Valodas barjera ir vislielākais šķērslis, kas neļauj cilvēkiem aktīvi iesaistīties savas dzīves sakārtošanā. Bēgļiem ir sarežģīti nokārtot nepieciešamos dokumentus, iegūt darbu, bet bez darba nav iespējams nopelnīt sev iztikas līdzekļus un kļūt neatkarīgam un patstāvīgam.
Daudz plašāk ar trešo valstu pilsoņiem „Patvēruma „Drošā māja”” speciālisti sāka strādāt Eiropas Integrācijas fonda projektu ietvaros, ko izsludina un pārrauga Kultūras ministrija. 2009. gadā tika realizēti pirmie atbalsta projekti iebraucējiem un apmācīti speciālisti reģionos.
"Patvērums "Drošā māja"" vadītāja Sandra Zalcmane.
Kādus Jūs saredzat trešo valstu valstspiederīgo cilvēku lielākos izaicinājumus Latvijā - gan sadzīviskā, gan valstiskā līmenī?
Salīdzinot ar „vecajām Eiropas dalībvalstīm, Latvijā trešo valstu valstspiederīgo grupa ir neliela, tāpēc Latvija atbalsta pakalpojumus projektu ietvaros piedāvā arī Latvijā dzīvojošajiem nepilsoņiem.
Valstiskā līmenī visvairāk trūkst ilgtermiņa integrācijas politikas, nav noteikts, kam īsti visvairāk būtu nepieciešama integrācija, kā arī – cik ilgam vidēji ir jābūt integrācijas procesam – trīs, pieci vai varbūt desmit gadi?
Diemžēl Latvijā šobrīd ir fragmentāri pasākumi iebraucēju atbalstam, periodiski projekti, nevis ilgtermiņa politika. Projekti ilgst dažus mēnešus, bet integrācija, cilvēku pielāgošānās jaunajai dzīvesvietai nenoliedzami ir ilgstošs process!
Lai labi justos svešā zemē, ir jāzina daudzas vienkāršas lietas, piemēram, kā un kur sameklēt medicīnisko palīdzību; kur un kā iekārtot bērnu bērnudārzā vai skolā; cik maksā dažādi pakalpojumi; kur varu iesaistīties, ja man ir brīvs laiks u.c. Iebraucējam šī informācija ir jāiegūst pašam, jo, uzsākot dzīvi Latvijā, ir ļoti nelielas zināšanas par dažādiem ar sadzīvi saistītiem jautājumiem.
Vai Jums biedrībā ir pieredze trešo valstu valstspiederīgo iesaistīšanā brīvprātīgajā darbā?
Biedrība var lepoties ar jaukiem brīvprātīgajiem, kuru vidū ir gan bēgļi, gan trešo valstu valstspiederīgie.
Ir patīkami, ja cilvēks atrod „savu” nevalstisko organizāciju, kuras mērķi sakrīt ar indivīda mērķi, un, saņemot atbalstu no organizācijas, pats vēlas turpināt komunikāciju un iesaistīties. dažādos pasākumos jau kā brīvprātīgais.
Piemēram, pērn mums noritēja vairāki integrācijas pasākumi, kuru mērķis bija iepazīstināt sabiedrību ar citu tautību pārstāvju, kuri uzturas Latvijā, pieredzi un iemesliem, kādi viņus ir atveduši uz Latviju, kā arī nākotnes perspektīvām. Pasākumu apmeklētāji tika iepazīstināti ar irāņu, indiešu, ukraiņu un citu tautību pārstāvju pieredzi, ieklausoties „dzīvo grāmatu” - imigrantu no vairākām pasaules valstīm – reālos dzīvesstāstos, kas ir unikāls veids, kā iepazīt citu valstu kultūru. Kā vieni no galvenajiem pasākuma "varoņiem" bija tieši trešo valstu valstspiederīgie, kuri biedrībā darbojas kā brīvprātīgie.
Ar visu interviju iepazīties variet http://www.ngolatvia.lv/lv/viedokli/40-intervija-ar-biedribas-patverums-drosa-maja-vaditaju-sandru-zalcmani