lv
LatvijaDrošā mājadažādiem cilvēkiem
Uzticības tālrunis cilvēku tirdzniecības gadījumos: +371 28612120

Kursas laiks: Pilnveido zināšanas darbam ar trešo valstu pilsoņiem

Ievietots: 25.06.2015

Informētība un sagatavotība palīdz jau profilaktiski izvairīties no spriedzes un pārpratumiem, atzīst nevalstiskās organizācijas "Patvērums "Drošā māja"" projekta "Starpinstitucionālās un starpprofesionālās sadarbības pilnveidošana darbam ar trešo valstu pilsoņiem" dalībnieki.

«Kad savulaik Liepājā veicām aptauju par migrācijas procesiem, tad uzzinājām, ka par trešo valstu pilsoņiem ir minimālā izpratne, taču iedzīvotājiem vaicājot, ko viņi saprot ar vārdiem «patvēruma meklētājs», visai bieži atskanēja atbilde «bezpajumtnieks»,» stāsta Liepājas pilsētas domes pārstāve Ineta Stadgale, kura ar jautājumiem, kas skar imigrantu problēmas, strādā jau aptuveni 15 gadu. «Sociālekonomiskais konteksts un izpratne, kas saistīta ar šīm mērķa grupām Latvijā laika gaitā palēnām tomēr uzlabojas,» turpina speciāliste.

Citās kurpēs neiekāpsim«
Pašlaik dzīvojam situācijā, kad daži novadi jau zina, ko nozīmē uzņemt pie sevis trešo valstu pilsoņus, piemēram, Cēsis vai Ozolnieki. Pieredzes apmaiņa ir vērtīgākais, lai speciālisti spētu noturēt roku uz pulsa par šiem nebūt ne vienkāršajiem jautājumiem,» klāsta I. Stadgale. Viņa norāda, ka projekta semināros vērtīgākais bijis satikt speciālistus un citus cilvēkus, kas arī ikdienā strādā ar šiem jautājumiem, ieklausīties pieredzes stāstos. «Eiropas Savienībā migrācijas procesu jautājums šobrīd tiek aktīvi cilāts, un dalībvalstīm ir jāpauž sava pozīcija, tai skaitā arī par bēgļu kvotu jautājumiem. Tāpēc, manuprāt – jo lielāka būs informētība gan migrācijas jomas speciālistu vidū, gan kopumā sabiedrībā, jo labāks būs smago diskusiju rezultāts,» stāsta I. Stadgale.
«Stereotipi valda jebkurā dzīves jomā, tostarp par bēgļiem un trešo valstu pilsoņiem. Latvijas iedzīvotājiem ir atšķirīgas pieredzes un dažādas bailes vai, tieši pretēji, – liela atvērtība, ja cilvēki ir daudz ceļojuši un daudz redzējuši. Pirmkārt, jautājums ir sensitīvs. Otrkārt – nekad neiekāpsim citās kurpēs, tāpēc citu valstu pieredze būs tikai citu valstu pieredze. Jebkurā gadījumā arī Latvijai būs jārod risinājums integrācijas jautājumiem,» norāda speciāliste.

Atvērti valodai un kultūrai
Gita Girņus, kas Liepājā trešo gadu sadarbībā ar Patvērums Drošā mājamāca latviešu valodu trešo valstu valstspiederīgajiem, stāsta, ka profesionāli kursi, zināšanu papildināšana daudz devusi arī viņai kā pedagoģei: «Pirmkārt, tāpēc, ka kā starpvaloda jāizmanto gan angļu, gan krievu valoda. Otrkārt, tās ir jaunas metodes, kas jāapgūst». Cilvēki, kas apmeklē šos kursus, ir ļoti ieinteresēti, jo viņi nemācās piespiedu kārtā, bet apgūt valsts valodu vēlas paši, uzsver G. Girņus. «Dažkārt tas ir ļoti patīkams pārsteigums, ka cilvēki, kas šeit dzīvo tikai pusgadu vai gadu, ir tik ļoti motivēti,» saka G. Girņus. Īsā laikā kursu apmeklētāji sasniedz labus rezultātus, vairāki no viņiem gatavojas kārtot valsts valodas eksāmenu atbilstoši otrā līmeņa prasībām tikai pēc pusotru vai divus gadu ilgušām mācībām. «Jūtu viņu ieinteresētību ne tikai valodas apguvē, bet arī vietējā kultūras dzīvē, arī latviešu tradīcijās. Emocijas darbā ar šiem cilvēkiem ir patīkamas ne tikai kā skolotājai, bet arī kā latvietei,» piebilst G. Girņus. Kursus līdz šim apmeklējuši visbiežāk Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas pilsoņi, bet valodas apguvēju vidū ir arī cilvēki no Indijas, Maķedonijas un citām valstīm.

Multikulturāla pieredze
Liepāja kā ostas pilsēta vienmēr bijusi multikulturāla, arī pašlaik iedzīvotāju sastāvs ir izteikti daudznacionāls, uzsver I. Stadgale. «Runājot par trešo valstu pilsoņu integrācijas problēmjautājumiem, kopumā Liepājas sabiedrībā ne no vienas, ne no otras puses viļņošanās par tiem nav notikusi. Būtiski, ka notiek valodas apmācība, lai cilvēki no trešajām valstīm varētu integrēties Latvijas darba tirgū. Esmu daudz strādājusi profilakses jomā, tāpēc varu novērtēt, ka zināšanas profilaksē ir visbūtiskākās, sagatavojoties iespējamai situācijas attīstībai. Biedrības "Patvērums "Drošā māja"" projekta un tajā notiekošo semināru laikā tika izspēlētas dažādas lomu spēles, kurās varēja vērot attieksmi pret cilvēkiem no citām kultūrām, lai pamērītu savu iecietības līmeni un paskatītos uz sevi no malas. Sabiedrībai nav viennozīmīga viedokļa arī mazākos mērogos,» atzīmē I. Stadgale. «Protams, arī starp trešo valstu imigrantiem ir atšķirības, jo viņi ir katrs savas kultūras nesēji,» viņa rezumē.

Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Projekta „Starpinstitucionālās un starpprofesionālās sadarbības pilnveidošana darbam ar trešo valstu pilsoņiem” īstenošana tiek līdzfinansēta 75% no Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un 25% no valsts budžeta līdzekļiem. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"". Granta līguma Nr. IF/2013/3/4

Papildu informācija: Rasa Saliņa, komunikāciju un sociālo mediju eksperte, mob. tel. nr. (+371) 22026355, e-pasts: rasa.salina@gmail.com

Pēcapmācību treniņseminārs
Šā gada 25.-26.maijā biedrība „Patvērums „Drošā māja””, īstenojot EIF projektu „Starpinstitucionālās un starpprofesionālās sadarbības pilnveidošana darbam ar trešo valstu pilsoņiem”, atpūtas kompleksā "Laimes Ligzda" organizēja semināru cikla otrās daļas pēcapmācību praktisko treniņsemināru profesionāļu kompetences uzlabošanai darbam ar Trešo valstu valstspiederīgajiem. Semināra lektori bija jomas profesionāļi Ineses Stankus-Viša un Kārļa Viša. Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Projekta „Starpinstitucionālās un starpprofesionālās sadarbības pilnveidošana darbam ar trešo valstu pilsoņiem” īstenošana tiek līdzfinansēta 75% no Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un 25% no valsts budžeta līdzekļiem. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"". Granta līguma Nr. IF/2013/3/4. Ievietots 01.06.2015.