Konsultācijas Rīgā
+371 25565098 (I-V 9:00-17:00)
+371 28612120 (I-V 9:00-17:00)

+371 67898343 (I-V 9:00-20:00)
Skype: PatverumsDM
Lāčplēša iela 75 - 1 B, Rīga
Konsultācijas reģionos
Latgale
+371 25723222
Kurzeme
+371 25719118
Vidzeme
+371 25719266
Zemgale
+371 25719588

Latvietes krīt fiktīvo laulību slazdā Kiprā un Īrijā

Ievietots: 09.04.2010

Santa Kvaste, TVNET

Arvien vairāk latviešu sieviešu iekrīt fiktīvo laulību slazdos ar ārvalstniekiem. Nevalstiskās organizācijas „Patvērums „Drošā māja”” vadītāja Sandra Zalcmane portālam TVNET pavēstīja, ka pērn lielākā daļa Īrijā slēgto laulību ar ārvalstniekiem bija laulības ar latvietēm. Tāpat pagājušajā gadā būtiski pieaudzis arī Kiprā ar latvietēm noslēgto laulību skaits.

Pēc jaunākās informācijas pagājušajā gadā no 480 Īrijā reģistrētajām laulībām ar ārvalstniekiem 384 laulības noslēgtas ar latvietēm. Savukārt Kiprā pērn noslēgtas 84 laulības, bet gadu iepriekš - tikai 26.

Situācija pasliktinās

Turklāt speciāliste prognozē, ka saistībā ar šo problēmu "šis gads noteikti būs vēl drūmāks, ja mums nebūs iespēja veikt preventīvo darbu skolās, sākot ar 9.klasi".

Viņa turpināja: "Situācija sarežģītāka būs arī tad, ja tiks izdomātas vēl kādas jaunas vervēšanas metodes. Pie šāda bezdarba cilvēki meklē iespēju nopelnīt jebkurā situācijā, nedomājot par sekām ne īstermiņā, ne ilgtermiņā. Ir tāda iluzora vīzija, ka "gan jau viss nokārtosies par labu man"."

Skumji, ka laulību slēgšanu, kā vienu no izdzīvošanas veidiem mātes novēl savām meitām.

Stāstot par jaunākajām tendencēm saistībā ar fiktīvām laulībām, Zalcmane atzina: "Skatoties no vervētāju puses, krīze ir iespēja: iespēja labāk nopelnīt, veidot bezkaunīgu, naudu nesošu biznesu, neskatoties ne uz kādām upuru, cietēju vaimanāšanām, informācijas plūsmām masu medijos par nežēlīgu fenomenu - cilvēku tirdzniecību un tās formām (prostitūcija, piespiedu darbs vai pakalpojumi, verdzība, cilvēku orgānu tirdzniecība utt.)."

"Arī vervētājiem ir metodes, kā uzrunāt visneaizsargātāko mūsu tautas daļu - tos, kuri meklē darbu, iespēju nopelnīt, iespēju aizbraukt no valsts, iespēju atrast blakus iejūtīgu cilvēku - veiksminieku, atbalstītāju," viņa klāstīja.

Jaunā sieva samaksā par savu slazdu

Par vienu no jaunākajām vervētāju iespējām nopelnīt papildu naudas līdzekļus liecina jaunākā informācija no Īrijas. Tur ir konstatēta satraucoša iezīme, kā tiek izmantotas fiktīvā laulībā stājušās sievietes: pēc laulību noslēgšanas jaunais „vīrs” pierunā jauno sievu paņemt bankā kredītu, piemēram, 5000 eiro, jaunajai sievai no šīs summas iedodot labākajā gadījumā tūkstoti, savukārt vēlāk pats, pat sievai nezinot, izņem visu atlikušo overdraftu.

Rezultātā sieva bankai ir parādā un ir spiesta atmaksāt kredītu. Ja sieva to neatmaksā, tad viņa nonāk banku melnajos sarakstos un nevienu neinteresē, vai laulība ir bijusi fiktīva vai balstīta uz mīlestību.

Itin bieži mūsu meitenes, stājoties fiktīvā laulībā ar ārvalstnieku, pašas apmaksā ne tikai fiktīvā vīra izdevumus, bet arī savu „slazdu”.

Parasti aiz šādām darbībām ir slēpts aprēķins tieši no vervētāja puses, jo lielāko naudu par šo pakalpojumu - noslēgtām laulībām - saņem tieši vervētājs un citi starpnieki. "Žēl, bet ir ļoti sarežģīti jaunām meitenēm stāstīt, ka aizjūras līgavaiņiem varbūt jau ir kādas 3 vai 4 sievas, jo citā kultūrā tas ir pieņemami," speciāliste atzina.

"Tomēr, jāteic, ka fiktīvas laulības ne vienmēr būtu jāuzskata par fiktīvām, jo dažkārt arī kāda no latvju sievietēm mēdz atrast svešzemju vīrietī savu sapņu vīrieti, tomēr tas diemžēl notiek tikai dažreiz," viņa piebilda.

Kāpēc sievietes nenovērtē risku, stājoties fiktīvās laulībās?

"Man šķiet, ka ir cilvēki, kas vienkārši padodas pie pirmās neveiksmes un ir gatavi pieņemt jebkuru risinājumu, kas, viņuprāt, spētu pēc iespējas ātrāk atrisināt esošās grūtības. Bez tam visbiežāk šiem cilvēkiem ir ļoti neliela dzīves pieredze, jo kāds vai nu ir bijis ļoti blakus un rūpējies par viņu, vai gluži otrādi - nav bijis klāt un nav neviena piemēra, kā risināt problēmas, Zalcmane skaidroja.

Lai novērtētu risku, ir nepieciešamas jebkādas zināšanas par situāciju, bieži šo zināšanu vienkārši nav, jo cilvēkam nav pieredzes. Tiek uzklausīti citi cilvēki, kuri varētu būt vai ir personas autoritātes, viņa klāstīja.

"Ar aizstāvēšanos ir tā - ja tu nezini, kādas briesmas tevi var sagaidīt, neiestājas pašaizsardzība, līdz ar ko cilvēks katru situāciju var pieņemt kā pašsaprotamu un pieņemamu. Tieši tāpēc visbiežākais, ko nākas dzirdēt, ir - pati esmu vainīga," viņa rezumēja.