„Diemžēl valsts un pašvaldību iestādēm ir iespēja sniegt tikai nelielu un īstermiņa atbalstu bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu. EBF finansētie projekti dod iespēju nodrošināt regulāru sociālu, juridisku un psiholoģisku atbalstu mērķa grupai,” atzīmē Sandra Zalcmane, biedrības „Patvērums „Drošā māja”” vadītāja.
Projektā “Latvija – manas mājas” tika realizētas 14 Prasmju pilnveides programmas bēgļiem, kuru ietvaros tiem bija iespēja iegūt informāciju par Latviju un pieejamiem pakalpojumiem, sociālās drošības tīklu Latvijā, nodarbinātību, izglītību, veselības aprūpes sistēmu, nevalstiskā sektora lomu atbalsta sistēmas veidošanai bēgļiem un citām viņus interesējošām tēmām.
Paralēli tam biedrības speciālisti viesojās piecās Latvijas pašvaldībās un par bēgļu un personu ar alternatīvo statusu integrāciju Latvijā apmācīja vairāk kā 100 pašvaldību darbiniekus no Rīgas, Preiļiem, Ogres, Siguldas un Salacgrīvas.
Gita Miruškina, biedrības juriste: „Pēc semināru dalībnieku domām pašvaldības attieksme un vēlme bēgļu uzņemšanā ir neitrāla vai drīzāk negatīva. Savukārt iedzīvotāji tika nosaukta kā grupa, kurai ir visnegatīvākā attieksme pret bēgļu uzņemšanu pašvaldībā. Lielākie šķēršļi tam tika nosaukti – valsts vispārējā ekonomiskā situācija, bezdarbs, spriedze etniskajos/nacionālajos jautājumos, neinformētība par patvēruma jautājumiem. Darbiniekuprāt, attieksmes maiņu varētu sekmēt finansējuma piešķiršana katra bēgļa integrēšanas pasākumu nodrošināšanai, izglītojoši un informējoši pasākumi. Semināru dalībnieku aptaujas dati parādīja, ka sabiedrība ir atvērtāka un vērsta uz jaunu zināšanu, pieredzes apgūšanu, ja pašvaldība atrodas reģionos. Savukārt, Rīgas pašvaldības pārstāvjiem jau ir bijusi saskarsme ar šo mērķa grupu un viņi apzinās šī darba apjomu. Viņi atzina, ka jebkurš integrācijas pasākums prasa papildu finanšu līdzekļus”.
Kā viens no integrācijas stūrakmeņiem ir latviešu valodas apguve. „Lai Latvijā patvērumu saņēmušajiem bēgļiem un personām, kam piešķirts alternatīvais statuss, dotu iespēju spert soli tuvāk patstāvīgai dzīvei, šā gada septembrī ar EBF atbalstu turpinājām jau iepriekšējos gados uzsāktās valodas apmācības. Tas nozīmē, ka mērķa grupai bija iespēja turpināt iesāktās mācības pēc iepazītas metodikas pie pazīstama pedagoga. Latviešu valodas apmācību saturs tika balstīts uz mērķa grupai būtisku tēmu (piemēram, formalitāšu kārtošana) apgūšanu latviešu valodā, kā arī audzēkņu iepazīstināšanu ar Latvijas vēsturi un kultūru, lai uzlabotu iebraucēju izpratni par Latviju un atvieglotu sociālā tīklojuma attīstīšanu un iejušanos jaunajā vidē. Projekta laikā notika gan latviešu valodas, gan sarunvalodas kluba nodarbības. Klienti tika gatavoti valsts valodas eksāmenam un trīs no klientiem arī izmantoja šo iespēju un kārtoja pārbaudījumu. Kopumā apmācībās piedalījās 31 persona. Bija gan uzcītīgi klausītāji, gan mazāk uzcītīgi, bet jāuzsver viens – vēlēšanās un motivācija mācīties ir, tomēr problēmas rada motivācijas noturēšana vienlīdz augstā līmenī visā apmācību garumā,” uzsver Alvis Šķenders, projekta “Valoda – ceļš uz integrāciju II” vadītājs.
EBF projekti "Latvija - manas mājas" un „Valoda – ceļš uz integrāciju II” tika uzsākti 2012. gada 1. septembrī un noslēdzas 2013. gada 31. maijā.
Projektus (līdz)finansē Eiropas Savienība.
Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu.
Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".
