Šā gada augusta nogalē projekta „Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām II” ietvaros latviešu valodas kursa apguves testu zemākajam valodas līmenim pildīja trešā mācību grupa, kurā valodu apguva 11 personas no Krievijas (4), Turcijas (3), Gruzijas (2), Ukrainas (1) un Ēģiptes (1). Latviešu valodas kursu šī mācību grupa uzsāka 11.jūlijā.
Lai sniegtu ieskatu par latviešu valodas kursa apguvi un sasniegtajiem rezultātiem, lūdzām latviešu valodas skolotāju Lolitu Zilberti pastāstīt par mācību norises gaitu.
Vaicāta par diagnosticējošā darba pārbaudes metodēm, Lolita Zilberte informē, ka testā tika iekļauti klausīšanās prasmes, lasīšanas, rakstīšanas prasmes un runāšanas prasmes uzdevumi.
Sakiet, kāds bija grupas valodas prasmes līmenis atbilstoši Latvijā noteiktajiem valodas prasmes līmeņiem A1-C2?
- Mācību grupas dalībnieki nesen bija ieradušies Latvijā un vēl nebija ikdienā dzirdējuši latviešu valodu. Vienlaikus, ņemot vērā, ka lielākā daļa kursantu zināja krievu valodu, tad nelielas grūtības bija tikai ar diviem kursantiem no Turcijas un Gruzijas, kuri nezināja ne angļu, ne krievu valodu. Kopumā kursanti bija ļoti pozitīvi noskaņoti pret mācībām un labprāt palīdzēja cits citam. Valodas prasmes līmenis atbilstoši Latvijā noteiktajiem valodas prasmes līmeņiem kursantiem bija PirmsA1līmenis (0 līmenis).
Lūdzu pastāstiet, cik homogēna bija mācību grupa no valodas prasmes viedokļa?
- Jāteic, ka grupa bija diezgan atšķirīga no mācīšanās pieredzes viedokļa, proti, atšķirīgs vecums, izglītības līmenis, kas kopumā ietekmēja mācību procesu.
Kuras no četrām valodas prasmēm kursa dalībniekiem bija vislabāk attīstītas?
- Vislabāk bija attīstīta lasīšanas prasme.
Vai Jūs varētu raksturot grupas dalībnieku ieinteresētību programmas saturā? Kuras tēmas kursa dalībniekiem šķita visinteresantākās?
- Dalībnieki izrādīja lielu interesi ne tikai par mācīšanos, bet arī par dzīvi Latvijā, tās vēsturi, kultūru un svētkiem. Grupa bija ļoti ieinteresēta programmas saturā, īpaši interesējās par iespēju kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi, lai vēlāk, kā paši stāsta, varētu pēc iespējas ātrāk atrast darbu. Šai grupai vissaistošākā bija tēma “Veselība. Medicīnas pakalpojumi”. Kursanti mācību procesa gaitā ļoti aktīvi piedalījās lomu spēlēs, jo uzskatīja, ka tās ir praktiskas un turpmāk pielietojamas sadzīvē.
Kā Jūs vērtējat - kāda bija kursa dalībnieku attieksme pret mācīšanos?
- Esmu gandarīta, ka latviešu valodas apguvējiem bija ļoti pozitīva attieksme pret mācīšanās procesu. Kursanti bija ļoti aktīvi nodarbībās - labprāt piedalījās klasē organizētajās situatīvajās valodas spēlēs, centīgi pildīja mājasdarbus, aktīvi palīdzēja viens otram. Zinu, ka brīvajā laikā kursanti paši papildu individuāli mācījās, izmantojot Latviešu valodas aģentūras izstrādātos interneta mācību līdzekļus.
No šā gada 2.janvāra līdz šim brīdim projekta “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām II” ietvaros latviešu valodas kursu ir apguvušas jau trīs mācību grupas – kopumā 41 starptautiskā aizsardzības persona.
Plānots, ka kopumā līdz līdz 2020. gada 30.jūnijam projekta ietvaros latviešu valodas mācību kurss tiks nodrošināts 250 mērķa grupas pārstāvjiem. Šīs aktivitātes mērķis ir nodrošināt starptautiskās aizsardzības personām iespēju apgūt darba un sadzīves vidē nepieciešamās latviešu valodas zināšanas un iemaņas, kā arī vienlaikus attīstīt galvenās valodas apguves prasmes: lasītprasmi, runāt prasmi, rakstītprasmi, klausīšanās prasmi un gramatikas pielietojumu.
Projektu “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām II” biedrība „Patvērums „Drošā māja”” īsteno ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalstu un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma nr. PMIF/9/2017/2/01/
Informāciju sagatavoja: Rasa Saliņa, multimediju komunikācijas speciāliste, tālr. 22026355, e-pasts: rasa.salina@patverums-dm.lv