Konferences „Valsts un NVO sadarbība cilvēku tirdzniecības mazināšanā” mērķis bija nodrošināt starpprofesionāļu – speciālistu izglītošanu un veicināt sabiedrības izpratnes par cilvēku tirdzniecības* problemātiku paaugstināšanos, t. sk.:
- sniedzot katra profesionāļa personīgo ieguldījumu un nododot iegūto pieredzi ASV apmaiņas programmas laikā citiem Latvijā ar cilvēku tirdzniecības mazināšanu, prevenci, izmeklēšanu un ar citiem saistītiem jautājumiem strādājošiem speciālistiem un interesentiem;
- sniedzot informāciju par cilvēku tirdzniecības tendencēm rīcībspējīgai un profesionālai auditorijai, kas var ietekmēt cilvēku tirdzniecības ierobežošanu;
- veidojot vienotu uzskatu, modeli par cilvēku tirdzniecības novēršanu;
- veidojot izpratni par upurim nodarīto kaitējumu un sekām;
- informējot par cilvēktirdzniecības upura tiesībām un iespējām saņemt atbilstošu palīdzību;
- piedāvājot iepazīties ar labās prakses piemēriem.
Sandra Zalcmane, NVO Patvērums „Drošā māja” vadītāja: „Profesionāļu izglītošana, jaunas pieredzes iegūšana vienmēr ir bijusi ļoti svarīga, lai būtu iespējams sekot problemātikas tendencēm. Ja kādreiz mēs runājām par klasiskām cilvēktirdzniecības formām, tad šobrīd mēs sastopamies ar fiktīvām laulībām kā cilvēktirdzniecības formu vai arī ar piespiedu darbu, par ko agrāk runājām tikai teorētiskā līmenī. Diemžēl globalizācijas ietekmē tas ir skāris arī Latvijas iedzīvotājus. Katrai no Baltijas valstīm ir sava sasāpējusi problēma, ar kuras risināšanu tās šobrīd nodarbojas: Latvijā tās ir fiktīvās laulības, Lietuvā – sieviešu izmantošana seksuālo pakalpojumu sniegšanā, Igaunijā – tranzīta seksuālo pakalpojumu sniegšana. Lai varētu cīnīties ar šīm cilvēktirdzniecības formām, ir svarīgi profesionāļiem strādāt saskaņoti. Likumsakarīgi, ka policijas darbinieku, prokuroru, tiesnešu, sociālo darbinieku, pedagogu vienotai izpratnei par procesu ir ļoti svarīga nozīme cilvēktirdzniecības gadījumu izmeklēšanā un mazināšanā.”
Nora Labanovska, Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta Konsulārās palīdzības nodaļas vadītāja: „Rudenī rīkotās kampaņas „Fiktīvas laulības – slazds!” laikā un pēc tās konsulārajā departamentā mēs saņēmām daudzus zvanus ar jautājumiem – ko darīt, kā izvairīties, kur vērsties jau ārzemēs esot, ja cilvēks nokļuvis cilvēktirdzniecības upura lomā. Tomēr jāteic, ka pēdējā laikā šādi zvani būtiski ir mazinājušies. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad Latvijas iedzīvotāji ir palikuši bez darba vai tikuši apkrāpti un kad pēc palīdzības būtu jāvēršas Latvijas vēstniecībās ārvalstīs. Ņemot vērā situāciju, ka no Latvijas izbraucošo cilvēku skaits nemazinās, rodas jautājums – vai tiešām šādas problēmas vairs nepastāv? Vai arī situācija ir samērā bēdīga – cilvēki, būdami ekonomiskās krīzes nogurdināti, vairs necīnās par savām tiesībām, atrodoties ārvalstīs. Tomēr mums gribas ticēt, ka šobrīd cilvēki, dodoties darba meklējumos, rūpīgāk pārdomā un sagatavojas darba attiecībām ārvalstīs.
Lai informētu par palīdzību cilvēkiem, kuri nonākuši cilvēktirdzniecības upuru lomā, regulāri tiek apspriesti šie jautājumi konsulāro amatpersonu mācībās, pieaicinot lektorus no sadarbības organizācijām. Turklāt arī vēstniecību pirmās personas piedalās cilvēktirdzniecības apkarošanai veltītos semināros un konferencēs savās rezidences valstīs.”
