lv
LatvijaDrošā mājadažādiem cilvēkiem
Uzticības tālrunis cilvēku tirdzniecības gadījumos: +371 28612120

Brīvprātīgajiem dalība projektā palīdzējusi pilnveidoties

Ievietots: 25.06.2013

    

Šā gada 30. jūnijā noslēgsies biedrības „Patvērums „Drošā māja”” pērnā gada decembrī uzsāktais atbalsta projekts trešo valstu valstspiederīgajiem „Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai”, kura aktivitāšu realizācijā neatsverams cilvēciskais resurss bija brīvprātīgie.

Lai nodrošinātu pēc iespējas individuālāku pieeju katram tiešās mērķa grupas pārstāvim, projekta gaitā brīvprātīgie iesaistījās latviešu valodas kursu un sarunvalodas klubiņu norisē, informatīvo dienu „Riču Raču” organizēšanā Rīgā, Liepājā un Olainē.

Kā atzīst paši brīvprātīgie, tad viens no svarīgākajiem personīgajiem mērķiem projektā bija atrast sevi un pārbaudīt savus spēkus, atbalstot trešo valstu valstspiederīgos, saskarsmē pilnveidot valodas, kurās runā iebraucēji, dot ieguldījumu savstarpējo attiecību uzlabošanā starp dažādām tautībām.

Lai uzzinātu projektā iesaistīto brīvprātīgo domas par ieguvumiem un motivāciju darbojoties projektā „Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai”, lūdzām dalīties iespaidos brīvprātīgo koordinatoru Reini Grāvīti, brīvprātīgos Ilutu Ozeri un Kristapu Zēlavu no Rīgas, Maksimu Baņko no Olaines.

Kādi ir Tavi kā brīvprātīgā ieguvumi no dalības šajā projektā?

 

Reinis: Šajā projektā es iesaistījos kā brīvprātīgais un vēlāk arī kā brīvprātīgo koordinators. Man bija liels prieks tikties ar jauniešiem, kurus ir aizrāvusi biedrības "Patvērums "Drošā māja"" misija un kuri paši ir gatavi nesavtīgi iesaistīties kopīga mērķa sasniegšanai nepieciešamajos darbos. Visspilgtāk es atcerēšos dažādos pasākumus, kuros kopā sanāca gan iebraucēji Latvijā, gan mūsu brīvprātīgie, gan vienkārši interesenti. Tajās reizēs acu priekšā tika sperti mazi, bet nozīmīgi soļi sabiedrības integrācijā. Taču vislielāko gandarījumu man sagādāja arvien jaunu brīvprātīgo pievienošanās mūsu rindām visa projekta laikā, kas man apliecināja gan mūsu veiktā darba vērtību, gan jauniešu vēlmi un iniciatīvu iesaistīties sabiedrības integrācijas jautājumu risināšanā. Nevar nepieminēt arī brīvprātīgo apmācības, kas norisinājās gada sākumā. Tas bija lielisks veids kā visiem iegūt vienlīdzīgas zināšanas, drošā vidē, kolektīva ietvaros, apmainīties ar viedokļiem un uzskatiem, un rezultātā visiem gūt vienprātīgu izpratni par dažādiem jautājumiem. Tas, manuprāt, bija lielisks komandas saliedēšanas veids.

Iluta: Apmeklējot šī projekta ietvaros organizētos pasākumus, iepazinu jaunus cilvēkus, guvu iespēju paskatīties uz dažiem saviem un sabiedrības pieņēmumiem no cita skatu punkta. Projekts deva jaunu pieredzi un iespaidus, kas ietekmēs manu turpmāko skatījumu uz sabiedrības integrācijas procesiem.

Maksims: Mani ieguvumi no šī projekta ir milzīgi. Es ieguvu milzum daudz dažādu valodu pielietošanas pieredzi, uzzināju par daudz ko citu, kas notiek mums apkārt un, protams, guvu diezgan lielu pieredzi cilvēku saliedēšanā un viņu integrēšanā sabiedrībā.

