To liecina statistikas dati no Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta sadarbībā ar Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroju veiktā socioloģiskā pētījuma „Jauno sabiedrības locekļu integrācija”. Aptaujāti 1259 respondenti.
Aptauja rāda, ka par bēgļiem ir dzirdējuši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (81,1%), nedaudz zemāka atpazīstamība ir terminam “patvēruma meklētāji” - 56,7%, bet visneskaidrākais ir priekšstats par personām ar alternatīvo statusu (16,6%).
Latvijas iedzīvotāju vidū vispopulārākais bijis viedoklis par to, ka bēgļi un personas ar alternatīvu statusu Latviju par savu mītnes zemi labprāt izvēlētos tādēļ, ka mūsu valstī ir mierīgi, šeit dzīvo atsaucīgi un inteliģenti cilvēki (31,3%)! Dažādas citas atbildes minējuši mazāk nekā 10% aptaujas dalībnieku.
Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka bēgļi un personas ar alternatīvo statusu Latvijā galvenokārt nonāk nelegāli, pārejot Austrumu robežas (no Krievijas) (37,6%) vai slepeni iebraucot ar kuģiem (34,9%).
Izvērtējot Latvijas iedzīvotāju toleranci pret dažādu tautību pārstāvjiem, jāsecina, ka viskritiskāk Latvijas iedzīvotāji bijuši attiecībā pret musulmaņiem un čečeniem - izvērtējot sociālās distances robežas ar šo tautību pārstāvjiem, visbiežāk norādīts, ka viņus pat „nedrīkstētu ielaist mūsu valstī” (34-35%).
59,6% aptaujāto uzskata, ka bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu nebūtu jāsaglabā savas nacionālās īpatnības, bet jāpieņem sabiedrības vairākuma tradīcijas. Būtiski, ka liela daļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (40,5%) vispār apšaubījuši, ka nodrošinot bēgļus un personas ar alternatīvo statusu, Latvijas valsts un sabiedrība varētu arī ko iegūt, domājot, ka no šādām aktivitātēm valstij rodas tikai finansiāli izdevumi. Savukārt kā galvenie ieguvumi nosauktas iespējas valstij iegūt darbaspēku (25,5%) un saņemt starptautisku prestižu (19,0%).
Šajā gadā Integrācijas sekretariāts sadarbībā ar Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroju īsteno Eiropas Bēgļu fonda līdzfinansēto projektu „Jauno sabiedrības locekļu integrācija”, kura mērķis ir Latvijas Republikā valstiskā līmenī izstrādāt un nodrošināt efektīvu un ilgtspējīgu integrācijas atbalsta sistēmu bēgļiem un personām, kurām ir piešķirts alternatīvais statuss.
Socioloģiskais pētījums pieejams: http://www.integracija.gov.lv/?id=582&sa=582&top=43
Uzziņai:
Patvēruma meklētājs uz bēgļa statusu var pretendēt persona, kura nav Latvijas pilsonis, likuma „Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” vai likuma „Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā” subjekts un kura ierodas vai atrodas Latvijas Republikā tāpēc, ka pamatoti baidās no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ savas pilsonības valstī vai, ja šī persona ir bezvalstnieks.
Alternatīvais statuss tiek piešķirts personai, kurai nevar piešķirt bēgļa statusu, taču tikai tad, ja ir pamats uzskatīt, ka šai personai tās pilsonības valstī vai, ja šī persona ir bezvalstnieks, - iepriekšējās mītnes zemē draud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās pret to vai tās pazemojoša sodīšana vai arī ārējo vai iekšējo bruņoto konfliktu dēļ šai personai nepieciešama aizsardzība un tā nevar atgriezties savas pilsonības valstī vai, ja šī persona ir bezvalstnieks, - savas iepriekšējās mītnes zemē.
Savukārt patvēruma meklētājs ir nepilngadīga persona, kura ir bez vecāku pavadības, izmitināma patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, pie bāriņtiesas iecelta aizbildņa vai bērnu aprūpes iestādē.