt vienkāršas lietas latviešu valodā. Labprāt turpinātu mācīties, tas daudzkārt atvieglotu iejušanos vietējā dzīvē. Noteikti izmantošu arī materiālus, kuri tapuši MOODLE vidē”.
Īpaši pasākumi projektā notiek radošajā darbnīcā, kas paredzēta sievietēm ar bērniem, kā arī pašpalīdzības grupā „Viena otrai”.
Lai paaugstinātu trešo valstu valstspiederīgo informētības līmeni, tiek piedāvāti televīzijas raidījumi integrācijai „Veiksmīgas idejas”, kas katru svētdienu tiek translēti LTV7.
Šā gada 11. maijā Informatīvā diena noritēja Liepājā un to apmeklēja ap 100 trešo valstu valstspiederīgo ar ģimenēm no Rīgas un Olaines. Šai dienā ikviens Liepājas reģiona iedzīvotājs un pasākuma apmekētājs varēja iepazīt citu valstu kultūru, uzzināt, kādi resursi Latvijā izveidoti ārvalstnieku atbalstam, nodrošinot informāciju par Latvijā pieejamiem pakalpojumiem, kā arī saņemt dažādu speciālistu konsultācijas un piedalīties radošās darbnīcās un aktivitātēs.
Lai stiprinātu latvisko kultūrtelpu kā sabiedrību, īpaši trešo valstu valstspiederīgo saliedējošu pamatu un veicinātu viņu piederību kultūrtelpai lokālajā, nacionālajā un reģionālajā līmenī, projektā „Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai” tiek organizētas dažādas aktivitātes, kurās piedalās dažādas etniskās grupas, t.sk., trešo valstu valstspiederīgie.
Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība.
Projekta "Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai" īstenošana tiek līdzfinansēta 75% no Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un 25% no valsts budžeta līdzekļiem. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".
Vairāk foto skat. Galerijas.
Informatīvo dienu Liepājā apmeklējuši ap 100 trešo valstu valstspiederīgo ar ģimenēm
13.05.2013. Šā gada 11. maijā Liepājā noritēja biedrības „Patvērums „Drošā māja” un tās sadarbības partneru „Sabiedriskais politikas centrs PROVIDUS”, „Baltijas Reģionālais fonds” un Rīgas Latviešu biedrības organizēta informatīvā diena „Riču Raču”. Tās ietvaros ikviens Liepājas reģiona iedzīvotājs varēja iepazīt citu valstu kultūru, uzzināt, kādi resursi Latvijā izveidoti ārvalstnieku atbalstam, nodrošinot informāciju par Latvijā pieejamiem pakalpojumiem, kā arī saņemt dažādu speciālistu konsultācijas un piedalīties radošās darbnīcās un aktivitātēs.
Pasākumu apmeklēt no Rīgas un Olaines bija ieradušies ap 100 trešo valstu valstspiederīgo ar ģimenēm, kuri jau kopš janvāra projektā „Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai” apgūst latviešu valodu un sarunvalodu.
„Sniegtās iespējas formāli apgūt Latvijas valsts valodu, kā arī viesoties Latvijas pilsētās, kur var nekautrēties un sarunāties latviski, izpelnījās lielāko popularitāti pasākuma apmeklētāju vidū. Biedrības brīvprātīgie īpaši šim pasākumam bija sagatavojuši arī aktivitātes bērniem, kurās mazākajiem dalībniekiem bija iespēja izpausties, mākslinieku vadībā veidojot savus mākslas darbus. Vairāki no dalībniekiem atzina, ka notikums bija ļoti vienojošs, neesot jutuši īpašas kultūratšķirības starp tautībām. Šo iespaidu pastiprināja arī spēle „Riču Raču”, kurā piedalījās pasākuma apmeklētāji. Ir liels prieks par izdevušos pasākumu, tomēr vislielāko gandarījumu sagādāja iespēja tieši un individuāli sadarboties ar to mūsu sabiedrības daļu, kas šeit ieradusies no citām valstīm un redzēt, ka dienas beigās neatkarīgi no izcelsmes, vecuma, nodarbošanās vai ikdienas problēmām visi mājās atgriezušies tīkami saguruši un ar smaidu sejā, sakot "paldies!" latviešu valodā,” atzīst Reinis Grāvītis, biedrības „Patvērums „Drošā māja”” brīvprātīgo koordinators.
25. maijā Olaines novada svētku ietvaros Informatīvā diena „Riču Raču” tiks rīkota Olainē. Pasākuma programmu skat. šeit.
Lai stiprinātu latvisko kultūrtelpu kā sabiedrību, īpaši trešo valstu valstspiederīgo saliedējošu pamatu un veicinātu viņu piederību kultūrtelpai lokālajā, nacionālajā un reģionālajā līmenī, projektā „Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai” tiek organizētas dažādas aktivitātes, kurās piedalās dažādas etniskās grupas, t.sk., trešo valstu valstspiederīgie. Vairāk informācijas skat. Integrācijas projekti.
Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība.
Projekta "Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai" īstenošana tiek līdzfinansēta 75% no Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un 25% no valsts budžeta līdzekļiem.
Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".
Projekta ietvaros tiek risināti sociālie un juridiskie jautājumi
27.03.2013. „Patvērums „Drošā māja”” speciālisti - sociālie darbinieki un juristi no pērnā gada 19. decembrī uzsāktā projekta „Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai” sākuma snieguši vairāk nekā simts konsultācijas par sociāliem un juridiskiem jautājumiem. „Darbs, izglītība, veselības aprūpe un sociālais nodrošinājums, izpratne par šo sistēmu darbību ir pamatu pamats, lai iebraucējs varētu iekļauties Latvijas sabiedrībā. Projekta ietvaros cenšamies nodrošināt atbildes uz visiem uzdotajiem jautājumiem,” atzīmē sociālā darbiniece Anita Ūdre.
Sniedzot atbildes uz trešo valstu valstspiederīgo jautājumiem, speciālisti lielākoties izmanto savu iepriekšējo pieredzi, kas iegūta, vairāku gadu garumā, nodrošinot profesionālu atbalstu iebraucējiem, papildus aktuālāko informāciju iegūst interneta resursos un kontaktējas ar atbildīgajām ministrijām vai valsts un pašvaldību institūcijām.
Juriste Gita Miruškina: „Kopš projekta uzsākšanas lielākais konsultāciju īpatsvars ir par darba tiesībām un nodarbinātību. Lielākoties klienti tiek konsultēti jautājumos par darba meklēšanu, darba attiecībām un to nodibināšanu, kā arī par iespējamo valsts atbalstu bezdarba gadījumā. Ģimenes tiesību jautājumos sniegtas konsultācijas par laulības noslēgšanu, paternitātes noteikšanu, radniecību, laulāto līgumiskajām mantiskajām attiecībām, laulāto personiskajām tiesībām. Uzturēšanās un ieceļošanas jomā konsultācijas sniegtas par ģimenes apvienošanu un vecāku un/vai māsu, brāļu ieceļošanu Latvijā. Klienti interesējas par administratīvo procesu valsts un pašvaldību iestādēs. Šie jautājumi ir aktuāli (darba, ģimenes, administratīvie), jo klienta izcelsmes valstī iepriekš minēto jautājumu tiesiskais regulējums atšķiras no Latvijas regulējuma”.
„Juridiskie jautājumi, par kuriem interesējas trešo valstu valstspiederīgie, ir dažādi,” secināja arī projekta jurists Alvis Šķenders, kurš sniedz atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar uzturēšanās statusa noteikšanu Latvijas Republikā, uzturēšanās atļauju noformēšanas procesiem, iesniedzamiem dokumenti, valsts nodevu apmēru, īpašuma iegādi Latvijā, lai saņemtu uzturēšanās atļauju. „Klienti uzdod jautājumus arī par kreditēšanu, t.sk., par ātrajiem kredītiem un parādnieku sarakstiem. Aktuāli ir komerctiesību jautājumi - firmu dibināšana, darbības izbeigšana, likvidācija, grāmatvedības jautājumi, jautājumi par biedrībām, kas apsaimniekotu kopīpašumu, biedrību reģistrācija, atteikšanās no iepriekšējā apsaimniekotāja”.
Pie sociālajiem darbiniekiem projekta mērķa grupa visbiežāk ir interesējusies par par iespējām Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā saņemt bērna pabalstus, pensijas, kā arī sociālo palīdzību no pašvaldības. Aktuāli ir jautājumi par veselības aprūpi un iespējām saņemt valsts garantēto veselības aprūpi, neatliekamo palīdzību. Lauma Jēgere: „Jautājumi ir praktiskas dabas – bieži vien palīdzam atrast nepieciešamās institūcijas, kas atbild par konkrētu kompetenci. Piemēram, Ceļu satiksmes drošības direkcija – klienti vēlas uzzināt, kā samainīt savā mītnes valstī iegūtās autovadītāju apliecības uz Eiropas Savienības apliecībām. Jaunajiem vecākiem aktuāls jautājums ir bērnu iekārtošana bērnudārzā. Liela interese ir par iespējām bez maksas apgūt latviešu valodu. Šie jautājumi ir svarīgi, lai cilvēks justos līdzsvarots gan privātajā, gan sociālajā dzīvē ”.
Lai nodrošinātu trešo valstu valstspiederīgo un Latvijas sabiedrības aktīvu līdzdalību integrācijas procesā, projekta ietvaros tiek piedāvāta latviešu valodas un latviešu sarunvalodas mācīšanās trīs Latvijas pilsētās – Rīgā, Olainē un Liepājā. Apmācības šobrīd apmeklē aptuveni 250 cilvēki.
Īpaši pasākumi projektā notiek radošajā darbnīcā, kas paredzēta sievietēm ar bērniem, kā arī pašpalīdzības grupā „Viena otrai”.
Lai paaugstinātu trešo valstu valstspiederīgo informētības līmeni, tiek piedāvāti televīzijas raidījumi integrācijai „Veiksmīgas idejas”, kas katru svētdienu tiek translēti LTV7.
Projekta brīvprātīgie no Rīgas, Olaines un Liepājas februārī un martā trīs apmācībās ieguvuši zināšanas un prasmes par komandas saliedēšanu, brīvprātīgo darbu un toleranci, konfliktu un laika menedžmentu. Apmācības vadīja profesionāli jauniešu apmācītāji no organizācijas Brīvprātīgais.lv. Ieskatu apmācībās var iegūt šeit.
Lai veicinātu ciešāku sadarbību starp nevalstiskajām organizācijām (NVO), kas strādā imigrantu integrācijas jomā, martā notikusi arī pirmā NVO dialoga platformas tikšanās, ko organizēja Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS.
Plānots, ka sākot no aprīļa, projekta „Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai” ietvaros tiks organizētas informatīvās dienas reģionos, veidots vizuālais materiāls par kopīgo starp kultūrām.
„Patvērums „Drošā māja”” iesaistot sadarbības partneri – biedrību „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” un nodibinājumu „Baltijas Reģionālais fonds”, uzsākusi jaunu atbalsta projektu „Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai”*. Tā mērķis ir attīstīt un pilnveidot daudzpusīgas un Trešo valstu valstspiederīgajiem pieejamas atbalsta, adaptācijas un integrācijas iespējas, kā arī iesaistīt un izglītot Latvijas sabiedrību. Projekta norises laiks: 2012. gada 19. decembris – 2013. gada 30. jūnijs.
Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība.
Projekta "Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai" īstenošana tiek līdzfinansēta 75% no Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un 25% no valsts budžeta līdzekļiem.
Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".
Trešo valstu valstspiederīgos aicina piedalīties integrācijas pasākumos
11.01.2013. Lai attīstītu un pilnveidotu daudzpusīgas un Trešo valstu valstspiederīgajiem pieejamas atbalsta, adaptācijas un integrācijas iespējas, biedrība „Patvērums „Drošā māja””, iesaistot sadarbības partneri biedrību "Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS" un nodibinājumu „Baltijas Reģionālais fonds”, 2012. gada decembrī uzsākusi jaunu atbalsta projektu "Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai". Projekta norises laiks: 2012. gada 19. decembris – 2013. gada 30. jūnijs.
Projekta ietvaros Trešo valstu valstspiederīgajiem tiek piedāvātas šādas apmācības un aktivitātes:
- Latviešu valodas un latviešu sarunvalodas kursi. Mācības tiks organizētas trīs Latvijas pilsētās - Rīgā, Olainē un Liepājā. Plānotais kursu ilgums – seši mēneši. Valodas apgūšana notiks arī Moodle vidē, kas ir speciāli organizēts mācību kurss e-studiju formā, kurā izmantoti dažāda veida (teksts, audio/video u.c.) elektroniskie mācību līdzekļi, komunikācijas un pašpārbaudes iespējas, kas pieejamas, izmantojot internetu.
- Iespēja saņemt sociālo darbinieku un juristu konsultācijas un praktisku atbalstu dažādu sadzīves jautājumu risināšanā, t.sk. sadarbība starp veselības aprūpes, pirmsskolas un obligātās izglītības iestādēm un klientiem, palīdzība tiesvedībā, nodarbinātības jautājumi, migrācijas jautājumi, biznesa uzsākšanas jautājumi, izglītības dokumentu legalizācija un atzīšana, citi jautājumi.
- Atbalsta pasākumi īpašām trešo valstu valstspiederīgo grupām – sievietēm un bērniem. Aktivitāšu ietvaros plānoti tematiskie, praktiskie nodarbību cikli bērniem kopā ar vecākiem, kuru laikā katru nedēļu tiks organizētas tematiskas praktiskās ēdienu gatavošanas nodarbības. Programmas mērķis ir veidot atbalsta resursu trešo valstu valstspiederīgajām-māmiņām ar maziem bērniem, kura ietvaros, izmantojot interaktīvu pasniegšanas veidu, tiek veicināta aktīva bērna un mātes sadarbība, iesaistīšanās un neformāla latviešu valodas apguve.
- Līdzdarbojoties pašpalīdzības grupā „Viena otrai”, trešo valstu valstspiederīgo sievietēm tiks piedāvāta iespēja tikties gan ar citām trešo valstu valstspiederīgajām, kas piedalās projektā, gan arī ar latviešu sievietēm, tādējādi veicinot imigrantu sieviešu socializāciju un vēlmi aktīvi līdzdarboties.
- Informatīvās dienas „Riču Raču” Liepājā un Olainē. Aktivitātēs piedalīsies latviešu valodas kursu, latviešu sarunvalodas kluba apmeklētāji no visām projekta norises vietām, bērnu un vecāku radošās darbnīcas un māmiņu pašpalīdzības grupas dalībnieces, kas reģionālo informatīvo dienu ietvaros satiksies ar citu pilsētu iedzīvotājiem-trešo valstu valstspiederīgajiem, kopīgi piedalīsies brīvprātīgo un Rīgas Latviešu biedrības organizētajos Sprīdīša skolas veidotos pasākumos.
- Iesaistīšanās brīvprātīgo aktivitātēs. Lai plānotu projekta aktivitāšu ilgtspēju un veidotu plašu atbalsta tīklu trešo valstu valstspiederīgajiem Rīgā, Liepājā un Olainē, sadarbībā ar organizāciju brīvprātīgais.lv tiks attīstīta brīvprātīgo kustība atbalsta nodrošināšanai trešo valstu valstspiederīgajiem, iesaistot brīvprātīgo aktivitātēs arī pašu projekta tiešo mērķa grupu.
