lv
LatvijaDrošā mājadažādiem cilvēkiem
Uzticības tālrunis cilvēku tirdzniecības gadījumos: +371 28612120

Klajā nāk pētījums “Cilvēku tirdzniecība un darba ekspluatācija Latvijā: trešo valstu pilsoņu ievainojamība, vervēšanas metodes un institucionālie izaicinājumi”

Ievietots: 02.12.2025

Biedrība “Patvērums “Drošā māja”” laiž klajā pētījumu, kas analizē šobrīd visizplatītāko cilvēku tirdzniecības veidu Latvijā – darba ekspluatāciju, kuras valgos nokļūst trešo (ārpus ES) valstu pilsoņi.

Lielākā daļa darbaspēka ekspluatācijā cietušo ir vīrieši no Centrālās un Dienvidāzijas valstīm, galvenokārt no Tadžikistānas, Uzbekistānas un Indijas. Latvijā strauji aug darbaspēka pieprasījums, pieaug darbā iekārtošanas aģentūru skaits. Savukārt viesstrādnieki dažādu iemeslu dēļ ir vieglāk ievainojami nekā vietējais darbaspēks. Šie faktori veicina risku nonākt ekspluatācijā.

Kādi tad ir iemesli viņu ievainojamībai? Pētījums rāda, ka trešo valstu pilsoņi Latvijā bieži cieš no nabadzības, no valodas nezināšanas un informācijas trūkuma, nepietiekama sociālā atbalsta un no izpratnes trūkuma par savām tiesībām. Vervētāji izmanto šos apstākļus, piedāvājot maldinošus darba solījumus, pieprasot maksājumus par iekārtošanu darbā un uzturot kontroli, biežāk ar draudiem un manipulāciju nekā fizisku vardarbību. Daudzi cietušie nonāk viltus parādos, nesaņem solīto atalgojumu un tiek atturēti no vēršanās pēc palīdzības.

Intervijas ar valsts iestāžu pārstāvjiem atklāj vairākus sistēmiskus šķēršļus, kas liedz efektīvi identificēt un novērst piespiedu darbu. Tāda ir sadrumstalota sadarbība institūciju starpā, atšķirīga izpratne par piespiedu darba pazīmēm, vienota sadarbības mehānisma trūkums trešo valstu pilsoņu nodarbinātības uzraudzībā un vājas sankcijas negodīgiem darba devējiem. Sarežģīta ir arī trešo valstu pilsoņu tiesību aizsardzība – ja persona netiek atzīta par cietušo kriminālprocesā, tā zaudē tiesības uzturēties Latvijā.

Pētījums iesaka:

  • ieviest neatkarīgu ziņotāju  (ekspertu, kas izskata NVO un valsts institūciju situācijas redzējumu, un sniedz slēdzienu),
  • attīstīt uzraudzības mehānismus trešo valstu pilsoņu nodarbinātībai,
  • efektīvāk piemērot Krimināllikuma 280. pantu (saukt pie kriminālatbildības nodarbinātības pārkāpumu veicējus)
  • stiprināt proaktīvu upuru identificēšanu un tiesību aizsardzību.

Lasi pilnu pētījuma tekstu mājaslapā: Cilvēktirdzniecība>Noderīgi materiāli vai spiežot šeit.

Ziņa sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par informācijas kampaņu “Rodi patvērumu drošajā mājā!”  (projekta "Ilgtspējīga izaugsme: biedrības "Patvērums "Drošā Māja" darbības un kapacitātes stiprināšana" ietvaros) atbild biedrība “Patvērums “Drošā Māja””.

 

Foto: pexels.com