Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums, HESTIA

Līdzfinansē Eiropas Savienības programma "Noziedzības profilakse un apkarošana"

Projekts tiek īstenots ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu. Šīs publikācijas atspoguļo tikai autora viedokli, un, lai arī kā tiktu izmantota tajā ietvertā informācija, Eiropas Komisija par to neuzņemas nekādu atbildību. https://ec.europa.eu/anti-trafficking/

Valstī tiek uzsākta topošo multiplikatoru par cilvēktirdzniecību izglītošana

14.09.2016. Šā gada 14. un 15.septembrī Siguldā, viesnīcā "Ezeri", biedrība “Patvērums “Drošā māja”” projekta “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) ietvaros uzsāk semināru ciklu "Fiktīvās laulības kā cilvēktirdzniecības formas mazināšana: multiplikatoru izglītošana".

Mācību mērķis ir sagatavot dažādu jomu speciālistus - tālākizglītības trenerus - tēmas aktualizēšanai speciālistu kolektīvos, kā arī iniciēt tēmas aktualizēšanu sabiedrībā kopumā.

Kopumā līdz 18.oktobrim, kad Eiropas Savienībā un Latvijā atzīmē dienu pret cilvēktirdzniecību, tiks organizēti pieci izglītojoši divu dienu semināri, kuros dažādu jomu profesionāļi no visas Latvijas iepazīs šādas tēmas: cilvēktirdzniecības jēdziens un mērķis; fiktīvo laulību fenomens, ekspluatatīvas fiktīvas laulības kā cilvēktirdzniecības forma; vervēšanas mehānisms, upura ievainojamība; cilvēktirdzniecības upura fiktīvo laulību situācijā identificēšana; atbalsta sistēma ekspluatatīvo fiktīvo laulību upuriem; speciālistu loma fiktīvo laulību mazināšanā; preventīvie pasākumi fiktīvo laulību fenomena mazināšanai.

Semināru mērķa grupa ir speciālisti no sociālā dienesta, bāriņtiesas, valsts un pašvaldības policijas, bērnu ārpus ģimenes aprūpes institūcijām, biedrībām, izglītības pārvaldēm un bibliotēkām. Nākamais seminārs notiks 21.-22.septembrī Rēzeknes novadā.

Projekts “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) tiek īstenots ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai autora viedokli, un, lai arī kā tiktu izmantota tajā ietvertā informācija, Eiropas Komisija par to neuzņemas nekādu atbildību. Granta līguma Nr.HOME/2013/ISEC/AG/THB/4000005845. #HESTIA_THB

HESTIA sadarbības partneri: Iekšlietu ministrija (Latvija), NVO “Patvērums “Drošā māja”” (Latvija), NVO “Mittetulundusühing “Living for Tomorrow”” (Igaunija); NVO “Caritas Lithuania” (Lietuva); Īrijas imigrantu padome (Immigrant Council of Ireland) (Īrija); Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrija (Slovākija); Noziedzības novēršanas un kontroles Eiropas institūts pie Apvienotajām Nācijām (HEUNI) (Somija). Projekta asociētie partneri: Valsts policija (Latvija), Ārlietu ministrija (Latvija), Tieslietu un vienlīdzības ministrija (Īrija). #HESTIA_THB

Papildu informācija: Rasa Saliņa, HESTIA sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr. 22026355, rasa.salina@gmail.com

HESTIA projekta sanāksmē Slovākijā gatavojas vērienīgām aktivitātēm cilvēktirdzniecības mazināšanai

03.07.2016. Īstenojot projektu “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA), 2016.gada 28. – 30.jūnijā projekta partneri no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Īrijas, Somijas tikās projekta Slovākijas partnera – Iekšlietu ministrijas organizētajā projekta koordinēšanas sanāksmē Bratislavā (Slovākija).

Sanāksmi atklāja Slovākijas Valdības noziedzības novēršanas padomes sekretariāta vadītāja Petra Barnova, uzrunā uzsverot pārrobežu sadarbības un starpvaldību atbalstu, lai efektīvi un mērķtiecīgi vērstos pret cilvēku tirdzniecību.

Sanāksmes laikā diskusijas notika par divām svarīgām projekta aktivitātēm – projekta pētījuma ziņojuma un mācību metodoloģijas un materiālu izstrāde. Noziedzības novēršanas un kontroles Eiropas institūts pie Apvienotajām Nācijām (HEUNI) informēja par projekta pētījuma sākotnējiem secinājumiem un pētījuma ziņojumu, kas tiks prezentēts sabiedrībai nedēļā, kad visas Eiropas Savienības dalībvalstis atzīmē Eiropas Savienības dienu pret cilvēku tirdzniecību. Projekta HESTIA pētījuma ziņojums tiks oficiāli publicēts 18.oktobrī. Pētījuma ziņojums sastāv no pētījuma un nacionālajiem ziņojumiem, kas veikti Igaunijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā un Slovākijā. Ziņojumā tiek atspoguļotas līdzības un atšķirības attiecībā uz fiktīvo laulību un cilvēku tirdzniecības novēršanu, terminoloģiju, jēdzieniskajiem un metodoloģiskajiem jautājumiem. Ziņojumā tiek aplūkoti jautājumi par personu vervēšanas taktikām, mērķa grupām, noziedzniekiem, ekspluatācijas un kontroles formām, organizētās noziedzības lomu. Sanāksmē plašas diskusijas notika par biedrības “Patvērums “Drošā māja”” un Valsts policijas (Latvija) sadarbībā ar HEUNI izstrādāto mācību metodoloģiju, lai HESTIA projekta komanda būtu droša, ka mācību metodoloģija nodrošina izpratni un ieteikumus par nepieciešamo rīcību cilvēku tirdzniecības novēršanai apmācamajiem par cilvēku tirdzniecības un fiktīvo laulību tēmu. Mācību metodoloģija tiek veidota tā, lai to varētu savā valstī piemērot katra Eiropas Savienības dalībvalsts, un nodrošināt praktiķiem mācības par minētajām tēmām. 2016.gada rudens tuvojas ar plašu pret cilvēku tirdzniecību vērstu pasākumu kompleksu – pilotmācības daudznozaru praktiķu grupām, izpratnes veicināšanas aktivitātes, atzīmējot Eiropas Savienības dienu pret cilvēku tirdzniecību un organizējot debrīfinga pasākumus Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Slovākijā un Īrijā. Noslēdzot projektu HESTIA, šā gada 14. – 15.novembrī Rīgā notiks starptautiska konference, kuras ietvaros tiksies visi projekta partneri. Plānots, ka projekta rezultāti, secinājumi un rekomendācijas decembrī tiks prezentētas Briselē - Eiropas Savienības Nacionālo ziņotāju vai alternatīvu mehānismu cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos neformālā tīkla sanāksmē.

HESTIA sadarbības partneri: Iekšlietu ministrija (Latvija), NVO “Patvērums “Drošā māja”” (Latvija), NVO “Mittetulundusühing “Living for Tomorrow”” (Igaunija); NVO “Caritas Lithuania” (Lietuva); Īrijas imigrantu padome (Immigrant Council of Ireland) (Īrija); Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrija (Slovākija); Noziedzības novēršanas un kontroles Eiropas institūts pie Apvienotajām Nācijām (HEUNI) (Somija). Projekta asociētie partneri: Valsts policija (Latvija), Ārlietu ministrija (Latvija), Tieslietu un vienlīdzības ministrija (Īrija).

Projekta HESTIA īstenošana tika uzsākta 2015.gada 1.janvārī un ilgs līdz 2016.gada 31.decembrim.

*Projekts “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) tiek īstenots ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai autora viedokli, un, lai arī kā tiktu izmantota tajā ietvertā informācija, Eiropas Komisija par to neuzņemas nekādu atbildību. Granta līguma Nr.HOME/2013/ISEC/AG/THB/4000005845. #HESTIA_THB

Informāciju sagatavoja un publicēja Rasa Saliņa, HESTIA sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr. 22026355, rasa.salina@gmail.com

Jauna cilvēku tirdzniecības tendence pasaulē - cilvēku tirdzniecība piespiedu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas nolūkā

20.04.2016. Šā gada 11. – 12.aprīlī Vīnē, Austrijā notika Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) augsta līmeņa 16.Alianses pret cilvēku tirdzniecību konference “Apkarojot cilvēku tirdzniecību piespiedu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas nolūkā”, kurā tika diskutēts par aktuālo cilvēku tirdzniecības formu pasaulē – cilvēku tirdzniecību piespiedu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas nolūkā.

Latviju konferencē pārstāvēja kompetento iestāžu delegācija (Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija, Valsts policija, Ģenerālprokuratūra, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, Latvijas Republikas pastāvīgā pārstāvniecība ANO, EDSO un citās starptautiskajās organizācijās Vīnē), kas apliecināja Latvijas interesi, gatavību un centienus nodrošināt efektīvus pasākumus un starpinstitūciju sadarbību cilvēku tirdzniecības novēršanā un apkarošanā.

No kreisās: Salvis Rūtiņš, Sintija Dzalbe, Lāsma Stabiņa, Baiba Jakobsone, Armands Lubarts

Konferenci atklāja un konferences dalībniekus uzrunāja EDSO Speciālā pārstāve un koordinatore cīņā ar cilvēku tirdzniecību, vēstniece Madina Džarbusinova (Madina Jarbussynova), EDSO Pastāvīgās padomes priekšsēdētājs Eberhards Pohls (Eberhard Pohl), EDSO ģenerālsekretārs Lamberto Zanjērs (Lamberto Zannier) un Apvienot Nāciju speciālā ziņotāja cilvēku, īpaši sieviešu un bērnu, tirdzniecības jautājumos Marija Gracija Džiamarināro (Maria Grazia Giammarinaro). Konferences atklāšanas runās uzsvars tika likts uz cilvēku tirdzniecības apkarošanas centienu stiprināšanu, starpinstitūciju sadarbības stiprināšanu nacionālajā un starptautiskajā līmenī, sociālo un juridisko jautājumu saistību ar cilvēku tirdzniecību piespiedu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas nolūkā, nacionāliem un starptautiskiem izaicinājumiem noziegumu kriminālvajāšanā, cilvēku tirdzniecības upuru tiesību ievērošanu un nodrošināšanu, upuru identificēšanu un palīdzības sniegšanu, nepilngadīgo personu, kas ir visievainojamākā un neaizsargātā sabiedrības grupa, piespiešanu izdarīt noziedzīgas darbības.

