Iekšlietu ministrijas diskusijā meklē risinājumus fiktīvo laulību problemātikai

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis atzina, ka fiktīvo laulību problemātika ir aktuāla gan Latvijā, gan Eiropā un, ņemot vērā šīs problēmas ciešo saistību ar organizēto noziedzību un cilvēktirdzniecību, pret to ir jāvēršas ar visiem iespējamiem līdzekļiem. 

Fiktīvo laulību problemātiku R. Kozlovskis aktualizējis arī gada sākumā notikušajā Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes neformālajā sanāksmē. „Mēs esam gatavi virzīt grozījumus Krimināllikumā, kas paredz personas kriminālatbildību par apzinātu ļaunprātīgu personas nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties Latvijas Republikā, Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs vai Šveices Konfederācijā”, norāda R. Kozlovskis.

Ministrs atzīst, ka diemžēl Latvija ir saskārusies ar gadījumiem, kad šķēršļus efektīvai cīņai ar šo fenomenu rada atsevišķu dalībvalstu nacionālais regulējums, kas neparedz fiktīvo laulību izmantošanu uzturēšanās tiesību ļaunprātīgai iegūšanai kā noziedzīgu nodarījumu. Līdz ar to tiek ierobežotas iespējas pārrobežas gadījumos cīnīties ar šo problēmu.

Ņemot vērā, ka laulības starp Latvijas Republikas valstspiederīgajām un trešo valstu valstspiederīgajiem visbiežāk tiek slēgtas Īrijā un Latvijas vēstniecības Īrijā darbiniekiem ir vislielākā pieredze šādu gadījumu apzināšanā un palīdzības sniegšanā, diskusijā ar prezentāciju piedalījās Latvijas Republikas vēstniecības Dublinā padomniece Vija Buša. Viņa ar konkrētiem piemēriem atainoja pastāvošo situāciju, kad Īrijas nacionālās likumdošana fiktīvās laulības nekvalificē kā noziegumu, tāpēc lielas cerības tiek liktas uz prevencijas un sieviešu izglītošanas jautājumiem tepat Latvijā.

IeM Nozares politikas departamenta direktors un „Programmas cilvēku tirdzniecības novēršanai 2009.–2013.gadam īstenošanas koordinēšanai” darba grupas vadītājs Dimitrijs Trofimovs atzina, ka fiktīvo laulību apjoms arvien pieaug, tāpēc neskatoties uz to, ka uzturēšanās legalizēšana notiek citas valsts teritorijā, ir jāvēršas pret šī noziedzīgā nodarījuma dalībniekiem Latvijā. „Plānotajiem grozījumiem Krimināllikumā ir jākļūst par efektīvu instrumentu cīņā pret fiktīvajām laulībām,”, atzina D. Trofimovs.

Biedrības „Patvērums „Drošā māja”” vadītāja Sandra Zalcmane norādīja, ka,- ņemot vērā Latvijas ierobežotās iespējas ietekmēt citu valstu, piemēram, Īrijas, likumdošanu, vislielākā uzmanība ir jāvelta Latvijas iedzīvotāju izglītošanai. „Prevencijai ir jābūt regulārai, ilglaicīgai un jāskar visas mērķa grupas,”, norāda S. Zalcmane. 

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 3.nodaļas cilvēku tirdzniecības un sutenerisma apkarošanai priekšnieks Arturs Vaišļa diskusijas laikā tika apbalvots ar Iekšlietu ministrijas Pateicību par godprātīgu un pašaizliedzīgu dienestu, izveidojot efektīvu cilvēktirdzniecības izmeklēšanas sistēmu. 

Diskusijā piedalījās „Programmas cilvēku tirdzniecības novēršanai 2009.–2013.gadam īstenošanas koordinēšanai” darba grupas locekļi, nozaru ministriju un iestāžu amatpersonas un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kas ir kompetenti minētajos jautājumos, t.sk. Zvērinātu Notāru padome un, Latvijas Pašvaldību savienība.