Tāpat ir būtiski pieaudzis biedrības mājaslapas "www.patverums-dm.lv" un konkrēti kampaņas "Fiktīvas laulības - slazds!" sadaļas apmeklējumu skaits, kurā detalizēti var iegūt informāciju par to, kā notiek vervēšana fiktīvajām laulībām.
Ņemot vērā pieaugušo konsultāciju skaitu biedrībā "Patvērums "Drošā māja"", kampaņa "Fiktīvas laulības - slazds!" tiks turpināta līdz decembra vidum, skaidro Saliņa.
Iepriekš bija paredzēts, ka kampaņa noslēgsies novembra beigās.
Biedrības valdes priekšsēdētāja Sandra Zalcmane stāsta, ka pirms kampaņas biedrībā griezās tikai tās sievietes un meitenes, kuras jau bija fiktīvo laulību upuri, taču ar kampaņu izdevies veikt preventīvo darbu, jo cilvēki tika iedrošināti uzdot viņus interesējošos jautājumus par dažādām situācijām.
Tāpat kampaņas laikā tika konstatēti atsevišķi fiktīvo laulību upuri, par kuriem informācija nosūtīta gan valsts policijai, gan Ārlietu ministrijai.
Zalcmane arī pastāstīja, ka nākamgad "Patvērumā "Drošā māja"" plānots, ka valsts apmaksāto rehabilitācijas kursu varēs sniegt no 12 līdz 14 cilvēktirdzniecības upuriem, bet šā gada laikā rehabilitāciju uzsāka pieci cilvēktirdzneicības upuri.
Jau ziņots, ka šogad fiktīvo laulību upuru skaits pieaug, un upuri ir sastopami arvien plašākā vecuma un izglītības līmeņa amplitūdā, kā arī no dažādiem Latvijas reģioniem.
Ārlietu ministrijas pārstāvji vērš uzmanību uz fiktīvo laulību tendences pieaugumu, kas ir viens no cilvēktirdzniecības veidiem. Ārlietu ministrijas rīcībā patlaban ir informācija par situāciju Īrijā, kur šogad vien Latvijas pilsones ir noslēgušas 257 laulības ar Pakistānas, 80 - ar Indijas, 20 - ar Bangladešas, kā arī ar Nigērijas, Afganistānas, Ēģiptes, Irākas, Sīrijas un citu valstu pilsoņiem. Turklāt pēdējā pusgada laikā Latvijas vēstniecībā Īrijā arvien biežāk vēršas Latvijas pilsones ar lūgumu sniegt atbalstu, lai atgrieztos Latvijā.
Jau ziņots, ka šogad "Patvērums "Drošā māja"" sniedzis palīdzību deviņiem fiktīvu laulību upuriem, kuri vērsušies pēc palīdzības. Biedrībai finansējumu palīdzības sniegšanai sniedz Labklājības ministrija, bet daudzas sievietes vienkārši nevēlas informēt un stāstīt par to, kas ar viņām noticis. Neoficiālā statistika noteikti ir daudz apjomīgāka, taču, ja cilvēki pēc palīdzības nevērsīsies, tad arī nebūs viegli patieso cietušo skaitu uzzināt, sacīja biedrības vadītāja.
Visbiežāk cilvēktirdzniecības upuri ir sievietes un jaunas meitenes, kuras dodas darba meklējumos uz ārvalstīm.