Palīgā sauciens saraustītā tekstā
Savādāks izvērtās gadījums ar meiteni Kentā, Anglijā. Meitene uz ABN rakstīja kļūdainiem, saraustītiem teikumiem, tādēļ bija grūti saprast, kur viņa atrodas vai - ko vēlas. E-pasts vēstīja: «ludzu jusu palidzibu, mani ara netieku nav partikas. cilveks ieteica jus ludzu palidziet pase nav ta nav vienmer ira atrunas ka ira home offisa nelaiz vienu ara nelaij stradat loti ceru jusu palidzibu jio nav naudas lai tiktu latvija kamer draudzene neatvera to gaisma ludzu es velos noklut latvija gaidu jusu atbildi». Īsti nesaprotot kļūdām pilno tekstu un to, par kādu «gaismu» ir runa, bet nojaušot, ka jaunā sieviete rakstījusi lielā steigā, ABN žurnāliste tūlīt atbildēja, jautājot pēc viņas atrašanās vietas adreses un kontaktinformācijas. Kad atbildes vietā ABN saņēma pretjautājumu - vai varot man uzticēties, situācija sāka izskatīties pavisam dīvaini. Iespējams, ka meitene atrodas kādu apreibinošu vielu ietekmē vai kādā citā veselībai bīstamā stāvokli? Nezinot, kurp sūtīt policiju vai – kā meiteni atrast, bija neiespējami viņai palīdzēt. ABN un potenciālā upura sarakste aprāvās līdz brīdim, kad žurnālistei pēkšņi atrakstīja kāds no viņas pašas paziņām. Šis paziņa paskaidroja, ka meitene tikusi ieslodzīta, dokumenti viņai ir atņemti un viņu grasoties izprecināt musulmaņu vīram.
Apprecējusies brīvprātīgi, bet pēc tam ieslodzīta
Visbeidzot ABN saņēma e-pastu no jaunās sievietes pašas, kura acīmredzot brīvprātīgi izgājusi pie vīra un nu ir precējusies ar personu, kurš viņu turot ieslodzījumā.
Ar viņas drauga palīdzību izdevās noskaidrot adresi, kura tālāk tika nodota Latvijas vēstniecībai Londonā un Lielbritānijas policijai, kas sievieti cer atbrīvot no ieslodzījuma un palīdzēt tai atgriezties Latvijā.
«Šī situācija savukārt ir skumjš piemērs viltus laulībām, kur upurim palīdzēt ir daudz grūtāk, jo sieviete pati laulībai ir piekritusi, vien pēc tam aptverot, ka visi «vīra» sniegtie solījumi pirms laulību reģistrācijas bijuši meli. Kultūru atšķirības, izmantošana, krāpšana - sauciet to, kā vēlaties, taču sievietei jāapzinās, ka, pieņemot šādu lēmumu, tam var būt visdažādākās sekas. Grūti noticēt, ka šīs sievietes nekad iepriekš nebija dzirdējušas par nabaga meitenēm, kuras izprecina piespiedu kārtā, un kā viņām pēcāk iet. Kādēļ gan vienmēr akli gribam ticēt, ka «ar mani jau tā nenotiks, ar visiem citiem – varbūt, tikai ne ar mani»,» raksta ABN žurnāliste Dace Gaile.
Aktīvi rosās sociālajos portālos
Pēc sarunas ar vēstniecību par šādiem un līdzīgiem gadījumiem arī man radās citas domas par pēdējā laikā piedzīvotajām situācijām. Pavērojot latviešu sieviešu profilus portālā draugiem.lv, viņu draugu lokā bieži vien atrodami ne visai latviski paziņas. Bieži vien viņu izcelsme un eksotiskais vārds vedina uz domām, ka tie tik tiešām varētu būt «potenciālie līgavaiņi» vai vismaz «draugi», kas palīdzēs ieprecēties «arābu prinča» mantojumā. Tas tikai liecina par to, ka meitenes pašas ir tuvu pazīstamas ar šiem vīriešiem, un, iespējams, arī pašas ir piekritušas šīm viltus laulībām. Tas savukārt liek jautāt: vai tiešām mēs šādu abpusēju vienošanos varam saukt par viltus laulībām?
Pārdodas laulībām pat par 500 mārciņām
Nav arī īsti saprotams, cik no šīm «palīgā saucējām» tiešām ir viltus laulību upuri un kuras no viņām pašas par lētu samaksu ir piekritušas iziet pie sveštautību vīriem. Prātā nāk vēl kāds variants: varbūt par upuriem kļuvušās sievietes vienkārši devušās izpriecāties, tad, uzdzīvojot ārzemēs, izbeigusies nauda, un nav vairs iespējas atgriezties Latvijā. Vairs nepārsteidz arī tas, ka reizēm, nonākot «brīvībā» atpakaļ Latvijā, draugiem.lv portāla dienasgrāmatā parādās ieraksti, kuros meitene «raud» pēc zudušās mīlestības un pārdzīvo, ka «visam tam bija jābeidzas tik pēkšņi». Ir zināms, ka mūsu pašu latvju zeltenes pārdod sevi laulībām par sākot no 500 mārciņām līdz pat pāris tūkstošiem.
Notēlo bezpalīdzību, lai citi samaksātu par atgriešanos Latvijā?
Meitenes bieži vien pašas iepazīstas ar potenciālajiem līgavaiņiem internetā, sociālajos saziņas tīklos kā facebook.com, draugiem.lv vai cita veida iepazīšanās portālos. Līgavaiņi, protams, sola zelta kalnus, uz ko finansiālās grūtībās nonākušās meitenes tad arī bieži vien uzķeras. Gadās arī, ka meitenes piekrīt braukt pie paziņām uz Lielbritāniju vai Īriju un nemaz nenojauš, ka pašas paziņa no Latvijas ir gatavs viņas notirgot kādai trešajai personai. Savukārt gadījumos, kad meitenes devušās papriecāties, nauda ir beigusies, bet darbu meklēt negribas, ērtāk var šķist sazināties ar žurnālistiem vai vēstniecību, uzdodoties par cietējām, lai gūtu materiālo palīdzību un iespēju atgriezties mājās, nemaksājot par to neko.
«Ja plāno braukt izklaidēties, atceries, ka pašai arī būs jātiek atpakaļ, un šajā gadījumā ir neētiski, negodīgi un pat nelikumīgi ļaundabīgi izmantot žurnālistus, britu policiju un vēstniecību, lai lūgtu pēc palīdzības un «brīvbiļetes» mājupceļam. Tas, ka sanācis pieņemt nepareizus lēmumus, zaudēt naudu vai iekulties dažnedažādās avantūrās, nenozīmē, ka pārējiem ir jāmaksā par šīs personas kļūdām,» uzsver Dace Gaile.