Viens no lielākajiem izmeklēšanas iestāžu izaicinājumiem – redzēt noziedzīgu nodarījumu noziedzīgā nodarījumā. Piespiešana izdarīt noziedzīgu nodarījumu ir viena no grūtāk identificējamām cilvēku tirdzniecības formām; grūtības saskatīt cēloņsakarību starp cilvēku tirdzniecību un cilvēku tirdzniecības upura izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Tendence, ka ģimene ekspluatē savus bērnus. Šie bērni nejūtas kā upuri, jo domā, ka ir daļa no ģimenes “biznesa”.

Fiktīvas laulības – aktuāla cilvēku tirdzniecības forma

Konferences laikā Latvijas delegācija iepazīstināja ar Latvijas veiksmīgo praksi, apkarojot cilvēku tirdzniecību fiktīvo laulību noslēgšanas nolūkā un īstenojot starptautisko projektu“Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA)*. Latvija, paredzot kriminālatbildību par ļaunprātīgu personas nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā, ir nostiprinājusi iespējas saukt pie atbildības personas, kuras organizē un atbalsta fiktīvas laulības, kuras vervē personas fiktīvu laulību slēgšanai, kā arī tās personas, kuras apzināti piekrīt laulībām, kuru mērķis nav nodibināt ģimeni, bet gan nodrošināt trešo valstu valstspiederīgajiem iespējas likumīgi saņemt uzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā. Ar šo normatīvo regulējumu tiek panākts preventīvs mērķis – personai ir jāizvērtē iespējamie darījuma ieguvumi un tiesiskās sekas. Tādējādi arī tiek samazināti iespējamie cilvēku tirdzniecības riski. Latvijā cilvēku tirdzniecība fiktīvo laulību nolūkā tiek kvalificēta pēc Krimināllikuma 154.²panta par piespiešanu sniegt pakalpojumu, ja noziedzīgā nodarījuma mērķis ir saņemt uzturēšanās atļauju, savukārt ja – mērķis ir iegūt personu (“sievu”), tad šāds noziedzīgs nodarījums tiek kvalificēts kā verdzībai līdzīga forma. Uzrunā konferences dalībnieki tika informēti, ka HESTIA projekta ietvaros tiek izstrādāts pētījums, kas nodrošinās kopēju izpratni un rekomendācijas saskaņotai un efektīvai Eiropas Savienības dalībvalstu rīcībai, lai vērstos pret cilvēku tirdzniecību fiktīvo laulību nolūkā. Runa angļu valodā pieejama ŠEIT<<

Kipras policijas pārstāvis informēja par cilvēku tirdzniecību piespiedu laulību nolūkā. Piespiedu laulības Kiprā organizē organizētās kriminālās grupas. Uz Kipru tiek atvestas Eiropas Savienības pilsones, galvenokārt, no Latvijas, Rumānijas un Bulgārijas, kuras ir neizglītotas, ievainojamības stāvoklī, atvestas ar viltu, maldinātas par patiesajiem darba apstākļiem Kiprā. Pēc ierašanās Kiprā sievietes tiek izmitinātas pie topošajiem vīriem, viņām tiek atņemti personu apliecinošie dokumenti, viņas tiek informētas par patieso viņu ierašanās Kiprā iemeslu, proti, precēties ar trešo valstu valstspiederīgo, sievietes tiek pakļautas pastāvīgai kontrolei. Kipras pārstāvis atzina, ka iesaistīto valdības iestāžu rīcībā ir indikatori, ka sistēma tiek ļaunprātīgi izmantota, taču nespēj to sasaistīt ar cilvēku tirdzniecību.

Politiskās rekomendācijas cilvēku tirdzniecības piespiedu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas nolūkā apkarošanai

Nepieciešams nodrošināt visaptverošu policistu, prokuroru un tiesnešu apmācību par cilvēku tirdzniecības piespiedu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas nolūkā formu, lai spētu aiz nozieguma saredzēt cilvēku tirdzniecības noziegumu, īpaši gadījumos, kad upuris atrodas īslaicīgas aizturēšanas vai brīvības atņemšanas iestādē un tiek pakļauts kriminālvajāšanai vai tiesāts par izdarītiem noziegumiem. Ir grūtības identificēt cilvēku tirdzniecības upuri, kurš izdara noziedzīgu nodarījumu, jo cilvēku tirdzniecības izmeklēšana ir konkrētas tiesībaizsardzības iestādes struktūrvienības kompetencē, bet parasti ar cilvēku tirdzniecības upuriem, kas izdara noziedzīgus nodarījumus, sākotnēji saskaras “parastie” policijas darbinieki, jo noziedzīgie nodarījumi, ko izdara cilvēku tirdzniecības upuri, bieži ir zādzība, laupīšana, krāpšana, kontrabanda utml. Šādos gadījumos “parastajiem” policijas darbiniekiem var būt problēmas atpazīt cilvēku tirdzniecību. Īpaši tika uzsvērta prokuroru un tiesnešu loma un nepieciešamība pilnveidot viņu izpratni un profesionālo kapacitāti nesodīšanas principa piemērošanā, proti, nesodīt cilvēku tirdzniecības upuri par noziegumiem, kurus tas izdarījis, būdams pakļauts cilvēku tirdzniecībai.

*Projekts “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) tiek īstenots ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai autora viedokli, un, lai arī kā tiktu izmantota tajā ietvertā informācija, Eiropas Komisija par to neuzņemas nekādu atbildību. Granta līguma Nr.HOME/2013/ISEC/AG/THB/4000005845. #HESTIA_THB

Informāciju publicēja Rasa Saliņa, HESTIA sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr. 22026355, rasa.salina@gmail.com

 

Modrība cīņā ar fiktīvajām laulībām joprojām aktuāla

Īsumā:

• Galvenās fiktīvo laulību upuru izcelsmes valstis ir ES austrumu dalībvalstis – Latvija, Čehija, Ungārija, Polija, Rumānija un Slovākija, kuru pilsones vai nu labprātīgi, vai ar viltu tiek aizvestas uz Rietumvalstīm stāties fiktīvās laulībās ar trešo valstu pilsoņiem.
• Cilvēktirdzniecības upurim tiek laupīta rīcības brīvība, viņu seksuāli izmanto, pakļaujot vardarbīgai un pazemojošai attieksmei un dažkārt pat piespiežot dzemdēt bērnu, kas pilnībā nodrošina trešo valstu pilsonim uzturēšanos ES. Šo personu nodarbina pret pašas gribu, bet dokumentus izmanto kredītu un aizņēmumu iegūšanai.
• Īrijas valsts policija pašlaik izvērtē 1700 laulību, tostarp starp Latvijas un trešo valstu pilsoņiem, kuras noslēgtas pēdējo divu gadu laikā.
• Kopumā fiktīvo laulību skaits ir samazinājies. To  ir veicinājušas sabiedrības informēšanas kampaņas un aktivitātes Latvijā, normatīvais regulējums, kas paredz kriminālatbildību par ļaunprātīgu nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties ES dalībvalstī Latvijā, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā.
• Cīņa pret fiktīvajām laulībām izvērsta vairāku valstu sadarbības līmenī. Ir uzsākts starptautisksprojekts "Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums" (HESTIA).

Eiropas Savienības (ES) valstis ir norūpējušās, kā tikt galā ar milzīgo patvēruma meklētāju plūsmu. Savukārt pašu patvēruma meklētāju mērķis ir atrast veidus un risinājumus, kā iespējami likumīgi iegūt tiesības brīvi pārvietoties Šengenas zonā un iegūt pastāvīgās uzturēšanās tiesības nolūkotajās mītnes zemēs. Šim nolūkam var tikt izmantotas fiktīvās laulības, kas īstenībā ir cilvēktirdzniecības paveids un arī līdz tā dēvētajai bēgļu krīzei Latvijas valstspiederīgajiem – šo fiktīvo laulību upuriem - radījušas ļoti lielas problēmas un pat ciešanas.

