Latviešu sarunvalodas burtnīca – palīgs bēgļa ikdienā
10.05.2012. No 2012.gada janvāra līdz jūnijam biedrība „Patvērums „Drošā māja”” realizē Eiropas Bēgļu fonda līdzfinansētu projektu „Valoda – ceļš uz integrāciju”. Projekta ietvaros patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām, kam piešķirts alternatīvais statuss tiek sniegtas latviešu valodas nodarbības. Projekta rezultātā katrs audzēknis ir sagatavojis savu latviešu valodas sarunvalodas burtnīcu.
Latviešu sarunvalodas burtnīcu katrs audzēknis veido visa nodarbību cikla laikā, to papildinot ar jaunām zināšanām un sev svarīgām piezīmēm. Rezultātā tiek izveidots latviešu valodas materiāls, kas ietver aptuveni 200 vārdus un izteicienus par mērķa grupai svarīgām tēmām.
Burtnīcā tiek ietvertas galvenās valodas lietošanai nepieciešamās tēmas un elementi. Katra tēma tiek papildināta ar Latvijas iezīmēm, piemēram, svētkiem, laika apstākļiem un tam piemērotu apģērbu u.tml.
Sarunvalodas burtnīca sākas ar kalendāra apguvi, mācoties par gadu, mēnešiem, gadalaikiem un dienām. Tam seko krāsas, skaitļi un īpašības vārdi. Turpmāk seko tēmas par cilvēku un ģimeni, māju un saimniecību, iepirkšanos un produktiem, kā arī darbu un citām bēgļiem aktuālām lietām. Burtnīcu caurvij sarunvalodas frāzes citi papildinājumi, kas palīdz veidot arvien sarežģītākus teikumus un labāk izteikties.
Bēgļi apguvuši latviešu valodas pamatus
13.04.2012. Par projekta „Valoda – ceļš uz integrāciju” laikā sasniegtajiem rezultātiem ar latviešu valodas pasniedzēju Ilzi Demčenko sarunājas projekta kuratore Gunta Vīksne.
Kāds progress ir sasniegts projekta „Valoda – ceļš uz integrāciju” pirmajā pusē?
Ņemot vērā, ka audzēkņi ar latviešu valodu ir saskārušies ļoti maz un tikai retajam ir priekšzināšanas, tad šajā laikā esam sasnieguši labu rezultātu. Sākām ar pamata lietām – alfabētu, cipariem un skaitļiem, datumiem, dienām, apģērbu, ķermeni. Paralēli apguvām vienkāršas teikumu formas un jautājumus. Pašlaik audzēkņi saprot jautājumus par sevi, savu izskatu, apģērbu, ģimeni, izglītību un profesiju. Un viņi spēj uz šiem jautājumiem atbildēt – par sevi pastāstīt.
Vai Jūs teiktu, ka bēgļi ir motivēti apgūt latviešu valodu?
Noteikti ir motivēti. To var redzēt pēc tā, ka nodarbības audzēkņi apmeklēja arī gada aukstajos mēnešos, kas šiem cilvēkiem ir liels pārbaudījums. Aktivitāte ir liela un visi piedalās sarunās un uzdevumos. Arī mājas darbi tiek izpildīti, lai sagatavotos nākamās nodarbības aktivitātēm. Daži pat ir izrādījuši papildu interesi, vaicājot, kur labas grāmatnīcas.
Kā apmācības ir ietekmējis grupas multikulturālais sastāvs?
Valodas mācīšanās ziņā vislielākās grūtības sagādāja rakstības virziena maiņa. Liela daļa audzēkņu ir pieraduši rakstīt no labās uz kreiso pusi. Pašlaik ir izdevies iemācīties rakstīt no kreisās uz labo. Dažkārt sanāk kuriozi, ja vārdus lasa kombinēti – pa pusei no labās, pa pusei no kreisās.
Ikdienas darba ziņā kultūru atšķirības sagādā zināmas grūtības, piemēram, sievietēm pašām ir grūti pieņemt savu stāvokli Latvijā, jo ir pieradušas, ka ir zemākā līmenī. Savukārt vīriešiem reizēm grūtības sagādā tas, ka es kā skolotāja esmu sieviete.