! Tuvāko aktivitāšu norises datumi:
16. janvāris plkst. 12:00 - „Atbalsta pasākumi īpašām trešo valstu valstspiederīgo grupām – sievietēm un bērniem”
Adrese: Rīga, Brīvības iela 204, Tupperware birojā
21. janvāris plkst. 17:00 - „Latviešu valodas kursi” pirmā nodarbība
Adrese: Rīga, Lāčplēša iela 41, 2. korpuss (4. stāvā)
21. janvāris plkst. 20:00 - "Latviešu valodas kursi" pirmā nodarbība
Adrese: Olaine, Zemgales iela 31, Pieaugušo izglītības centrs telpās
29. janvāris plkst. 17:00 - "Latviešu valodas kursi" pirmā nodarbība
Adrese, Liepāja, Lielā iela 14, Liepājas Universitātes telpās
Papildu informācijas iegūšana un pieteikumu dalībai projekta aktivitātēs reģistrēšana:
Biedrība „Patvērums „Drošā māja””
Kontaktpersona: Gunta Vīksne
Tālrunis: (+371) 67898343, (+371) 29180450
E-pasts: drosa.maja@apollo.lv
Adrese: Rīga, Lāčplēša iela 41, 2.korpuss
Jau kopš 2009.gada biedrība realizējusi tādus projektus kā „Multidisciplinārā atbalsta sistēma trešo valstu valstspiederīgajiem”, „Pašvaldību, biedrību un nodibinājumu sociālo darbinieku kompetences uzlabošana darbam ar trešo valstu valstspiederīgajiem” (2011.g.), ”Tikšanās telpa” (2009.). To mērķis bija nodrošināt resursu centra imigrantiem darbību, organizēt un sniegt praktisku palīdzību bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, tai skaitā latviešu valodas apgūšanu, sniegt sociālpsiholoģiskos un adaptācijas pakalpojumus, piedāvājot juristu, sociālo darbinieku un citu speciālistu konsultācijas, izstrādāt informatīvos materiālus un aktualizēt un veicināt sabiedrības izpratni par imigrantu integrāciju.
Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība.
Projekta "Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai" īstenošana tiek līdzfinansēta 75% no Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un 25% no valsts budžeta līdzekļiem.
Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".
Paziņojums medijiem
Uzsākts projekts Trešo valstu valstspiederīgo atbalstam un integrācijai
Rīga, 19.12.2012. Biedrība „Patvērums „Drošā māja””, iesaistot sadarbības partneri – biedrību „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” un nodibinājumu „Baltijas Reģionālais fonds”, uzsākusi jaunu atbalsta projektu „Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai”*. Tā mērķis ir attīstīt un pilnveidot daudzpusīgas un Trešo valstu valstspiederīgajiem pieejamas atbalsta, adaptācijas un integrācijas iespējas, kā arī iesaistīt un izglītot Latvijas sabiedrību. Projekta norises laiks: 2012. gada 19. decembris – 2013. gada 30. jūnijs.
Lai nodrošinātu trešo valstu valstspiederīgo un Latvijas sabiedrības aktīvu līdzdalību integrācijas procesā, projekta ietvaros ar dažādu metožu pielietošanu tiks piedāvāta latviešu valodas un latviešu sarunvalodas mācīšanās, mācību kursiem piesaistot aktīvus Latvijā dzīvojošus brīvprātīgos. Plānots, ka apmācības notiks Moodle vidē, tiks vizualizēti interneta resursi integrācijai, sniegti sociālo darbinieku un juristu pakalpojumi. Īpaši pasākumi plānoti sievietēm ar bērniem radošajā darbnīcā un pašpalīdzības grupā. Lai paaugstinātu trešo valstu valstspiederīgo informētības līmeni, tiks piedāvāti televīzijas raidījumi integrācijai, organizētas informatīvās dienas reģionos, veidots vizuālais materiāls par kopīgo starp kultūrām. Projektā tiks iesaistīti brīvprātīgie un izveidota dialoga platforma starp institūcijām.
Jau kopš 2009. gada biedrība realizējusi dažādus projektus**, kuru mērķis ir nodrošināt resursu centra imigrantiem darbību, tai skaitā latviešu valodas apgūšanu, sniegt sociālpsiholoģiskos un adaptācijas pakalpojumus, piedāvājot juristu, sociālo darbinieku un citu speciālistu konsultācijas, izstrādāt informatīvos materiālus un aktualizēt un veicināt sabiedrības izpratni par imigrantu tematiku.
*Projektā plānotās aktivitātes atbilst vairākiem politikas plānošanas dokumentā „Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012. – 2018.gadam”
**„Multidisciplinārā atbalsta sistēma trešo valstu valstspiederīgajiem”, „Pašvaldību, biedrību un nodibinājumu sociālo darbinieku kompetences uzlabošana darbam ar trešo valstu valstspiederīgajiem” (2011.g.), ” Tikšanās telpa” (2009.).
Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība.
Projekta "Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai" īstenošana tiek līdzfinansēta 75% no Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un 25% no valsts budžeta līdzekļiem.
Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".
|
|
 |
 |
|
LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU EMIGRĀCIJA PALIELINA FIKTĪVO LAULĪBU UN PIESPIEDU DARBA GADĪJUMU SKAITU
Rīga, 22.08.12. Ņemot vērā Latvijas sociāli ekonomisko situāciju, cilvēki meklē dažādas peļņas iespējas ārzemēs. Tā rezultātā turpina pieaugt cilvēku tirdzniecības upuru skaits. Pēc biedrības „Patvērums „Drošā māja””, kas ir vienīgā organizācija, kura no 2007. gada sniedz valsts apmaksātos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēku tirdzniecības upuriem, apkopotajiem datiem - cietušo skaits šā gada septiņos mēnešos jau ir pārsniedzis gadījumu skaitu, kas tika reģistrēts pērn visa gada garumā. Kā galvenās cilvēku tirdzniecības formas tiek identificētas - fiktīvo laulību slēgšana ar Trešo valstu valstspiederīgajiem, darba ekspluatācijas gadījumi un seksuālā izmantošana.
Sandra Zalcmane, „Patvērums „Drošā māja”” vadītāja: „Ja 2011. gadā 12 mēnešu laikā tika reģistrēti 57 cilvēku tirdzniecības gadījumi, tad 2012. gada pirmajos 7 mēnešos fiksēti jau 64 gadījumi, kad biedrības speciālisti iedzīvotājiem snieguši konsultācijas gan telefoniski, elektroniski, gan klātienē. No visām reģistrētajām konsultācijām 66% bijušas par fiktīvajām laulībām un 6% par seksuālas ekspluatācijas gadījumiem. 23% sastāda prevences nodrošināšana potenciālajos cilvēku tirdzniecības gadījumos. Ir skumji atzīt, ka pieaug darba ekspluatācijas gadījumu skaits, kas identificēts ārzemēs un procentuāli tas sastāda 5%”.
Salīdzinot ar 2011. gadu ir mainījies cietušo profils. Šogad gadījumu, kad jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem kļuvuši par cilvēku tirdzniecības upuriem, skaits pieaudzis par 14%, kopā sastādot 57% no visiem gadījumiem. Vecuma grupa no 26 līdz 30 gadiem – 22%, 41 līdz 50 gadiem sastāda 7%, un, savukārt, no 51-60 ir 14%. 77% ir vidusskolas vai augstākā izglītība. Šogad visbiežāk cilvēku tirdzniecības gadījumi reģistrēti Īrijā (57%), Anglijā (15%), Vācijā (14%), Beļģijā (7%), Šveicē (7%). Latvijas teritorijā šogad nav reģistrēti cilvēku tirdzniecības gadījumi.
Šī gada valsts apmaksātās sociālās rehabilitācijas programmas ietvaros biedrība palīdzību sniegusi jau 15 cilvēku tirdzniecībā cietušām personām. Ņemot vērā tendenci upuru skaitam pieaugt, valsts ir dubultojusi finansu resursus upuru rehabilitācijai.
Biedrības statistika liecina, ka galvenokārt par cietušajiem ziņo Latvijas vēstniecības ārvalstīs, kā arī dažādas ārvalstu nevalstiskās organizācijas, Eiropols (Eiropas Policijas birojs) un citas. Tikai ļoti neliels skaits personu pēc palīdzības vēršas pašas vai par tām ziņo tuvinieki vai draugi.
.
Vija Buša, LR vēstniecības Īrijā padomniece: „Nepārtrauktā fiktīvo līgavu plūsma uz Īriju jau sešu gadu garumā liecina, ka preventīvajam darbam Latvijā vēl aizvien tiek pievērsts pārāk maz uzmanības. Arī vēstniecības rīcībā esošā informācija par darba apstākļiem Īrijā, kādos tiek nodarbināti daudzi Latvijas valstspiederīgie, īpaši sezonas darbos, norāda, ka personas darba spējīgā vecumā Latvijā nav pietiekami informētas par darba tiesībām Īrijā. Cilvēki nepietiekami pārvalda angļu valodu, lai stātos darba attiecībās ārvalstīs. Pagājušajā gadā vēstniecībā Īrijā tika sniegta palīdzība 89 potenciālajiem cilvēku tirdzniecības upuriem, bet šajā gadā līdz augustam palīdzība sniegta 54 gadījumos. Liela daļa palīdzības tika sniegta fiktīvās laulībās iesaistītām personām, kuru vidējais vecums pēdējos gados nepārsniedz 20 gadus. Vēstniecībā konstatēts, ka laika periodā no 2010. gada oktobra līdz šā gada 15. augustam saistībā ar fiktīvām laulībām Īrijā ieradušās 80 jaunietes, kuras dzimušas 1991. gadā vai jaunākas – daudzas no tām mazizglītotas un sociāli neaizsargātas”.
Sandis Barks, Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta Politikas plānošanas nodaļas vecākais referents: „Runājot par piespiedu darbu, 2011. gada beigās Iekšlietu ministrija un Valsts policija sadarbībā ar Valsts darba inspekciju un biedrību „Patvērums „Drošā māja”” ir izstrādājusi Cilvēku tirdzniecības darba ekspluatācijas nolūkā identificēšanas vadlīnijas, kas var sniegt atbalstu iespējamo cilvēku tirdzniecības gadījumu piespiedu darba nolūkā konstatēšanā un izmeklēšanā. Būtiskākās pazīmes kā atšķirt piespiedu darbu no darba tiesisko attiecību strīdiem, ir vardarbība vai vardarbības piedraudējums personai. Proti, piespiedu darba gadījumā persona tiek piespiesta veikt darbu vai sniegt pakalpojumus pret viņas gribu, lietojot vardarbību, draudus, viltu, kā arī, izmantojot personas atkarību no vainīgā vai bezpalīdzības stāvokli. Attiecīgi darba tiesisko attiecību strīdos nepastāv vardarbības, bet ir darba devēja un darba ņēmēja tiesiska rakstura konflikts.
Pašlaik Latvijas tiesvedībā atrodas tikai viens kriminālprocess par nepilngadīgo personu modeļu darba ekspluatāciju Itālijā. Jāatzīmē, ka pašreiz Latvijas teritorijā vēl nav konstatēts neviens cilvēku tirdzniecības darba ekspluatācijas nolūkā gadījums, kas atbilstu Krimināllikuma 1541.pantam „Cilvēku tirdzniecība”. Vienlaikus 2011. gadā tika saņemts un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izskatīts 31 iesniegumspar iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem darbā iekārtošanas jomā. Uzsākti 11 kriminālprocesi, kas saistīti ar iespējamo krāpšanos darbā iekārtošanas jomā, pieņemti 4 lēmumi par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, veiktas 11 pārbaudes darbā iekārtošanas uzņēmumos. Cilvēku tirdzniecības gadījumi nav konstatēti. Pagājušajā gadā sociālās rehabilitācijas pakalpojumi sniegti divām personām, kas cietušas no darba ekspluatācijas ārvalstīs, taču cietušās personas nav lūgušas palīdzību šo valstu kompetentajās institūcijās vai organizācijās. Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi arī preventīvo pasākumu sarakstu, kurus ņemot vērā, persona var samazināt risku kļūt par piespiedu darba upuri ārzemēs”.
Ivonna Deisone, Nodarbinātības valsts aģentūras Pakalpojumu departamenta Attīstības nodaļas EURES (Eiropas Nodarbinātības dienests) menedžere: „EURES funkcija ir sniegt informatīvu atbalstu darba meklētājiem, kas meklē darbu Eiropas Savienībā (ES), Eiropas Ekonomiskajā zonā (EEZ) un Šveicē. Mūsu pakalpojumi vērsti, lai izglītotu darba ņēmējus. Visbiežāk uzdotie jautājumi mūsu konsultantiem ir par brīvajām vakancēm. Iedzīvotāji interesējas, kādus informācijas avotus izmantot, lai uzzinātu par iespējām strādāt ārvalstīs, kā pieteikties darbā, kādās profesijās un kurās valstīs visvairāk nepieciešami darbinieki. Tāpat ir jautājumi par darba likumdošanas jautājumiem - darba laiku, darbinieka tiesībām, atalgojumu, kā arī par dažādām reģistrācijas procedūrām – vai nepieciešama darba atļauja darbam ārzemēs, kā to iegūt, kā reģistrēt dzīvesvietu, kā un kur saņemt sociālās apdrošināšanas numuru, uzturēšanās atļauju. Protams, aktuālas tēmas ir arī nodokļu un sociālās nodrošināšanas sistēmas, bezdarbnieka pabalsta eksports, pensiju sistēma, kā arī pašnodarbinātās personas statusa iegūšana. Vislielākais individuālo konsultāciju skaits ir par darbu Lielbritānijā, Vācijā, Norvēģijā, Somijā. Visizplatītākās nozares ir lauksaimniecība, apstrādes rūpniecība, izmitināšana, ēdināšana un būvniecība. Personām, kuras plāno doties peļņā ārpus Latvijas, būtu svarīgi iegūt papildu informāciju pie mūsu konsultantiem, lai lēmuma pieņemšana par došanos strādāt uz ES/EEZ un Šveici būtu izsvērta un pamatota. Tādējādi cilvēks nodrošina sev maksimāli daudz informācijas par to valsti, uz kuru dodas. Aicinām ikvienu, kuri dodas strādāt ārpus Latvijas, izmantot EURES informācijas tīkla palīdzību!”
Lai brīdinātu iedzīvotājus par cilvēku tirdzniecības iespējamajiem riskiem, biedrība „Patvērums „Drošā māja”” uzsāk informatīvo kampaņu „Pārdota brīvība”. Tās mērķis ir mazināt arvien pieaugošo cilvēku tirdzniecību un sniegt konsultācijas iedzīvotājiem par cilvēku tirdzniecības riskiem, iesaistot jautājuma risināšanā arī vairākas pašvaldības.
„Lai gan par cilvēku tirdzniecību un tās dažādajām formām tiek runāts ļoti plaši, cilvēku tirdzniecības upuru skaits nemazinās. Mēs meklējam dažādus ceļus, kā uzrunāt sabiedrību. Mēs meklējam vietas, kurās cilvēki savu uzmanību var veltīt, lai iepazītos ar informāciju par cilvēku tirdzniecību. Salīdzinājumā ar iepriekšējo informatīvo kampaņu*, kurā pievērsām šai problemātikai uzmanību ar īslaicīgu līgavu parādi, šoreiz ar mūsu sadarbības partneru – Philip Morris Internationalun EuroAWK atbalstu, plānojam sabiedrību uzrunāt ar vides reklāmas palīdzību piecās lielākajās Latvijas pilsētās – Rīgā, Valmierā, Liepājā, Daugavpilī un Rēzeknē. Ļoti ceram uz sabiedrības iesaistīšanos palīdzības sniegšanā, brīdinot savus tuviniekus un galvenais – neklusējot par tādiem gadījumiem. Aicinām ikvienu sabiedrības locekli iesaistīties problēmas mazināšanā, informējot, kur var saņemt papildus informāciju, atturot līdzcilvēkus pārsteidzīgi pieņemt lēmumus, pievēršot uzmanību cilvēku tirdzniecības riskiem,” informē S. Zalcmane.