Lāsma Stabiņa, nacionālais koordinators cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos (Iekšlietu ministrija) un projekta HESTIA* vadītāja

Personai, kura pret savu gribu ir piespiesta stāties fiktīvā laulībā, fiziskās un morālās traumas nav paredzamas. Cilvēktirdzniecības upurim tiek laupīta rīcības brīvība, viņu seksuāli izmanto, pakļaujot vardarbīgai un pazemojošai attieksmei un dažkārt pat piespiežot dzemdēt bērnu, kas pilnībā nodrošina trešo valstu pilsonim uzturēšanos Eiropas Savienībā. Šo personu nodarbina pret pašas gribu, bet dokumentus izmanto kredītu un aizņēmumu iegūšanai.  Šobrīd ir grūti prognozēt, cik lielā mērā patvērumu meklētāju pieplūdums Eiropā un turpmākie migrācijas procesi ietekmēs tieši Latvijas pilsoņu iesaistīšanu fiktīvās laulībās, taču Eiropola šā gada 18.februārī publicētajā ziņojumā ir norādīts, ka migrācijas krīze Ziemeļāfrikā un Vidējos Austrumos atstās lielu ietekmi uz cilvēku tirdzniecību, kā arī izteikts pieņēmums, ka mēģinājumi iegūt likumīgas uzturēšanās iespējas Eiropas Savienībā var izvērsties piespiedu fiktīvo laulību skaita pieaugumā. Kā galvenās fiktīvo laulību upuru izcelsmes valstis Eiropola ziņojumā ir minētas Eiropas Savienības austrumu dalībvalstis – tostarp arī Latvija, Čehija, Ungārija, Polija, Rumānija un Slovākija, kuru pilsones vai nu labprātīgi, vai ar viltu tiek aizvestas uz Rietumvalstīm stāties fiktīvās laulībās ar trešo valstu pilsoņiem. Daudz šādu gadījumu ir, piemēram, Īrijā, kuru par mītnes zemi izvēlējušies ļoti daudz aizbraucēju no Latvijas. Īrijas valsts policija pašlaik izvērtē 1700 laulību, tostarp starp Latvijas un trešo valstu pilsoņiem, kuras noslēgtas pēdējo divu gadu laikā. Jau ir apturēts vairāk nekā 50 laulību, 22 personas apsūdzētas par nepatiesas informācijas sniegšanu vai viltotiem dokumentiem, turklāt arestēti vairāki fiktīvo laulību organizētāji. Līdz pagājušajam gadam Īrijā reģistrēto Latvijas valstspiederīgo un trešo valstu pilsoņu, kuriem Īrijā bija nepieciešama vīza vai uzturēšanās atļauja, laulību skaits arvien palielinājās, piemēram, 2014.gadā tika reģistrētas 142 šādas laulības (jeb par 30 vairāk nekā 2013.gadā).

Savukārt pērn Īrijā starp Latvijas pilsoņiem un trešo valstu pilsoņiem reģistrēta 71 laulība, statistikā ieņemot stabilu otro vietu aiz Portugāles, kur noslēgtas 122 tādas laulības. Protams, ne visi civiltiesiskie akti ir fiktīvi darījumi, taču, kā liecina prakse, gandrīz puse no šādām laulībām noslēgtas nevis nolūkā izveidot ģimeni, bet gan lai trešo valstu valstspiederīgais iegūtu uzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā.

Kā redzams, vismaz Īrijā laulību skaits starp Latvijas valstspiederīgajiem un trešo valstu pilsoņiem ir samazinājies. To ir veicinājušas sabiedrības informēšanas kampaņas un aktivitātes Latvijā, mūsu valsts normatīvais regulējums, kas paredz kriminālatbildību par ļaunprātīgu nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties ES dalībvalstī Latvijā, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā. (Šeit jāatgādina, ka apzināta un labprātīga fiktīvo laulību noslēgšana par atlīdzību ir noziedzīgs nodarījums pret valsti, par ko šādu laulību organizētāji, vervētāji, starpnieki un personas, kuras stājas fiktīvās laulībās, ir saucami pie kriminālatbildības un saskaņā ar Krimināllikuma 285.²pantu var tikt sodīti ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.)
Pozitīvus rezultātus devusi arī to speciālistu un praktiķu izglītošana Latvijas reģionos, kuri nepastarpināti strādā ar iedzīvotāju grupām, kuras visvairāk pakļautas riskam un ko cilvēktirdzniecības organizētāji varētu pierunāt vai maldināt, aizvilinot uz ārvalstīm un ar varu piespiežot stāties fiktīvās laulībās.

Nozīmīgu ieguldījumu nenoliedzami devušas arī Īrijas valdības iniciatīvas, paplašinot laulību reģistratoru pilnvaras atteikt reģistrēt aizdomīgas laulības, ziņot par šādiem gadījumiem tiesībsargājošām iestādēm, kā arī izveidojot specializēto policijas vienību, kuras uzdevums ir apkarot šādus noziedzīgus darījumus.

Tagad sadarbība arī starptautiskā līmenī

Cīņa pret fiktīvajām laulībām tagad izvērsta vairāku valstu sadarbības līmenī: pagājušā gada janvārī Latvijas Iekšlietu ministrijas virsvadībā tika uzsākts starptautisks projekts "Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums" (HESTIA), kas tiek īstenots Eiropas Komisijas Iekšlietu ģenerāldirektorāta finanšu programmas "Noziedzības profilakse un apkarošana" ietvaros.

Projektā izvirzīti nozīmīgi mērķi un uzdevumi šīs problēmas risināšanai - nodrošināt izpratni par fiktīvām laulībām kā cilvēku tirdzniecības formu un noziedzīgu nodarījumu pret personu, izstrādāt konkrētu mācību metodoloģiju speciālistiem un praktiķiem, lai spētu atpazīt un novērst iespējamos cilvēku tirdzniecības gadījumus, identificēt cilvēku tirdzniecības gadījumus un upurus un sniegt tiem valsts un pašvaldību atbalstu un palīdzību.
HESTIA projekta partneri no Igaunijas, Lietuvas, Īrijas, Slovākijas un Somijas dažādos nacionālos, reģionālos un starptautiskos pasākumos ir informējuši par projektu, tā mērķiem un pētāmo problēmu, kā rezultātā jau ir vērojama ES dalībvalstu izpratne un vēlme apkarot šo jauno cilvēku tirdzniecības veidu.

Visu interviju lasiet portālā www.lvportals.lv<<

Jāatgādina,  ka biedrība "Patvērums "Drošā māja"" nodrošina  diennakts uzticības tālruni 28612120, uz kuru piezvanot, ikviens var saņemt informāciju par nepieciešamo rīcību konkrētajā situācijā un izmantot to kā vienu no resursiem, ja ir nepieciešama palīdzība cilvēku tirdzniecības gadījumos Latvijā vai ārvalstīs.

*Projekts “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) tiek īstenots ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai autora viedokli, un, lai arī kā tiktu izmantota tajā ietvertā informācija, Eiropas Komisija par to neuzņemas nekādu atbildību. Granta līguma Nr.HOME/2013/ISEC/AG/THB/4000005845. #HESTIA_THB

HESTIA sadarbības partneri: Iekšlietu ministrija (Latvija), NVO “Patvērums “Drošā māja”” (Latvija), NVO “Mittetulundusühing “Living for Tomorrow”” (Igaunija); NVO “Caritas Lithuania” (Lietuva); Īrijas imigrantu padome (Immigrant Council of Ireland) (Īrija); Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrija (Slovākija); Noziedzības novēršanas un kontroles Eiropas institūts pie Apvienotajām Nācijām (HEUNI) (Somija). Projekta asociētie partneri: Valsts policija (Latvija), Ārlietu ministrija (Latvija), Tieslietu un vienlīdzības ministrija (Īrija).

Projekts tika uzsākts 2015.gada 1.janvārī un ilgs līdz 2016.gada decembrim.

Informāciju ar portāla www.lvportals.lv atļauju pārpublicēja Rasa Saliņa, projekta HESTIA sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr. 22026355, e-pasts: rasa.salina@gmail.com

Starptautiska semināra ietvaros iepazīstina ar HESTIA projekta pētījuma gaitu

02.03.2016. Šā gada 29.februārī Stokholmā, Zviedrijā starptautiskā projekta TRACE “Trafficking as A Criminal Enterprise”* ietvaros organizētajā seminārā par politikas ietekmi uz cilvēku tirdzniecības nākotnes tendencēm ar prezentāciju par fiktīvām laulībām kā jaunu cilvēku tirdzniecības formu uzstājās Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas virsvadībā īstenotā starptautiskā projekta “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) vadošā pētniece Minna Vjuko (Minna Viuhko) no Noziedzības novēršanas un kontroles Eiropas institūta pie Apvienotajām Nācijām (HEUNI) Somijā.

Prezentācijā M.Vjuko iepazīstināja semināra dalībniekus ar HESTIA projekta pētījuma gaitu, mērķiem un būtiskākajiem izaicinājumiem, ar ko HEUNI ir saskāries pētījuma veikšanas gaitā. Viņa informēja, ka pētījuma mērķis ir izpētīt saikni starp fiktīvajām laulībām un cilvēku tirdzniecību, nodrošināt jaunu informāciju par personas ievainojamības faktoriem, kuru rezultātā personas tiek iesaistītas fiktīvās laulībās un pakļautas ekspluatācijai, par metodēm un veidiem, kas veicina un sekmē fiktīvās laulības, kuru sekas ir cilvēku tirdzniecība un ekspluatācija.

Pētniece uzsvēra, ka pētījums, pamatojoties uz projekta ietvaros Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Īrijā un Slovākijā veiktajiem nacionālajiem pētījumiem, meklē kopsakarības un pēta fiktīvo laulību fenomenu tieši cilvēku tirdzniecības kontekstā, kā noziedzīgu nodarījumu pret personu, kad persona tiek izmantota ar mērķi nodrošināt trešo valstu valstspiederīgo ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties Eiropas Savienības dalībvalstīs, proti, saņemt uzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā, un no tā izrietošo turpmāko personas ekspluatāciju, nevis fiktīvās laulības kā pārkāpumu un noziedzīgu nodarījumu pret valsti un tās normatīvo regulējumu. Pētījuma kontekstā par fiktīvajām laulībām būtisks ir tieši personas ekspluatēšanas faktors.