Ar laiku mēs esam iemācījušies sastrādāties un grupa ir kļuvusi atvērtāka. Cilvēki labprāt stāsta par savu ģimeni un savām problēmām.
Kopumā tas, ka audzēkņi ir no dažādām kultūrām un ar atšķirīgu pieredzi, nodarbības parada ļoti interesantas, jo katru reizi mēs uzzinām ko jaunu par citām vietām un paražām.
Kas būtu nepieciešams, lai sasniegtu labāku rezultātu?
Šajā nodarbību ciklā ir izveidota laba programma, un tiek sasniegts labs rezultāts. Problēmas sagādā jaunu audzēkņu pievienošanās esošajai grupai, jo nepieciešams intensīvs darbs līmeņa izlīdzināšanai. Lai Latviešu valodas apmācība noritētu kvalitatīvāk, nepieciešama vienota sistēma ar vairākiem nodarbību cikliem. Tādējādi cilvēkiem, kas Latvijā ieradušies laikā, kad viens kurss jau ir pusē, būtu iespēja uzsākt nodarbības citā kursā.
Projektu „Valoda – ceļš uz integrāciju” līdzfinansē Eiropas Bēgļu fonds un realizē biedrība „Patvērums „Drošā māja””. Projekta mērķa grupa ir patvēruma meklētāji, bēgļi un personas, kam piešķirts alternatīvais statuss.
Bēgļi nebaidās runāt latviski
19.03.2012. Eiropas Bēgļu fonda (EBF) līdzfinansētā projekta „Valoda – ceļš uz integrāciju” ietvaros patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, tiek piedāvāts mācīties latviešu valodu, kas ir pamats veiksmīgai integrācijai un dzīves uzsākšanai jaunā valstī – Latvijā.
Līdz šim novadīto latviešu valodas nodarbību un sarunvalodas klubiņa ietvaros projekta mērķa grupa ir apguvusi labu pamatu turpmākai latviešu valodas apguvei. Alvis Šķenders [projekta vadītājs] saka: „Priecē progress, kas ir vērojams, sarunājoties ar bēgļiem. Bēgļi jau labi saprot vienkāršas lietas un spēj atbildēt latviešu valodā. Kaut arī zināmas problēmas sagādā locījumi un teikumu formas, viņi ir kļuvuši daudz drošāki salīdzinājumā ar projekta sākumposmu. Galvenais ir tas, ka viņi nebaidās runāt latviski.”
A. Šķenders atzīst, ka nelielas problēmas sagādāja projektā paredzētā filmēšana, kura tika veikta apmācību sākumā un tiks atkārtota beigu posmā. „Bēgļi joprojām jūtas nedroši un nevēlas, lai viņi tiktu filmēti ar mērķi to izplatīt publiskajā telpā.
Latviešu valodas nodarbību pasniedzēja Ilze Demčenko ir atradusi labu kontaktu ar bēgļiem un spējusi nodrošināt interesantu un kvalitatīvu latviešu valodas apmācību kursu. Par to liecina arī fakts, ka bēgļi turpināja apmeklēt biedrības rīkotās nodarbības arī tad, kad latviešu valodas kursi kļuva pieejami Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā „Mucenieki”. A. Šķenders uzskata, ka tas liecina par nodarbību vērtību un augsto kvalitāti.
Bēgļi, kas apmeklē latviešu valodas nodarbības, ir no ļoti dažādām valstīm: Afganistānas, Sīrijas, Irānas, Irākas, Uzbekistānas, Gruzijas, Pakistānas un Kongo. Turklāt nodarbībām pievienojas arvien jauni audzēkņi, kas pavisam nesen lūguši patvērumu Latvijā. „Līdz šim esam sasnieguši ļoti labus rezultātus. Bet tas ir tikai viens projekts un viens apmācību kurss. Ar to nepietiek, lai nodrošinātu apmācības visiem interesentiem.” uzskata A.Šķenders.
Ar atbildīgajām iestādēm tiek meklēti risinājumi bēgļu integrācijai darba tirgū
21.02.2012. Atsaucoties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) aicinājumam, 2012.gada 16.februārī valsts un nevalstiskās organizācijas tikās kopīgā sanāksmē, lai rastu risinājumus bēgļu sekmīgākai integrācijai darba tirgū.
