Integrācijas projekti devuši iespēju nodrošināt regulāru atbalstu bēgļiem
29.05.2013. Biedrības “Patvērums “Drošā māja”” speciālisti informē, ka šā gada 28. maijā ar kopīgu pasākumu tika atzīmēts Eiropas Bēgļu fonda (EBF) finansēto projektu „Latvija – manas mājas” un „Valoda – ceļš uz integrāciju II” noslēgums. Tajā piedalījās bēgļi un to ģimenes, kā arī valsts un pašvaldību darbinieki un citi interesenti. Klātesošie tika iepazīstināti ar projektu rezultātiem, savos iespaidos dalījās projekta mērķa auditorija.
„Diemžēl valsts un pašvaldību iestādēm ir iespēja sniegt tikai nelielu un īstermiņa atbalstu bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu. EBF finansētie projekti dod iespēju nodrošināt regulāru sociālu, juridisku un psiholoģisku atbalstu mērķa grupai,” atzīmē Sandra Zalcmane, biedrības „Patvērums „Drošā māja”” vadītāja.
Projektā “Latvija – manas mājas” tika realizētas 14 Prasmju pilnveides programmas bēgļiem, kuru ietvaros tiem bija iespēja iegūt informāciju par Latviju un pieejamiem pakalpojumiem, sociālās drošības tīklu Latvijā, nodarbinātību, izglītību, veselības aprūpes sistēmu, nevalstiskā sektora lomu atbalsta sistēmas veidošanai bēgļiem un citām viņus interesējošām tēmām.
Paralēli tam biedrības speciālisti viesojās piecās Latvijas pašvaldībās un par bēgļu un personu ar alternatīvo statusu integrāciju Latvijā apmācīja vairāk kā 100 pašvaldību darbiniekus no Rīgas, Preiļiem, Ogres, Siguldas un Salacgrīvas.
Gita Miruškina, biedrības juriste: „Pēc semināru dalībnieku domām pašvaldības attieksme un vēlme bēgļu uzņemšanā ir neitrāla vai drīzāk negatīva. Savukārt iedzīvotāji tika nosaukta kā grupa, kurai ir visnegatīvākā attieksme pret bēgļu uzņemšanu pašvaldībā. Lielākie šķēršļi tam tika nosaukti – valsts vispārējā ekonomiskā situācija, bezdarbs, spriedze etniskajos/nacionālajos jautājumos, neinformētība par patvēruma jautājumiem. Darbiniekuprāt, attieksmes maiņu varētu sekmēt finansējuma piešķiršana katra bēgļa integrēšanas pasākumu nodrošināšanai, izglītojoši un informējoši pasākumi. Semināru dalībnieku aptaujas dati parādīja, ka sabiedrība ir atvērtāka un vērsta uz jaunu zināšanu, pieredzes apgūšanu, ja pašvaldība atrodas reģionos. Savukārt, Rīgas pašvaldības pārstāvjiem jau ir bijusi saskarsme ar šo mērķa grupu un viņi apzinās šī darba apjomu. Viņi atzina, ka jebkurš integrācijas pasākums prasa papildu finanšu līdzekļus”.
Kā viens no integrācijas stūrakmeņiem ir latviešu valodas apguve. „Lai Latvijā patvērumu saņēmušajiem bēgļiem un personām, kam piešķirts alternatīvais statuss, dotu iespēju spert soli tuvāk patstāvīgai dzīvei, šā gada septembrī ar EBF atbalstu turpinājām jau iepriekšējos gados uzsāktās valodas apmācības. Tas nozīmē, ka mērķa grupai bija iespēja turpināt iesāktās mācības pēc iepazītas metodikas pie pazīstama pedagoga. Latviešu valodas apmācību saturs tika balstīts uz mērķa grupai būtisku tēmu (piemēram, formalitāšu kārtošana) apgūšanu latviešu valodā, kā arī audzēkņu iepazīstināšanu ar Latvijas vēsturi un kultūru, lai uzlabotu iebraucēju izpratni par Latviju un atvieglotu sociālā tīklojuma attīstīšanu un iejušanos jaunajā vidē. Projekta laikā notika gan latviešu valodas, gan sarunvalodas kluba nodarbības. Klienti tika gatavoti valsts valodas eksāmenam un trīs no klientiem arī izmantoja šo iespēju un kārtoja pārbaudījumu. Kopumā apmācībās piedalījās 31 persona. Bija gan uzcītīgi klausītāji, gan mazāk uzcītīgi, bet jāuzsver viens – vēlēšanās un motivācija mācīties ir, tomēr problēmas rada motivācijas noturēšana vienlīdz augstā līmenī visā apmācību garumā,” uzsver Alvis Šķenders, projekta “Valoda – ceļš uz integrāciju II” vadītājs.