HEUNI pārstāve informēja, ka galvenie pētījuma jautājumi, uz kuriem pētījumā jāsniedz visaptverošas atbildes, ir: Kādas saiknes ir starp fiktīvām laulībām un cilvēku tirdzniecību (starp fiktīvo laulību un cilvēku tirdzniecības organizēšanu)? Kā personas, kuras ir stājušās fiktīvās laulībās, nonākušas cilvēku tirdzniecības/ekspluatācijas situācijās? Kādām ekspluatācijas formām upuri tiek pakļauti? Kādas ir sistēmas/tiesību aktu/administratīvo procedūru vājās puses, kuras veicina un sekmē cilvēku tirdzniecību fiktīvo laulību noslēgšanas kontekstā? Kas var tikt darīts, lai veicinātu (cilvēku tirdzniecības/smagas ekspluatācijas) gadījumu/upuru identificēšanu? Ko varētu darīt, lai uzlabotu atbalstu upuriem? Ko var darīt, lai novērstu ekspluatāciju?

Pētījuma ietvaros fiktīvas laulības tiek vērtētas tikai kā laulības, lai legalizētu trešo valstu valstspiederīgo uzturēšanos Eiropas Savienībā, tiek meklētas līdzības un atšķirības saistībā ar šīm fiktīvām laulībām HESTIA projekta piecās partnervalstīs. Galvenās problēmas pētījumā ir saistītas ar definīcijām un tiesību aktiem (kas ir kriminalizēts, par ko būtu jānosaka kriminālatbildība, ekspluatācijas elementi, cilvēku tirdzniecības elementi).

M.Vjuko norādīja, ka lielākais izaicinājums HESTIA projektā ir nodrošināt pētījumu par to, kam nav nosaukuma, kas nav nodefinēts, par ko nav kopīgas izpratnes. Kopīgas izpratnes veidošanai izaicinājums ir tik dažādie Eiropas Savienības dalībvalstīs izmantotie termini fiktīvo laulību apzīmēšanai, kas vienlaicīgi dažās valstīs nozīmē vienu un to pašu un tajā pašā laikā citās valstīs – atšķirīgu ar laulībām saistītu problēmu. Pētījuma ietvaros šobrīd tiek lietots pilnīgi jauns apzīmējums “ekspluatatīvas fiktīvas laulības” (“exploitative sham marriages”). Tiek pētīts, kurā brīdī ekspluatatīvas fiktīvas laulības ir cilvēku tirdzniecība, uzmanība tiek pievērsta imigrācijas likumiem un personu bailēm par šo likumu normu ļaunprātīgu izmantošanu, kurā brīdī notiek valsts sistēmas ļaunprātīga izmantošana un kurā brīdī – personas ļaunprātīga izmantošana.

*Projekts “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) tiek īstenots ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai autora viedokli, un, lai arī kā tiktu izmantota tajā ietvertā informācija, Eiropas Komisija par to neuzņemas nekādu atbildību. Granta līguma Nr.HOME/2013/ISEC/AG/THB/4000005845. #HESTIA_THB

HESTIA sadarbības partneri: Iekšlietu ministrija (Latvija), NVO “Patvērums “Drošā māja”” (Latvija), NVO “Mittetulundusühing “Living for Tomorrow”” (Igaunija); NVO “Caritas Lithuania” (Lietuva); Īrijas imigrantu padome (Immigrant Council of Ireland) (Īrija); Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrija (Slovākija); Noziedzības novēršanas un kontroles Eiropas institūts pie Apvienotajām Nācijām (HEUNI) (Somija). Projekta asociētie partneri: Valsts policija (Latvija), Ārlietu ministrija (Latvija), Tieslietu un vienlīdzības ministrija (Īrija).

Projekts tika uzsākts 2015.gada 1.janvārī un ilgs līdz 2016.gada decembrim.

Informāciju publicēja Rasa Saliņa, HESTIA sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr. 22026355, rasa.salina@gmail.com

*tulk. - Cilvēku tirdzniecība kā krimināls bizness

Migrācijas krīzes ietekmē prognozē cilvēku tirdzniecības pieaugumu

11.01.2016. Esošā migrācijas krīze atstās būtisku ietekmi uz cilvēku tirdzniecību, teikts Eiropola 2015.gada ziņojumā par situāciju cilvēku tirdzniecības jomā Eiropas Savienībā (ES). Tuvākajā nākotnē paredzams, ka cilvēku tirdzniecības apjomi un tendences attiecībā uz seksuālo ekspluatāciju un darbaspēka ekspluatāciju pieaugs, teikts ziņojumā. Tiek arī prognozēts, ka, lai apmierinātu pieprasījumu pēc mēģinājumiem iegūt likumīgas tiesības uzturēties ES, pieaugs cilvēku tirdzniecība fiktīvo laulību noslēgšanas nolūkā.

Problēma Latvijā nav sveša - vismaz 16 aizdomās turētie

Saistībā ar cilvēku tirdzniecību Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde (ONAP) pērn Latvijā uzsākusi trīs kriminālprocesus - divus par piespiedu laulībām un vienu par seksuālo ekspluatāciju. Par aizdomās turētām atzītas piecas personas - četri vīrieši un nepilngadīga meitene, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) dati. Kriminālvajāšanas sākšanai prokuratūrai ONAP nosūtījusi divus kriminālprocesus pret 12 personām - četrām sievietēm un astoņiem vīriešiem, no kuriem divi ir Pakistānas valstspiederīgie. Par cietušajiem no cilvēku tirdzniecības pērn atzītas četras personas - pilngadīga sieviete ar vieglas ievainojamības pazīmēm un trīs nepilngadīgas meitenes.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka no 2009. līdz 2014.gadam, pamatojoties uz noslēgto fiktīvo laulību, Latvijā anulētas 26 termiņuzturēšanās atļaujas. 2014.gadā uzturēšanās atļauja anulēta vienam Jordānijas pilsonim, 2013.gadā - pa vienam Kazahstānas, Pakistānas un Ukrainas pilsonim, 2012.gadā - četriem Krievijas un vienam Kamerūnas pilsonim, 2011.gadā - pa vienam Pakistānas, Dienvidāfrikas, ASV, Turcijas un Krievijas pilsonim, 2010.gadā - diviem Krievijas, diviem Armēnijas un vienam Ukrainas pilsonim, bet 2009.gadā - diviem Krievijas, trim Gruzijas un vienam Armēnijas pilsonim.

Latvietes “iziet” par fiktīvām sievām Īrijā

Saskaņā ar Īrijas policijas informāciju, kas apkopota plašas pret fiktīvām laulībām vērstas operācijas “Operation Vantage” laikā, no 2014.gada 1.novembra līdz 2015.gada 31.jūlijam Īrijā noslēgtas 1697 laulības starp ES un trešo valstu pilsoņiem. Iezīmējusies tendence, ka šīs laulības tiek slēgtas galvenokārt starp vīriešiem no Indijas subkontinenta un ES dalībvalstu pilsonēm - sievietēm no Portugāles, Latvijas, Rumānijas, Ungārijas un Igaunijas.

Īrijā šādas laulības noslēgušie vīrieši galvenokārt nākuši no Pakistānas - 328, Indijas - 114 un Bangladešas - 74. Savukārt sievietes - ES valstu pilsones, kas stājušās laulībās ar trešo valstu pilsoņiem galvenokārt bijušas no tādām valstīm kā Portugāle - 237, Latvija - 71 un Ungārija - 69. Visbiežāk laulības noslēgtas starp Pakistānas un Portugāles pilsoņiem - 122 laulības, Pakistānas un Latvijas pilsoņiem - 46 un starp Indijas un Portugāles pilsoņiem - 44 laulības. Tiek uzskatīts, ka lielākā daļa no šīm laulībām ir fiktīvas.

Atbilstoši Īrijas Nacionālā Imigrācijas biroja datiem, fiktīvo laulību organizētāji par vienu noslēgtu laulību saņem no 10 000 līdz 15 000 eiro. Tiek norādīs, ka līgavas saņem tikai niecīgu daļu no šīs summas.

Aizdomīgo laulību revīzija

Skaidrojot situāciju Īrijā, Latvijas vēstniecības Īrijā padomniece - Konsulārās nodaļas vadītāja Vija Buša norāda, ka pagājušā gada 18.augustā Īrijā stājās spēkā Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma grozījumi, kas dod tiesības iejaukties aizdomīgās laulībās. Vienlaikus ar šiem grozījumiem Īrijas policija sāka īstenot jau minēto operāciju “Operation Vantage”. Tika izveidota 16 detektīvu liela grupa, kuras uzdevums ir cīnīties ar fiktīvām laulībām, skaidro Buša. Izmantojot šīs abas iespējas, kopumā plānots pārskatīt aptuveni 1700 laulības, kuras noslēgtas pēdējo divu gadu laikā. Jau ir apturētas vairāk nekā 50 laulības, 22 personas ir apsūdzētas par nepatiesas informācijas sniegšanu vai viltotiem dokumentiem. Tāpat ir arestēti vairāki fiktīvo laulību organizētāji. Atklātas arī vairākas fiktīvas kompānijas, kas nodrošina viltotus dokumentus, iesniegšanai Īrijas Naturalizācijas un imigrācijas dienestā, lai saņemtu uzturēšanās atļauju. Tāpat operācijas laikā pērn 25.novembrī ap 200 Īrijas policistu veica kratīšanu 40 vietās astoņās Īrijas grāfistēs, arestējot 11 personas.

Buša norāda, ka Īrijas policija ir ieinteresēta sadarboties, lai iegūtu pierādījumus fiktīvām laulībām. Latvijas vēstniecībai un Latvijas Valsts policijai no Īrijas puses ir izteikta pateicība par labo sadarbību fiktīvo laulību jomā, minot, ka tā ir ļoti efektīva un konstruktīva, ka nepieciešamā informācija tiek iegūta ātri, kas ļauj atklāt izdarītos noziegumus, skaidroja vēstniecības pārstāve.