Apspriedē piedalījās pārstāvji no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Patvēruma lietu nodaļas, biedrības "Patvērums "Drošā māja"", Labklājības ministrijas Darba departamenta Darba tirgus politikas nodaļas, Nodarbinātības valsts aģentūras, Tiesībsarga biroja un Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta.
Sanāksmē tika apzināti problēmjautājumi, kas skar bēgļu integrāciju darba tirgū: valsts valodas nezināšana, nepietiekama starpinstitūciju sadarbība, sabiedrībā valdošie stereotipi, valstisko un nevalstisko organizāciju sniegto pakalpojumu neizmantotais potenciāls.
Valsts migrācijas politikas īstenošana, t.sk. repatriācijas un patvēruma politikas izstrādāšana un realizēšana ietilpst Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) kompetencē ( www.pmlp.gov.lv ), tāpēc PMLP Patvēruma lietu nodaļas vadītāja Līga Vijupe apspriedes dalībniekus informēja par patvēruma meklētāju, bēgļu un alternatīvā statusa ieguvēju tiesībām, kā arī par nodarbinātības iespējām un problēmām, ar kurām bēgļi saskaras. Tiesībsarga biroja pārstāvji kā vienu no būtiskākajiem šķēršļiem bēgļu integrācijai Latvijas darba tirgū minēja tieši valodas barjeru – valsts valodas nepārzināšanu, bēgļu ierobežotās iespējas valsts valodas apguvei un sabiedrībā valdošos stereotipus. Biedrības "Patvērums "Drošā māja" pārstāvji " stāstīja par darbu ar bēgļiem projektu „Es palieku Latvijā II” un „Valoda – ceļš uz integrāciju” ietvaros, kuri tiek īstenoti ar Eiropas Bēgļu fonda valsts finansiālu atbalstu, nodrošinot latviešu valodas apguvi un dažādu sociālo prasmju attīstīšanu bēgļiem, t.sk. personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem. Savukārt NVA Rīgas reģionālās filiāles vadītāja vietniece Daina Odīte iepazīstināja sanāksmes dalībniekus ar šī darba organizāciju filiālē, par iespējām bēgļus iesaistīt neformālās izglītības programmā "Valsts valodas apguve" un subsidētās nodarbinātības pasākumos.
Nodarbinātības valsts aģentūra informē, ka reģistrēties un saņemt valsts atbalstu bezdarba situācijā var arī cilvēki, kuriem ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, ja viņi atbilst bezdarbnieka statusa iegūšanas nosacījumiem saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumu. Lai turpinātu apgūt valsts valodu, personas bēgļa statusā var iesaistīties neformālās izglītības ieguves programmā "Valsts valodas apguve". Savukārt tiem bēgļa statusa ieguvējiem, kuri jau spēj kaut nedaudz sazināties valsts valodā, NVA iesaka izmantot šādus pakalpojumus:
Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi (KPP) - individuālas konsultācijas un grupu nodarbības (kursi, semināri, lekcijas) darba meklēšanas metožu apguvei, psiholoģiskam atbalstam un darba tirgum nepieciešamo pamatprasmju un iemaņu ieguvei. Integrācijai darba tirgū noderēs kursi „Valsts valodas prasmju attīstīšana” (36 akadēmiskās stundas); „Psiholoģiskās barjeras noņemšana cittautiešiem, apgūstot valsts valodu” (16 akadēmiskās stundas); „Komunikācijas prasmju attīstīšana un komunikācijas problēmu risināšana” (36 akadēmiskās stundas); „Pašapziņas celšana un savas individualitātes apzināšanās, sevis pasniegšana” (24 akadēmiskās stundas). Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu ietvaros NVA piedāvā arī seminārus (8 akadēmiskās stundas) – „Kā efektīvi atrast darbu - psiholoģiskās barjeras pārvarēšana, darba meklēšana, darba piedāvājuma izvērtēšana un darba attiecību uzsākšana”, „Kā sagatavoties darba intervijai”, „Komunikācijas prasmju attīstīšana un komunikācijas problēmu risināšana”, „CV un pieteikuma vēstules sagatavošana, vakanču portālu izmantošana”.
