- Kad jūs pirmo reizi ieradāties Latvijā?
Larisa un Vadzims: Mēs šeit diezgan bieži bijām arī pirms bēdīgajiem notikumiem Baltkrievijā un jau labi pārzinājām cilvēkus un tradīcijas.
- Vai bija grūti iemācīties latviešu valodu un integrēties latviskajā vidē?
Larisa: Mums paveicās ar latviešu valodas kursiem un arī ar skolotāju Lolitu. Viņas temperaments ir ļoti tuvs mums. Es ļoti cienu visus latviešus, kuri spējuši saglabāt savu kultūru un valodu, lepoties ar to un aizraut ar to citus cilvēkus, neskatoties uz daudzajām grūtībām valsts vēsturē.
- Vai, jūsuprāt, Latvija un Baltkrievija ļoti atšķiras?
Larisa: Vēsturiski Baltkrievijas ceļš ir nedaudz līdzīgs, tomēr diemžēl Baltkrievijā šobrīd tikai 11,7% skolās izglītība tiek apgūta valsts valodā, un par runāšanu baltkrievu valodā tagad cilvēks var nonākt cietumā. Es gribētu, lai arī Baltkrievijā pastāv līdzīga organizācija kā latviešu valodas aģentūra, lai visi pilsoņi respektētu valodu kā nacionālo mantojumu un runātu tajā. Un šajā valodā liktu eksāmenus, lai izvērtētu savu zināšanu līmeni. Kā tas ir jūsu valstī. Esmu gatava iemācīties latviešu valodu kaut vai tādēļ vien, lai paustu solidaritāti ar latviešiem un izrādītu cieņu pret latviešiem.
- Kā jūs komentētu pašreizējo situāciju Baltkrievijā?
Vadzims: Katru diena mums ir kā emocionālas šūpoles. Katru dienu pamostamies ar cerību, bet aizmiegam depresijā. Diemžēl var apgalvot, ka Baltkrievijā notiek zemas intensitātes pilsoņu karš.
- Paldies par jūsu atklātību un šo sarunu.
Projekts “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” tiek īstenots ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalstu un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma nr. PMIF/9/2020/3/02