*Jau kopš 2009. gada biedrība „Patvērums „Drošā māja”” regulāri rīko sabiedrības informēšanas kampaņas „Fiktīvas laulības – slazds!”, kuru galvenais mērķis ir informēt un piesaistīt sabiedrības uzmanību cilvēku tirdzniecības problēmai.
 |
|
|
NOSLĒDZIES PROJEKTS, KURA IETVAROS SEŠAS PAŠVALDĪBAS PAPILDINĀJA ZINĀŠANAS PAR BĒGĻU INTEGRĀCIJU LATVIJĀ
Rīga, 30.06.2011. Nevalstiskā organizācija „Patvērums „Drošā māja””, kas aktualizē sociālās jomas problemātiku sabiedrībā, darbojas kā aktīva citu NVO, valsts un pašvaldību partnere, informē, ka noslēgušās Eiropas Bēgļu fonda (EBF) projekta „Es palieku Latvijā!” un Sorosa fonda Latvijā projekta „Palīdzi man palikt Latvijā!” aktivitātes. 2010. gada decembrī uzsāktā projekta mērķis bija veicināt bēgļu un personu ar alternatīvo statusu adaptāciju un iekļaušanos Latvijas sabiedrībā. Projekta ietvaros bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, septiņus mēnešus tika sniegts medicīnisks, psiholoģisks, juridisks un materiāls atbalsts.
Lai sniegtu palīdzību, mērķa grupas pārstāvjiem uzsākot neatkarīgu un pastāvīgu dzīvi Latvijā, projekta ietvaros septiņu mēnešu laikā sešās Latvijas pašvaldībās - Rīgā, Talsos, Jelgavā, Cēsīs, Krāslavā, Daugavpilī – biedrība organizēja izglītojošus seminārus saistībā ar bēgļu un personu ar alternatīvo statusu integrāciju Latvijā.
Alvis Šķenders, biedrības „Patvērums „Drošā māja”” pārstāvis: „Bēgļu integrācijai ir nepieciešama kompleksa pieeja, kam jāskar visi integrācijas aspekti - valsts valodas apguve, psiholoģiskais atbalsts, nodarbinātība, mājoklis. Bez šādas kompleksas pieejas integrācija ir tikai fragmentāra un bez ilgtermiņa perspektīvas. Pašvaldībām ir ierobežots sociālais budžets, un bēgļu uzņemšanai būtu nepieciešams speciāls finansējums. Valsts politikas līmenī bēgļu integrācija praktiski nav skarta, un pašlaik tā notiek tikai projektu veidā (pamatā no Eiropas Bēgļu fonda finansējuma).”
Pēc Pilsonības un migrācijas pārvaldes sniegtajiem datiem, kopumā šogad Latvijā patvērumu lūgušas jau 70 personas, vienai personai piešķirts bēgļa, bet vēl sešām - alternatīvais statuss. Salīdzinājumam: kopumā no 1998. gada Latvijā patvērumu ir lūgušas 437 personas, no tām 30 personām piešķirts bēgļa statuss un 51 persona saņēmusi alternatīvo statusu. Pērn Latvija uzņēma arī piecas nepilngadīgas personas, kuras Latvijā ieradās bez pieaugušo pavadības.
Bēgļu integrācija Latvijas Republikai ir ne tikai suverēnas valsts starptautiskās saistības, bet arī Eiropas Savienības dalībvalsts pienākums.
Projektu finansē Eiropas Savienība ar Latvijas valsts un biedrības „Patvērums „Drošā māja”” līdzfinansējumu.
PROJEKTA LAIKĀ DAŽĀDU SPECIĀLISTU KONSULTĀCIJAS IZMANTOJUŠAS PERSONAS NO KRIEVIJAS, BALTKRIEVIJAS, UKRAINAS,
ARMĒNIJAS UN INDIJAS
Rīga, 30.06.2010. Biedrība „Patvērums „Drošā māja”” informē, ka noslēdzies projekts „Multidisciplinārā atbalsta sistēma trešo valstu valstspiederīgajiem”, ko finansēja Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds (EIF). Šī projekta mērķis bija veicināt trešo valstu valstspiederīgo* līdzdalību pilsoniskās sabiedrības attīstībā un interešu pārstāvībā, attīstīt šīs mērķa grupas latviešu valodas prasmes un uzlabot sociālos pakalpojumus, tādējādi paaugstinot viņu iespējas veiksmīgi integrēties Latvijas sabiedrībā. Projekta ietvaros trešo valstu valstspiederīgajiem bija iespēja bezmaksas izmantot sociālā darbinieka, jurista, psihologa, kā arī e-konsultanta pakalpojumus, kā arī apgūt latviešu valodu. Projekta realizācija notika no 2011. gada marta līdz 2011. gada jūnijam.
Projektā piedāvātos speciālistu pakalpojumus izmantojuši pārstāvji no Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Armēnijas, Indijas.
„Faktiski pēc likumdošanas, personām ar termiņuzturēšanās atļauju Latvijā nav iespējams saņemt sociālā darbinieka konsultāciju. Projekta nodrošinātais sociālais pakalpojums - sociālā darbinieka konsultācijas un atbalsts deva iespēju projekta dalībniekiem saņemt nepieciešamo informāciju un veiksmīgi atrisināt savas problēmas, kas, savukārt, palīdzēja viņu integrācijai Latvijas sabiedrībā.
Galvenie jautājumi, kas man projekta laikā tika uzdoti - kādos sociālos dienestos var griezties, kādu palīdzību no tiem var saņemt, vai ar Nodarbinātības valsts aģentūras palīdzību ir iespējams atrast darbu, vai iespējams mācīties latviešu valodas kursos. Tāpat bija liela interese par veselības aprūpi – vai ir iespēja reģistrēties pie ģimenes ārsta, kādus pakalpojumus apmaksā valsts, kā iespējams nokārtot invaliditāti, vai sarežģītu slimību gadījums ir iespējama medikamentu kompensācija,” Anita Ūdre, sociālais darbinieks.
Biedrības juristi norāda, ka „Multidisciplinārā atbalsta sistēma trešo valstu valstspiederīgajiem” ietvaros tika sniegtas konsultācijas par juridiskajiem jautājumiem, piemēram, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšana, pilsonības iegūšana; civiltiesiskais aspekts - izīrētāja un īrnieka attiecības; administratīvais process valsts iestādēs. Tā kā trešo valstu valstspiederīgie vēlas aktīvi iesaistīties pilsoniskas sabiedrības aktivitātēs, esot bijusi interese par nevalstisko organizāciju (biedrību) darbības principiem, finansējuma avotiem un dibināšanas iespējām un kārtību.
Gunta Vīksna, projekta vadītāja: „Uzskatu, ka projekta mērķi ir sasniegti – projekta mērķa auditorija aktīvi izmantoja projektā piedāvātās konsultācijas. Tāpat arī 30 personas četrus mēnešus apguva latviešu valodu – apmeklējot gan speciālus kursus, gan arī sarunvalodas klubiņu. Liels prieks, ka lielākā daļa tiešām ir sākusi runāt latviski un, kā paši atzīst – tas ļoti atvieglo viņu ikdienas dzīvi. Protams, žēl, ka projekta laiks ir tiks īss, jo cilvēki labprāt turpinātu gan izmantot tik nepieciešamās konsultācijas, gan arī turpināt apgūt un papildināt valodas prasmes.”
Projekta laikā tika izstrādāta arī speciāla latviešu sarunvalodas burtnīca, kura būs palīgs trešo valstu valstspiederīgajiem latviešu valodas lietošanai un sarunvalodas apguvei.
Projekta „Multidisciplinārā atbalsta sistēma trešo valstu valstspiederīgajiem” īstenošana (granta līgums Nr. IF/2009/1.1./11) tiek līdzfinansēts 75% no Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un 25% no valsts budžeta līdzekļiem.
Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"”.
*Trešo valstu valstspiederīgie ir to valstu, kuras ir ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas, pilsoņi, un kuri legāli uzturas Latvijas teritorijā.
„PATVĒRUMS „DROŠĀ MĀJA””: PROJEKTA IETVAROS APMĀCĪTI 62 SOCIĀLIE DARBINIEKI NO VIDZEMES, LATGALES UN RĪGAS
Rīga, 30.06.2011. Biedrība „Patvērums „Drošā māja”” Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda (EIF) projekta „Pašvaldību, biedrību un nodibinājumu sociālo darbinieku kompetences uzlabošana darbam ar trešo valstu valstspiederīgajiem” ietvaros no šā gada marta līdz jūnijam apmācījusi 62 sociālos darbiniekus no Vidzemes, Latgales reģiona un Rīgas. Speciāli rīkotos semināros speciālisti ieguvuši padziļinātas zināšanas par imigrācijas jautājumiem un starpkultūru komunikāciju.
Gita Miruškina, biedrības „Patvērums „Drošā māja”” pārstāve: „Izmantojot projekta piedāvāto iespēju iegūt un papildināt zināšanas, nozares speciālisti ieguvuši padziļinātas zināšanas par kultūratšķirībām, sterotipiem, sociālo darbu ar citu kultūru pārstāvjiem, par speciālistu iekšējiem resursiem, lai spētu strādāt ar tik atšķirīgām personām. Projekta ietvaros speciālisti apguva ļoti plašu materiālu par imigrāciju un ar to saistītiem jautājumiem. Visi semināri tika ļoti augstu novērtēti gan sniegto zināšanu dēļ, gan arī pateicoties labai organizatoriskajai pusei. Kā uzsvēra semināra dalībnieki - aspekti, kas patika visvairāk - pēc semināra radusies kopības izjūta, kā arī sajūta, ka ir atbalsts, kur vērsties, ja pienāks situācija un nāksies risināt kādu neordināru situāciju darbā.”
Projekta ietvaros tapa arī četras videofilmas par imigrantiem un viņu pozitīvo iekļaušanos Latvijā. G. Miruškina: „Tās sižetu pamatā ir veiksmīgi trešo valstu valstspiederīgo integrāciju Latvijas sabiedrībā piemēri. Piemēram, filmās stāstīts par jaunu sievieti no Krievijas, ar kādām grūtībām viņa saskārās uzsākot dzīvi Latvijā, ir sižets par kādu libāniešu ārstu, kurš turpina mācības rezidentūrā un izveidojis šeit ģimeni, par ķīniešu puisi, kurš septiņu gadu laikā no pavāra ir kļuvis par restorāna īpašnieku un nodrošina darba vietas septiņiem vietējiem cilvēkiem. Visi šie piemēri var kalpot kā iedvesma un atbalsts arī citiem cilvēkiem – gan pašmāju, gan arīdzan ārvalstu – uzsākot dzīvi svešā valstī. Ļoti ceru, ka drīzumā ar šīm filmām būs iespēja iepazīties plašākai sabiedrībai.”
„Pašvaldību, biedrību un nodibinājumu sociālo darbinieku kompetences uzlabošana darbam ar trešo valstu valstspiederīgajiem” mērķis bija uzlabot pašvaldību, biedrību un nodibinājumu sociālo darbinieku kompetenci, kas sniedz pakalpojumus trešo valstu valstspiederīgajiem, kā arī izveidot un aprobēt formālās un neformālās izglītības apmācību modeli.
Projekta realizācija notika no 2011. gada marta līdz 2011. gada jūnijam.
Projekta „Pašvaldību, biedrību un nodibinājumu sociālo darbinieku kompetences uzlabošana darbam ar trešo valstu valstspiederīgajiem” īstenošana (granta līgums Nr. IF/2009/3.1./13) tiek līdzfinansēts 75% no Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un 25% no valsts budžeta līdzekļiem.
Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"”.
Par „Patvērums „Drošā māja””
Biedrība „Patvērums „Drošā māja”” ir dibināta 2007. gada 6. augustā ar mērķi attīstīt atbalsta pakalpojumus cilvēku tirdzniecībā cietušām personām, legālajiem imigrantiem, tai skaitā patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, nodrošinot indivīda tiesības saņemt atbilstošu palīdzību un aizstāvību; veicinot cilvēku tirdzniecībā cietušu personu rehabilitāciju un reintegrāciju sabiedrībā; nodrošinot atbalsta pakalpojumus legālajiem imigrantiem, tai skaitā patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss; veidojot interaktīvas apmācības formas un attīstot sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām, sabiedriskajām un kristīgajām organizācijām Latvijā un pasaulē. 2010. gada septembrī biedrība saņēma sabiedriskā labuma statusu. NVO „Patvērums „Drošā māja”” ir vienīgā organizācija, kas no 2007. gada ir ieguvusi tiesības sniegt valsts apmaksātos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēku tirdzniecības upuriem un turpinās iesākto arī 2011. gadā.
2010. gadā „Patvērums „Drošā māja”” saņēma Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Pateicību par nozīmīgu darbu cilvēku tirdzniecības novēršanā un apkarošanā.
2011. gadā janvārī biedrībai pasniegta ASV vēstniecības Latvijā godalga „Par inovatīvu darbu sabiedrības labā”, savukārt martā tika piešķirta Sabiedrības integrācijas fonda veicināšanas balva par sociālās jomas problemātikas aktualizēšanu sabiedrībā un ieguldījumu darbā ar patvēruma meklētājiem un bēgļiem.
Biedrība aktualizē sociālās jomas problemātiku sabiedrībā un masu medijos, darbojas kā aktīva partnere citām NVO, valstij un pašvaldībām. Biedrība darbojas arī Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla ietvaros. Vairāk informācijas www.patverums-dm.lv.
|
|
|
|
Starptautiska konference: Praksē iegūtā pieredze darbā ar bēgļiem ir izmantojama valsts integrācijas programmu izveidei
Rīga, 23.05.2011. Lai arī Baltijas valstis ir tālu no nemieru skartajiem reģioniem, tomēr arvien vairāk izjūtams patvēruma meklētāju skaita pieaugums. Tā kā Latvija, Lietuva un Igaunija ir kaimiņvalstis, tās daudzu jautājumu risināšanā meklē līdzīgas pieejas. Lai atrastu veiksmīgāko risinājumu bēgļu integrācijas jomā, nevalstiskā organizācija „Patvērums „Drošā māja””,„Sorosa fonds – Latvija” projekta „Palīdzi man palikt Latvijā!” un Eiropas Bēgļu fonda (EBF) projekta „Es palieku Latvijā!” ietvaros ar Ārlietu ministrijas atbalstu šā gada 19. maijā rīkoja starptautisku konferenci „Patvērums – ko tas nozīmē Latvijā, Lietuvā un Igaunijā?”. Tās mērķis bija apzināt reālo situāciju Lietuvā, Igaunijā un Latvijā, kā arī atbildēt uz šādiem jautājumiem: vai bēgļiem, kuri ieguvuši tiesības palikt valstī, ir izveidota integrācijas programma? Vai Baltijas valstis ir vai nav gatavas – uzņemt bēgļus no citām valstīm?
Alvis Šķenders, „Patvērums „Drošā māja”” valdes loceklis: „Konferencē sniegtā informācija atspoguļoja faktu, ka integrācijas problēmas visās Baltijas valstīs ir līdzīgas. Tiesa, lietuvieši ir soli priekšā, jo ar reālām integrācijas programmām strādā jau kopš 1997. gada”.
Alfredas Nezabitauskas, Bēgļu uzņemšanas centra pārstāvis pastāstīja, ka „vadošā integrācijas iestāde Lietuvā ir Bēgļu izmitināšanas centrs, bet atbalstu integrācijas jautājumos sniedz arī pašvaldības. Lietuvā ir definēti un sadalīti gan valsts, gan pašvaldību iestāžu pienākumi un tiesības, attiecībā uz bēgļu integrāciju. Tomēr pastāv arī problēmas - patvēruma meklētāju motivācija mācīties lietuviešu valodu ir ļoti zema, līdz ar to ir nepieciešams izvērtēt finanšu līdzekļu izmantošanu valsts valodas mācībām”.
Savukārt igauņu kolēģis Juhans Saharovs no NVO „Johannes Mihkelson Centre” kā galvenās problēmas minēja bēgļu integrācijas programmas neesamību Igaunijā, mazu izpratni par bēgļiem vietējo iedzīvotāju vidū, ierobežoto centra darbinieku skaitu, kā arī centra ģeogrāfisko novietojumu - tas atrodas 200 kilometru no galvaspilsētas. Viņš stāsta: „Johannes Mihkelson Centre sniedz atbalstu patvēruma meklētājiem un turpina jau iesākto darbu ar bēgļiem. Tas ļauj sasniegt labākus rezultātus integrācijas jomā. Arī Igaunijā ir aktuāls motivācijas jautājums – kā mudināt patvēruma meklētājus un bēgļus mācīties igauņu valodu, sadarboties ar palīdzību sniedzošo institūciju”.