NVA iesaka apmeklēt arī KPP lekcijas (5 akadēmiskās stundas): „Sociālās tiesības”, „Darba tiesības”, „Darba aizsardzība”, „Lietišķā etiķete”, „Darba attiecības starpkultūru vidē”, kā arī individuālās speciālistu konsultācijas (1 akadēmiskā stunda), kas noderētu personām ar valodas barjeru, jo viss konsultācijas laiks tiek veltīts klientam. Ir iespējams saņemt psihologa, jurista, sociālā darbinieka, maksātnespējas, biznesa plāna, kredītu un nodokļu konsultantu palīdzību.
Karjeras konsultācijas - palīdzība personām bēgļu statusā profesionālās piemērotības, pārkvalifikācijas un karjeras plānošanas jautājumu risināšanā. NVA nodrošina individuālās un grupu karjeras konsultācijas. Karjeras konsultanta uzdevums ir sniegt arī psiholoģisko atbalstu un izglītot klientu karjera izvēles un plānošanas jautājumos.
Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) konsultācijas.
Pagaidu darba iespējas subsidētās nodarbinātības ietvaros.
Visās NVA filiālēs un CV/vakanču portālā (http://cvvp.nva.gov.lv/) ir pieejama informācija par brīvajām darbavietām.
Ar NVA piedāvātajiem pakalpojumiem detalizētāk var iepazīties NVA mājaslapā (www.nva.gov.lv/).
Linda Naudiša
....................................................
Nodarbinātības valsts aģentūras
Karjeras attīstības atbalsta nodaļas vadītāja vietniece
Tālrunis - 67021793
Bēgļi mērķtiecīgi turpina apgūt latviešu valodu
17.02.2012. Bēgļi turpina intensīvi apgūt latviešu valodu, progress ir vērā ņemams. Apmācības notiek Eiropas Bēgļu fonda (EBF) projekta „Valoda – ceļš uz integrāciju” ietvaros. To realizē biedrība „Patvērums „Drošā māja”” ar valsts un Eiropas Savienības finansējumu.
Latviešu valodas apguve norisinās trīs reizes nedēļā. Pirmdienās un otrdienās latviešu valodas nodarbībās bēgļi atkārto iepriekš apgūto vielu un mācās jaunas tēmas un vārdus. Savukārt piektdienās norisinās latviešu valodas sarunvalodas klubiņš, kurā bēgļiem ir iespēja vingrināties valodas lietojumā, pielietojot nodarbībās gūtās zināšanas.
Lai kursu dalībniekiem būtu iespēja novērtēt savas latviešu valodas zināšanas, februārī tika uzsākta latviešu valodas nodarbību filmēšana, piefiksējot kursantu zināšanu līmeni projekta sākumposmā. Atkārtota filmēšana tiks veikta arī kursu nobeigumā.
Jau pašā projekta realizācijas sākumā ir vērojams liels progress un izaugsme. Kursu dalībnieki saprot jautājumus par sevi, ģimeni, izglītību un profesiju. Ar katru nodarbību pieaug vārdu krājums un izrunas kvalitāte. Latviešu valodas skolotāja Ilze Demčenko atzīst, ka visgrūtāk audzēkņiem bijis pierast lasīt no kreisās uz labo pusi, jo lielākā daļa līdz šim lasījuši un rakstījuši no labās uz kreiso.
I.Demčenko: „Kursu otrajā mēnesī ir nostabilizējusies dalībnieku grupa. Parasti nodarbības apmeklē 10-15 cilvēki. Šie audzēkņi ir ļoti motivēti. Viņi ir kļuvuši atvērtāki un nodarbībās piedalās arvien aktīvāk, brīvāk stāstot par savu ģimeni un problēmām. Arī mājas vingrinājumi tiek izpildīti.”
Lielu atbalstu sniedz biedrības „Patvērums „Drošā māja”” brīvprātīgie, nodrošinot individuālu pieeju katram audzēknim, mērķtiecīgi izmantojot nodarbībām atvēlēto laiku. Brīvprātīgo palīdzība jaunajiem kursantiem ir īpaši nozīmīga, jo nodrošina bēgļiem iespēju sekot līdzi pārējai grupai. Brīvprātīgie jaunieši aktīvi darbojas arī sarunvalodas klubiņā.