EBF projekti "Latvija - manas mājas" un „Valoda – ceļš uz integrāciju II” tika uzsākti 2012. gada 1. septembrī un noslēdzas 2013. gada 31. maijā.
Projektus (līdz)finansē Eiropas Savienība.
Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".
Vairāk foto skat. Galerijas.
28. maijā - projekta "Valoda - ceļš uz integrāciju II" noslēguma pasākums!
27.05.2013. Biedrība “Patvērums “Drošā māja”” šodien - 28. maijā, plkst. 12:00, Andrejostā 6, Rīgā, organizē bēgļu integrācijas projekta „Valoda - ceļš uz integrāciju II” noslēguma pasākumu. Tajā piedalīsies valsts un pašvaldību darbinieki, biedrības „Patvērums „Drošā māja”” pārstāvji, projekta mērķa auditorija.
Programma:
No plkst. 11:00 – 12:00 Ierašanās, kafijas pauze
No plkst. 12:00 – 13:00 Pasākuma atklāšana, projektu rezultātu prezentācija
No plkst. 13:00 – 13:30 Projektu sadarbības partneru uzstāšanās
No plkst. 13:30 – 14:00 Projektu Klientu uzstāšanās
Valsts valodas apguve ir veiksmīgas integrācijas pamats. Lai Latvijā patvērumu saņēmušajiem bēgļiem un personām, kam piešķirts alternatīvais statuss, dotu iespēju spert soli tuvāk patstāvīgai dzīvei, biedrība „Patvērums „Drošā māja”” ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu 2012. gada septembrī uzsāka projekta „Valoda – ceļš uz integrāciju II” realizāciju. Šajā projektā tiek turpinātas iepriekšējā projekta „Valoda – ceļš uz integrāciju” aktivitātes, kuras attīstīja Biedrības pieredzi un sniedza vērtīgus rezultātus mērķa grupas integrācijā. Tas nozīmē, ka mērķa grupai būs iespēja turpināt iesāktās mācības pēc iepazītas metodikas pie pazīstama pedagoga. Latviešu valodas apmācību saturs tika balstīts uz mērķa grupai būtisku tēmu (piemēram, formalitāšu kārtošana) apgūšanu latviešu valodā, kā arī audzēkņu iepazīstināšanu ar Latvijas vēsturi un kultūru, lai uzlabotu iebraucēju izpratni par Latviju un atvieglotu sociālā tīklojuma attīstīšanu un iejušanos jaunajā vidē. Kopā tika novadītas 108 latviešu valodas nodarbības un sarunvalodas klubiņi. Projekts noslēdzas 2013. gada maijā.
Projektus (līdz)finansē Eiropas Savienība.
Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".
Intervija ar Latvijas afgāņu puisi Hamid Joon
26.04.2013. Hamids dzīvo un mācās Latvijā, Rīgā. Viņš jau pabeidzis pamatskolu un mācās 14. vakara maiņu vidusskolas 10. klasē. Hamids ir labais piemērs tam, kā jaunietis no citas zemes un kultūras var iejusties mūsu valstī, integrēties sabiedrībā, iegūt izglītību un veiksmīgi apgūt latviešu valodu. Hamids ir nokārtojis A līmeņa latviešu valodas eksāmenu un jau gatavojas nākamajam.
Kā Hamids Rīgā jūtas un kā norit viņa ikdiena, puisis atbild pieticīgi: "Nu tā jūtos..." Hamids pirms neilga laika bija apslimis, tad devies uz B līmeņa eksāmenu - tajā sajuties vēl sliktāk. Esot arī satraucies un līdz ar to eksāmenu nav izdevies nokārtot. Par to viņš saka: "Es jūtos slikti, zinu, ka latviešu valodas projekts šajos eksāmenos un manī iegulda naudu, bet man neizdevās.. Bet es centīšos."
Kā sokas skolā, kādās aktivitātēs piedalies (Hamid parāda atzinības rakstu, kas piešķirts par 1. vietu skolu teātru skatē)?
