 |
 |
 |
 |
Eiropas Bēgļu fonda (EBF) finansētā projekta „Es palieku Latvijā-II” mērķis ir veicināt bēgļu un personu ar alternatīvo statusu adaptāciju un iekļaušanos Latvijas sabiedrībā. Projekta ietvaros bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, jau no 2011.gada novembra tiek sniegts sociālais, medicīniskais, psiholoģiskais, materiālais atbalsts un cita veida palīdzība; tiek piedāvāta juridiskā palīdzība nodarbinātības veicināšanai un dzīvesvietas atrašanai.
Biedrības speciālistu pieredze liecina, ka bēgļiem arvien aktuālāks kļūst jautājums par darba atrašanu Latvijā. Sakarā ar to, ka arī citās Eiropas Savienības valstīs ir pieaudzis bezdarbs, bēgļi arvien biežāk izvēlas palikt Latvijā.
Biedrības juriste Gita Miruškina, kura ikdienā nodrošina atbalstu bēgļiem, vēsta: „Novembra mēnesī Biedrības speciālisti dažāda veida palīdzību snieguši kopumā 19 klientiem, kuru vidū ir arī ģimenes ar bērniem. Darbspējīga vecuma bēgļa statusu ieguvušie konsultācijās ar juristu apspriež savas darba iespējas, izveido CV un kopīgi meklē atbilstošas darba vakances.
Lai sekmētu ātrāku darba vietu piemeklēšanu bēgļiem, ir uzsākta sadarbība ar „CV online”, kur pēc individuālas pieejas tiek piemeklētas piemērotas vakances. Ir uzsākta sadarbība ar mazumtirdzniecības veikalu tīklu „Rimi”, kas ir atvērti palīdzēt bēgļiem, iekārtojot viņus darbā.”
Kā grūtības, ar kurām nākas saskarties ikdienā piemeklējot darba vakances, G.Miruškina min to, ka lielākoties bēgļiem tiek piedāvātas zemas kvalifikācijas darba vietas, jo trūkst valsts valodas prasmju. Bēgļi ir motivēti atrast labi apmaksātu darbu, taču trūkst izpratnes par darba tirgu Latvijā. Darba vietu meklēšana ir viens no sarežģītākajiem uzdevumiem, jo darba devēji noraidoši attiecas pret iebraucēju pieņemšanu darbā, pamatojoties uz valsts valodas nezināšanu. Nereti patiesais darbā nepieņemšanas iemesls, juristesprāt, ir diskriminācija, bet parasti tā tiek aizstāta ar vārdiem „nepietiekamas valodas prasmes”. Tomēr šajā gadījumā nav skaidrības, kur bēgļiem vērsties, lai apgūtu latviešu valodu. Sazinoties ar Nodarbinātības valsts aģentūru, tika iegūta informācija, ka valsts valodas kursu esamība varētu būt pieejama tikai pēc 3 gadiem.
Juriste ir iniciējusi „apaļā galda” diskusiju ar Latvijas Darba Devēju konfederāciju, kur tiks apspriests jautājums par valsts valodas normām darbavietās, jo līdz šim tas ir galvenais klupšanas akmens bēgļu nodarbinātības jautājuma risināšanā.
Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"”.
Gitu Miruškinu intervēja Elīna Simsone, Zane Trukšāne