Kā svarīgāko secinājumu Latvijai A. Šķenders uzsver: „Ir ļoti būtiski nodrošināt integrācijas pasākumu nepārtrauktību un pēctecību. Pašreizējais finansēšanas modelis liek pārtraukt uzsāktās atbalsta aktivitātes bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, jo starp projektu ieviešanu ir pārrāvums no diviem līdz vienpadsmit mēnešiem. Līdz ar to klientiem zūd atbalsts un parādās bezcerība un depresija. Lai šo situāciju uzlabotu, piedāvājam „Patvērums „Drošā māja”” trīs gadu praksē iegūtās zināšanas, lai Latvijas valsts pēc iespējas ātrāk varētu izveidot bēgļu integrācijas programmu.”
EBF rīkotajos reģionālajos semināros biedrības speciālisti ir konstatējuši, ka Latvijā kopumā ir ļoti atšķirīgi uzskati par bēgļiem vai arī šādas izpratnes vispār nav. Līdz ar to ir daudz jāstrādā, lai nodrošinātu informāciju par imigrantu integrācijas iespējām Latvijā.
Pēc Pilsonības un migrācijas pārvaldes sniegtajiem datiem, kopumā šogad Latvijā patvērumu lūgušas 70 personas, vienai personai piešķirts bēgļa, bet vēl sešām - alternatīvais statuss. Salīdzinājumam: kopumā no 1998. gada Latvijā patvērumu ir lūgušas 437 personas, no tām 30 personām piešķirts bēgļa statuss un 51 persona saņēmusi alternatīvo statusu. Pērn Latvija uzņēma arī piecas nepilngadīgas personas, kuras Latvijā ieradās bez pieaugušo pavadības.
Pēc Igaunijas Iekšlietu ministrijas sniegtajiem datiem, kopš 1997. gada patvērumu Igaunijā lūgušas 226 personas, tai skaitā 2009. gadā – 36, 2010. gadā – 30 un 2011. gadā – jau 20 (uz 30.04.2011.). Patvēruma meklētāju vidū visvairāk ir personas no Krievijas, Afganistānas, Irākas, Turcijas, Baltkrievijas un Gruzijas.
„PATVĒRUMS „DROŠĀ MĀJA””: VĒL TIKAI JŪNIJĀ TREŠO VALSTU VALSTSPIEDERĪGIE VAR SAŅEMT DAŽĀDU SPECIĀLISTU ATBALSTU
Rīga, 14.05.2011. Jurists, sociālais darbinieks, psihologs, e-konsultants – tie ir speciālisti, kuru pakalpojumus vēl tikai jūnijā piedāvā biedrība „Patvērums „Drošā māja””, ko finansē Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda (EIF) projekta „Multidisciplinārā atbalsta sistēma trešo valstu valstspiederīgajiem*” ietvaros. Šī projekta mērķis ir veicināt trešo valstu valstspiederīgo* līdzdalību pilsoniskās sabiedrības attīstībā un interešu pārstāvībā, kā arī attīstīt šīs mērķa grupas latviešu valodas prasmes un uzlabot sociālos pakalpojumus, paaugstinot viņu iespējas veiksmīgi integrēties un iekļauties Latvijas sabiedrībā. Projekta realizācija notiek no 2011. gada marta līdz 2011. gada jūnijam.
Lai izmantotu projektā piedāvātos speciālistu pakalpojumus, biedrībā vērsušies pēc konsultācijām pārstāvji no tādām valstīm kā Krievija, Baltkrievija, Ukraina, Armēnija, Indija.
Galvenie jautājumi, kas tiek uzdoti biedrības „Patvērums „Drošā māja”” sociālajam darbiniekam Anitai Ūdrei ir interese par to, kādos sociālos dienestos var griezties (kādu palīdzību no tiem var saņemt), vai ar Nodarbinātības valsts aģentūras palīdzību ir iespējams atrast darbu, kur jāstājas uzskaitē, vai iespējams mācīties latviešu valodas kursos, cik bieži ir jāapmeklē NVA, lai nezaudētu bezdarbnieka statusu. Visbiežāk uzdotie jautājumi par veselības aprūpi – skar tēmas par iespējām reģistrēties pie ģimenes ārsta, kādus pakalpojumus apmaksā valsts, kā iespējams nokārtot invaliditāti, vai sarežģītu slimību gadījums ir iespējama medikamentu kompensācija. Lai sakārtotu ikdienas sadzīvi un iekļautos Latvijas sabiedrībā, trešo valstu valstspiederīgajiem tiek sniegtas atbildes uz šādiem jautājumiem: kā iespējams iestāties rindā uz bērnudārzu, kur to var izdarīt, cik ilgi jāgaida; par izglītības iegūšanas iespējām – kādas ir skolas, valodu apmācība; ir jautājumi par autovadītāja tiesībām – vai citu valstu tiesības Latvijā ir derīgas, kur iespējams tās samainīt un citi.
Savukārt, juriste Gita Miruškina kā galvenos jautājumus, ko vēlas uzzināt ārvalstnieki, iedala trīs pamatkategorijās: pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšana, pilsonības iegūšana; civiltiesiskais aspekts -izīrētāja un īrnieka attiecības (piemēram, īres līgumi ir latviešu valodā); administratīvais process valsts iestādēs, kurā ietilpst dažādu jautājumu risināšana valsts iestādēs, personas tiesību aizsargāšana administratīvā procesā.
Trešo valstu valstspiederīgie vēlas aktīvi iesaistīties pilsoniskas sabiedrības aktivitātēs, līdz ar ko ir parādījusies interese par nevalstisko organizāciju (biedrību) darbības principiem, finansējuma avotiem un dibināšanas iespējām un kārtību. „Lai gan vēlme iesaistīties pilsoniskās sabiedrības veidošanā ir liela, tomēr interesentu vidū pastāv bažas par iespējām piesaistīt finansējumu darbības nodrošināšanai. Interesenti ir izrādījuši vēlmi dibināt komercsabiedrības. Sevišķi liela interese ir par komercsabiedrībām mikronodokļa maksātājām”, uzsver Alvis Šķenders, jurists.
Projekta psihologs Dace Blaževiča norāda, ka ar projektā rīkoto radošo nodarbību starpniecību ārvalstniekiem, mazinoties emocionālai spriedzei, palielinās cilvēku pašnoteikšanās un pašapziņa. Rezultātā cilvēkiem, piemēram, mazinās valodas barjera un tiek veicināta latviešu valodas zināšanu līmeņa paaugstināšanās un sociālā adaptācija sabiedrībā.
Projekta vadītāja Gunta Vīksne norāda, ka, neskatoties uz to, ka projekta realizācijas laiks ir ļoti īss – četri mēneši – cilvēki sāk izmantot arī e-konsultanta pakalpojumus. Ar tā starpniecību iespējams saņemt konsultācijas tieši par imigrantiem aktuāliem jautājumiem, atrodoties pat ārpus Latvijas. Atbildes tiek sagatavotas un nosūtītas elektroniski krievu un angļu valodās.
Projekta „Multidisciplinārā atbalsta sistēma trešo valstu valstspiederīgajiem” ietvaros jau trīs mēnešus ir iespēja apgūt arī latviešu valodu. „Gan latviešu valodas kursos, gan latviešu sarunvalodas klubiņā tiek ne tikai apgūta un/ vai pilnveidota latviešu valodas prasme, bet arī tiek apspriesti un pārrunāti aktuāli notikumi Latvijā un klientu izcelsmes valstīs, dažādas mērķa grupas interesējošās tēmas. Liels prieks, ka mūsu pūles ir vainagojušās panākumiem – ir vairākas personas, kuras jau runā latviski. Tiesa, tik īsā laika periodā cilvēks var iemācīties latviešu valodas pamatus, un daudz kas ir atkarīgs no pašas personas motivācijas un ieinteresētības,” stāsta latviešu valodas skolotāja Ilze Demčenko.
Pašlaik biedrībā tiek izstrādāta arī speciāla latviešu sarunvalodas burtnīca, kas plānota kā palīgs trešo valstu valstspiederīgajiem latviešu valodas lietošanai un sarunvalodas apguvei.
Projekta „Pašvaldību, biedrību un nodibinājumu sociālo darbinieku kompetences uzlabošana darbam ar trešo valstu valstspiederīgajiem” īstenošana (granta līgums Nr. IF/2009/3.1./13) tiek līdzfinansēts 75% no Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un 25% no valsts budžeta līdzekļiem.
Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"”.
*Trešo valstu valstspiederīgie ir to valstu, kuras ir ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas, pilsoņi, un kuri legāli uzturas Latvijas teritorijā.
| |
|
|
19. maijā tiek rīkota starptautiska konference "Patvērums - ko tas nozīmē Latvijā, Lietuvā un Igaunijā?"
Nevalstiskā organizācija „Patvērums „Drošā māja””, kas aktualizē sociālās jomas problemātiku sabiedrībā, darbojas kā aktīva citu NVO, valsts un pašvaldību partnere, „Sorosa fonds – Latvija” projekta „Palīdzi man palikt Latvijā!” un Eiropas Bēgļu fonda (EBF) projekta „Es palieku Latvijā!” ietvaros, 19. maijā, Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 3, Ārlietu ministrijas Konferenču zālē,rīko starptautisku konferenci "Patvērums - ko tas nozīmē Latvijā, Lietuvā un Igaunijā?", kurā tiks runāts par imigrantu grupas – bēgļi - integrāciju Baltijas valstīs. Konferencē plāno piedalīties pārstāvji no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un starptautiskajām institūcijām, kopumā 50 cilvēki. Konferences darba valoda būs latviešu, angļu un krievu.
Konferences laikā no plkst. 10:00 – 15:10 uzklausīsim trīs Baltijas valstu valsts un nevalstiskā sektora pieredzi bēgļu integrācijas jautājumos, kā arī globālās tendences un problēmas. Paneļdiskusijas ietvaros diskutēsim par kopīgo un atšķirīgo mūsu valstīs bēgļu integrācijas jomā un apkoposim to, pie kuriem jautājumiem nākotnē būtu jāstrādā, lai varētu runāt par ilgtermiņa integrāciju.
Dalībai konferencē tiek aicināti skolotāji, sociālie pedagogi, sociālie darbinieki no visas Latvijas, jo prakse ir pierādījusi, ka vislielākās grūtības trešo valstu valstspiederīgajiem Latvijā sākas pēc dažādu statusu vai termiņuzturēšanās atļauju saņemšanas. Praksē identificētās problēmas samazina šo cilvēku iekļaušanos Latvijas sabiedrībā.
Papildu informācija par pieteikšanos konferencei pa tālruņiem 67472590, 67898343, 20380680 - Rasa Saliņa, NVO „Patvērums „Drošā māja”” pārstāve.
PROJEKTA IETVAROS LATVIEŠU VALODU APGŪST 30 TREŠO VALSTU VALSTSPIEDERĪGIE
Nevalstiskā organizācija „Patvērums „Drošā māja”” Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda (EIF) projekta „Multidisciplinārā atbalsta sistēma trešo valstu valstspiederīgajiem” ietvaros rīkotos kursos latviešu valodu apgūst 30 trešo valstu valstspiederīgie*. Pārsvarā tās ir krieviski runājošas personas, no Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Armēnijas. Latviešu valodu apgūst arī trīs indieši.
Projekta gaitā pēc speciāli izstrādātas mācību programmas tiek apmācīti trešo valstu valstspiederīgie, kuriem ir iespēja apgūt vai pilnveidot latviešu valodas prasmes gan īpašās nodarbībās, gan sarunvalodas klubā. Mācību kursā paredzētas 32 nodarbības.
Gunta Vīksne, projekta vadītāja: „Noslēdzies ir pirmais apmācību mēnesis. Kursu apmeklētāju zināšanu līmenis ir ļoti dažāds, bet pārsvarā tomēr ir jāsāk mācīties no pašiem pamatiem. Neskatoties uz to, ka apmeklētāji izteikušies, ka latviešu valoda ir ļoti grūta, viņi tomēr atzīst, ka galvenais ir vēlēšanās un apņēmība apgūt valodu - īpaši, ja ir vēlēšanās strādāt un/vai mācīties Latvijā.”
Projekta mērķis ir veicināt trešo valstu valstspiederīgo* līdzdalību pilsoniskās sabiedrības attīstībā un interešu pārstāvībā, kā arī attīstīt šīs mērķa grupas latviešu valodas prasmes un uzlabot sociālos pakalpojumus, paaugstinot viņu iespējas veiksmīgi integrēties un iekļauties Latvijas sabiedrībā. Projekta realizācija paredzēta no 2011. gada marta līdz 2011. gada jūnijam.
Lai iepazīstinātu trešo valstu valstspiederīgos ar latviešu valodas tradīcijām - 25. aprīlī projekta „Multidisciplinārā atbalsta sistēma trešo valstu valstspiederīgajiem” ietvaros notika arī viens no projekta mērķa grupas integrācijas pasākumiem – Brīvdabas muzeja apmeklējums Liedienu pasākumu laikā. Plānots, ka nākamais integrācijas pasākums būs jūnijā, kad mērķa grupai būs iespēja doties uz teātra izrādi „Skroderdienas Silmačos””.
Projekta „Pašvaldību, biedrību un nodibinājumu sociālo darbinieku kompetences uzlabošana darbam ar trešo valstu valstspiederīgajiem” īstenošana (granta līgums Nr. IF/2009/3.1./13) tiek līdzfinansēts 75% no Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un 25% no valsts budžeta līdzekļiem.
Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"”.
*Trešo valstu valstspiederīgie ir to valstu, kuras ir ārpus Eiropas Savienības, pilsoņi, un kuri legāli uzturas Latvijas teritorijā.
No 10. līdz 12. maijam Valmieras reģionā notiks bezmaksas apmācības sociālajiem darbiniekiem par imigrācijas jautājumiem
Biedrība „Patvērums „Drošā māja”” Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda (EIF) projekta „Pašvaldību, biedrību un nodibinājumu sociālo darbinieku kompetences uzlabošana darbam ar trešo valstu valstspiederīgajiem” ietvaros no šā gada 10. līdz 12. maijam Valmieras reģionā rīko bezmaksas semināru par imigrācijas jautājumiem un starpkultūru komunikāciju.
Projekta mērķis ir uzlabot pašvaldību, biedrību un nodibinājumu sociālo darbinieku kompetenci, kas sniedz pakalpojumus trešo valstu valstspiederīgajiem, kā arī izveidot un aprobēt formālās un neformālās izglītības apmācību modeli.
Mācību programmā ir iekļautas šādas tēmas: ieskats terminos – kas ir imigrants, emigrants, migrants; imigrācija Latvijā; integrācija – teorētiskais ieskats vēsture, stereotipi, aizspriedumi, diskriminācija; ES un imigrantu integrācija; ES imigrācijas politika; migrantu tiesības un pienākumi starptautiskajās tiesībās; imigrantu tiesības Latvijā; sociālais darbs ar imigrantiem; stereotipu, aizspriedumu, diskriminācijas atpazīšana; starpkultūru komunikācija; imigranti Latvijā – plusi un mīnusi. Apmācību programmu ir izveidojuši un vada biedrības „Patvērums „Drošā māja”” profesionāļi, kas pieredzi šajos jautājumos ieguvuši gan ārvalstīs, gan Latvijā.
Bezmaksas semināra Valmierā norises laiks un vieta:
10. – 12. maijs, viesu nams „Jaundzērvītes” (Valmieras reģions), pieteikšanās līdz 6. maijam.
Uz plānoto semināru laipni tiek aicināti pieteikties pašvaldību, biedrību un nodibinājumu sociālie darbinieki. Kontakti: projekta koordinatore Gita Miruškina, tālr. 26474886, 26588599, e-pasts gita.miruskina@apollo.lv vai projekta vadītāja Gunta Vīksne, tālr. 29180450, e-pasts gunta.viksne@gmail.com.