Eiropas Bēgļu fonda (EBF) projektu “Valoda – ceļš uz integrāciju” (līguma nr. AK/PDM/EBF/2010/1) līdzfinansē Eiropas Savienība.
Projektu realizē biedrība „Patvērums „Drošā māja””, kas aktualizē sociālās jomas problemātiku sabiedrībā, darbojas kā aktīva citu NVO, valsts un pašvaldību partnere.
Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"”.
Latviešu valodas apguve sekmēs bēgļu nodarbinātību
23.01.2012. Latviešu valodas nezināšana apgrūtina bēgļu iekļaušanos darba tirgū. Lai to risinātu, uzsākts projekts „Valoda – ceļš uz integrāciju”. Lielākajai daļai iebraucēju tā ir vienīgā iespēja apgūt latviešu valodu. Interese un atsaucība ir daudz lielāka nekā gaidīts.
Galvenais iemesls, kāpēc bēgļi nevar atrast un iegūt darbu, ir latviešu valodas nezināšana, tāpēc šie cilvēki kļūst par pastāvīgiem sociālo pabalstu saņēmējiem un ilgstošiem bezdarbniekiem, kaut arī lielākā daļa var un grib strādāt. Bēgļi varētu piedalīties tautsaimniecības attīstībā, nevis radīt slogu sociālajam budžetam. Lai bēgļi spētu sazināties un kārtot formalitātes, nepieciešams atbalsts valsts valodas apmācībā.
Šīs problēmas risināšanai biedrība „Patvērums „Drošā māja”” ar Eiropas Bēgļu fonda (EBF) un valsts finansiālu atbalstu ir uzsākusi projektu „Valoda – ceļš uz integrāciju”. Projekta mērķis ir nodrošināt latviešu valodas apguvi un sarunvalodas prasmju attīstīšanu bēgļiem (t.sk. personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem), lai cilvēki, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, iemācītos valodu tādā līmenī, ka viņi var saprasties vienkāršās sadzīves situācijās, kārtojot dokumentus, meklējot darbu un lasot īsus, nesaistītus tekstus.
Projekta vadītājs Alvis Šķenders uzskata, ka valoda ir svarīgākā lieta integrācijas veicināšanā. Viņš norāda: „Kopš 2008. gada „Patvērums „Drošā māja”” sniedz bēgļiem sociālo, medicīnisko, psiholoģisko, materiālo un juridisko atbalstu. Tagad, kad nodrošinām arī latviešu valodas apmācību, bēgļi var saņemt pilnu pakalpojumu klāstu vienā organizācijā.”
Valodas apmācības apmeklē daudz vairāk bēgļu nekā iepriekš gaidīts. Paredzēto 15 cilvēku vietā patlaban nodarbības apmeklē divas reizes vairāk mērķa grupas pārstāvju. Trokšņainā kompānija seko pasniedzējas norādēm, apgūstot latviešu valodas pamatus. Jau pēc pirmā mācību mēneša nodarbības kļūs sarežģītākas un tēmas nopietnākas.
Biedrība "Patvērums "Drošā māja"" dibināta 2007.gadā, lai attīstītu atbalsta pakalpojumus cilvēku tirdzniecībā cietušām personām, legālajiem imigrantiem, tostarp bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss.
Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"”.
Projekta ietvaros bēgļi apgūs latviešu valodu
10.01.2012. Biedrība uzsākusi Eiropas Bēgļu fonda (EBF) projekta “Valoda – ceļš uz integrāciju” (līguma nr. AK/PDM/EBF/2010/1) īstenošanu.
Biedrība „Patvērums „Drošā māja””, kas aktualizē sociālās jomas problemātiku sabiedrībā, darbojas kā aktīva citu NVO, valsts un pašvaldību partnere, uzsākusi Eiropas Bēgļu fonda (EBF) projekta “Valoda – ceļš uz integrāciju” (līguma nr. AK/PDM/EBF/2010/1) īstenošanu.
Tā mērķis ir nodrošināt latviešu valodas apmācību patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu. Latviešu valodas zināšanas veicinās šo personu iekļaušanos Latvijas sabiedrībā.