Kristaps: Ieguvu jaunus draugus un kontaktus, iespēju izpausties, daudz jaunas informācijas par un ap to, kā palīdzēt cilvēkiem integrēties sabiedrībā, un galu galā iespēju palīdzēt un izdarīt ko labu.

Kādi, Tavuprāt, ir mērķa auditorijas ieguvumi no projekta aktivitātēm?

Reinis: Domāju, ka vērtīgākais, ko projekta dalībnieki ieguva projekta laikā bija latviešu valodas zināšanas un informācija par dažādiem Latvijā pieejamiem resursiem dažādu dzīves situāciju risināšanai, piemēram, darba atrašanai. Ceru, ka visiem projektā iesaistītajiem ir radusies lielāka mīlestība un izpratne par valsti, kurā mēs visi dzīvojam, mācāmies, strādājam, atpūšamies un skatāmies nākotnē.

Iluta: Mērķauditorija tika iepazīstināta ar dažādām iespējām labāk iekļauties Latvijas sabiedrībā, tika parādīts, ka viņi nav aizmirsti un atstumti, ka vietējiem iedzīvotājiem ir vēlme sadarboties un uzņemt viņus savā sabiedrībā un iekļaut sociālajā dzīvē.

Maksims: Es domāju un ticu, ka caur šo projektu mūsu mērķauditorija ieguva jaunas paziņas ne tikai viņu ģimenes lokā, bet arī ārpus tās. Daudzi guva ieskatu notikumos, kas apvij ne tikai viņus, bet arī visus pārējos cilvēkus, kurus viņi redz sev apkārt katru dienu, nākot un mācoties latviešu valodu ar SUPERĪGAJIEM skolotājiem!

Kristaps: Mērķauditorija tika informēta par viņu iespējām un tiesībām. Viņiem ir iespēja iepazīties, uzlabot komunikācijas prasmes un labi pavadīt laiku, tādā veidā apzinoties, ka viņi nav vieni - ka arī viņi iederas Latvijas sabiedrībā.

Kāda bija Tava motivācija brīvprātīgi darboties šajā projektā?

Reinis: Es uzskatu, ka pie noteiktiem, stingriem nosacījumiem veidota kulturāli un etniski daudzveidīga sabiedrība ir ļoti pozitīva lieta, kuras labā ir vērts strādāt. Šis bija viens no tādiem projektiem, kas sniedza acīmredzamu pienesumu gan mērķa grupai, gan mums pašiem. Es ceru, ka tādās pašās “sliedēs” darbu varēsim turpināt.

Iluta: Vēlējos iepazīt jaunas kultūras, ieskatīties atbraukušo cilvēku dzīvesstāstos un veicināt sabiedrības integrāciju ar savu kā indivīda attieksmi un darbībām.

Maksims: Ja godīgi, mana motivācija piedalīties bija ļoti vienkārša - man jau sen bija apnicis neko nedarīt un sēdēt mājās pie datora, pamazām degradējoties. Bija apnicis slinkot. Dalība projektā bija lielisks veids kā kļūt par sociāli atbildīgu un izdarīt cilvēkiem labu!

Kristaps: Uzskatu, ka cilvēkam jābūt brīvai izvēlei izlemt, kur dzīvot un piederēt. Mana motivācija bija likt viņiem justies piederošiem un aizgūt visu, ko varu no viņu kultūras, uzskatiem un darbībām.

Kādi būtu Tavi ieteikumi nākotnē, realizējot līdzīgus projektus?

