Latviešu valodas apguve norisinās trīs reizes nedēļā. Pirmdienās un ceturtdienās latviešu valodas nodarbībās bēgļi atkārto iepriekš apgūto vielu un mācās jaunas tēmas un vārdus. Savukārt otrdienās norisinās latviešu valodas sarunvalodas klubs, kurā bēgļiem ir iespēja vingrināties valodas lietojumā, pielietojot nodarbībās gūtās zināšanas.
Lai kursu dalībniekiem būtu iespēja novērtēt savas latviešu valodas zināšanas, martā tika uzsāktas regulāras latviešu valodas zināšanu pārbaudes testa veida. Tas bēgļiem liek saprast, ka vēl tāls ceļš ejams līdz valodas apguvei noteiktā līmenī.
Bet tomēr, kursu dalībnieki saprot jautājumus par sevi, ģimeni, izglītību un profesiju. Ar katru nodarbību pieaug vārdu krājums un izrunas kvalitāte. Latviešu valodas pedagogs Ilze Demčenko atzīst, ka visgrūtāk audzēkņiem bijis pierast lasīt no kreisās uz labo pusi, jo lielākā daļa līdz šim lasījuši un rakstījuši no labās uz kreiso. Arī mājas vingrinājumu izpildē viens otrs no kursu apmeklētājiem nav īpaši centīgs un ir nepieciešama papildus motivēšana un atgādināšana, ka latviešu valodas zināšana ir nepieciešama, lai sameklētu darbu Latvijā.
Joprojām lielu atbalstu sniedz biedrības „Patvērums „Drošā māja”” brīvprātīgie, nodrošinot individuālu pieeju tiem klientiem, kuri pievienojušies grupai nesen. Brīvprātīgo palīdzība jaunajiem klientiem ir īpaši nozīmīga, jo nodrošina bēgļiem iespēju sekot līdzi pārējai grupai. Brīvprātīgie jaunieši aktīvi darbojas arī sarunvalodas klubā.
Eiropas Bēgļu fonda (EBF) projektu “Valoda – ceļš uz integrāciju II” (līguma nr. AK/PDM/EBF/2011/2) līdzfinansē Eiropas Savienība.
Projektu realizē biedrība „Patvērums „Drošā māja””, kas aktualizē sociālās jomas problemātiku sabiedrībā, darbojas kā aktīva citu NVO, valsts un pašvaldību partnere.
Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"”.