Darba ekspluatācijas kā cilvēktirdzniecības upuri Latvijā šī gada pirmajos sešos mēnešos bijuši tikpat, cik pērn visa gada laikā – 40. Pieaudzis īpatsvars, ka tie ir trešo valstu pilsoņi, un arī šogad ukraiņi, uzbeki, tadžiki, indieši. Vervētāji un nelicencētie starpnieki – lielākoties konkrēto tautību pārstāvji, paverdzinātāji – Latvijas uzņēmēji būvniecībā, dažādās ražotnēs un lauksaimniecībā.
Biedrības "Patvērums "Drošā māja"" juriste Gita Miruškina norāda: "Algas neizmaksāšana, virsstundu pārstrādāšana, turēšana bez iztikas līdzekļiem, diskriminējoša attieksme."
Savukārt Iekšlietu ministrijasnacionālā koordinatore cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos Lāsma Stabiņa norāda: "Viņiem tiek sastāstīts, ka šeit būs ļoti laba alga, bet rezultātā ir jāstrādā garas darba stundas nedrošos apstākļos. Viņi labākajā gadījumā tiek izmitināti kādās kopmītnēs. Sliktākajā gadījumā tie ir dažādi grausti. Nav siltā ūdens, nav siltuma, jādzīvo uz kaut kādiem matračiem."
Vienā no gadījumiem ekspluatētie ārvalstnieki izmitināti dzīvošanai nepiemērotos apstākļos – kādā pagrabā Čaka ielā. Mitinājušies kopā ar žurkām, bet prasīta neadekvāti liela īres maksa.
Viesstrādnieki jau no paša sākuma, līdz ar ierašanos Latvijā, tiek apzināti ievesti parādos ar milzu procentiem un pieprasa citas maksas, liekot to atstrādāt ar garām darba stundām. Visu laiku tiek atrasti iemesli naudu atņemt. Ar iebiedēšanu un reālu vardarbību tur atkarīgus no paverdzinātājiem. Šantažē – ja muks projām, tad atcels termiņuzturēšanās atļauju un par nelegālo statusu ieliks cietumā. Daļa upuru palīdzību meklēja biedrībā "Patvērums "Drošā māja"", nevis policijā, jo noticējuši paverdzinātāju meliem, ka policija uzpirkta.
"Vēl viens veids, kad islamticīgajiem no Vidusāzijas draudēja – es aiziešu uz policiju un pateikšu, ka tu gatavo teroraktu, tu esi terorists un tevi momentā ieslodzīs uz vairākiem gadiem," stāsta Miruškina.
Kad paverdzinošie apstākļi kļuva arvien neizturamāki, imigranti vērsās pēc palīdzības. "Mēs spējam atpazīt šos gadījumus, ka spējam tos izmeklēt, nodrošināt efektīvu kriminālvajāšanu, apsūdzību celšanu un nodot šīs lietas tiesā. Pērn bija trīs kriminālprocesi un trīs cietušie. Šogad sešos mēnešos tie ir pieci kriminālprocesi un 15 cietušie. Tātad šie cilvēki paši vēlas panākt taisnīgumu," saka Stabiņa.
Biedrībā "Patvērums "Drošā māja"" saka – imigrantu darbaspēka paverdzināšanu Latvijā izdotos mazināt, ja Nodarbinātības Valsts aģentūra, Darba Inspekcija un Valsts robežsardze sadarbotos ciešā sazobē, un veiktu reidus uzņēmumos nevis katrs atsevišķi pēc nejaušības principa, bet tieši tajos uzņēmumos, kuros ir imigrantu darbaspēks.
Vairāk informācijas portālā skaties.lv