- "Skolā man patīk, tur ir arī latviešu draugi un draudzenes. Es piedalos skolas teātrī, mēs pat uzstājāmies citās skolās un konkursā ieguvām pirmo vietu. Teātrī ir jautri. Bet citādi skolā ir maz aktivitāšu".
Bet vai Tu spēj saprast visu lugas tekstu un iedziļināties par ko tā ir?
Hamids pasmejas: "Tas ir jautri! Kad es nesaprotu, citi man izskaidro."
Par nākotnes sapņiem Hamids runā labprāt.
- "Visu es redzu gaiši. Es zinu, ka būs grūti, bet es gribu būt ārsts. Bet tagad es vasarai meklēju darbu. Es zinu, ka tagad es spēju atrast tikai trauku mazgātāja vai apkopēja darbu. Bet es esmu gatavs. Darbu vajag, es gribu strādāt. Pats galvenais nav ko baidīties!"
Vai ir kaut kas, kas Tev ikdienā sagādā grūtības?
Hamidam jāpadomā... "Nē. Ā, ir gan! Latviešu valodas gramatika un galotnes. (Smejamies) Bet kaut kas cits,... nē. Jūsu gramatika man sagādā grūtības".
Hamids ir optimists un ļoti mērķtiecīgs. Atliek vien vēlēt visā izdošanos.
Eiropas Bēgļu fonda (EBF) projektu “Valoda – ceļš uz integrāciju II” (līguma nr. AK/PDM/EBF/2011/2) līdzfinansē Eiropas Savienība.
Projektu realizē biedrība „Patvērums „Drošā māja””, kas aktualizē sociālās jomas problemātiku sabiedrībā, darbojas kā aktīva citu NVO, valsts un pašvaldību partnere.
Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"”.
Intervija ar latviešu valodas pedagogu Ilzi Demčenko
28.03.2013. Latviešu valodu mūsu valstī mītošajām personām ar bēgļu statusu māca pedagoģe ar bagātu pedagoģisko pieredzi un profesionālo kompetenci Ilze Demčenko. Viņa pārzina valsts valodas eksāmenu specifiku un spēj sagatavot klientus gan tam, gan saziņai latviešu valodā dažādās ikdienas situācijās. Intervijas mērķis ir noskaidrot kā noriss latviešu valodas mācīšanās un kas motivē gan skolotāju, gan klientus.
Atbildot uz jautājumu, kas pamudina Ilzi mācīt latviešu valodu bēgļiem, viņa min iepazīšanos ar jaukiem armēņu cilvēkiem, kuriem bija nepieciešama palīdzība. Tad lietas vienkārši nostājušās savās vietās, jo nācis šāds piedāvājums (mācīt latviešu valodu) tieši no biedrības "Patvērums" Drošā māja"".
Interesanti zināt, kāds ir lielākais izaicinājums šajā darbā. Izrādās, ka lielākais izaicinājums ir eksāmens. Bet par šo darbu Ilze nerunā kā par izaicinājumu, bet gan kā par gandarījumu, ja klients nokārto eksāmenu un pēc laika atgriežas, jo ir gatavs jau nākamās kārtas eksāmenam.
Konkrēti bēgļu auditorijai mācību procesam ir maz mācību materiālu. Ilze izmanto LAT2 materiālus un tos, kurus izstrādā pati, kā arī noderīgi ir Zvaigznes ABC materiāli, kas paredzēti 5. līdz 8.klases skolēniem latviešu valodas apguvei.
Tiek saskatītas arī konkrētas problēmas latviešu valodas apguvē. Klientiem ir grūti apgūt dialoga veidošanu, tas ir, labi izdodas atbildēt uz jautājumiem, kas saistīti ar aktuālām tēmām pašam cilvēkam, bet sarežģītāk ir ar jautājumu uzdošanu. Daudziem traucē nabadzīgais vārdu krājums, bet tas ir tikai laika process.
Noteikti, ka tiem, kuri regulāri apmeklē nodarbības ir kāda motivācija un redzams progress. Protams, ir pagājis zināms laiks un ir redzami pirmie rezultāti. Tie temati, kuri apgūti, tiešām ir palikuši "studentu" atmiņā, par zināmām lietām, kas skar personīgi, piemēram, ģimene, draugi, mājas, vaļasprieki, profesija, spēj veidot sarunu. Galvenā motivācija ir nokārtot eksāmenu, lai veiksmīgi integrētos Latvijā, lai spētu sazināties latviešu valodā un lai atrastu darbu, vēlams savā specialitātē.