Sešu valstu sadarbībā panāk izpratni par fiktīvām laulībām kā cilvēku tirdzniecību

Aizvadītā gada 1.janvārī sešas ES valstis - Latvija, Igaunija, Lietuva, Īrija, Slovākija, Somija - sāka īstenot Eiropas Komisijas finansētu projektu “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA)*. Projekts ilgs vēl visu šo gadu. Kā uzsver projekta vadītāja, nacionālā koordinatore cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos (Iekšlietu ministrija) Lāsma Stabiņa, ja līdz projekta uzsākšanai vairākums ES dalībvalstu un institūcijas bija skeptiski noskaņotas par fiktīvo laulību saistību ar cilvēku tirdzniecību, tad ir izdevies panākt, ka arvien biežāk tiek atzīta šī problēma. Projekta vadītāja norāda, ka HESTIA ambiciozais mērķis ir šo problēmu risināt un piedāvāt Eiropas Komisijai priekšlikumus, lai ierosinātu jaunas politiskas un tiesiskas iniciatīvas fiktīvo laulību un cilvēku tirdzniecības apkarošanai.

Projekta aktivitātēs sešās ES valstīs plānots iesaistīt un uzrunāt vairāk kā 700 000 cilvēku. Jau notikušas likumdevēju, politikas plānotāju un praktiķu diskusijas nacionālā un reģionālā līmenī, katrā valstī sagatavots visaptverošs pētījums par fiktīvo laulību problēmu, tiks izstrādāta mācību metodoloģija un īstenotas apmācības, kurās tiks izglītoti dažādu nozaru darbinieki, kā arī organizētas informatīvās kampaņas un īstenotas citas aktivitātes.

Stabiņa atzīst, ka aizvadītais gads bijis saspringts, produktīvs un vienlaikus, nodrošinot projekta HESTIA īstenošanas koordinēšanu, spējis sniegt pozitīvas emocijas un gandarījumu par paveikto un sasniegto, jo tā rezultātā jautājums par fiktīvām laulībām un cilvēku tirdzniecību tiek turēts redzeslokā kā viena no prioritātēm cilvēku tirdzniecības novēršanas darba kārtībā ne tikai projekta partnervalstīs. “Ir acīmredzami paaugstinājusies izpratne par šo fenomenu arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs,” norāda Stabiņa.

2016.gadā projekts paredz ne mazāk intensīvu darbu, jo, pamatojoties uz pētījumu rezultātiem, notiks darbs pie mācību metodoloģijas izstrādes, kura tiks piemērota projekta partnervalstu jomas praktiķu izglītošanā, norāda projekta vadītāja. Tāpat, atzīmējot 18.oktobri - ES dienu pret cilvēku tirdzniecību, šogad plānotas plašas sabiedrības un nozaru speciālistu informēšanas aktivitātes.

Migrācijas krīzes ietekmē cilvēku tirdzniecības apjomi pieaugs

Eiropola 2015.gada ziņojumā par situāciju cilvēku tirdzniecības jomā ES tiek norādīts, ka esošā migrācijas krīze atstās būtisku ietekmi uz cilvēku tirdzniecību. Tuvākajā nākotnē paredzams, ka cilvēku tirdzniecības apjomi un tendences attiecībā uz seksuālo ekspluatāciju un darbaspēka ekspluatāciju pieaugs, teikts ziņojumā. Tiek arī prognozēts, ka, lai apmierinātu pieprasījumu pēc mēģinājumiem iegūt likumīgas tiesības uzturēties ES, cilvēku tirdzniecība fiktīvo laulību noslēgšanas nolūkā pieaugs.

Šajā kontekstā nacionālā koordinatore cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos un projekta HESTIA vadītāja Stabiņa skaidro, ka jau šobrīd ES dalībvalstīs ir ļoti daudz migrantu, kuri meklē iespējas, kā likumīgi uzturēties ES. Taču nevar aizmirst, ka šī mērķa grupa arī ir pakļauta cilvēktirdzniecības riskam, jo atrodas bezpalīdzības situācijā. “Viņi ir pametuši savu mītnes valsti, mājas, nezina valodu, nezina savas tiesības, viņiem nav naudas. Un vienmēr atradīsies cilvēki, kuriem tas ir izdevīgi un, kuri mēģinās ar to nopelnīt. Tāpēc arī Latvija var potenciāli kļūt par mērķa valsti, kur cilvēki var tikt izmantoti,” uzsver Stabiņa. Tāpēc no vienas puses - uzņemot bēgļus, Latvijai ir jānodrošina efektīva rīcībpolitika bēgļu labklājības un uzturēšanās nosacījumu izpildei, lai viņi paliktu atbildīgo institūciju un nevalstisko organizāciju redzeslokā, norāda IeM pārstāve. No otras - jāturpina iesāktais darbs pie cilvēktirdzniecības gadījumu skaita samazināšanas, – nodrošinot sabiedrības un īpaši cilvēku tirdzniecības riskam pakļauto mērķa grupu informēšanu, izglītojot iestāžu un organizāciju darbiniekus, kuri ikdienas darbā nonāk saskarsmē ar potenciālajiem cilvēku tirdzniecības upuriem. Viņa arī akcentē, ka jāveido tiesību piemērošanas pieeja, kas balstīta uz nozieguma organizatora-ekspluatētāja (finansiālā labuma patiesā ieguvēja) noskaidrošanu un personu ekspluatācijas rezultātā iegūto ienākumu konfiskāciju. Nepieciešams likt uzsvaru uz materiālās ieinteresētības mazināšanu, viņa piebilst.

Kā galvenās fiktīvo laulību upuru izcelsmes valstis Eiropola ziņojumā tiek norādītas ES austrumu dalībvalstis - starp tām arī Latvija, kā arī Čehija, Ungārija, Polija, Rumānija un Slovākija, kuru pilsones (jaunas sievietes) tiek aizvestas uz ES rietumu dalībvalstīm, kur tiek piespiestas stāties fiktīvās laulībās ar vīriešiem no Āzijas, parasti no Pakistānas un Indijas.

Ziņojumā arī akcentēts, ka fiktīvo laulību apmērus nav iespējams apzināt atšķirīgā normatīvā regulējuma ES dalībvalstīs un vienotas ES likumdošanas attiecībā uz fiktīvo laulību nozieguma apkarošanu trūkuma dēļ. Stabiņa min ka izpratne un terminoloģija par fiktīvo laulību jēdzienu cilvēktirdzniecības izpratnē ES dalībvalstīs ļoti atšķiras. „Turklāt Latvija ir vienīgā valsts, kura piemēro kriminālatbildību par fiktīvu laulību slēgšanu gan Latvijā, gan Eiropas Savienības dalībvalstīs. Citas valstis sodu ir noteikušas tikai par fiktīvu laulību slēgšanu savas teritorijas ietvaros,” skaidro Stabiņa. Viņa akcentē, ka Eiropas Komisija ir likusi lielas cerības attiecībā uz Latvijas IeM virsvadībā sāktā projekta HESTIA rezultātiem, jo, pamatojoties uz tiem, tiks lemts par tālākajiem soļiem cilvēku tirdzniecības saistībā ar fiktīvām laulībām apkarošanā jau visas ES līmenī.

*Projekts “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) tiek īstenots ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai autora viedokli, un, lai arī kā tiktu izmantota tajā ietvertā informācija, Eiropas Komisija par to neuzņemas nekādu atbildību. Granta līguma Nr.HOME/2013/ISEC/AG/THB/4000005845. #HESTIA_THB

HESTIA sadarbības partneri: Iekšlietu ministrija (Latvija), NVO “Patvērums “Drošā māja”” (Latvija), NVO “Mittetulundusühing “Living for Tomorrow”” (Igaunija); NVO “Caritas Lithuania” (Lietuva); Īrijas imigrantu padome (Immigrant Council of Ireland) (Īrija); Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrija (Slovākija); Noziedzības novēršanas un kontroles Eiropas institūts pie Apvienotajām Nācijām (HEUNI) (Somija). Projekta asociētie partneri: Valsts policija (Latvija), Ārlietu ministrija (Latvija), Tieslietu un vienlīdzības ministrija (Īrija).

Projekts uzsākts 2015.gada 1.janvārī un ilgs līdz 2016.gada decembrim.

Informācija sagatavota sadarbībā ar nacionālo ziņu aģentūru LETA. Informāciju ar LETA atļauju pārpublicēja Rasa Saliņa, HESTIA sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr. 22026355, rasa.salina@gmail.com

Fiktīvo laulību sekas - līdz pat cietumam

Vineta Vilcāne, LV portāls

23.11.2015. Iemesli, kādēļ sievietes piekrīt fiktīvajām laulībām, ir dažādi. Kāda to dara naudas dēļ, jo domā ātri apprecēties un tikpat ātri izšķirties, neapzinoties juridiskās sekas. Citas nonāk neapskaužamā situācijā, tiek izmantotas, pazemotas un piespiestas noslēgt laulību. Turklāt fiktīvās laulības iet roku rokā ar cilvēktirdzniecību. Reizēm laulībām ar trešo pasaules valstu pilsoņiem sievietes piekrīt arī romantisku jūtu vadītas, jo notic mīlas solījumiem. Pēc kāzām atklājas, ka otra puse tīkojusi tik vien kā pēc legāla iemesla, kas ļautu uzturēties Eiropā.
Sievietei, kļūstot par fiktīvo laulību upuri, nav viegli atgūties pēc notikušā. Būtiski ir saistības pārtraukt arī juridiski – iesniegt prasību laulības atzīšanai par neesošu vai šķiršanai. Ja to neizdara, jārēķinās ar sekām, piemēram, būs sarežģīti bērna dzimšanas apliecībā norādīt īsto tēvu. Turklāt par fiktīvas laulības slēgšanu likums paredz cietumsodu.