Dimitrijs Trofimovs, Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors un cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas nacionālais koordinators: „2010. gada 3. martā Ministru prezidents ar rīkojumu Nr. 77 izveidoja starpinstitucionālo ekspertu darba grupu „Programmas cilvēku tirdzniecības novēršanai 2009.–2013. gadam” īstenošanas koordinēšanai. Šis sadarbības formāts nodrošina regulāru informācijas par aktuālo situāciju cilvēku tirdzniecības novēršanā un apkarošanā apmaiņu starp visu nozaru ekspertiem. Darba grupā tiek noteiktas īstermiņa un ilgtermiņa prioritātes gan valsts programmas ietvaros, gan to aktivitāšu īstenošanas ietvaros, kas ir saistītas ar Latvijas dalību starptautiskajās organizācijās. Tikai šāda starpinstitucionālā sadarbība, kas vērsta uz efektīvu nacionālās cilvēku tirdzniecības apkarošanas politikas izstrādi un īstenošanu, var noturēt pastāvīgu fokusu uz izplatītāko cilvēku tirdzniecības formu identifikāciju un jaunu metodiku izstrādi, upuru identifikācijas, rehabilitācijas un aizsardzības programmu īstenošanu, kā arī uz sabiedrības izpratnes un tiesībaizsardzības iestāžu kapacitātes stiprināšanu.”
Aivars Bergmanis, Ģenerālprokuratūras Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors: „Latvijā būtu jāveic izmaiņas likumdošanā, kas attiecas uz upura atzīšanu par cietušo, lai tas varētu izmantot visas viņam Kriminālprocesā paredzētās tiesības. Runājot par situāciju ar fiksētiem reāliem cilvēktirdzniecības gadījumiem, tad kā piemēru varu minēt to, ka šā gada jūnijā Rīgas apgabaltiesā tika izskatīta krimināllieta, kurā figurē līdz šim vislielākais personu skaits grupā - septiņas personas tika atzītas par vainīgām cilvēktirdzniecībā. Tika piespriesti ļoti bargi cietumsodi - grupas organizatoram 13 gadi, četriem līdzdalībniekiem desmit gadi, divām personām - pieci gadi cietumsoda nosacīti. Visiem septiņiem notiesātajiem tika piemērota arī mantas konfiskācija un trīs gadus policijas uzraudzība pēc cietumsoda izciešanas.”
Skots Simpsons (Scott M. Simpson), ASV vēstniecības Latvijā vicekonsuls: „Fakts, ka Latvija ASV Valsts departamenta ikgadējā ziņojumā „Par cilvēku tirdzniecības novēršanu” ierindojusies 2. līmenī, ir būtisks uzlabojums salīdzinājumā ar pērno gadu. Tas atspoguļo ievērojamo progresu, ko Latvija panākusi pēdējā gada laikā. Mēs visi zinām, ka cilvēktirdzniecība ir nopietns pārkāpums, tāpēc cīnīties pret to var tikai apvienojot spēkus.”
26. jūnijs ir pasludināts par ANO Starptautisko dienu cīņai pret narkotikām un cilvēktirdzniecību, līdz ar to konference „Valsts un NVO sadarbība cilvēku tirdzniecības mazināšanā” pievērsa uzmanību gan cilvēku tirdzniecībai pasaulē, gan šī fenomena problemātikai Latvijā.
Konferences noslēgumā tās dalībniekiem tika izsniegti sertifikāti par dalību konferencē.
*Cilvēku tirdzniecības galvenais mērķis - personas ekspluatācija, lielākoties, peļņas gūšanas nolūkos. Personas ekspluatācija sevī ietver personas izmantošanu dažādiem nolūkiem. Tiek izdalīti sekojoši cilvēku tirdzniecības veidi: prostitūcija un citas seksuālās ekspluatācijas formas; piespiedu darbs vai pakalpojumi; verdzība; orgānu izņemšana. Cilvēku tirdzniecībai visvairāk pakļautās riska grupas: cilvēki ar zemu izglītību un personas, kurām ir finansiālas problēmas (kredīti, līzingi u.tml.). Riska grupu vidū ir meitenes un jaunas sievietes bez izglītības, bez profesijas un nodarbošanās, vientuļās mātes, bāreņi un bezpajumtnieki, ielas bērni. Tomēr jāatzīmē, ka noteiktam riskam pakļauti ir visi iedzīvotāji, it īpaši tie, kam ir finansiālas grūtības un kuri meklē darbu ārzemēs. Katru gadu pasaulē notiek vairāk nekā 4 miljoni cilvēku pārvietošana jeb tirgošana uz ārzemēm nolūkā viņus izmantot piespiedu darbā. Noziedzīgajai pasaulei šī nelikumīgā darbība nodrošina vismaz 7 miljardus dolāru lielu peļņu.