Ilzei ir pārdomas par klientu integrēšanos Latvijas sabiedrībā un par latviešu valodas eksāmena saturu. Integrēšanās, galvenokārt, ir atkarīga no cilvēka personības. Viņai ir pazīstami vairāki klienti, kuri ir integrējušies un jūtas ļoti labi, tomēr ir būtiska iepriekš iegūtā izglītība. Eksāmens gan ir grūts, īpaši klausīšanās un rakstīšanas daļa. Atvēlētais laiks ir ļoti īss, un rakstīšanas apjoms pārāk liels.
Neapšaubāmi latviešu valodas apguves procesā galvenais ir klients un viņa sajūtas un darbs, bet skolotājai arī ir jāsagatavojas šim darbam un ne jau tikai profesionāli. Pacietība un savaldība ir būtiskākās katru dienu. Klienti ir ar dažādiem raksturiem un temperamentiem. Ir jāspēj noturēt savas emocijas un turpināt darbu.
Tomēr Ilze ir enerģijas un apņēmības pilna. Ja ir mērķis, tad jāstrādā un, ja darbs aptīk, viss iet savu gaitu.
Eiropas Bēgļu fonda (EBF) projektu “Valoda – ceļš uz integrāciju II” (līguma nr. AK/PDM/EBF/2011/2) līdzfinansē Eiropas Savienība.
Projektu realizē biedrība „Patvērums „Drošā māja””, kas aktualizē sociālās jomas problemātiku sabiedrībā, darbojas kā aktīva citu NVO, valsts un pašvaldību partnere.
Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"”.
Latviešu valodes apguve - hokeja līdzjutēju rindās!
08.02.2013. Kā vēl veicināt latviešu valodas apguvi? Klausīties, runāt, dziedāt un saukt to hokeja mačā! 8. februāra vakarā grupa, kas apgūst latviešu valodu devās uz hokeja maču arēnā "Rīga", kur noritēja kvalifikācija ziemas olimpiskajām spēlēm Sočos - spēlē starp Latvijas un Kazahstānas komandām.
Latviešu valodas apmācības notiek Eiropas Bēgļu fonda (EBF) projekta „Valoda – ceļš uz integrāciju II” ietvaros. To realizē biedrība „Patvērums „Drošā māja”” ar valsts un Eiropas Savienības finansējumu.
Dalībnieki vēl nebija bijuši arēnā un tiešām bija pārsteigti, ka tā ir tik liela, bet vislielākais pārsteigums izrādījās atmosfēra spēles laikā, tas, cik Latvijā cilvēki ir vienoti un, cik tie nopietni uztver hokeja spēli. Spēles laikā neizpalika skatītāju "vilnīši", dziesmas, izsaucieni, kuriem pievienojās visi bez kautrēšanās. Visi bija tā aizrāvušies ar līdzjušanu, ka nemanīja valodas barjeru un to, cik ātri paskrien divas stundas. "Edžu, Edžu!" tā sauca mūsu svešzemju līdzjutēji, lai arī nesaprata, ko tas nozīmē. Skolotāja paskaidroja sīkāk, ko tas nozīmē (vārtsarga atbalstīšana), bet visi tomēr atzina, ka burtisks tulkojums īsti nav nepieciešams, viss noprotams no konteksta un līdzjutēju emocijām.
Arī mājupceļš turpinājās ar šīm sajūtām un izsaucieniem "sarauj, Latvija!", par ko likās ļoti (patīkami) pārsteigti apkārtējie, sakot: " Klau, viņi fano par mūsējiem un pie tam latviski, kaut gan viņi nav latvieši! O-ho!"
Eiropas Bēgļu fonda (EBF) projektu “Valoda – ceļš uz integrāciju II” (līguma nr. AK/PDM/EBF/2011/2) līdzfinansē Eiropas Savienība.
Projektu realizē biedrība „Patvērums „Drošā māja””, kas aktualizē sociālās jomas problemātiku sabiedrībā, darbojas kā aktīva citu NVO, valsts un pašvaldību partnere.
Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"”.
Bēgļi un personas ar alternatīvo statusu turpina apgūt latviešu valodu
31.01.2013. Bēgļi turpina intensīvi apgūt latviešu valodu un progress ir vērā ņemams. Apmācības notiek Eiropas Bēgļu fonda (EBF) projekta „Valoda – ceļš uz integrāciju II” ietvaros un to realizē biedrība „Patvērums „Drošā māja”” ar valsts un Eiropas Savienības finansējumu.