Projekta realizācija notiek no 2011. gada marta līdz 2011. gada jūnijam un norit divos posmos. Pirmajā posmā jau novadīti semināri Rīgas reģionā un Daugavpils novadā.
Plānots, ka maija beigās un jūnijā norisināsies otrais apmācību posms, kurš sevī iekļaus četrus divu dienu seminārus, kas Ķekavas novada Rāmavas muižā notiks no 17.-18.05., no 24.-25.05., no 07.-08.06. un no 21.-22.06. Šiem semināriem var pieteikties personas, kas ir apguvušas pirmo apmācību ciklu. Šajā apmācību modulī tiks piedāvāts pēcapmācību konsultatīvais atbalsts, kura ietvaros tiks padziļinātas zināšanas par tēmu, kā arī sniegti praktiski ieteikumi darbam ar imigrantiem.
„Pirmajā posmā kursu dalībnieki tiek iepazīstināti ar imigrācijas un imigrantu integrācijas jautājumiem gan starptautiskā, gan Eiropas Savienības, gan Latvijas politikas un tiesiskā regulējuma kontekstā kopumā. Savukārt, otrajā apmācības līmenī, kas notiks maijā un jūnijā, notiks neformāla darbinieku apmācība ar mērķi sniegt viņiem praktiskas zināšanas un konsultatīvu atbalstu darbā ar trešo valstu valstspiederīgajiem. Praktiskās nodarbības balstīsies uz biedrības „Patvērums „Drošā māja”” līdzšinējo pieredzi darbā gan ar bēgļiem un patvēruma meklētājiem (kas arī ir trešo valstu valstspiederīgie), gan fonda mērķa grupas pārstāvjiem – trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri Latvijā uzturas legāli ne ilgāk kā 5 līdz 10 gadus. Šajā apmācību līmenī kursu dalībnieki tiks iepazīstināti ar dažādiem labās prakses piemēriem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo integrāciju,” atzīmē Gita Miruškina, projekta koordinatore.
Projekta „Pašvaldību, biedrību un nodibinājumu sociālo darbinieku kompetences uzlabošana darbam ar trešo valstu valstspiederīgajiem” īstenošana (granta līgums Nr. IF/2009/3.1./13) tiek līdzfinansēts 75% no Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un 25% no valsts budžeta līdzekļiem.
Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"”.
| |
|
|
Paziņojums medijiem
„PATVĒRUMS „DROŠĀ MĀJA””: JAU PIECU LATVIJAS PAŠVALDĪBU DARBINIEKI IR IEGUVUŠI UN PAPILDINĀJUŠI ZINĀŠANAS PAR BĒGĻU INTEGRĀCIJU
Rīga, 29.04.2011. Nevalstiskā organizācija „Patvērums „Drošā māja””, kas aktualizē sociālās jomas problemātiku sabiedrībā, darbojas kā aktīva citu NVO, valsts un pašvaldību partnere, Eiropas Bēgļu fonda (EBF) projekta „Es palieku Latvijā!” un Sorosa fonda Latvijā projekta „Palīdzi man palikt Latvijā!” ietvaros martā un aprīlī jau piecās Latvijas pašvaldībās - Rīgā, Talsos, Jelgavā, Cēsīs, Daugavpils - organizējusi izglītojošus seminārus saistībā ar bēgļu un personu ar alternatīvo statusu integrāciju Latvijā.
Apmācību laikā tiek apskatītas tādas tēmas kā bēgļu nodarbinātība, kultūršoks un kultūru dialogs, dzīves uzsākšana pēc bēgļa statusa iegūšanas, Eiropas bēgļu un patvēruma politika, parādot divvirzienu integrācijas procesu un komunikāciju. Diskusiju laikā tiek demonstrēta filma par bēgļu dzīvi Latvijā, kas tika uzņemta 2009. gada EBF projekta ietvaros.
Šodien, 29. aprīlī, sestais seminārs notiek Krāslavā – Grāfa Plātera ielā 6 (sākums plkst. 10.00).
Alvis Šķenders, „Patvērums „Drošā māja”” pārstāvis: „Lai gan projekta ietvaros semināri tika plānoti tikai reģionos, papildus tie tika rīkoti Rīgā un Daugavpilī. Kā pamatojums papildu semināriem un vēlmei noklausīties biedrības „Patvērums „Drošā māja”” profesionāļu sniegto informāciju ir fakts, ka tieši Rīgas pilsētā bēgļu un personu ar alternatīvo statusu ir visvairāk, tomēr zināšanu par integrāciju nepietiek. Savukārt Daugavpilī pirms vairākiem gadiem jau ir bijusi pozitīva bēgļu ģimenes integrācijas pieredze, tomēr ļoti svarīgi ir sekot līdzi jaunumiem bēgļu politikas jomā, un ir nepieciešama regulāra informācija par dažādu kultūru pārstāvju iekļaušanos sabiedrībā.”
Biedrības pārstāvji, apkopojot semināru dalībnieku aizpildītās aptaujas anketas, secina, ka pašvaldību darbinieki, tai skaitā arī sociālie darbinieki, ir atzinīgi novērtējuši semināra programmu un akcentējuši, ka šādi semināri ir ļoti nepieciešami, jo trūkst zināšanu par šo mērķa grupu. Tāpat arī minēts, ka „diemžēl šobrīd pašvaldībās trūkst labas prakses piemēru jeb „know how””.
2010. gada decembrī uzsāktā Eiropas Bēgļu fonda (EBF) finansētā projekta „Es palieku Latvijā!” mērķis ir veicināt bēgļu un personu ar alternatīvo statusu adaptāciju un iekļaušanos Latvijas sabiedrībā. Tā realizācija paredzēta līdz 2011. gada jūnijam.
Projekta ietvaros bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, septiņus mēnešus tiek sniegts medicīnisks, psiholoģisks, materiāls atbalsts un cita veida palīdzība , tai skaitā arī juridiskā. Plānots, ka projekta laikā tiks sasniegti šādi rezultāti: mājvietas iegūšana, mērķa grupas pārstāvjiem uzsākot neatkarīgu un patstāvīgu dzīvi; reģionālie pašvaldību pārstāvji tiks iepazīstināti ar bēgļu integrāciju Latvijā.
Pēc Pilsonībās un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2010. gadā patvērumu Latvijā pieprasījis 61 patvēruma meklētājs, no kuriem 47 ir pieaugušie un 14 bērni; bēgļu statuss piešķirts 7 personām (3 pieaugušie, 4 bērni); 18 personām ir piešķirts alternatīvais statuss (10 pieaugušie un 8 bērni).
Bēgļu integrācija Latvijas Republikai ir ne tikai suverēnas valsts starptautiskās saistības, bet arī Eiropas Savienības dalībvalsts pienākums.
Projektu finansē Eiropas Savienība ar Latvijas valsts un biedrības „Patvērums „Drošā māja”” līdzfinansējumu.
Par „Patvērums „Drošā māja””
Biedrība „Patvērums „Drošā māja”” ir dibināta 2007. gada 6. augustā ar mērķi attīstīt atbalsta pakalpojumus cilvēku tirdzniecībā cietušām personām, legālajiem imigrantiem, tai skaitā patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, nodrošinot indivīda tiesības saņemt atbilstošu palīdzību un aizstāvību; veicinot cilvēku tirdzniecībā cietušu personu rehabilitāciju un reintegrāciju sabiedrībā; nodrošinot atbalsta pakalpojumus legālajiem imigrantiem, tai skaitā patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss; veidojot interaktīvas apmācības formas un attīstot sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām, sabiedriskajām un kristīgajām organizācijām Latvijā un pasaulē. 2010. gada septembrī biedrība saņēma sabiedriskā labuma statusu. NVO „Patvērums „Drošā māja”” ir vienīgā organizācija, kas no 2007. gada ir ieguvusi tiesības sniegt valsts apmaksātos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēku tirdzniecības upuriem un turpinās iesākto arī 2011. gadā.
2010. gadā „Patvērums „Drošā māja”” saņēma Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Pateicību par nozīmīgu darbu cilvēku tirdzniecības novēršanā un apkarošanā.
2011. gadā janvārī biedrībai pasniegta ASV vēstniecības Latvijā godalga „Par inovatīvu darbu sabiedrības labā”, savukārt martā tika piešķirta Sabiedrības integrācijas fonda veicināšanas balva par sociālās jomas problemātikas aktualizēšanu sabiedrībā un ieguldījumu darbā ar patvēruma meklētājiem un bēgļiem.
Biedrība aktualizē sociālās jomas problemātiku sabiedrībā un masu medijos, darbojas kā aktīva partnere citām NVO, valstij un pašvaldībām. Biedrība darbojas arī Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla ietvaros. Vairāk informācijas www.patverums-dm.lv.
______________________________________________________________________________________
Paziņojums medijiem
Rīgas, Daugavpils un Valmieras reģionos notiks īpašas apmācības pašvaldību, biedrību un nodibinājumu sociālajiem darbiniekiem
Rīga, 30.03.2011. Biedrība „Patvērums „Drošā māja””, kas aktualizē sociālās jomas problemātiku sabiedrībā, darbojas kā aktīva citu NVO, valsts un pašvaldību partnere, uzsākusi Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda (EIF) projekta „Pašvaldību, biedrību un nodibinājumu sociālo darbinieku kompetences uzlabošana darbam ar trešo valstu valstspiederīgajiem” īstenošanu. Tā mērķis ir uzlabot to speciālistu kompetenci, kas sniedz pakalpojumus trešo valstu valstspiederīgajiem, izveidot un aprobēt formālās un neformālās izglītības apmācību modeli pašvaldību, biedrību un nodibinājumu sociālajiem darbiniekiem, kuri nodrošina pakalpojumus trešo valstu valstspiederīgajiem. Projekta realizācija notiks no 2011. gada marta līdz 2011. gada jūnijam. Budžets ir Ls 29 980,63.
Paredzēts, ka projekta ietvaros sociālie darbinieki no dažādiem Latvijas novadiem un pilsētām tiks apmācīti integrācijas un starpkultūru komunikācijas jautājumos, organizēti kursi „Pēcapmācību konsultatīvais atbalsts kompetences uzlabošanai”, kā arī tiks izgatavoti četri vizuālie mācību materiāli (īsfilmas) ar labas prakses piemēriem.
Bezmaksas semināru norises laiks un vieta:
18. – 20. aprīlis, viesu nams „Turbas” (Rīgas reģions), pieteikšanās līdz 11. aprīlim;
27. – 29. aprīlis, Sventes muiža (Daugavpils reģions), pieteikšanās līdz 18. aprīlim;
10. – 12. maijs, viesu nams „Jaundzērvītes” (Valmieras reģions), pieteikšanās līdz 2. maijam.
Uz plānotajiem semināriem laipni tiek aicināti pieteikties pašvaldību, biedrību un nodibinājumu sociālie darbinieki.Kontakti: projekta koordinatore Gita Miruškina, tālr. 26474886, 26588599, e-pasts gita.miruskina@apollo.lv vai projekta vadītāja Gunta Vīksne, tālr. 29180450, e-pasts gunta.viksne@gmail.com.
Gita Miruškina, projekta koordinatore: „Apmācības plānojam īstenot divos līmeņos. Pirmajā kursu dalībnieki tiks iepazīstināti ar imigrācijas un imigrantu integrācijas jautājumiem gan starptautiskā, gan Eiropas Savienības, gan Latvijas politikas un tiesiskā regulējuma kontekstā kopumā, jo tas ir būtisks faktors, kuru veido Latvijas speciālistu un pakalpojumu sniedzēju ikdienas prakse. Tāpat tiks stāstīts arī par kultūras atšķirībām, dažādības vadību un sociālo darbu ar dažādu kultūru pārstāvjiem. Pirmā līmeņa apmācības kursā būtiski atspoguļot un nošķirt Latvijas esošo situāciju un problemātiku imigrantu integrācijas jomā no vēlamās, tādējādi ļaujot kursu apmeklētājiem ieraudzīt, kas Latvijas situācijā ir darāms, un ko katrs no kursu apmeklētājiem var darīt, lai uzlabotu situāciju imigrantu integrācijas jomā.
Otrajā apmācības līmenī notiks neformāla darbinieku apmācība ar mērķi sniegt viņiem praktiskas zināšanas un konsultatīvu atbalstu darbā ar trešo valstu valstspiederīgajiem. Praktiskās nodarbības balstīsies uz biedrības „Patvērums „Drošā māja”” līdzšinējo pieredzi darbā gan ar bēgļiem un patvēruma meklētājiem (kas arī ir trešo valstu valstspiederīgie), gan fonda mērķa grupas pārstāvjiem – trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri Latvijā uzturas legāli ne ilgāk kā 5 līdz 10 gadus. Šajā apmācību līmenī kursu dalībnieki tiks iepazīstināti ar dažādiem labās prakses piemēriem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo integrāciju. Apmācību programmu veidos un vadīs, projekta „Tikšanās telpa” ārvalstu un Latvijas pieredzi ieguvuši starpprofesionāļi.”
Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"”.
_________________________________________________________________________________________________
| |
|
|
|
„PATVĒRUMS „DROŠĀ MĀJA””: PROJEKTA IETVAROS SNIEGTA PALĪDZĪBA JAU 25 PERSONĀM AR BĒGĻA UN ALTERNATĪVO STATUSU
Nevalstiskā organizācija „Patvērums „Drošā māja””, kas aktualizē sociālās jomas problemātiku sabiedrībā, darbojas kā aktīva citu NVO, valsts un pašvaldību partnere, Eiropas Bēgļu fonda (EBF) projekta „Es palieku Latvijā!” ietvaros no 2010. gada 7. decembra līdz 2011. gada 24. martam sniegusi palīdzību jau 25 personām ar bēgļa un alternatīvo statusu. Personas pārsvarā ir no Afganistānas, Uzbekistānas, Irānas.
Alvis Šķenders, biedrības „Patvērums „Drošā māja”” pārstāvis: „Projektā sākotnēji bija paredzēts sniegt palīdzību 20 personām, bet jau nepilnu četru mēnešu laikā esam nodrošinājuši palīdzību 25 personām. Tas liecina, ka projekts ir ļoti aktuāls un nepieciešams mērķa grupai. Biedrība līdz projekta beigām, kas paredzēts 30. jūnijā, savu iespēju robežās turpinās sniegt konsultācijas par projekta mērķa grupai aktuāliem sociāliem jautājumiem, tai skaitā par GMI pabalstu (garantētais iztikas minimums), mājokļa pabalstu un citiem jautājumiem.
Projekta laikā galvenās identificētās problēmas ir latviešu valodas zināšanu trūkums, finanšu trūkums pārtikas, apavu un apģērbu, medikamentu iegādei, kā arī medicīnisko pakalpojumu saņemšanai. Mērķa grupai ir lielas grūtības iekārtoties darbā, jo nav valodas zināšanu, atbilstošas izglītības. Viņiem trūkst sapratnes par Latvijas normatīvajiem aktiem nodarbinātības jautājumos. Kopumā uz šo brīdi esam snieguši 45 konsultācijas par dažādiem juridiskajiem jautājumiem, par laulības šķiršanu, bēgļa tiesībām un pienākumiem, darba tiesībām”.
2010. gada decembrī uzsāktā Eiropas Bēgļu fonda (EBF) finansētā projekta „Es palieku Latvijā!” mērķis ir veicināt bēgļu un personu ar alternatīvo statusu adaptāciju un iekļaušanos Latvijas sabiedrībā. Tā realizācija paredzēta līdz 2011. gada jūnijam.
Projekta ietvaros bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, septiņus mēnešus tiek sniegts medicīniskais, psiholoģiskais, materiālais atbalsts un cita veida palīdzība; tiek nodrošināta juridiskā palīdzība. Plānots, ka projekta laikā tiks sasniegti šādi rezultāti: mājvietas iegūšana, mērķa grupas pārstāvjiem uzsākot neatkarīgu un patstāvīgu dzīvi; reģionālie pašvaldību pārstāvji tiks iepazīstināti ar bēgļu integrāciju Latvijā.
