Konsultācijas Rīgā
+371 25565098 (I-V 9:00-17:00)
+371 28612120 (I-V 9:00-17:00)

+371 67898343 (I-V 9:00-20:00)
Skype: PatverumsDM
Lāčplēša iela 75 - 1 B, Rīga
Konsultācijas reģionos
Latgale
+371 25723222
Kurzeme
+371 25719118
Vidzeme
+371 25719266
Zemgale
+371 25719588

Latvijā pieaug patvēruma meklētāju skaits no Latvijai tālām valstīm

Ievietots: 02.12.2009

Rīga, 1.dec., LETA. Pēdēja laikā Latvijā ierodas patvērumameklētāji un bēgļi pat no tālajām Āfrikas valstīm, aģentūru LETA informēja biedrības "Patvērums "Drošā māja"" valdes priekšsēdētāja Sandra Zalcmane.

Viņa stāstīja, ka patvērumu meklē pat cilvēki no tādām eksotiskām valstīm kā Eritreja, Kongo, kas līdz šim netika novērots.

Turklāt Zalcmane arī novērojusi, ka pieaug patvēruma meklētāju skaits un to cilvēku skaits, kuri pēc palīdzības vēršas viņas vadītajā biedrībā.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes jaunākie dati liecina, ka šobrīd Latvijā ir 48 patvērumameklētāji, no kuriem lielākā daļa ir no Afganistānas un Uzbekistānas, un šo cilvēku skaits Latvijā katru gadu pieaug, liecina jaunākie apkopotie Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati.

No Afganistānas šobrīd Latvijā ir seši pieaugušie un 12 bērni, no Uzbekistānas - seši pieaugušie un pieci bērni, trīs cilvēki ir no Irānas, bet kopumā valstī ir patvērumameklētāji no 13 valstīm.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Patvēruma lietu nodaļas vadītāja Līga Vijupe stāsta, ka patvēruma meklētāju skaitam jau kopš 2006.gada ir vērojama tendence nedaudz pieaugt, taču pozitīvā ziņa ir tāda, ka šis pieaugums pēdējos gados nav ļoti straujš. Ja, piemēram, 2007.gadā patvēruma meklētāju skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija četrkāršojies, tad šogad netiek plānots tik krass pieaugums.

Turklāt pašreizējā ekonomiskā situācija valstī iespaido arī patvēruma meklētājus, jo tas, ka valstī ir augsts bezdarba līmenis, sociālā spriedze un budžeta nepietiekamība, daudziem patvērumameklētājiem liek izvēlēties tā saucamās vecās Eiropas valstis, kur iespējas integrēties sabiedrībā, atrast darbu un veidot pilnvērtīgu dzīvi varētu būt daudz plašākas. Līdz ar to mūsu valstī reģistrētie aptuveni 50 patvērumameklētāji gadā ir ļoti niecīgs skaits uz kopējā Eiropas fona, kur dažas valstis ik gadu izskata simtiem un pat tūkstošiem patvēruma meklētāju pieteikumus, skaidro Vijupe.

Pēc Vijupes teiktā, visbiežāk šie patvērumameklētāji savos iesniegumos Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei pamato, ka patvērums Latvijā viņiem nepieciešams tādēļ, ka viņu pašu valstī apstākļi un politiskā situācija ir tāda, kas apdraud šo personu dzīvību vai veselību. Viņi savā dzimtenē tiek vajāti savas rases, reliģijas, tautības, piederības pie noteiktas sociālās grupas vai politisko uzskatu dēļ.

Zalcmane pastāstīja, ka "Patvērums "Drošā māja"" bēgļiem sniedz sociālā darbinieka, psihologa, jurista, medicīnas darbinieka konsultācijas, kā arī papildus atbalstam, ko patvērumameklētājiem sniedz valsts, tiek nodrošināts materiālais atbalsts pamatvajadzību nodrošināšanai - pārtika, saimniecības preces, medikamenti, sniegto medicīnas pakalpojumu apmaksa, apģērbu, apavu iegāde, braukšanas kartīšu iegāde.

Bēgļiem tiek organizēti integrācijas pasākumi, piemēram, iepazīšanās ar Latvijas kultūru, dabu, vēsturiskām vietām, brīvā laika pavadīšanas iespējām gan patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā "Mucenieki", gan ārpus tā.

Turklāt tiek nodrošināta brīvprātīgo palīdzība patvērumameklētājiem, tostarp latviešu, angļu valodas mācīšana, palīdzība nepieciešamo dokumentu kārtošanā.

Zalcmane atzīst, ka būtu vērtīgi, ja valsts varētu palīdzēt personām ar alternatīvo statusu atrast darbu, tādējādi dodot iespēju šiem cilvēkiem kļūt par aktīviem sabiedrības locekļiem, pretējā gadījumā tie saņem pabalstu un ir atkarīgi no dažādu institūciju iespējām palīdzēt.

Jaunākā informācija liecina, ka Latvijā no 1998.gada līdz šā gada decembrim bēgļa statuss piešķirts 22 cilvēkiem, bet alternatīvo statusu laikā no 2002.gada līdz šā gada decembrim saņēmuši 27 cilvēki.

Lai informētu par bēgļu integrāciju Latvijā, organizācija piektdien, 4.decembrī, rīkos diskusiju.

Tajā piedalīsies Zalcmane, biedrības "Dialogi" vadītāja Anna Stroja, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis, kā arī Tieslietu ministrijas pārstāves Anita Kleinberga, Agate Zaķe un Sandija Balode.