Latviešu valodas apguve norisinās trīs reizes nedēļā. Pirmdienās un ceturtdienās latviešu valodas nodarbībās bēgļi atkārto iepriekš apgūto vielu un mācās jaunas tēmas un vārdus. Savukārt otrdienās norisinās latviešu valodas sarunvalodas klubs, kurā bēgļiem ir iespēja vingrināties valodas lietojumā, pielietojot nodarbībās gūtās zināšanas.
Lai kursu dalībniekiem būtu iespēja novērtēt savas latviešu valodas zināšanas, martā tika uzsāktas regulāras latviešu valodas zināšanu pārbaudes testa veida. Tas bēgļiem liek saprast, ka vēl tāls ceļš ejams līdz valodas apguvei noteiktā līmenī.
Bet tomēr, kursu dalībnieki saprot jautājumus par sevi, ģimeni, izglītību un profesiju. Ar katru nodarbību pieaug vārdu krājums un izrunas kvalitāte. Latviešu valodas pedagogs Ilze Demčenko atzīst, ka visgrūtāk audzēkņiem bijis pierast lasīt no kreisās uz labo pusi, jo lielākā daļa līdz šim lasījuši un rakstījuši no labās uz kreiso. Arī mājas vingrinājumu izpildē viens otrs no kursu apmeklētājiem nav īpaši centīgs un ir nepieciešama papildus motivēšana un atgādināšana, ka latviešu valodas zināšana ir nepieciešama, lai sameklētu darbu Latvijā.
Joprojām lielu atbalstu sniedz biedrības „Patvērums „Drošā māja”” brīvprātīgie, nodrošinot individuālu pieeju tiem klientiem, kuri pievienojušies grupai nesen. Brīvprātīgo palīdzība jaunajiem klientiem ir īpaši nozīmīga, jo nodrošina bēgļiem iespēju sekot līdzi pārējai grupai. Brīvprātīgie jaunieši aktīvi darbojas arī sarunvalodas klubā.
Eiropas Bēgļu fonda (EBF) projektu “Valoda – ceļš uz integrāciju II” (līguma nr. AK/PDM/EBF/2011/2) līdzfinansē Eiropas Savienība.
Projektu realizē biedrība „Patvērums „Drošā māja””, kas aktualizē sociālās jomas problemātiku sabiedrībā, darbojas kā aktīva citu NVO, valsts un pašvaldību partnere.
Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"”.
Projekta Valoda - ceļš uz integrāciju II - aktualitātes decembrī
26.12.2012. Svētku mēnesī, decembrī, arī nodarbības aizrit svētku gaisotnē. Dalībnieki vēlas uzzināt, kādas ir latviešu Ziemassvētku svinēšanas paražas.
Par projekta "Valoda - ceļš uz integrāciju II" norises gaitu dalās A. Šķenders: "Daļa no grupas prot angļu valodu, tāpēc rodas dažādi jautājumi par vārda Ziemassvētki nozīmi, piemēram, kāpēc Ziemassvētki, nevis Christmas vai Kristus svētki? Izvēršas interesanta saruna par Latvijas vēsturi, reliģiju, to, kā valoda pati atbild uz šo jautājumu. Dalībnieki tiek rosināti ieklausīties vārdos, lai izprastu latviešu kultūrainu. Vārds Ziemassvētki izskan vairākas reizes dažādās intonācijās. Atjautīgākie sadzird, ka vārda pamatā ir ziema un svētki ir saistīti ar ziemu nevis ar kristietību, top skaidrs, ka agrākā svētku nozīme ir saistīta ar dabas norisēm, ziemas iestāšanos u.tml.
Pirmā nodarbība paiet sarunās par Ziemassvētku izcelsmi, tradīcijām Latvijā. Tā kā dažādās valodās ir labi zināma Ziemassvētku dziesma "Zvaniņš skan", iemācījāmies dziesmas vārdus un arī izdevās nodziedāt, arī šī dziesma raisīja sarunu par vārdiem, kuru semantikā īpaši ieklausījāmies.
Nākamajā nodarbībā tiek pārrunāts viss, ko jau zinām, esam apguvuši par Ziemassvētkiem, ar ziemu saistītām parādībām, jēdzieniem. Tā atklājas, kāda informācija un vārdi vēl nav zināmi, kas vēl jāapgūst, lai veiksmīgāk sazinātos dažādās situācijās par ziemas tematiku.
