Karadarbība kādā valstī vai reģionā vienmēr ir iemesls bēgļu un patvēruma meklētāju, kā arī imigrantu skaita pieaugumam. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) prognozēm militārā konflikta dēļ Gruzijā bēgļu gaitās būs spiesti doties vismaz 115 tūkstoši iedzīvotāju.
Pēc pašreizējām aplēsēm, kas balstītas uz Gruzijas un Krievijas varas iestāžu sniegtajām ziņām, vismaz 30 tūkstoši Dienvidosetijas iedzīvotāju šķērsojuši Krievijā ietilpstošās Ziemeļosetijas robežu. Savukārt vēl 15 tūkstoši Dienvidosetijas iedzīvotāju devušies uz citiem Gruzijas reģioniem. Daudzas jo daudzas ģimenes zaudējušas savus īpašumus, iedzīvi. Lai gan oficiāli patvērumu Latvijā lūgušas pagaidām tikai trīs personas no karadarbības skartā reģionā, zināms, ka vairākiem cilvēkiem izdevies, nokārtojot izsaukumus, vīzas, ierasties Latvijā arī ar draugu palīdzību, lai vismaz uz kādu laiku patvertos no kara šausmām. Šie cilvēki pārstāv ne tikai gruzīnus, bet arī osetīnus, jo abu šo tautību cilvēki neatkarīgi no tā, kurā reģionā dzīvojuši Gruzijā, cietuši no militāras agresijas.
Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes preses pārstāve Jevgēnija Korne atzina, ka robežsardze prognozē, ka no Kaukāza reģiona un Krievijas Federācijas var palielināties nelegālo imigrantu bēgļu plūsma. Prognoze sāk piepildīties – ceturtdien pulksten divos dienā trīs Krievijas pilsoņi, pēc tautības gruzīni, ar derīgām pasēm un Šengenas vīzām pieprasīja robežsardzē patvērumu. Pašlaik robežsardzes amatpersonas veic šo cilvēku intervēšanu.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) speciāliste Anita Āboliņa skaidro, ka cilvēki gan no Gruzijas, gan Dienvidosetijas, gan Abhāzijas var lūgt patvērumu Latvijā un pretendēt uz bēgļa vai alternatīvo statusu. Patvēruma likums nosaka, ka uz alternatīvo statusu var pretendēt persona, kurai pilsonības vai mītnes valstī draud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās pret to vai tās pazemojoša sodīšana. Tāpat personai tiek piešķirts alternatīvais statuss, ja tai nepieciešama aizsardzība pilsonības vai mītnes valstī pastāvošo ārējo vai iekšējo bruņoto konfliktu gadījumā. Taču jāuzsver, ka Gruzijas valsts piederīgie, kas lūdz patvērumu saistībā ar tur notiekošajiem bruņotajiem konfliktiem, uz bēgļu statusu pretendēt nevar. Atbilstoši starptautiskajām normām un Patvēruma likumam, persona bēgļa statusu saņem gadījumos, kad pamatoti baidās no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ savas pilsonības vai mītnes valstī.
Laikā, kad Somālijas patvēruma meklētāji, kam piešķirts alternatīvais statuss, lūdza viņus atzīt par bēgļiem Somālijā notiekošā kara
Patvēruma meklētājam jāpierāda, ka tieši pret viņu vērsta vardarbība vai draudi, lai viņu atzītu par bēgli saskaņā ar Latvijas un starptautiskajiem likumiem. A. Āboliņa šo faktu apstiprina, norādot, ka "karadarbība jeb bruņots konflikts ir pamats personai piešķirt alternatīvo, bet ne bēgļa statusu".
Pašlaik grūti komentēt pieļāvumu, vai bēgļi no Gruzijas vai Krievijas Latviju varētu izmantot kā tranzītvalsti, kur saņemt dokumentus un ceļot uz kādu citu Eiropas Savienības valsti.
Saskaņā ar PMLP datiem 2003. gadā trīs personas no Gruzijas lūgušas patvērumu, 2004. gadā – viena, 2006. gadā – viena, līdz 2008. gada 30. jūlijam – divas. Par to, vai šo personu vidū ir Dienvidosetijas vai Abhāzijas reģionu iedzīvotāji, PMLP sīkāku ziņu nav.
Šogad līdz 30. jūlijam patvērumu Latvijā meklēja 11 personas – no Bangladešas (2), Gruzijas (2), Krievijas (2), Kubas (2), Nigērijas (1), Turcijas (1) un Senegālas (1).