Latviešu sievietes izpērk kā vīzas uz Eiropu

Viņa jaunām sievietēm sola nodrošināt bezrūpīgu un pārtikušu dzīvi Īrijā vairāku gadu garumā. Viņa piedāvā apprecēt pakistānieti vai indieti un pēc ceremonijas kā atlīdzību saņemt 2000 eiro. Laulības tiek noslēgtas astoņu mēnešu laikā pēc ierašanās Īrijā, kāzas ilgst vien desmit minūtes, taču līgavai ir gan atbilstoša kleita, gan puķes un pat gredzens – visam jāizskatās kā īstam.
Laima neslēpj, ka trešās pasaules valstu iedzīvotājiem sieva ir "vīza", ar kuru tie var ceļot pa visu Eiropu, savukārt jaunā sieva vismaz piecus gadus varot bez bēdām parazitēt uz laulātā drauga rēķina. "Es arī uz to spēlēju," atzīst 27 gadus vecā sieviete. Ko pēc tam? "Šķiršos un atkal precēšos," paziņo Laima. Protams, šā biznesa aizkulises Laima atklāti nestāstītu žurnālistam, taču meitenei Zanei, kas it kā atsaukusies uz precību sludinājumu internetā, neliedzas. Tiesa, uz e-pastu atbild kāds vīrietis (viņa e-pasta vārds – real trader – reālais tirgotājs, liek vilkt paralēles ar cilvēku tirdzniecību jau uzreiz), bet potenciālo līgavu vervētāja ir sieviete. Cik vēl šajā ķēdē ir starpnieku, praktiski nav iespējams noskaidrot.
Sieviete kā vīza uz Eiropu
Eiropas Savienības (ES) valstis ar augstu dzīves līmeni ir sapņu zeme arī iedzīvotājiem no trešajām valstīm, tām, kuras nav ES sastāvā, īpaši no Indijas un Pakistānas. Lai saņemtu vīzu vai uzturēšanās atļauju Īrijā, šiem cilvēkiem nepieciešams pastāvīgs darbs, mācības augstskolā vai cits pamatojums. Atsevišķa kategorija ir imigranti, kuriem laulības ar ES pilsoni ir vienīgā iespēja legāli palikt te uz dzīvi.
Sākotnēji imigranti eiropietes centās apburt, savaldzināt, veda pie altāra, un īstie nolūki nāca gaismā tikai pēc kāzām, bet tagad to dara attapīgi cilvēki, kas šo procesu mēģina regulēt, atklāti piedāvājot latvietēm aprēķina laulības ar citu valstu pilsoņiem, par to maksājot naudu. Savedēju solītā atlīdzība ir atšķirīga, reizēm tiek piedāvāta vienkārši bezrūpīga dzīve uz nepazīstamā vīrieša rēķina vismaz piecu gadu garumā, kas ir nepieciešamais laiks, lai "vīrs" varētu iegūt ES pilsonību. Maksa par laulībām neskaitās likumpārkāpums, tāpēc šādas precības kļūst arvien populārākas, tomēr speciālisti uzsver: šajās avantūrās ir gana daudz zemūdens akmeņu, kurām ir ilgstošas un sarežģītas sekas.
Pieprasītākā prece – latvietes
Īrijas Tieslietu departamenta apkopotā informācija liecina: balstoties uz izdevīgām laulībām ar Eiropas pilsoni, Īrijas uzturēšanās atļaujai varētu būt pieteikušies vairāk nekā 4000 cilvēku no valstīm, kas nav ES sastāvā. Pērn septembra beigās publiskotie skaitļi liecina, ka kopš 2006. gada 4600 cilvēku pieprasījuši patvērumu Īrijā pēc tam, kad bija apprecējušies ar eiropieti. 30% no šiem cilvēkiem ir vai nu studenti, vai neveiksmīgi patvēruma meklētāji, bet 10% – latvieši, visticamāk, sievietes no Latvijas, kuras nesamērīgi lielā skaitā saprecējušās ar Indijas pilsoņiem. Departaments šos skaitļus darījis zināmus arī Latvijas valdībai, un Latvijas vēstniecības Īrijā pirmā sekretāre Jeļena Lobzova uzsver: "Vismazāk informētas šobrīd ir tieši meitenes Latvijā."