Trešajā nodarbībā, lai veicinātu runātprasmes pilnveidošanos un leksikas paplašināšanos, tiek pievērsta uzmanība Ziemassvētku laikam kā pārdomu laikam, kad tiek izvērtēts, kas ir vērtīgākais mūsu dzīvē. Nodarbībā tiek izmantoti teksti, teksti no humānās pedagoģijas autoru darbiem par ģimeni un mācīšanos kā cilvēces vērtībām. Dalībnieku uzdevums ir izlasīt tekstu, izvērtēt, cik daudz no tā ir saprast un pēc tā veidot stāstījumu. Šī uzdevuma laikā iespējams diagnosticēt, cik dažādas ir dalībnieku spējas stāstīt par lasīto, cik plašs ir vārdu krājums un kā tiek konstruēti teikumi.
Pēc decembra nodarbībām izdevies veikt secinājumus, ka izvēlētie temati ir bijuši aktuāli un to apguve nepieciešama, bet dalībnieku latviešu valodas lietošanas prasmes ir ļoti atšķirīgas, tādēļ nav iespējams izmanot tādus mācību darba plānošanas paņēmienus kā grupu vai pāru darbs. Tomēr šis mācību process ir progresējošs, dalībniekiem ir priekšstats par kultūras, politikas un vēstures norisēm Latvijā. Vismaz šī vide, kurā viņi dzīvo kļūst nedaudz pazīstamāka un saprotamāka".
Nodarbību temati
1. Ziemassvētku un to svinēšana Latvijā.
2. Ziemassvētki, ar ziemu saistītās parādības, jēdzieni.
3. Ziemassvētku laikam kā pārdomu laiks - darbs ar tekstu, stāstījuma veidošana.
Projekta mērķis - nodrošināt latviešu valodas apguvi, veidot izpratni par Latvijas vēsturi un kultūru, veicinot bēgļu un personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss iekļaušanos izglītības sistēmā un darba tirgū.
Projekta realizēšanas laiks ir no 2012.gada septembra līdz 2013.gada maijam. Projekta kopējais budžets ir 13 025 LVL.
Projekta klienti ir bēgļi un personas, kurām piešķirts alternatīvais statuss.
Projekts „Valoda – ceļš uz integrāciju II” īsteno divas latviešu valodas apguves un pilnveidošanas apakšaktivitātes:
Latviešu valodas apmācība. Apmācības notiks 9 mēnešus 2 reizes nedēļā. Papildus 18 nodarbības tiks veltītas, lai sagatavotos valsts valodas prasmes līmeņa pārbaudījumiem A1 vai A2.
Sarunvalodas klubs: nodarbības notiks 9 mēnešus 4 reizes mēnesī. Plānots, ka sarunvalodas kluba nodarbībās tiks izvēlētas tādas tēmas, kas ir interesantas, vajadzīgas un saistošas projekta klientiem, par pamatu ņemot tēmas par Latvijas kultūru un vēsturi.
Projekts „Valoda – ceļš uz integrāciju II” ir 2010.gada EBF programmas projekta „Valoda – ceļš uz integrāciju” secīgs turpinājums.
Projekta "Valoda - ceļš uz integrāciju II" - aktualitātes novembrī
27.11.2012. Septembrī uzsāktā projekta „Valoda – ceļš uz integrāciju II” ietvaros organizētās latviešu valodas apmācības norit pilnā sparā. Projekta mērķa auditorija – bēgļi un personas, kuras ieguvušas alternatīvo statusu - apgūst latviešu valodu ar mērķi – lai mācību noslēgumā pēc 9 mēnešiem spētu elementāri sazināties par vienkāršām sadzīves tēmām, saprastu īsus, nesaistītus tekstus, sludinājumus, reklāmas, paziņojumus, kā arī 5 klienti varētu kārtotu pārbaudījumu A1 vai A2 valsts valodas prasmes līmeņa iegūšanai.
Projekta „Valoda-ceļš uz integrāciju II” ietvaros reizi nedēļā tiek organizēts latviešu sarunvalodas apguves kurss. Kā norādīja Sarunvalodas nodarbību vadītāja Maija Smilga, tad apguves mērķi ir veicināt dalībnieku spēju sarunāties latviešu valodā un radīt izpratni par Latvijas kultūru, tradīcijām, valsts pārvaldes struktūru un politiku, vēsturi u. c.
