"Lai arī šo sieviešu [fiktīvu laulību upuru] stāsti ir visai bēdīgi, laulību skaitam nav tendence samazināties, un tas diemžēl ir tāpēc, ka Īrijā ir iespējams šādas laulības noslēgt. Te diemžēl ir jārunā par katras valsts imigrācijas politiku, jo nepilnības likumdošanā atvieglo šādu laulību noslēgšanu," uzskata Zalcmane.
Par to, ka fiktīvas laulības ir sodāma rīcība, nav šaubu, tomēr ikvienā valstī, kur tiek identificētas šādas laulības, ir jāizveido instrumentārijs, kā, nepārkāpjot cilvēktiesības, pierādīt, ka noslēgtās laulības ir fiktīvas, skaidro biedrības vadītāja.
Biedrības pārstāve Rasa Saliņa turpina, ka vienādas izpratnes trūkums par šo noziegumu neveicina tā izskaušanu. Kā piemēru biedrība min neseno notikumu, kad Latvijas policija operatīvi ziņoja par gadījumu Īrijā, kur fiktīvām laulībām tika sagūstītas divas latviešu sievietes, bet Īrijas policija neierosināja lietu pret fiktīvo laulību organizētājiem, kaut gan to bija iespējams izdarīt.
Tai pat laikā kā pozitīvu faktu Zalcmane minēja pēdējā laikā Īrijas, Vācijas un citos medijos izskanējušo informāciju par valdību vēlmi tomēr censties šo noziegumu apkarot.
Par fiktīvām laulībām jau kādu laiku plaši tika runāts Latvijā, īpaši uzsverot to, ka liela daļa sieviešu fiktīvās laulībās stājas Īrijā.
Pirms kāda laika Latvijā viesojās laikraksta "The Irish Times" korespondents Džeimijs Smits, kurš problēmu šā gada oktobrī aktualizēja arī īru medijos. Tāpēc Zalcmane uzskata, ka ir sasniegts mērķis - uzrunāt tās valstis, kur šādu noziegumu veikšanai ir iespēja notikt.
Biedrības pārstāve Rasa Saliņa turpina, ka "Patvēruma "Drošāmāja"" speciālisti par fiktīvo laulību riskiem pagājušā gada oktobrī rīkoja kampaņu "Fiktīvas laulības - slazds". Gada laikā ir veikts apjomīgs darbs, lai palielinātu sabiedrības izpratni par fiktīvām laulībām kā vienu no cilvēku tirdzniecības formām, kā arī izveidota reāla sadarbība starp institūcijām, kuras ir iesaistītas problēmas risināšanā.
Zalcmane uzskata, ka Vācijas kancleres Angelas Merkeles vārdus par piespiedu laulību kā problēmu, kas sabiedrības acīs kļūst aizvien aktuālāka, var attiecināt arī uz Latviju, jo joprojām ir liels to latviešu sieviešu skaits, kuras ir spiestas vai izvēlas slēgt šādas laulības, lielākoties Īrijā, vēloties risināt savas materiālās vai cita rakstura problēmas.
Kā ziņots, Vācijas valdība trešdien vienojās par jauniem likumprojektiem, kas stingrāk vērsīsies pret piespiedu laulībām un paredzēs pasākumus pret imigrantiem, kas nespēs integrēties sabiedrībā.
Saskaņā ar kancleres Angelas Merkeles valdības ierosinājumu turpmāk kāda cilvēka piespiešana uz laulībām tiks uzskatīta par kriminālnoziegumu, par ko draudēs pieci gadi ieslodzījumā. Līdz šim tas tika interpretēts kā īpaši smaga spaidu forma.
Tāpat jaunais likumprojekts atvieglos to sieviešu atgriešanos Vācijā, kas tikušas aizvestas uz ārvalstīm, lai tur stātos piespiedu laulībā.
Kā ziņots, oktobrī īru laikrakstā "The Irish Times" tika publicēti vairāki raksti, kuros uzmanība pievērsta fiktīvajām laulībām un īpaši latviešu sievietēm, kuras noslēdz fiktīvas laulības.
Tāpat tika ziņots, ka Īrijas valdība izdevusi vadlīnijas laulību reģistrācijas birojiem cīņai ar fiktīvajām laulībām starp sievietēm no Austrumeiropas un nelegālajiem imigrantiem no Āzijas.
Īrijā pēdējos gados strauji pieaudzis šādu fiktīvo laulību skaits, nelegālajiem imigrantiem no Āzijas tādā veidā iegūstot uzturēšanās atļauju Īrijā un līdz ar to arī Eiropas Savienībā (ES).
29.10.2010