Pēc Pilsonībās un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2010. gadā patvērumu Latvijā pieprasījis 61 patvēruma meklētājs, no kuriem 47 ir pieaugušie un 14 bērni; bēgļu statuss piešķirts 7 personām (3 pieaugušie, 4 bērni); 18 personām ir piešķirts alternatīvais statuss (10 pieaugušie un 8 bērni).
Bēgļu integrācija Latvijas Republikai ir ne tikai suverēnas valsts starptautiskās saistības, bet arī Eiropas Savienības dalībvalsts pienākums.
Projektu finansē Eiropas Savienība ar Latvijas valsts un biedrības „Patvērums „Drošā māja”” līdzfinansējumu.
_______________________________________________________________________________________
„PATVĒRUMS „DROŠĀ MĀJA””: PROJEKTA IETVAROS TREŠO VALSTU VALSTSPIEDERĪGAJIEM IR IESPĒJA APGŪT LATVIEŠU VALODU
Biedrība „Patvērums „Drošā māja””, kas aktualizē sociālās jomas problemātiku sabiedrībā, darbojas kā aktīva citu NVO, valsts un pašvaldību partnere, uzsākusi Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda (EIF) projekta „Multidisciplinārā atbalsta sistēma trešo valstu valstspiederīgajiem” īstenošanu. Tā mērķis ir veicināt trešo valstu valstspiederīgo* līdzdalību pilsoniskās sabiedrības attīstībā un interešu pārstāvībā, kā arī attīstīt šīs mērķa grupas latviešu valodas prasmes un uzlabot sociālos pakalpojumus, paaugstinot viņu iespējas veiksmīgi integrēties un iekļauties Latvijas sabiedrībā. Projekta realizācija paredzēta no 2011. gada marta līdz 2011. gada jūnijam. Budžets ir Ls 28 732,05.
Plānots, ka projekta gaitā pēc speciāli izstrādātas mācību programmas tiks apmācīti 30 trešo valstu valstspiederīgie, kuriem būs iespēja apgūt vai pilnveidot latviešu valodas prasmes gan īpašās nodarbībās, gan sarunvalodas klubā. Mācību kursā paredzētas 32 nodarbības, pirmā no tām būs jau 31. martā. Personas, kuras ir trešo valstu valstspiederīgie** un vēlas piedalīties šajā mācību programmā, lūdzam pieteikties pa tālr. 67898343, mob. tālr. 29180450 vai e-pastu: drosa.maja@apollo.lv.
Gunta Vīksne, projekta vadītāja: „Jau 2009. gadā biedrības realizētais EIF projekts „Tikšanās telpa” parādīja, ka mērķa grupai ir vēlme mācīties gan latviešu valodu, gan arī viņus interesē iespēja izmantot to praksē. Projekta dalībnieki apliecināja, ka valodas apguve viņiem ļauj justies komfortablāk Latvijā - būt patstāvīgiem, apmeklējot dažādas institūcijas, ir arī vieglāk risināt sadzīviskus jautājumus. Tāpēc šī jaunā projekta ietvaros mēs turpināsim iesākto un strādāsim pie trešo valstu pilsoņu veiksmīgas integrācijas un iekļaušanas mūsu sabiedrībā, sniedzot gan sociālu, gan juridisku atbalstu.”
*Trešo valstu valstspiederīgie ir to valstu, kuras ir ārpus Eiropas Savienības, pilsoņi, un kuri legāli uzturas Latvijas teritorijā.
**Projekta mērķa grupa ir personas, kuras legāli uzturas Latvijā līdz desmit gadiem. Pēc biedrības novērojumiem, visbiežāk šīs mērķa grupas vidū ir personas no Baltkrievijas, ASV, Armēnijas, Krievijas, Turcijas un citām valstīm.
Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"”.
_______________________________________________________________________________
| |
|
|
|
PATVĒRUMS DROŠĀ MĀJA: SEMINĀRU IETVAROS PIEDĀVĀJAM PAŠVALDĪBĀM IEPAZĪTIES AR BĒGĻU INTEGRĀCIJU LATVIJĀ
Nevalstiskā organizācija „Patvērums „Drošā māja””, kas aktualizē sociālās jomas problemātiku sabiedrībā, darbojas kā aktīva citu NVO, valsts un pašvaldību partnere, Eiropas Bēgļu fonda (EBF) projekta „Es palieku Latvijā!” ietvaros plāno četrās Latvijas pašvaldībās organizēt izglītojošus seminārus saistībā ar bēgļu un personu ar alternatīvo statusu integrāciju Latvijas sabiedrībā. Plānots, ka semināri tiks organizēti līdz šā gada jūnijam.
Semināru laikā tiks apskatītas tādas tēmas kā bēgļu nodarbinātība, kultūršoks un kultūru dialogs, dzīves uzsākšana pēc bēgļa statusa iegūšanas, Eiropas bēgļu un patvēruma politika, parādot divvirzienu integrācijas procesu un komunikāciju. Diskusiju laikā tiks demonstrēta filma par bēgļu dzīvi Latvijā, kas tika uzņemta 2009. gada EBF projekta ietvaros.
„Valsts, piešķirot bēgļa vai alternatīvo statusu, ir devusi iespēju šiem cilvēkiem dzīvot bez kara šausmām, ļaujot uzsākt dzīvi Latvijā. Tāpēc ļoti svarīgi ir sabiedrībā praktiski izskaidrot un parādīt, ka bēgļu un personu, kuras ieguvušas alternatīvo statusu, integrācija nevar tikt atstāta tikai pašu cilvēku rokās. Jo pat ikdienas sadzīve šiem cilvēkiem var radīt lielas grūtības, ja apkārt nav izprotošu līdzcilvēku. Ļoti ceram, ka šie semināri būs daudzpusīgs informācijas resurss pašvaldību darbiniekiem un jaunas pieredzes gūšana par sabiedrības integrācijas procesiem,” informē Alvis Šķenders, biedrības „Patvērums „Drošā māja”” pārstāvis.
2010.gada decembrī uzsāktā Eiropas Bēgļu fonda (EBF) finansētā projekta „Es palieku Latvijā!” mērķis ir veicināt bēgļu un personu ar alternatīvo statusu adaptāciju un iekļaušanos Latvijas sabiedrībā. Tā realizācija paredzēta līdz 2011. gada jūnijam.
Projekta ietvaros bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, septiņus mēnešus tiks sniegts medicīniskais, psiholoģiskais, materiālais atbalsts un cita veida palīdzība; tiks nodrošināta juridiskā palīdzība. Plānots, ka projekta laikā tiks sasniegti šādi rezultāti: mājvietas iegūšana, mērķa grupas pārstāvjiem uzsākot neatkarīgu un patstāvīgu dzīvi; reģionālie pašvaldību pārstāvji tiks iepazīstināti ar bēgļu integrāciju Latvijā.
Pēc Pilsonībās un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2010. gadā patvērumu Latvijā pieprasījis 61 patvēruma meklētājs, no kuriem 47 ir pieaugušie un 14 bērni; bēgļu statuss piešķirts 7 personām (3 pieaugušie, 4 bērni); 18 personām ir piešķirts alternatīvais statuss (10 pieaugušie un 8 bērni).
Bēgļu integrācija Latvijas Republikai ir ne tikai suverēnas valsts starptautiskās saistības, bet arī Eiropas Savienības dalībvalsts pienākums.
Projektu finansē Eiropas Savienība ar Latvijas valsts un biedrības „Patvērums „Drošā māja”” līdzfinansējumu.
___________________________________________________________________________________________________________
Paziņojums medijiem
Cilvēku tirdzniecības mazināšanai steidzami nepieciešamas izmaiņas Latvijas Republikas Krimināllikumā un regulāri preventīvie pasākumi
Rīga, 19.01.11. Šodien biedrības „Patvērums „Drošā māja””, kas ir vienīgā organizācija, kura no 2007. gada ir ieguvusi tiesības sniegt valsts apmaksātos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēku tirdzniecības upuriem, rīkotajā preses konferencē tika paziņots, ka steidzami nepieciešamas izmaiņas Krimināllikumā, kas ļautu sodīt fiktīvo laulību organizatorus. Tāpat biedrības pārstāvji informēja, ka cīņā ar pieaugošo cilvēktirdzniecības problēmu apvienojušies ne tikai valsts, pašvaldības un nevalstiskais sektors, bet arī uzņēmēji.
„Pēc šī brīža Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, personas, kas organizē sieviešu nosūtīšanu uz ārvalstīm, lai tās slēgtu fiktīvas laulības ar trešo valstu pilsoņiem, sodīt var tikai tādā gadījumā, ja vervēšana notikusi ar viltu, pielietojot draudus vai vardarbību. Ja vervētājs pirms braukšanas atklāti izstāsta, ka sieviete brauc fiktīvi precēties, nevis, piemēram, strādāt, un tiek panākta viņas piekrišana, sods Krimināllikumā nav paredzēts. Tāpēc, lai aizsargātu gan Latvijas, gan arī visas Eiropas Savienības (ES) kopējo telpu no pieaugošiem nelegālās imigrācijas draudiem un mazinātu cilvēktirdzniecības riskus, nepieciešams nekavējoties uzsākt diskusiju par grozījumiem Krimināllikumā, kas ļaus nodrošināt iespēju sodīt fiktīvo laulību organizētājus. Ir svarīgi saprast, ka cilvēktirdzniecība, pirmkārt, ir organizēts bizness, kurā iesaistīti noziedzīgie grupējumi,” informēja Dimitrijs Trofimovs, Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors un cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas nacionālais koordinators.
Pēc Īrijas Tieslietu ministrijas sniegtās informācijas, 2010. gada pirmajos deviņos mēnešos uzturēšanās atļaujai Īrijā pieteikušies 1487 trešo valstu pilsoņi, pamatojoties uz laulībām ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoni. No tiem 286 pieteikumi saņemti no Pakistānas pilsoņiem (128 precējušies ar Latvijas valsts piederīgajiem). Kopumā uzturēšanās atļauju pieprasījuši 293 trešo valstu pilsoņi, kas precējušies ar Latvijas pilsoņiem.
Pēc Ārlietu ministrijas sniegtās informācijas, 2009. gadā Latvijas pilsones Īrijā bija noslēgušas 257 laulības ar Pakistānas, 80 – ar Indijas, 20 – ar Bangladešas, kā arī ar Nigērijas, Afganistānas, Ēģiptes, Irākas, Sīrijas un citu valstu pilsoņiem. Savukārt 2010. gadā Latvijas pilsones Īrijā bija noslēgušas 143 laulības ar Pakistānas, 37– ar Indijas, 17 – ar Bangladešas, 11– ar Nigērijas pilsoņiem.
Santa Dālmane, Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta Konsulārās nodaļas 3. sekretāre: „Kopumā ir jāsecina, ka noslēgto laulību skaits ar trešo valstu pilsoņiem Īrijā ir nedaudz mazinājies, tas gan ir saistāms arī ar to, ka, pēc Latvijas Ārlietu ministrijas ierosinājuma, pateicoties Īrijas kompetento iestāžu vēlmei sadarboties, 2010. gada otrajā pusē Īrijā tika ieviesti papildu birokrātiskie šķēršļi šādu laulību noslēgšanai (tika pieprasītas izziņas par ģimenes stāvokli, notika dzimšanas apliecību legalizācija utt.). Redzams, ka arī informatīvās kampaņas ir devušas savus rezultātus.
No vēstniecībām esam saņēmuši informāciju, ka pagājušajā gadā visbiežāk palīdzība bijusi nepieciešama gadījumos, kad pēc fiktīvo laulību noslēgšanas jaunais vīrs ir atņēmis ceļošanas dokumentu, lai sieva nevarētu izbraukt ārpus valsts, kamēr viņš nesaņems attiecīgās valsts uzturēšanās atļauju. Bijuši arī fiksēti gadījumi, kad jaunais vīrs tūlīt pēc noslēgtās laulības sāk pielietot fizisku spēku, ierobežo jaunās sievas pārvietošanās/ sazināšanās iespējas un tml. Šādā situācijā visbiežāk jaunā sieva apzinās, ka ir noslēgusi fiktīvu laulību/ vai arī sāk apzināties šādas laulības sekas un vēršas pēc palīdzības vēstniecībās, lai saņemtu jaunu ceļošanas dokumentu un ziņu par fiktīvo laulību precedentu.Attiecīgi šādos gadījumos vēstniecība, formējot šo pagaidu ceļošanas dokumentu, vienlaicīgi sazinās ar radiniekiem un paziņām Latvijā un sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem dienestiem ārvalstīs, lai cietusī persona saņemtu pirmo palīdzību (naktsmītni, pārtiku). Tāpat personām tiek lūgts uzrakstīt iesniegumu, lai gadījumos, kad iepriekš cita solītā darba vietā ir bijis jāstājas fiktīvās laulībās, vēstniecības rīcībā būtu dokuments, uz kura pamata tad jau kompetentās drošības iestādes varētu uzsākt lietas izskatīšanu. Tāpat ir bijuši precedenti, kad Latvijas valsts piederīgās, stājoties šādās fiktīvās laulībās ārvalstīs, tikušas apcietinātas. Šādos gadījumos vēstniecība ir noskaidrojusi aizturēšanas apstākļus un tālākās iespējamās sekas. Pēdējā gada laikā vēstniecības un Konsulārais departaments ir saņēmuši arī pieprasījumus pēc palīdzības ārvalstīs noslēgtas laulības šķiršanā/ anulēšanā.”
Sandra Zalcmane, „Patvērums „Drošā māja”” vadītāja: „2010. gadā palīdzība nodrošināta 16cilvēktirdzniecībā cietušām personām, no kurām 10 cietušas tieši no fiktīvām laulībām, - tas ir 63% no visiem identificētajiem gadījumiem. Rīgas, Jūrmalas, Jelgavas, Saldus pilsētas, Valmieras, Limbažu, Alūksnes, Tukuma, Neretas, Brocēnu novadi – tās ir vietas, no kurām galvenokārt pagājušā gadā nākuši upuri. Prostitūcijā iesaistītas 5 sievietes, par darba tirdzniecību tika runāts 2 gadījumos. Palīdzība tika sniegta arī ambulatori vairāk nekā 40 gadījumos, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību. Upuru vidējais profils šobrīd ir 23-28 gadus vecas pilsētnieces, kam ir vidējā vai augstākā izglītība, neprecējušās, ir bērni vai arī ir gaidībās.”
Biedrības speciālisti norāda, ka vidēji nedēļā tiek sniegtas 1-2 konsultācijas, kuru laikā tiek informēts par cilvēktirdzniecības formām, riskiem, skatīti darba līgumi. Sniedzot konsultācijas klātienē, tiek stāstīts, kā nekļūt par fiktīvo laulību upuriem, tiek reaģēts uz potenciālo klientu radinieku zvaniem. Nepieciešamības gadījumos speciālisti dodas pie klientiem. 2011. gadā „Patvērums „Drošā māja”” ar sadarbības partneru un atbalstītāju palīdzību plāno turpināt ne tikai rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu no cilvēktirdzniecības cietušām personām, bet arī turpinās 2009. gadā iesākto sabiedrības informēšanu par fiktīvo laulību riskiem. No 19. janvāra biedrība uzsāk informatīvu kampaņu „Fiktīvas laulības – slazds!”, kuras ietvaros sabiedrība tiks informēta par riskiem, slēdzot fiktīvas laulības ar trešo valstu pilsoņiem par vai bez atlīdzības, kā arī veikta aptauja, lai uzzinātu sabiedrības informētības līmeni attiecībā uz fiktīvajām laulībām. Tiek plānotas plašas interaktīvas aktivitātes vietās no kurām cilvēki dodas ārpus Latvijas.
„Esam priecīgi, ka sabiedrības informēšanā iesaistās ne tikai Latvijas un ārvalstu mediji, bet arī uzņēmēji. Viens no veiksmīgākajiem piemēriem - Philip Morris Latvia, kurš kampaņas preventīvajiem mērķiem piešķīris līdzfinansējumu. Ceru, ka arī citi uzņēmumi un organizācijas sekos viņu piemēram un sniegs savu ieguldījumu, lai pasargātu savus līdzcilvēkus un tuviniekus no šīs visā pasaulē izplatītās cilvēku tirgošanas,” uzsver S. Zalcmane. Vairāk informācijas par kampaņu „Fiktīvas laulības – slazds!” un iespēju atbalstīt www.patverums-dm.lv.