Novembra nodarbību tēmas bija Latvijas vēsture un nauda. Lai veidotu izpratni par Latvijas vēsturi, 1.nodarbībā dalībnieki mēģināja stāstīt par saviem priekšstatiem, stereotipiem, zināmo informāciju par Latvijas vēsturi. Šī informācija tika salīdzināta ar objektīvām ziņām par Latviju. Šāds salīdzinājums radīja interesi, motivēja uzzināt vairāk. Apgūstot jauno informāciju, tika apgūti jauni jēdzieni, kurus izmantot sarunas situācijās.
2.nodarbībā dalībnieki patstāvīgi stāsta par Latvijas vēsturi, izmantojot tos vārdus un teikumu konstrukcijas, kuras apguvuši, atbild uz jautājumiem, veido jautājumus paši, salīdzina Latvijas vēstures gaitu ar savas izcelsmes valsts vēsturi. Šāds mācību process ir vērtīgs, jo norit starpkultūru informācijas apmaiņa, dalībniekiem jaunā informācija kļūst personīgi nozīmīga, kas apliecina, ka valodas apguve rosina domāt citādi, uzzināt un pieņemt jauno.
3.nodarbībā dalībnieki iepazinās ar lata vēsturi, salīdzināja to ar savas valsts valūtu. Atkal tika apgūti jauni jēdzieni un pielietoti iepriekšējās nodarbībās apgūtie.
4.nodarbībā tika apskatītas lata monētas, dalībnieki strādāja ar tekstu, no kura uzzināja par tradīciju izdot viena lata monētu divreiz gadā, atklāja, kādi simboli tiek attēloti uz monētām, ko tie nozīmē u. tml.
Katra nodarbība ir pakārtota un tematiski saistīta viena ar otru. Dalībnieki ir ieinteresēti šo jautājumu apguvē, vēlas izprast norises valstī. Mācību procesā ir patīkama, brīva gaisotne, kas rodas daloties pieredzē un uzzinot jaunu informāciju, kas dalībniekiem kļūst personīgi nozīmīga.
Novembra tēmas:
Ko es zinu par Latviju? (priekšstati)
Es stāstu par Latviju.
Latvijas lats.
Viena lata monētas, Latvijas kultūras simboli.
Lai Latvijā patvērumu saņēmušajiem bēgļiem un personām, kam piešķirts alternatīvais statuss, dotu iespēju spert soli tuvāk patstāvīgai dzīvei, biedrība „Patvērums „Drošā māja”” ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu septembrī uzsāka projekta „Valoda – ceļš uz integrāciju II” (Līguma nr. AK/PDM/EBF/2011/2) realizāciju.
Projekts „Valoda – ceļš uz integrāciju II” ir 2010.gada EBF programmas projekta „Valoda – ceļš uz integrāciju” secīgs turpinājums.
"Valoda – ceļš uz integrāciju II" ietvaros aktīvi norit latviešu valodas apgūšana
20.10.2012. Septembrī uzsāktā projekta „Valoda – ceļš uz integrāciju II” ietvaros organizētās latviešu valodas apmācības norit pilnā sparā. Projekta mērķa auditorija – bēgļi un personas, kuras ieguvušas alternatīvo statusu - apgūst latviešu valodu ar mērķi – lai mācību noslēgumā pēc 9 mēnešiem spētu elementāri sazināties par vienkāršām sadzīves tēmām, saprastu īsus, nesaistītus tekstus, sludinājumus, reklāmas, paziņojumus, kā arī 5 klienti varētu kārtotu pārbaudījumu A1 vai A2 valsts valodas prasmes līmeņa iegūšanai.
Latviešu valodas nodarbības notiek 2 reizes nedēļā. Vienas nodarbības ilgums 120 minūtes. Kopā plānotas 180 nodarbības. 18 nodarbības plānotas 5 klientiem, kuri vēlēsies kārtot latviešu valodas prasmes pārbaudījumus, kā papildus nodarbības.
Apmācības vada latviešu valodas pedagogs, kurš ir specializējies un saprot, kā pasniegt latviešu valodu imigrantiem. Uzsākot nodarbības, tika pārbaudītas klientu valodas zināšanas. Apmācību noslēgumā tiks pārbaudītas klientu zināšanas un veikta rezultātu analīze.
Nodarbības Sarunvalodas klubā arīdzan notiek 4 reizes mēnesī.
Vienas tikšanās ilgums 120 minūtes. Kopā plānotas 36 nodarbības projekta laikā. Tikšanās reizēs piedalīsies 20 klienti. Sarunvalodas kluba nodarbībās tiek pārrunātas tēmas par vēstures un kultūras jautājumiem, kā arī tiek izmantota dažāda metodika - filmas, diskusijas, grāmatu lasīšana, kultūras pasākumu un objektu apmeklēšana u.c..