Fiktīvām laulībām piekrīt arī vīrieši

Saskaņā ar Civillikumu par fiktīvu laulību uzskatāma laulība, kas noslēgta bez iemesla izveidot ģimeni. Šobrīd Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ir atšķirīga izpratne par jēdzienu "fiktīva laulība". Latvija kopā ar vēl sešām valstīm īsteno starptautisku projektu HESTIA* fiktīvo laulību gadījumu skaita mazināšanai. Projekta ietvaros tiek pētīts fiktīvo laulību fenomens un iegūtie dati paredzēti izmantot, lai visā ES veidotu vienotu izpratni par to, kas ir fiktīva laulība, un tādējādi varētu veiksmīgāk cīnīties ar šo problēmu.

Pamatā šādas laulības Latvijas sievietes slēdz ar trešo pasaules valstu pilsoņiem no Pakistānas, Indijas, Nigērijas un Bangladešas, kuri šādā veidā iegūst uzturēšanās atļauju Eiropā. Tiklīdz laulības apliecība ir rokā, vīrietim ir visi nepieciešamie dokumenti uzturēšanās atļaujas saņemšanai.

Par fiktīvo laulību upuriem kļūst krīzes situācijās nonākušas sievietes, tām tiek piesolīta nauda, labi apmaksāts darbs u.tml. Kā stāsta nevalstiskās organizācijas "Patvērums "Drošā māja"" juriste Gita Miruškina, uzturēšanās atļaujas tīkotāji meitenēm iestāsta, ka par Vācijā, Īrijā, Lielbritānijā vai citā valstī noslēgto laulību Latvijā neviens neuzzinās un izšķirties varēs ātri. Taču faktiski, lai arī kurā pasaules valstī laulība noslēgta, tā ir spēkā arī Latvijā.

Latvijas sievietes fiktīvu laulību slēdz ar vīriešiem no Pakistānas, Indijas, Nigērijas un Bangladešas. Pēc laulībām vīrietis cenšas darīt visu iespējamo, lai sievietei iestātos grūtniecība, jo bērns ir papildu garantija, ka būs iespēja uzturēties Eiropas Savienībā. Kā norāda juriste, sievietei ir jāapzinās, ka vīrietim kā bērna tēvam saskarsmes tiesības saglabāsies arī tad, ja laulību šķirs.

Nav tā, ka fiktīvo laulību sērga skar tikai trūcīgas, nelaimīgas un naivas sievietes. Ir  gadījumi, kad fiktīvām laulībām piekrīt arī vīrieši. Pamatā arī šīm laulībām ir izteikts darījuma raksturs, kad uzturēšanās atļaujas cenšas iegūt sievietes, piemēram, no bijušajām Padomju Savienības republikām.

Kā norāda juriste, nav svarīgi, kurā valstī laulība ir noslēgta. Ikvienam Latvijas valstspiederīgajam ir pienākums paziņot par ārvalstī noslēgtu laulību. Paziņošanas pienākums netiek atcelts, arī piekrītot fiktīvai laulībai. Neizpildot šo pienākumu, var iekulties lielās nepatikšanās.

Draud cietums

Par citas personas  ļaunprātīgu nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties Latvijā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā Krimināllikuma 285.²pants paredz pat cietumsodu. Pārkāpuma gadījumā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Savukārt, ja noziegums veikts mantkārīgos nolūkos, piemēram, sieviete apzināti piekritusi laulībām, par to saņemot naudu, sods ir vēl bargāks – brīvības atņemšana līdz pat pieciem gadiem. Saskaņā ar likumu sodāmas ir gan tās personas, kuras vervējušas sievieti fiktīvajām laulībām, gan arī pati sieviete, kura piekritusi tām.

Juriste G.Miruškina norāda, ka līdz šim Latvijas tiesu praksē nav bijuši gadījumi, kad sievietei, kura piekritusi stāties fiktīvā laulībā, piespriestu reālu brīvības atņemšanu. Krimināllietas saistībā ar fiktīvajām laulībām gan ir bijušas, un tiesa vienmēr ir ņēmusi vērā sieviešu gatavību sadarboties, lai atklātu noziegumu.

"Patvērums "Drošā māja"" juriste no savas prakses min kādu citu gadījumu, kad sievietei varēja nākties iet cietumā. Ārpus Latvijas sieviete noslēgusi fiktīvu laulību ar trešās valsts pilsoni, atgriezusies Latvijā, par noslēgto laulību nepaziņojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Vēlāk Latvijā sievietei ar vietējo puisi izveidojušās attiecības, piedzimis bērniņš un pāris devies uz dzimtsarakstu nodaļu reģistrēt bērnu. Pēc neilga laika šai pašai sievietei piedzimis otrs bērns, bet jau no cita vīrieša. Arī šajā gadījumā scenārijs līdzīgs – kā bērna tēvs reģistrēts tā bioloģiskais tētis.

Visu rakstu lasiet www.lvportals.lv<<

*Lai mazinātu fiktīvo laulību gadījumus, jau kopš šā gada janvāra 6 Eiropas Savienības valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Īrijā, Slovākijā projekta “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) ietvaros tiek pētīts fiktīvo laulību fenomens. Projekts “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) tiek īstenots ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai autora viedokli, un, lai arī kā tiktu izmantota tajā ietvertā informācija, Eiropas Komisija par to neuzņemas nekādu atbildību. Granta līguma Nr.HOME/2013/ISEC/AG/THB/4000005845. #HESTIA_THB

Informāciju publicēja (saskaņojot ar www.lvportals.lv redakciju): Rasa Saliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr. 22026355, e-pasts: rasa.salina@gmail.com

Nedēļa uz pamestas salas jeb Sagrautie sapņi par peļņu ārzemēs

19.11.2015. 52 gadus vecā Andra (vārds ir mainīts) stāsts aizsākās 2013.gadā, kad pēc ilgstošas dažādu gadījuma darbu strādāšanas viņš vairs nespēja uzturēt savu ģimeni. Tā kā mazpilsētā stabilu un labi apmaksāta darba iespēju arvien nebija, viņš ļāvās pierunāties doties peļņā uz Zviedriju. Tiesa, cerētās peļņas vietā vīrietis iedzīvojās visai neapskaužamā situācijā.

Andri uzrunāja paziņa no tās pašas mazpilsētas un piedāvāja darbu celtniecībā Zviedrijā, netālu no Stokholmas. Kopā vēl ar sešiem paziņām vīrietis nolēma doties peļņā uz ārzemēm, jo mājās nodrošināt iztiku savai ģimenei vairs nebija iespējams. Lidmašīnas biļetes uz aizjūras kaimiņzemi tika apmaksātas.

Nonākuši Zviedrijā, vīrieši satika Kalli (vārds ir mainīts), kurš viņus laipni uzņēma un apgalvoja, ka darbs ir un būs, turklāt pat vairākos objektos. Pirmais darbs būšot pie viņa privātmājas celtniecības, bet pēc tam vēl dažādos objektos. Tiesa, algu viņš izmaksāšot pēc visu darbu pabeigšanas. Likme – 80 kronas (aptuveni 9 eiro) stundā. Darba līguma nebija, taču Kalle solīja, ka maksās par viņiem nodokļus. Vīrieši noticēja.

It kā dīvainību jau tā nebūtu gana, vīriešiem atņēma arī pases. It kā dokumentu nokārtošanai. Sākumā viņi tik tiešām strādāja pie Kalles privātmājas būvniecības, kam sekoja vēl trīs, četri objekti. Visi šie projekti notika pusgada garumā – no 2014.gada janvāra līdz jūlijam.

Vīriešiem bija nodrošināta ļoti pieticīga dzīvesvieta – visi gulēja kopā vienā vasaras mājiņā. Viņus apgādāja arīdzan ar pārtiku. Sākumā viss it kā gāja gludi. Vīrieši strādāja un bija priecīgi par to, ka pirms mājās braukšanas saņems visu naudu, ko aizvest savām ģimenēm. Taču tad viņus pārcēla uz nākamo objektu, kurš atradās uz vientuļas salas netālu no Stokholmas. Tur viņus uz nedēļu pameta bez pārtikas un jebkādas skaidrības par to, kas ar viņiem tālāk notiks. Lai nenomirtu badā, vīrieši ķēra zivis vietā, kur to nemaz nedrīkstēja darīt. Ja policija to būtu uzzinājusi, tad viņiem būtu bijuši jāmaksā brangi sodi.

Visu interviju lasiet portālā www.apollo.lv<<

Anita Ūdre, «Patvērums «Drošā māja»» sociālā darbiniece

Šis ir diezgan tipisks «vīriešu gadījums». Tā kā nebija stabila darba, vien gadījuma piestrādāšana, bet ģimene ir jāuztur, tad arī notika tik akla un diezgan lētticīga uzticēšanās. Ja tev neveicas darba dzīvē un mājās sieva pārmet, tad tu jūties sagrauts un ķeries pie jebkura salmiņa. Galu galā – darbu taču piedāvāja labs paziņa, kurš deva garantijas, ka viss būs kārtībā, jo pazīstot Zviedrijas darba devēju Kalli.

Tagad, pēc rehabilitācijas iziešanas, šiem vīriešiem, protams, ir skaidrs, kādam ir jābūt darba līgumam un kur var iet un sūdzēties par negodīgu darba devēju. Mazpilsētās ļaudis ir diezgan bikli un priecājas, ka vispār ir darbs un var uzturēt ģimeni, tāpēc arī cieš klusu.

Galvenā atšķirība sieviešu un vīriešu rehabilitācijā pēc šādiem gadījumiem ir tāda, ka sievietes runā, stāsta un klausās, bet vīrieši par savām problēmām runāt negrib. Tas ir vīriešu pašlepnums, ko kultivē mūsu sabiedrība, radot stereotipus. Tu nedrīksti raudāt vai izrādīt savas emocijas, tev ir jāturās un jābūt stipram.