Preventīvajos pasākumos aktīvi iesaistījies arī Rīgas domes (RD) Labklājības departaments. Tā direktore Inese Švekle norāda: „Kaut arī cilvēktirdzniecības problēma šobrīd kļūst arvien aktuālāka un valsts un to institūcijas pievērš tai aizvien lielāku uzmanību, tomēr par šo parādību sabiedrībai ir maz informācijas. Vairumam potenciālo upuru ir vājas zināšanas par risku tikt iesaistītiem cilvēku tirdzniecībā, tāpēc nepieciešams veikt preventīvus pasākumus - rīkot informatīvās kampaņas, seminārus, konferences, izplatīt informāciju skolās (9.-12. klašu audzēkņiem), kā arī veicināt cilvēktirdzniecības novēršanu un palīdzības sniegšanu upuriem, sekmējot iesaistīto profesionāļu sadarbību. RD Labklājības departaments jau pagājušajā gadā sadarbībā ar biedrību „Patvērums „Drošā māja”” Rīgā par minēto tēmu apmācīja 60 sociālā darba speciālistus. Arī 2011. gadā vēlamies aktīvi līdzdarboties biedrības rīkotajās aktivitātēs cilvēktirdzniecības mazināšanai. Šobrīd sagatavotie 20 000 bukletu (latviešu un krievu valodās) „Cilvēku tirdzniecības novēršana”, ir materiāls, kas ir domāts prevencei un tiks izmantots kampaņā „Fiktīvas laulības – slazds!”
Šobrīd informatīvās kampaņas „Fiktīvas laulības – slazds!” atbalstītāju vidū irPhilip Morris Latvia, Tallink Hotel Riga, ASRīgas Starptautiskā autoosta, VASLatvijas Dzelzceļš, VAS„Starptautiskā lidosta „Rīga”, AS Rīgas Pasažieru osta. Informatīvie atbalstītāji: www.tvnet.lv,www.rus.tvnet.lv, www.draugiem.lv, www.apollo.lv.
_________________________________________________________________________________________________________
| |
|
|
|
Paziņojums medijiem
PROJEKTA „ES PALIEKU LATVIJĀ!” IETVAROS ČETRU REĢIONU PAŠVALDĪBAS TIKS IEPAZĪSTINĀTAS AR BĒGĻU INTEGRĀCIJU LATVIJĀ
Rīga, 28.12.2010. NVO „Patvērums „Drošā māja””, kas aktualizē sociālās jomas problemātiku sabiedrībā, darbojas kā aktīva citu NVO, valsts un pašvaldību partnere, uzsākusi Eiropas Bēgļu fonda (EBF) projekta „Es palieku Latvijā!” realizāciju. Projekta mērķis ir veicināt bēgļu un personu ar alternatīvo statusu adaptāciju un iekļaušanos Latvijas sabiedrībā. Tā realizācija paredzēta no 2010. gada decembra līdz 2011. gada jūnijam.
Projekts „Es palieku Latvijā!” ir 2009. gada EBF realizētā projekta „NVO atbalsta sistēma patvēruma meklētājiem un bēgļiem” turpinājums, kur aktivitātes tiek vērstas uz mērķa grupas integrācijas turpināšanu.
Projekta ietvaros bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, septiņus mēnešus tiks sniegta medicīniskā, psiholoģiskā, materiālā un cita veida palīdzība; tiks nodrošināta juridiskā palīdzība. Plānots, ka projekta laikā tiks sasniegti šādi rezultāti: mājvietas iegūšana, mērķa grupas pārstāvjiem uzsākot neatkarīgu un patstāvīgu dzīvi; reģionālie pašvaldību pārstāvji tiks iepazīstināti ar bēgļu integrāciju Latvijā.
„Tā kā Latvijas sabiedrībai nav pietiekamas izpratnes par bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, projekta ietvaros pašvaldību darbinieki četros Latvijas reģionos tiks iepazīstināti ar iemesliem, kas liek cilvēkiem pamest savas mītnes zemes. Tikšanās laikā tiks apskatītas dažādas tēmas, piemēram, bēgļu nodarbinātība, kultūršoks un kultūru dialogs, dzīves uzsākšana pēc bēgļa statusa iegūšanas, iespējas samazināt vietējo iedzīvotāju bailes no bēgļiem un patvēruma meklētājiem, Eiropas bēgļu un patvēruma politika.Plānots, ka diskusiju laikā tiks demonstrēta filma par bēgļu dzīvi Latvijā, kas tika uzņemta 2009. gada EBF projekta ietvaros,” stāsta Sandra Zalcmane, NVO „Patvērums „Drošā māja”” vadītāja.
„Runājot par bēgļu un alternatīvo statusu saņēmušo personu integrāciju, ir praktiski jāskaidro un jāparāda, ka tā nevar tikt atstāta tikai pašu cilvēku rokās, kuriem pat ikdienas sadzīve var radīt lielas grūtības, ja apkārt nav izprotošu līdzcilvēku. Plānots, ka pēc diskusijām pašvaldību darbinieki tiks aicināti izvērtēt iespējas uzņemt savās pašvaldībās kādu bēgli vai bēgļa ģimeni, kā arī nākotnē vietējā sabiedrība būs iecietīgāka, tolerantāka un ar sapratni vērsīsies pret jaunpienācēju, līdz ar to notiks divvirzienu integrācijas process un komunikācija. Ļoti ceram, ka pēc mūsu aktivitātēm pašvaldības būs motivētas izmantot Eiropas Bēgļu fonda finansējumu.”
Pēc Pilsonībās un migrācijas lietu pārvaldes datiem, uz 29.11.2010. Latvijā atrodas 54 patvēruma meklētāji, no kuriem 43 ir pieaugušie un 11 bērni; bēgļu statuss piešķirts 7 personām (3 pieaugušie, 4 bērni); 16 personām ir alternatīvais statuss (9 pieaugušie un 7 bērni).
Bēgļu integrācija Latvijas Republikai ir ne tikai suverēnas valsts starptautiskās saistības, bet arī Eiropas Savienības dalībvalsts pienākums.
Projektu finansē Eiropas Savienība ar Latvijas valsts un biedrības „Patvērums „Drošā māja”” līdzfinansējumu.
____________________________________________________________________________________
Paziņojums medijiem
LAIKRAKSTA THE IRISH TIMES ŽURNĀLISTS NOSKAIDRO LATVIJAS POZĪCIJU SAISTĪBĀ AR FIKTĪVO LAULĪBU GADĪJUMIEM
Rīga, 15.09.2010. Situācija, kad simtiem Latvijas sieviešu Īrijā un Lielbritānijā stājas fiktīvajās laulībās ar trešo valstu pilsoņiem, piesaistījusi ciešāku Īrijas mediju uzmanību. Šonedēļ Rīgā NVO Patvērums „Drošā māja” organizēja starpinstitucionālās ekspertu darba grupas tikšanos ar laikraksta The Irish Times korespondentu Džeimiju Smitu (Jamie Smyth), kurš ir ieradies Latvijā ar mērķi noskaidrot Latvijas pozīciju saistībā ar fiktīvajām laulībām, kas ir viens no cilvēktirdzniecības veidiem, kā arī veikt konkrētu gadījumu izpēti. Diskusijā piedalījās Ārlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Pilsonības un Imigrācijas lietu pārvaldes, Ģenerālprokuratūras, biedrības Patvērums „Drošā māja” pārstāvji un citi interesenti.
Džeimija Smita komandējums ir daļa no vērienīga pētījuma par fiktīvajām laulībām, ko The Irish Times veic sadarbībā ar žurnālisti no Latvijas - Aleksandru Jolkinu. Pētījumu atbalsta Eiropas Pētnieciskās žurnālistikas fonds, kura mērķis ir veicināt ES jautājumu atspoguļošanu medijos. Viena no fonda prasībām ir publicēt materiālu vismaz divās ES dalībvalstīs. Pētījuma ietvaros The Irish Times oktobrī publicēs rakstu sēriju par fiktīvajām laulībām, savukārt gada beigās apgāds Zvaigzne ABC plāno laist klajā Aleksandras Jolkinas grāmatu par fiktīvo laulību biznesa aizkulisēm.
The Irish Times sociālo ziņu korespondents Dž. Smits norāda: „Mūsu laikrakstam šī tēma šķiet ļoti aktuāla. Īrijā šobrīd masveidā iebrauc un uzturas trešo valstu pilsoņi ar mērķi apiet imigrācijas likumdošanu – tas ir nopietns apdraudējums nacionālajai un ES drošībai. Bez tam Austrumeiropas sievietes nereti tiek izmantotas, un Īrijas teritorijā tiek pastrādāti smagi noziegumi. Ņemot vērā, ka Īrijā ir ļoti daudz viesstrādnieku no Latvijas, mūsu valstu attiecībām ir izšķiroša nozīme – tas arī kalpoja par papildu stimulu pētījuma veikšanai. Tā kā šāda latviešu līgavu „plūsma” ir cieši saistīta ar ekonomisko lejupslīdi, plānoju rakstīt arī par kopējo situāciju Latvijā.
Runājot par fiktīvajām laulībām kā cilvēktirdzniecības veidu, jāsaka, ka to apkarošana līdz šim nav bijusi efektīva. Statistika ir šausminoša – ap 15% visu Īrijā veikto civilo ceremoniju varētu būt fiktīvas. Projekta gaitā savāktie materiāli apstiprina, ka šī ir ļoti sarežģīta un daudzšķautņaina problēma, kas pieprasa efektīvu risinājumu. Ceru, ka mūsu pētījums, izgaismojot iepriekš nezināmus un nereti šokējošus faktus, ļaus sabiedrībai ieraudzīt problēmas patiesos apmērus un liks Īrijas politiķiem spert soļus tās risināšanai. Ņemot vērā, ka šis ir visas Eiropas Savienības jautājums, izsaku cerību, ka publikācijas raisīs diskusijas ES mērogā un rosinās pārdomas par pašreizējās likumdošanas atbilstību reālajai situācijai.”
Arturs Vaišļa, VP ONAP Cilvēku tirdzniecības apkarošanas nodaļas priekšnieks: „Jau kopš 2006. gada cenšamies pievērst īru kolēģu uzmanību aizvien pieaugošajam transnacionālajam organizētās noziedzības rūpalam, kas ir izplatījies jau ārpus Eiropas robežām. Diemžēl Īrijas varas iestāžu pasīvās sadarbības dēļ bijām spiesti pārtraukt tādu piecu personu, kuras bijām aizturējuši par cilvēku tirdzniecības organizēšanu, vervēšanas aktivitātes Latvijā,. Ceru, ka šobrīd esošās sadarbības ietvaros Īrijas puse izpildīs divus mūsu tiesiskās palīdzības lūgumus un paši likvidēs fiktīvo laulību cēloņus, tādējādi novēršot cilvēku tirdzniecību pašā saknē.”
Dimitrijs Trofimovs, Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors un cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas nacionālais koordinators: Šobrīd Latvija ir uzskatāma par fiktīvo līgavu izcelsmes valsti, jo tādējādi Latvijas sievietes cenšas atrisināt savas ekonomiskās problēmas. Līdz ar to primāri gan Latvijas, gan Īrijas valsts iestādēm būtu jāveic prevencijas pasākumi, nodrošinot sievietes ar informāciju par to, kādu ļaunumu cilvēka un valsts interesēm var nodarīt stāšanās fiktīvajās laulībās. Papildus tam, tā kā fiktīvas laulības tiek izmantotas kā nozieguma pastrādāšanas metode, ir vitāli svarīga tiesībaizsardzības iestāžu pārrobežu sadarbība pierādījumu savākšanā pirmstiesas izmeklēšanā. Ceru, ka šis projekts veicinās sabiedrības izpratni par fiktīvo laulību sekām ES”.
Sandra Zalcmane, NVO Patvērums „Drošā māja” vadītāja: „Esam gandarīti, ka izdevās noorganizēt starpnozaru tikšanos, kurā vispusīgi tika atspoguļota Latvijas situācija. Ceru, ka pētījums un rakstu sērijas nodrošinās plašu informāciju par riskiem, slēdzot fiktīvu laulību ne tikai Īrijā, bet arī Latvijā vai citās ES valstīs, kā arī pievērsīs uzmanību fiktīvām laulībām kā cilvēku tirdzniecības formai.”
Vadoties pēc Īrijas Naturalizācijas un imigrācijas departamenta pērnā gadā veiktās statistikas – pamatojoties uz noslēgto laulību ar kādu ES pilsoni, uzturēšanās atļauju Īrijā lūguši 2129 cilvēki, salīdzinot ar 1207 cilvēkiem 2006. gadā. Tostarp vēlmi legalizēties izrādījuši 384 Pakistānas pilsoņi. 110 pakistānieši precējušies ar Latvijas pilsonēm, 50 ar Polijas pilsonēm un 47 ar Igaunijas pilsonēm. Savukārt šogad pirmajā pusgadā uzturēšanās atļaujai pieteikušies jau ap 100 pakistāniešiem, kas nesen apprecējuši sievietes no Latvijas.
2010. gada 3. martā ar Ministru prezidenta rīkojumu Nr. 77 tika izveidota starpinstitucionālo ekspertu darba grupa „Programmas cilvēku tirdzniecības novēršanai 2009.–2013. gadam” īstenošanas koordinēšanai. Šis sadarbības formāts nodrošina regulāru informācijas par aktuālo situāciju cilvēku tirdzniecības novēršanā un apkarošanā apmaiņu starp visu nozaru ekspertiem. Darba grupā tiek noteiktas īstermiņa un ilgtermiņa prioritātes gan valsts programmas ietvaros, gan to aktivitāšu īstenošanas ietvaros, kas ir saistītas ar Latvijas dalību starptautiskajās organizācijās.
Cilvēku tirdzniecības galvenais mērķis - personas ekspluatācija, lielākoties peļņas gūšanas nolūkos. Personas ekspluatācija sevī ietver personas izmantošanu dažādiem nolūkiem. Tiek izdalīti sekojoši cilvēku tirdzniecības veidi: prostitūcija un citas seksuālās ekspluatācijas formas; piespiedu darbs vai pakalpojumi; verdzība; orgānu izņemšana. Cilvēku tirdzniecībai visvairāk pakļautās riska grupas: cilvēki ar zemu izglītību un personas, kurām ir finansiālas problēmas (kredīti, līzingi u.tml.). Riska grupu vidū ir meitenes un jaunas sievietes bez izglītības, bez profesijas un nodarbošanās, vientuļās mātes, bāreņi un bezpajumtnieki, ielas bērni. Tomēr jāatzīmē, ka noteiktam riskam pakļauti ir visi iedzīvotāji, it īpaši tie, kam ir finansiālas grūtības un kuri meklē darbu ārzemēs.
___________________________________________________________________________
KONFERENCE: CILVĒKTIRDZNIECĪBAS PROBLĒMA TIEK RISINĀTA SADARBOJOTIES
Rīga, 21.06.2010. Pēc NVO Patvērums „Drošā māja”, kas no 2007. gada realizē sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu valsts finansējuma ietvaros, iniciatīvas, arIekšlietu ministrijasun ASV vēstniecības Latvijāatbalstu 2010. gada 21. jūnijā Rīgā, Iekšlietu ministrijas Konferenču zālē, tika rīkota konference „Valsts un NVO sadarbība cilvēku tirdzniecības mazināšanā”. Tajā piedalījās prokurori, policijas darbinieki, tiesneši, sociālie darbinieki, augstskolu mācībspēki, pašvaldību darbinieki, kā arī NVO Patvērums „Drošā māja” sadarbības tīklu (Latvijas sieviešu organizāciju sadarbības tīkla un Latvijas Pilsoniskās alianses) biedri un citi interesenti. Kā lektori konferencē galvenokārt uzstājās ASV apmaiņas programmas dalībnieki, kā arī profesionāļi, kas tieši strādā ar cilvēku tirdzniecības tēmu dažādās valsts, pašvaldības un nevaldības organizācijās vai institūcijās. To vidū bija eksperti no Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, Ģenerālprokuratūras, Ārlietu ministrijas, ASV vēstniecības un citi.