Alvis Šķenders, projekta "Valoda - ceļš uz integrāciju II" vadītājs: „Bēgļi un personas, kurām piešķirts alternatīvais statuss, ļoti labi saprot, ka bez latviešu valodas zināšanām nav iespējama veiksmīga iekļaušanās Latvijas sabiedrībā. Neviens no bēgļiem nevēlas būt par „profesionālu” palīdzības prasītāju un līdz ar to ir motivācija valodas apguvei".
Lai Latvijā patvērumu saņēmušajiem bēgļiem un personām, kam piešķirts alternatīvais statuss, dotu iespēju spert soli tuvāk patstāvīgai dzīvei, biedrība „Patvērums „Drošā māja”” ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu septembrī uzsāka projekta „Valoda – ceļš uz integrāciju II” (Līguma nr. AK/PDM/EBF/2011/2) realizāciju.
Projekts „Valoda – ceļš uz integrāciju II” ir 2010.gada EBF programmas projekta „Valoda – ceļš uz integrāciju” secīgs turpinājums.
Bēgļi gatavosies A1 vai A2 valsts valodas līmeņa pārbaudījumam
07.09.2012. Valsts valodas apguve ir veiksmīgas integrācijas pamats. Lai Latvijā patvērumu saņēmušajiem bēgļiem un personām, kam piešķirts alternatīvais statuss, dotu iespēju spert soli tuvāk patstāvīgai dzīvei, biedrība „Patvērums „Drošā māja”” ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu ir uzsākusi projekta „Valoda – ceļš uz integrāciju II” (Līguma nr. AK_PDM_EBF_2011_2_GL) realizāciju.
Šajā projektā tiek turpinātas iepriekšējā projekta „Valoda – ceļš uz integrāciju” aktivitātes, kuras attīstīja Biedrības pieredzi un sniedza vērtīgus rezultātus mērķa grupas integrācijā. Tas nozīmē, ka mērķa grupai būs iespēja turpināt iesāktās mācības pēc iepazītas metodikas pie pazīstama pedagoga.
Latviešu valodas apmācību saturs ir balstīts uz mērķa grupai būtisku tēmu (piemēram, formalitāšu kārtošana) apgūšanu latviešu valodā, kā arī audzēkņu iepazīstināšanu ar Latvijas vēsturi un kultūru, lai uzlabotu iebraucēju izpratni par Latviju un atvieglotu sociālā tīklojuma attīstīšanu un iejušanos jaunajā vidē.
Kopā tiks novadītas 108 latviešu valodas nodarbības un sarunvalodas klubiņi. Latviešu valodas nodarbībās pedagoga pavadībā audzēkņi apgūs jaunas tēmas, gramatiku un papildinās vārdu krājumu. Iegūtās zināšanas, ar Biedrības brīvprātīgo piedalīšanos, audzēkņiem būs iespēja pielietot praktiski sarunvalodas klubiņos, lai koptu valodas lietojumu.
Projekta vadītājs "Alvis Šķenders" uzsver valsts valodas apmācību nozīmi: "Balstoties uz iepriekšējā projektā gūto pozitīvo pieredzi, arī šoreiz svarīgi ir trīs aspekti. Pirmkārt, valsts valodas apguves nodrošināšana, lai audzēkņi iegūtu pietiekamu pamatu valodas turpmākai apguvei. Otrkārt, audzēkņu patstāvīgas iekļaušanās Latvijas ekonomiskajā, sociālajā un politiskajā telpā veicināšana. Treškārt, sociālās stagnācijas mazināšana mērķa grupas vidū. Jāsaprot, ka šiem cilvēki Latvijā nav tāpēc, lai dzīvotu uz valsts rēķina. Viņiem ir ko dot, bet tas nav iespējams bez latviešu valodas zināšanām."
Projekta realizācijas laiks ir deviņi mēneši no 2012.gada septembra līdz 2013.gada maijam. Projekta kopējās izmaksas ir 13’025 lati. 20 cilvēku mērķa grupa sastāv no bēgļiem un personām, kam piešķirts alternatīvais statuss. 5 no šiem cilvēkiem tiks sagatavoti, lai kārtotu pārbaudījumu A1 vai A2 valsts valodas prasmes līmeņa iegūšanai.