Kāpēc tā notiek? Nav viennozīmīgas atbildes uz šo jautājumu. Varētu domāt, ka mazizglītotība, taču visiem vīriešiem bija profesionālā izglītība, vienam pat augstākā. Šajā gadījumā tā vienkārši bija ķeršanās pie pēdējā salmiņa, izmisuma izraisīta lētticība un akla uzticēšanās.

Par to, kas ir piespiedu darbs, detalizētāku informāciju meklē šeit, savukārt par cilvēktirdzniecību - šeit.

Lai mazinātu cilvēktirdzniecību, jau kopš šā gada janvāra 6 Eiropas Savienības valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Īrijā, Slovākijā projekta “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) ietvaros tiek pētīts fiktīvo laulību fenomens. Projekts “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) tiek īstenots ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai autora viedokli, un, lai arī kā tiktu izmantota tajā ietvertā informācija, Eiropas Komisija par to neuzņemas nekādu atbildību. Granta līguma Nr.HOME/2013/ISEC/AG/THB/4000005845. #HESTIA_THB

Informāciju publicēja (saskaņojot ar apollo.lv redakciju): Rasa Saliņa, HESTIA sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr. 22026355, e-pasts: rasa.salina@gmail.com

 Fiktīvās laulības ar pakistāni: Astoņi gadi psiholoģiska terora un vardarbības

26.10.2015. Anonīmā sarunā ar portālu «Apollo» Terēze (vārds ir mainīts) atklāja savu rūgtās pieredzes stāstu, savulaik stājoties fiktīvās laulībās ar pakistāni Īrijā.

Viss aizsākās 2007.gadā, kad Terēze izšķīrās no vīra, ar kuru viņiem bija kopīgi divi nepilngadīgi bērni. Pēc šķiršanās Terēzes vīrs nelikumīgi kopā ar bērniem aizbrauca uz Īriju. Sieviete to ļoti pārdzīvojusi, tāpēc nolēmusi, ka arī viņai jādodas uz Īriju un jādzīvo netālu no saviem bērniem, lai varētu ar viņiem tikties un varbūt arī «dabūt sev atpakaļ». Ar Latvijas draugu atbalstu nopirkusi biļeti un aizbraukusi, savukārt Īrijā esošie draugi palīdzējuši atrast darbu – Terēze strādājusi par auklīti polietes un pakistāņa ģimenē.

Kādu brīdi auklējusi polietes un pakistāņa trīs atvases, viņa saņēmusi no saviem darba devējiem dīvainu piedāvājumu. «Man piedāvāja fiktīvās laulības, par kurām man pienāktos 5000 eiro. Man būtu jāprec mana darba devēja pakistāņa brālis Pakistānā. Es nobijos. Negribēju braukt pilnīgi viena uz Pakistānu, man bija bail un es atteicos no šī piedāvājuma. Turpināju pie viņiem strādāt. Algu saņēmu ļoti niecīgu, man maksāja 75 eiro mēnesī. Dzīvot varēju par brīvu, ēst man arīdzan deva. Es mēģināju atrast citu darbu, bet man neveicās, jo līdz šim esmu strādājusi tikai par apkopēju un kopusi lopus,» stāsta cietusī sieviete, kurai tolaik bija 36 gadi.

Pēc septiņiem vai astoņiem mēnešiem Terēze piedāvājumu fiktīvi laulāties saņēmusi atkal. Šoreiz gan viņai nekur nebūtu jābrauc – precēties varētu turpat Īrijā, solīja maksāt uzturnaudu 400 eiro mēnesī. «Es negribēju, man bija bail, bet atbrauca mans «nākamais vīrs» un iedrošināja, ka viņš samaksās, bet es pēc tam varēšu braukt atpakaļ uz Latviju. Es piekritu, jo Īrijā man nesanāca ne nopelnīt naudu, ne arī dzīvot kopā ar bērniem. Biju bezizejas situācijā, kur nauda atrisinātu diezgan daudz.»

Terēze pametusi auklītes darbu un pārvākusies dzīvot pie pakistāņa, kurš dzīvoja vienā dzīvoklī ar vēl vienu pakistāņu ģimeni. «Man ierādīja atsevišķu istabu. Es nokļuvu lielā izolācijā, jo nedrīkstēju iet ārā no savas istabas. Pārtiku man deva vienreiz dienā, pakistānis bija emocionāli vardarbīgs. Viņš gribēja pēc iespējas ātrāk apprecēties, bet es teicu, ka man ir jāpadzīvo un jāpaskatās. Aiz dusmām viņš meta pa gaisu dažādus priekšmetus, lamājās, izdarīja psiholoģisku spiedienu, teica, ka ar mani notiks kas slikts, ja es nepiekritīšu, neļāva sazināties ne ar draugiem, ne ar radiem. Biju tādā izmisumā un bailēs, ka piekritu ar viņu apprecēties.»

Visu interviju lasiet portālā www.apollo.lv<<

Anita Ūdre, «Patvērums «Drošā māja»» sociālā darbiniece

Terēze pie mums nonāca ne gluži pēc brīvas gribas, viņu pierunāja kāda cita sieviete, kas bija izgājusi mūsu rehabilitāciju. Viņai bija ļoti zema pašapziņa. Tikai pēc vairākkārtīgām sarunām sieviete uzsāka sociālās rehabilitācijas programmu. Ar Terēzi strādāja jurists, psihologs un sociālais darbieks. Pirmkārt, bija jāizšķir fiktīvās laulības. Otra problēma bija Terēzes veselības stāvoklis. Mēs palīdzējām apmaksāt ārstus, nodrošinājām regulāras psihologa konsultācijas, kas ļāva viņai apzināties situāciju - ka tika piespiesta, apmānīta, ka nav vainīga pie notikušās vardarbības.

Terēzes laulību izdevās atzīt par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža. Tas nozīmē, ka pakistāņa uzturēšanās Īrijā ir nelegāla, un viņš tiks izsūtīts no Īrijas. Pirms tiesas, protams, bija ļoti liela nervozēšana. Zvanīja pakistāņa advokāts, pats arī rakstīja draudu vēstules, ka viņš atbrauks un izrēķināsies.

Šobrīd sievietei ir daudz veselīgāka pašapziņa, arī traumas vairs nav tik smagas. Psiholoģiski nepieciešami vairāki gadi, lai «atietu» no kā tik traumējoša. Cilvēks ir spējīgs dzīvot un strādāt, veidot attiecības. Šādi gadījumi parasti notiek galējā bezpalīdzības stāvoklī. Cilvēki piekrīt tam, kam normālos apstākļos nepiekristu - tikai tāpēc, lai izbēgtu no bezizejas.

Šā gada 18.augustā Īrijā spēkā stājušies grozījumi Laulību likumā, kas dod plašākas pilnvaras Laulību reģistrācijas dienesta darbiniekiem izvērtēt aizdomīgus laulību reģistrēšanas pieteikumus, īpaši uzmanību pievēršot pāriem, no kuriem viens ir kādas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, bet otrs – trešo valstu valstspiederīgais. Normatīvā akta regulējuma grozījumu mērķis ir novērst ļaunprātīgu laulības institūcijas izmantošanu – noslēgt fiktīvas laulības – imigrācijas nolūkos.

Lai mazinātu fiktīvo laulību gadījumus, jau kopš šā gada janvāra 6 Eiropas Savienības valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Īrijā, Slovākijā projekta “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) ietvaros tiek pētīts fiktīvo laulību fenomens.

Projekts “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) tiek īstenots ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai autora viedokli, un, lai arī kā tiktu izmantota tajā ietvertā informācija, Eiropas Komisija par to neuzņemas nekādu atbildību. Granta līguma Nr.HOME/2013/ISEC/AG/THB/4000005845. #HESTIA_THB

Informāciju publicēja (saskaņojot ar apollo.lv redakciju): Rasa Saliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr. 22026355, e-pasts: rasa.salina@gmail.com

Projekts HESTIA prezentēts Ziemeļvalstu Baltijas valstu sieviešu policistu tīkla konferencē

22.10.2015. Šā gada 7.-8.oktobrī Rīgā, Iekšlietu ministrijā norisinājās Ziemeļvalstu Baltijas valstu sieviešu policistu tīkla (Nordic-Baltic Network of Policewomen) konference "Ar dzimumu saistīta vardarbība – Ziemeļvalstu un Baltijas valstu dialogs", kurā piedalījās policisti un jomas eksperti no Islandes, Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Spānijas, Beļģijas un Latvijas. Konferences ietvaros tika apskatīti izaicinājumi tādās jomās kā - vardarbība tuvās attiecībās, naida noziegumos, cilvēktirdzniecības novēršanā un apkarošanā, cilvēktiesību pārkāpumi, seksuālās vardarbības noziegumos militāro konfliktu un dabas katastrofu skartajās valstīs.

Pasākuma laikā par Latvijas pieredzi un labo praksi fiktīvo laulību un cilvēktirdzniecības novēršanā, apkarošanā, par HESTIA projektu - īpaši par pētījumu un tā nozīmi politikas rekomendāciju ES līmenī rosināšanai – klātesošos iepazīstināja nacionālais koordinators cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos (Iekšlietu ministrija) un projekta HESTIA* vadītāja Lāsma Stabiņa.

Fotogalerija<<

Pēc konferences viņa norādīja, ka šī starptautiskā tikšanās nodrošināja iespējas pilnveidot starptautisko sadarbību, apmainīties ar valstu praktisko pieredzi un labo praksi, kā arī apzināt būtiskākos izaicinājumus cilvēktirdzniecības izskaušanā. “Tā bija lieliska iespēja informēt konferences dalībvalstis par fiktīvo laulību un cilvēktirdzniecības problēmu, Latvijas unikālo pieredzi šī fenomena apzināšanā un mazināšanā, kopējo starpvalstu iniciatīvu - HESTIA projektu, kas jau šajā īstenošanas posmā sniedz atbildes un skaidrojumus uz  jautājumiem par problēmas būtību, un nodrošinās praktiskus instrumentus turpmākai rīcībai, lai visas valstis apvienotu spēkus un vērstos pret fiktīvām laulībām un cilvēktirdzniecību,” uzsvēra L.Stabiņa.