Reinis: Projektu realizēšana ir smags darbs, kurš prasa daudz spēka un laika. Brīvprātīgajiem ir vairāk enerģijas un laika, tāpēc mēs varētu par nelieliem līdzekļiem daudz aktīvāk iesaistīties projekta realizācijas gaitā un ciešāk sastrādāties ar mērķa grupu. Ar to es domāju nelielu kopīgu aktivitāšu veikšanu kopā ar projekta dalībniekiem, piemēram, dažādu Latvijas pilsētu apceļošana, modernās latviešu kultūras pasākumu apmeklēšana, grāmatu klubs bērniem un jauniešiem un tamlīdzīgi. Darīt kaut ko tādu, kas paver lauku interakcijai starp trešo valstu valstspiederīgajiem un vietējiem Latvijā, augstā vērtē paturot Latvijas kultūru, dabu un vēsturi. Domāju, ka tā ir ideāla vide, kur vienam otru iepazīt un kopt vismaz cieņu pret Latvju.

Iluta: Es ieteiktu nākotnē iesaistīt projekta aktivitātēs vairāk cilvēku.

Maksims: Mani ieteikumi nākotnē būtu izveidot plašāku šī projekta versiju. Ar to domāju, ka būtu jāiesaista ne tikai dažas pilsētas, piem., Liepāja, Rīga un Olaine, bet daudz vairāk pilsētas. Būtu jāorganizē "bišķiņ" vairāk izklaides priekš mērķauditorijas. Piemēram, dažādu muzeju apmeklēšana utt.
Bet kopumā ņemot un vērtējot objektīvi, šis projekts apvienoja un deva dažādas iespējas cilvēkiem, kuriem ir grūtības Latvijas sabiedrībā.

Kristaps: Manuprāt, nākotnē projektiem vajadzētu būt apjomīgākiem laika un telpas ziņā. Cilvēkus būtu vēlams vairāk ievest sabiedrībā, lai viņi komunicē un mācās, pašiem rīkojoties. To panākt var ar speciālām spēlēm un uzdevumiem.

Kopumā projekta „Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai” ietvaros iesaistījušies vairāk kā 20 brīvprātīgie no Rīgas, Olaines un Liepājas.

Kopš 2012. gada 19. decembra biedrība ar sadarbības partneriem "Sabiedriskais politikas centrs PROVIDUS", "Baltijas Reģionālais Fonds" un Rīgas Latviešu biedrību realizē atbalsta projektu "Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai", kura mērķis ir attīstīt un pilnveidot daudzpusīgas un trešo valstu valstspiederīgajiem pieejamas atbalsta, adaptācijas un integrācijas iespējas, kā arī iesaistīt un izglītot Latvijas sabiedrību. Projekts noslēgsies 2013. gada 30. jūnijā.

Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Projekta "Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai" īstenošana tiek līdzfinansēta 75% no Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un 25% no valsts budžeta līdzekļiem. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".

 

Pasākums "Dzīve kā Riču Raču", 18. jūnijs
Biedrība „Patvērums „Drošā māja”” šā gada 18. jūnijā Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā organizēja projekta „Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai” noslēguma pasākumu „Dzīve kā Riču Raču”. Tā ietvaros tika prezentēti projekta sasniegtie rezultāti un turpmākās ieceres. Notikumā piedalījās projekta realizētāji, finansētāji, sadarbības partneri un projekta mērķa auditorija. Kopš 2012. gada 19. decembra biedrība ar sadarbības partneriem “Sabiedriskais politikas centrs PROVIDUS”, “Baltijas Reģionālais Fonds” un Rīgas Latviešu biedrību realizē atbalsta projektu „Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai”, kura mērķis ir attīstīt un pilnveidot daudzpusīgas un trešo valstu valstspiederīgajiem pieejamas atbalsta, adaptācijas un integrācijas iespējas, kā arī iesaistīt un izglītot Latvijas sabiedrību. Projekts noslēgsies 2013. gada 30. jūnijā. Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Projekta "Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai" īstenošana tiek līdzfinansēta 75% no Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un 25% no valsts budžeta līdzekļiem. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"". 19.06.2013.