Meklējot potenciālās līgavas, priekšroka tiek dota Šengenas valstīm un lētākajam piedāvājumam. Zīmīgi, ka Latvijas līgavas ir pieprasītāko valstu saraksta augšgalā. Šādas aprēķina laulības varot notikt arī bez samaksas – līgavas tiek savaldzinātas interneta portālos, piemēram, draugiem.lv.
Slazdā uz vairākiem gadiem
"Man smiekli nāca par to, ko stāstīja televīzijā, ka meitenēm tiek atņemtas pases, viņas tiek turētas ieslēgtas. Tas viss ir safabricēts, lai noturētu cilvēkus Latvijā," Laima dedzīgi skaidro. Diemžēl Latvijas vēstniecības rīcībā ir cita informācija. "Jā, biļetes vienā virzienā vienmēr tiek apmaksātas, taču informācija par dzīves apstākļiem un ēdināšanu ir atšķirīga. Pēc atbraukšanas uz Īriju Latvijas meitenes bieži dzīvo vairākas kopā vienā nelielā istabā, netiek dota rokasnauda, ir bijusi informācija par to, ka meitenes tika ēdinātas tikai reizi dienā, ārā varēja iziet tikai trešo valstu pilsoņu pavadībā. Meitenēm tiek piedāvātas narkotikas, mēģinot padarīt viņas atkarīgas un viegli ar viņām manipulēt," uzsver J. Lobzova.
Juridiski aprēķina laulības faktu ir ļoti grūti pierādīt – tam ir vajadzīgi lieli cilvēku resursi un spēcīgi kontroles mehānismi. Notiekošo varētu pierādīt upuru – Latvijas pilsoņu – iesniegumi vēstniecībai vai policijai, taču cietušās to parasti nedara vainas izjūtas vai baiļu dēļ. "Pieļauju, meitenes var domāt, ka pēc laulības noslēgšanas izšķirties būs tikpat viegli kā Latvijā, taču, pēc Īrijas likumiem, laulības šķiršanas process var tikt sākts tikai četrus gadus pēc tam, kad laulātie vairs nedzīvo kopā. Pats šķiršanās process arī var ievilkties līdz pat trim četriem gadiem, savukārt uz Īrijas pilsonību var pretendēt tikai tad, ja legāli valstī nodzīvoti septiņi gadi. Rēķiniet paši," uzsver J. Lobzova. Laulību var anulēt, taču jābūt pierādījumiem, ka tā notikusi aprēķina dēļ. "Ja vīrs apgalvo, ka mīlējis savu sievu un naudu devis aiz lielas mīlestības, nevis kā samaksu par laulībām, anulēt laulību ļoti grūti, tas ir ilgstošs tiesu process bez garantijām par uzvaru," norāda Latvijas pārstāve Īrijā.
Arī līgavu vervētāja Laima, taujāta par atkāpšanās ceļu, kļūst izvairīga. Viņa atzīst – biļete uz Īriju tiek nopirkta vienā virzienā, bet dzīve Dublinā esot tik rožaina, ka par atpakaļceļu nemaz negribas domāt!
"Ja meitene pati piekrīt un ir ar mieru sevi pārdot, viņa pati uzņemas atbildību par savu rīcību," šāds viedoklis ir Latvijas Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja vadītājai Ievai Rekšņai, kura norāda: "Tas ir tāpat kā ar prostitūciju – ja sieviete grib ar to nodarboties, viņa to dara, un ej nu pierādi, ka viņa nemīl katru vakaru visus piecus vīriešus un ka nauda, ko viņi dod, ir nevis dāvana, bet maksa par pakalpojumu.
Zane Stankeviča
Neatkarīgā Rīta Avīze