Plānots, ka projekta gaitā tiks apmācīti 15 patvēruma meklētāji, bēgļi un personas ar alternatīvo statusu, kuriem būs iespēja apgūt vai pilnveidot latviešu valodas prasmes gan īpašās nodarbībās, gan sarunvalodas klubā. Mācību kursā paredzētas 55 nodarbības, pirmā no tām būs jau 11.janvārī. Plānots, ka nodarbības notiks divas reizes nedēļā, savukārt sarunvalodas kluba nodarbības notiks vienu reizi nedēļā. Projekta gaitā tiks izveidota sarunvalodas burtnīca ar svarīgākajām frāzēm vai izteicieniem par projekta mērķa grupai aktuālām tēmām.
Projekta vadītājs A.Šķenders uzsver: “Biedrība, jau vairākus gadus īstenojot Eiropas Bēgļu fonda līdzfinansētus projektus par materiālo un cita veida palīdzību bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, ir uzkrājusi lielu pieredzi darbā ar šo mērķa grupu un apzinājusi viņu problēmas. Latviešu valodas apgūšana un prasmju attīstīšana latviešu sarunvalodas klubiņā, kā arī iegūtās komunikāciju prasmes palīdzēs bēgļiem integrēties Latvijas sabiedrībā, palielinās viņu iespēju atrast darbu. Arī klienti ir ļoti gandarīti, ka biedrībā var saņemt dažādu speciālistu pakalpojumus un paralēli varēs apgūt arī latviešu valodu.”
Nodarbības notiek Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā, Bruņinieku ielā 29/31-201 divas reizes nedēļā, savukārt sarunvalodas kluba nodarbības notiek vienu reizi nedēļā.
Projekta realizācija paredzēta no 2012. gada janvāra līdz jūnijam.
Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"”.
09.01.2012. Liela daļa no bēgļiem vēlas palikt Latvijā – šeit dzīvot un strādāt, tomēr tas ir gandrīz neiespējami, jo valodas nezināšanas dēļ ir grūti atrast darbu.
Šo problēmu risina Eiropas Bēgļu fonda projekts „Valoda – ceļš uz integrāciju”.
Projekta mērķa grupa:
- Bēgļi;
- Personas ar alternatīvo statusu;
- Patvēruma meklētāji.
Projekta mērķis:
Nodrošināt latviešu valodas apguvi un latviešu sarunvalodas prasmju attīstīšanu, veicinot mērķa grupas iekļaušanos izglītības sistēmā un darba tirgū.
Projekta kopējās izmaksas: 8400 LVL.
Finansējuma avoti:
- Eiropas Bēgļu fonda finansējums 6300 LVL (75%)
- Valsts budžeta līdzfinansējums 2100 LVL (25%)
Par projektu:
Projekta ietvaros 6 mēnešu laikā divas reizes nedēļā notiks valodas nodarbības un vienu reizi nedēļā sarunvalodas klubiņš. Nodarbībās piedalīsies arī biedrības „Patvērums „Drošā māja” brīvprātīgie, lai palīdzētu attīstīt projekta mērķa grupas prasmes latviešu valodas lietošanā ikdienas saskarsmē.
Nodarbības vada pedagoģe, kurai ir pieredze darbā ar imigrantiem. Īpaši daudznacionālai grupai izmantojamā mācību metodika ļauj pēc iespējas veiksmīgāk bez starpniekvalodas izmantošanas iemācīt bēgļiem nepieciešamos latviešu valodas un sarunvalodas pamatus.
Nodarbību mērķis ir izveidot valodas bāzi, kas nodrošinātu bēgļa ikdienas gaitām – dokumentu kārtošanai, darba meklēšanai, savstarpējai saskarsmei – nepieciešamo vārdu krājumu, kas sarunvalodas klubiņā tiek pielietotas praktiski, valodu pilnveidojot.
Projekta gaitā izveidosies nepieciešamāko vārdu un izteicienu sarunvalodas burtnīca, kas kalpos kā rokasgrāmata latviešu valodas lietošanai ikdienā. Savu izaugsmi un sasniegumus projekta mērķa grupa varēs skatīt video materiālos.
Projekts tiek realizēts no 2012.gada 01.janvāra līdz 30.jūnijam.
Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"”.