Konferences „Valsts un NVO sadarbība cilvēku tirdzniecības mazināšanā” mērķisbija nodrošināt starpprofesionāļu – speciālistu izglītošanu un veicināt sabiedrības izpratnes par cilvēku tirdzniecības* problemātiku paaugstināšanos, t. sk.:
- sniedzot katra profesionāļa personīgo ieguldījumu un nododot iegūto pieredzi ASV apmaiņas programmas laikā citiem Latvijā ar cilvēku tirdzniecības mazināšanu, prevenci, izmeklēšanu un ar citiem saistītiem jautājumiem strādājošiem speciālistiem un interesentiem;
- sniedzot informāciju par cilvēku tirdzniecības tendencēm rīcībspējīgai un profesionālai auditorijai, kas var ietekmēt cilvēku tirdzniecības ierobežošanu;
- veidojot vienotu uzskatu, modeli par cilvēku tirdzniecības novēršanu;
- veidojot izpratni par upurim nodarīto kaitējumu un sekām;
- informējot par cilvēktirdzniecības upura tiesībām un iespējām saņemt atbilstošu palīdzību;
- piedāvājot iepazīties ar labās prakses piemēriem.
Sandra Zalcmane, NVO Patvērums „Drošā māja” vadītāja: „Profesionāļu izglītošana, jaunas pieredzes iegūšana vienmēr ir bijusi ļoti svarīga, lai būtu iespējams sekot problemātikas tendencēm. Ja kādreiz mēs runājām par klasiskām cilvēktirdzniecības formām, tad šobrīd mēs sastopamies ar fiktīvām laulībām kā cilvēktirdzniecības formu vai arī ar piespiedu darbu, par ko agrāk runājām tikai teorētiskā līmenī. Diemžēl globalizācijas ietekmē tas ir skāris arī Latvijas iedzīvotājus. Katrai no Baltijas valstīm ir sava sasāpējusi problēma, ar kuras risināšanu tās šobrīd nodarbojas: Latvijā tās ir fiktīvās laulības, Lietuvā – sieviešu izmantošana seksuālo pakalpojumu sniegšanā, Igaunijā – tranzīta seksuālo pakalpojumu sniegšana. Lai varētu cīnīties ar šīm cilvēktirdzniecības formām, ir svarīgi profesionāļiem strādāt saskaņoti. Likumsakarīgi, ka policijas darbinieku, prokuroru, tiesnešu, sociālo darbinieku, pedagogu vienotai izpratnei par procesu ir ļoti svarīga nozīme cilvēktirdzniecības gadījumu izmeklēšanā un mazināšanā.”
Nora Labanovska, Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta Konsulārās palīdzības nodaļas vadītāja: „Rudenī rīkotās kampaņas „Fiktīvas laulības – slazds!” laikā un pēc tās konsulārajā departamentā mēs saņēmām daudzus zvanus ar jautājumiem – ko darīt, kā izvairīties, kur vērsties jau ārzemēs esot, ja cilvēks nokļuvis cilvēktirdzniecības upura lomā. Tomēr jāteic, ka pēdējā laikā šādi zvani būtiski ir mazinājušies. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad Latvijas iedzīvotāji ir palikuši bez darba vai tikuši apkrāpti un kad pēc palīdzības būtu jāvēršas Latvijas vēstniecībās ārvalstīs. Ņemot vērā situāciju, ka no Latvijas izbraucošo cilvēku skaits nemazinās, rodas jautājums – vai tiešām šādas problēmas vairs nepastāv? Vai arī situācija ir samērā bēdīga – cilvēki, būdami ekonomiskās krīzes nogurdināti, vairs necīnās par savām tiesībām, atrodoties ārvalstīs. Tomēr mums gribas ticēt, ka šobrīd cilvēki, dodoties darba meklējumos, rūpīgāk pārdomā un sagatavojas darba attiecībām ārvalstīs.
Lai informētu par palīdzību cilvēkiem, kuri nonākuši cilvēktirdzniecības upuru lomā, regulāri tiek apspriesti šie jautājumi konsulāro amatpersonu mācībās, pieaicinot lektorus no sadarbības organizācijām. Turklāt arī vēstniecību pirmās personas piedalās cilvēktirdzniecības apkarošanai veltītos semināros un konferencēs savās rezidences valstīs.”
Dimitrijs Trofimovs, Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors un cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas nacionālais koordinators: „2010. gada 3. martā Ministru prezidents ar rīkojumu Nr. 77 izveidoja starpinstitucionālo ekspertu darba grupu „Programmas cilvēku tirdzniecības novēršanai 2009.–2013. gadam” īstenošanas koordinēšanai. Šis sadarbības formāts nodrošina regulāru informācijas par aktuālo situāciju cilvēku tirdzniecības novēršanā un apkarošanā apmaiņu starp visu nozaru ekspertiem. Darba grupā tiek noteiktas īstermiņa un ilgtermiņa prioritātes gan valsts programmas ietvaros, gan to aktivitāšu īstenošanas ietvaros, kas ir saistītas ar Latvijas dalību starptautiskajās organizācijās. Tikai šāda starpinstitucionālā sadarbība, kas vērsta uz efektīvu nacionālās cilvēku tirdzniecības apkarošanas politikas izstrādi un īstenošanu, var noturēt pastāvīgu fokusu uz izplatītāko cilvēku tirdzniecības formu identifikāciju un jaunu metodiku izstrādi, upuru identifikācijas, rehabilitācijas un aizsardzības programmu īstenošanu, kā arī uz sabiedrības izpratnes un tiesībaizsardzības iestāžu kapacitātes stiprināšanu.”
Aivars Bergmanis, Ģenerālprokuratūras Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors: „Latvijā būtu jāveic izmaiņas likumdošanā, kas attiecas uz upura atzīšanu par cietušo, lai tas varētu izmantot visas viņam Kriminālprocesā paredzētās tiesības. Runājot par situāciju ar fiksētiem reāliem cilvēktirdzniecības gadījumiem, tad kā piemēru varu minēt to, ka šā gada jūnijā Rīgas apgabaltiesā tika izskatīta krimināllieta, kurā figurē līdz šim vislielākais personu skaits grupā - septiņas personas tika atzītas par vainīgām cilvēktirdzniecībā. Tika piespriesti ļoti bargi cietumsodi - grupas organizatoram 13 gadi, četriem līdzdalībniekiem desmit gadi, divām personām - pieci gadi cietumsoda nosacīti. Visiem septiņiem notiesātajiem tika piemērota arī mantas konfiskācija un trīs gadus policijas uzraudzība pēc cietumsoda izciešanas.”
Skots Simpsons (Scott M. Simpson), ASV vēstniecības Latvijā vicekonsuls: „Fakts, ka Latvija ASV Valsts departamenta ikgadējā ziņojumā „Par cilvēku tirdzniecības novēršanu” ierindojusies 2. līmenī, ir būtisks uzlabojums salīdzinājumā ar pērno gadu. Tas atspoguļo ievērojamo progresu, ko Latvija panākusi pēdējā gada laikā. Mēs visi zinām, ka cilvēktirdzniecība ir nopietns pārkāpums, tāpēc cīnīties pret to var tikai apvienojot spēkus.”
26. jūnijs ir pasludināts par ANO Starptautisko dienu cīņai pret narkotikām un cilvēktirdzniecību, līdz ar to konference „Valsts un NVO sadarbība cilvēku tirdzniecības mazināšanā” pievērsa uzmanību gan cilvēku tirdzniecībai pasaulē, gan šī fenomena problemātikai Latvijā.
Konferences noslēgumā tās dalībniekiem tika izsniegti sertifikāti par dalību konferencē.
*Cilvēku tirdzniecības galvenais mērķis - personas ekspluatācija, lielākoties, peļņas gūšanas nolūkos. Personas ekspluatācija sevī ietver personas izmantošanu dažādiem nolūkiem. Tiek izdalīti sekojoši cilvēku tirdzniecības veidi: prostitūcija un citas seksuālās ekspluatācijas formas; piespiedu darbs vai pakalpojumi; verdzība; orgānu izņemšana. Cilvēku tirdzniecībai visvairāk pakļautās riska grupas: cilvēki ar zemu izglītību un personas, kurām ir finansiālas problēmas (kredīti, līzingi u.tml.). Riska grupu vidū ir meitenes un jaunas sievietes bez izglītības, bez profesijas un nodarbošanās, vientuļās mātes, bāreņi un bezpajumtnieki, ielas bērni. Tomēr jāatzīmē, ka noteiktam riskam pakļauti ir visi iedzīvotāji, it īpaši tie, kam ir finansiālas grūtības un kuri meklē darbu ārzemēs. Katru gadu pasaulē notiek vairāk nekā 4 miljoni cilvēku pārvietošana jeb tirgošana uz ārzemēm nolūkā viņus izmantot piespiedu darbā. Noziedzīgajai pasaulei šī nelikumīgā darbība nodrošina vismaz 7 miljardus dolāru lielu peļņu.
NVO „PATVĒRUMS „DROŠĀ MĀJA”” TURPINĀS SNIEGT PALĪDZĪBU CILVĒKTIRDZNIECĪBAS UPURIEM LĪDZ 2011. GADAM
Rīga, 05.03.2010.
Labklājības ministrijas iepirkumā „Par tiesībām sniegt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēku tirdzniecības upuriem laika periodā no 2010. gada līdz 2011. gadam”, NVO Patvērums „Drošā māja” ieguvusi tiesības turpināt cilvēku tirdzniecībā cietušo personu rehabilitāciju. Noslēgts iepirkuma līgums par septiņu cilvēktirdzniecības upuru sociālo rehabilitāciju. Kopējā līguma summa 2010. gadā ir Ls 22 680, savukārt cena par vienas personas sociālo rehabilitāciju vienā dienā ir Ls 18.
2009. gadā Labklājības ministrijas finansējums cilvēktirdzniecības upuru rehabilitācijai bija Ls 27 451, 20. Pērn valsts apmaksātos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņēma desmit cilvēku tirdzniecības upuri, kā arī turpināja 4 cilvēktirdzniecības upuri, kuri rehabilitāciju uzsāka 2008. gadā.
PATVĒRUMS „DROŠĀ MĀJA”: NOSLĒGUSIES KAMPAŅA „FIKTĪVAS LAULĪBAS – SLAZDS!”
Rīga, 06.01.2010.
NVO Patvērums „Drošā māja”, kas aktualizē sociālās jomas problemātiku sabiedrībā, darbojas kā aktīvs citu NVO valsts un pašvaldību partneris, informē, ka decembra nogalē noslēgusies kampaņa „Fiktīvas laulības – slazds!”, kuras mērķis bija informēt un brīdināt sabiedrību par fiktīvo laulību iespējamām sekām. Šīs kampaņas norises laikā no 22. oktobra līdz 23. decembrim vidēji katru nedēļu reģistrēti 3-4 nopietni fiktīvo laulību gadījumi (situācijas, kad bija jāsniedz palīdzība), par ko tika informēta policija. Ar e-pasta starpniecību regulāri konsultētas vairāk nekā 30 personas. Biedrības telpās sniegtas arī individuālas konsultācijas klātienē – katru nedēļu vidēji 3 cilvēkiem.
IZVEIDOTS INFORMATĪVS INTERNETA RESURSS IMIGRANTIEM
Rīga, 18.12.2009.
NVO Patvērums „Drošā māja”, kas aktualizē sociālās jomas problemātiku sabiedrībā, darbojas kā aktīvs citu NVO, valsts un pašvaldību partneris, biedrības mājaslapā www.patverums-dm.lv izveidojis īpašu sadaļu imigrantiem ar plašu informatīvo materiālu par dažādiem sociāliem jautājumiem, kas ir svarīgi trešo pasaules valstu pilsoņiem, ierodoties un uzsākot dzīvi Latvijā. Informācija ir pieejama četrās - latviešu, krievu, angļu un franču – valodās*. Informācijas atbalsta sistēma imigrantiem internetā tapusi Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda līdzfinansētā projekta „Tikšanās telpa” ietvaros.
Vairāk lasiet šeit >>>
DISKUSIJU „BĒGĻU INTEGRĀCIJA LATVIJĀ”
Rīgā, 1.12.2009
Piektdien, 4. decembrī no plkst. 11.00 -13.00, Rīgā, Ģertrūdes ielā 19/21-5, biedrība „Patvērums „Drošā māja”” rīko diskusiju „Bēgļu integrācija Latvijā”. Tā norit Eiropas Bēgļu fonda projekta „NVO atbalsta sistēma patvēruma meklētājiem un bēgļiem” ietvaros.
PATVĒRUMS „DROŠĀ MĀJA”: IZVEIDOTS JAUNS RESURSU CENTRS IMIGRANTIEM
Rīga, 28.11.2009.
NVO Patvērums „Drošā māja”, kas aktualizē sociālās jomas problemātiku sabiedrībā, darbojas kā aktīvs citu NVO, valsts un pašvaldību partneris, radījis jaunu resursu centru imigrantiem. Tas tapis Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda līdzfinansētā projekta „Tikšanās telpa” ietvaros. Resursu centrs, kas izveidots biedrības telpās Rīgā, Elizabetes ielā 51-12B, plānots kā tikšanās vieta imigrantiem, kurā tie var pārrunāt iespējamās problēmas un meklēt to risinājumam atbilstošu variantu.Vairāk lasiet šeit >>>
12. NOVEMBRĪ NOTIKUSĪ DISKUSIJA PAR FIKTĪVO LAULĪBU TENDENČU PIEAUGUMU PIRMO REIZI PULCĒJUSI TIK PLAŠU IESAISTĪTO INSTITŪCIJU DALĪBU
Rīga, 12.11.2009
Rīga, 13.11.2009. Informatīvās kampaņas „Fiktīva laulība- slazds!” ietvaros š.g. 12. novembrī Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā sadarbībā ar NVO Patvērums „Drošā māja” tika organizēta diskusija par fiktīvo laulību tendences pieaugumu, ar mērķi apzināt iesaistīto institūciju šī brīža iespējas un rast jaunus risinājumus sadarbojoties gan preventīvā darba veikšanā, gan fiktīvu laulību pazīmju atpazīšanā, gan arī sniedzot palīdzību konstatēto fiktīvo laulību upuriem.
Diskusiju vadīja Ārlietu ministrijas Juridiskās un konsulārās direkcijas vadītāja Alda Vanaga.
PATVĒRUMS „DROŠĀ MĀJA”: SMAGO EKONOMISKO APSTĀKĻU IETEKMĒ STRAUJI PIEAUG CILVĒKTIRDZNIECĪBAS UPURU SKAITS
Rīga, 22.10.2009.
Šodien notikušajā preses konferencē NVO Patvērums „Drošā māja”, kas aktualizē sociālās jomas problemātiku sabiedrībā, darbojas kā aktīvs citu NVO valsts un pašvaldību partneris, vērsa žurnālistu un sabiedrības uzmanību uz nopietno situāciju cilvēku tirdzniecības jomā. Ņemot vērā sarežģīto ekonomisko situāciju Latvijā, tās ietekmē pēdējā pusgada laikā trīskārtīgi pieaudzis upuru skaits, kuri cietuši no tādas cilvēktirdzniecības formas kā fiktīvās laulības. Īpaši daudz šādu laulību tiek slēgtas ar trešo valstu pilsoņiem, kuru mērķis ir iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā. Šāda imigrācijas legalizācija ir cieši saistīta ar starptautiskiem noziedzības tīkliem, kuros tiek apgrozīti ievērojami finanšu līdzekļi. Valstis, kurās visbiežāk tiek slēgtas fiktīvās laulības, ir Īrija un Kipra.