 |
 |
 |
 |
Līdz šim novadīto latviešu valodas nodarbību un sarunvalodas klubiņa ietvaros projekta mērķa grupa ir apguvusi labu pamatu turpmākai latviešu valodas apguvei. Alvis Šķenders [projekta vadītājs] saka: „Priecē progress, kas ir vērojams, sarunājoties ar bēgļiem. Bēgļi jau labi saprot vienkāršas lietas un spēj atbildēt latviešu valodā. Kaut arī zināmas problēmas sagādā locījumi un teikumu formas, viņi ir kļuvuši daudz drošāki salīdzinājumā ar projekta sākumposmu. Galvenais ir tas, ka viņi nebaidās runāt latviski.”
A. Šķenders atzīst, ka nelielas problēmas sagādāja projektā paredzētā filmēšana, kura tika veikta apmācību sākumā un tiks atkārtota beigu posmā. „Bēgļi joprojām jūtas nedroši un nevēlas, lai viņi tiktu filmēti ar mērķi to izplatīt publiskajā telpā.
Latviešu valodas nodarbību pasniedzēja Ilze Demčenko ir atradusi labu kontaktu ar bēgļiem un spējusi nodrošināt interesantu un kvalitatīvu latviešu valodas apmācību kursu. Par to liecina arī fakts, ka bēgļi turpināja apmeklēt biedrības rīkotās nodarbības arī tad, kad latviešu valodas kursi kļuva pieejami Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā „Mucenieki”. A. Šķenders uzskata, ka tas liecina par nodarbību vērtību un augsto kvalitāti.
Bēgļi, kas apmeklē latviešu valodas nodarbības, ir no ļoti dažādām valstīm: Afganistānas, Sīrijas, Irānas, Irākas, Uzbekistānas, Gruzijas, Pakistānas un Kongo. Turklāt nodarbībām pievienojas arvien jauni audzēkņi, kas pavisam nesen lūguši patvērumu Latvijā. „Līdz šim esam sasnieguši ļoti labus rezultātus. Bet tas ir tikai viens projekts un viens apmācību kurss. Ar to nepietiek, lai nodrošinātu apmācības visiem interesentiem.” uzskata A.Šķenders.