Kopš 2013.gada 1.aprīlī spēkā stājies Krimināllikuma 285.² pants **, kopumā ierosināti 38 kriminālprocesi. 2015.gadā par cilvēktirdzniecību ierosināti 3 kriminālprocesi: divi par fiktīvām laulībām, viens par seksuālu ekspluatāciju. Šobrīd valsts apmaksāti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi “Resursu centrā sievietēm Marta” tiek nodrošināti  7 cilvēktirdzniecības upuriem (3 - Īrija, 2 – Kipra, 1 - ASV, 1- Latvija). Savukārt 2014.gadā biedrība "Patvērums "Drošā māja"" sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sniegusi 38 personām - astoņiem vīriešiem un 30 sievietēm - no tām 12 valsts programmā iekļautas 2013.gadā, bet 20 – 2014.

Eiropola ziņojumā par cilvēktirdzniecības noziedzīgā biznesa modeli ("The THB Financial Business Model”) norādīts, ka sievietes par apzināti noslēgtajām fiktīvajām laulībām saņem vidēji 300 – 2000 euro, savukārt noziedzīgās organizētās grupas pelna vidēji 10000 euro par fiktīvo laulību veicināšanas pakalpojumiem.

Konferenci organizēja Valsts policija ar Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā atbalstu.

* Projekts “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) tiek īstenots ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai autora viedokli, un, lai arī kā tiktu izmantota tajā ietvertā informācija, Eiropas Komisija par to neuzņemas nekādu atbildību. Granta līguma Nr.HOME/2013/ISEC/AG/THB/4000005845. #HESTIA_THB

** ļaunprātīga nodrošināšana ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā.

Informāciju sagatavoja: Rasa Saliņa, projekta HESTIA sabiedrisko attiecību konsultante, tālr. 22026355, e-pasts: rasa.salina@gmail.com

Fiktīvās laulības Eiropā uzņem apgriezienus; arī bēgļi var kļūt par cilvēktirdzniecības upuriem

28.09.2015. Latvijas likumdošana paredz, ka personu sauc pie kriminālatbildības, ja tā apzināti veikusi darbības, lai nodrošinātu trešo valstu piederīgajiem likumīgas iespējas iegūt tiesības uzturēties ES dalībvalstī. Fiktīvas laulības ir izrādījies «ejošākais» veids, kā to izdarīt. Par to, kā arvien pieaugošās migrācijas apstākļos cīnās ar šo postošo fenomenu, «Apollo» sarunājās ar nacionālo koordinatoru cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos (Iekšlietu ministrija) un projekta HESTIA* vadītāju Lāsmu Stabiņu.

Kāds ir galvenais iemesls, kāpēc šādas fiktīvas laulības plaukst un zeļ?

Daudzās ES dalībvalstīs laulāšanās process ir ļoti demokrātisks, proti, netiek pārbaudīts, kas laulājas, kādi ir iemesli, bieži vien nepievērš uzmanību pat tam, ka sieviete ar vīrieti nespēj komunicēt vienā valodā. Nepārbauda arī, cik ilgi viņi vispār ir pazīstami. Tādā veidā ļaunprātīgi izmantojot valsts piedāvātās iespējas cilvēki veicina fiktīvās laulības. Pavisam nesen – augustā - Īrija izdarīja grozījumus savos normatīvajos aktos, lai vairs nebūtu tik viegli noslēgt fiktīvas laulības. Tikko laulību reģistrētājam radīsies kaut mazākās aizdomas par pāra nolūku noslēgt fiktīvas laulības, viņš informēs policiju un imigrācijas pārvaldi.

Vai pašreizējā «bēgļu krīze» ir iemesls, kāpēc tas tika izdarīts?

Nē, jo Latvija jau kopš 2006.gada ir mudinājusi Īrijas kompetentās iestādes risināt fiktīvo laulību problēmu savā valstī. Taču jau šobrīd ES dalībvalstīs ir ļoti daudz migrantu, kuri meklē iespējas, kā likumīgi uzturēties ES. Cilvēki arvien izdomā jaunus paņēmienus, kā apiet mūsu radītos šķēršļus.

Piemēram?

Sievietes vairs netiek uzrunātas «pa tiešo», piedāvājot naudu par laulībām, bet gan meklētas internetā, piedāvājot darbu. Viņas atbrauc, uzzina, ka darba nav, bet ir kandidāts, ar kuru jālaulājas. Parasti sievietes, kuras ir braukušas strādāt, uz šādiem nosacījumiem tomēr nepiekrīt, un tad sākas ļaunākais scenārijs. Viņas tiek dažādi iespaidotas – gan fiziski, gan morāli. Nereti tiek arī izvarotas. Mīļā miera labad, lai tas murgs ātrāk beigtos, viņas beigās piekrīt apprecēties. Taču parasti ar laulībām jau nekas nebeidzas, un situācija kļūst arvien sliktāka. Tas ir apburtais loks.

Visu interviju lasiet portālā www.apollo.lv<<

*Projekts “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) tiek īstenots ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai autora viedokli, un, lai arī kā tiktu izmantota tajā ietvertā informācija, Eiropas Komisija par to neuzņemas nekādu atbildību. Granta līguma Nr.HOME/2013/ISEC/AG/THB/4000005845. #HESTIA_THB

Informāciju sagatavoja un publicēja (saskaņojot ar apollo.lv redakciju): Rasa Saliņa, projekta HESTIA sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr. 22026355, e-pasts: rasa.salina@gmail.com

Par cilvēktirdzniecības upuriem kļūst valodas un savu tiesību nezināšanas dēļ

24.09.2015. Šā gada 22.septembrī Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru sanāksmē pieņēma lēmumu, ka Latvijai būs papildus jāuzņem 281 patvēruma meklētājs, proti, tagad kopējais uzņemamo bēgļu skaits ir 531. Viens no satraukumiem bēgļu krīzes kontekstā ir arī cilvēktirdzniecības problēma, kas varētu pieaugt, jo bēgļi ir viena no galvenajām riska grupām. Tā kā tuvojas 18.oktobris, kas ir Eiropas Savienības diena pret cilvēktirdzniecību, «Apollo» sarunā ar nacionālo koordinatoru cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos (Iekšlietu ministrija) un projekta HESTIA* vadītāju Lāsmu Stabiņu centās noskaidrot, cik aktuāla šī problēma ir un kas tiek darīts tās novēršanā.

Foto: Apollo.lv

Cik aktuāla šobrīd Latvijā ir cilvēktirdzniecības problēma un kas tiek darīts, lai to mazinātu?

Problēma, protams, pastāv, turklāt tā nav maza. Eiropas Savienības diena pret cilvēktirdzniecību nenozīmē, ka ir viena diena gadā, kad mēs runājam par to, dalām bukletus un jūtamies savu darbu izdarījuši. Mēs strādājam visu gadu. Policists veic izmeklēšanu kriminālprocesā, prokurors – uzrauga, kā policists veic izmeklēšanu, lemj jautājumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības un uztur apsūdzību valsts vārdā tiesā, savu darbu veic tiesneši, sociālie darbinieki, konsulārās amatpersonas, robežsargi un nevalstiskās organizācijas. Mūsu visu kopīgais mērķis ir samazināt cilvēktirdzniecību, identificēt iespējamos upurus, maksimāli apzināt potenciālos cilvēktirdzniecības gadījumus.

Mans pienākums ir mūsu visu kopīgā darba apkopošana un analīze, lai saprastu, ko darām pareizi, kur kaut ko vajadzētu pilnveidot, kas ir mūsu stiprās un vājās puses.

Kāda ir reālā situācija? Vai tā nav cīņa ar vējdzirnavām?

Problēma ir tāda, ka cilvēktirdzniecības novēršanas politika, par kuras īstenošanas koordinēšanu esmu atbildīga, nerisina nodarbinātības un labklājības jautājumus valstī, kuri ir primārie, lai cilvēktirdzniecība mazinātos. Ja atalgojums ir nepietiekams, lai nodrošinātu savu ģimeni ar iztiku un samaksātu rēķinus, tad arī iedzīvotājiem rodas vēlme doties pēc laimes kur citur. Mēs joprojām neesam spējīgi novērst cēloņus, mēs cīnāmies ar sekām.

Ir viens valsts budžets, no kura finansējums primāri tiek piešķirts neatliekamu problēmu risināšanai. Tāpēc vienmēr kādam nepietiks. Cilvēktirdzniecības novēršanas politika ir tā joma, kurai parasti tiek piešķirts nepietiekams finansējums.

Valdība ik gadu piešķir diezgan lielu finansējumu tieši upuru sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai, taču finansējums netiek piešķirts pētījumu veikšanai, informatīvajām kampaņām un speciālistu apmācībām. Līdz ar to iestādes pašas meklē līdzekļus sava budžeta ietvaros vai arī piesaista ES projektu līdzfinansējumu, jo bez iepriekšminētajām aktivitātēm problēmu izskaust nav iespējams.

Kā cīņa ar cilvēktirdzniecību notiek citās valstīs?

Citās ES valstīs ir gan lielāks finansējums, gan arī vairāk cilvēkresursu. Mūsu specializētā policijas vienība, kas nodarbojas ar cilvēktirdzniecības apkarošanu, ir ļoti maza. Cilvēkiem ir daudz jāstrādā, jo cilvēktirdzniecības gadījumu izmeklēšana ir sarežģīts un laikietilpīgs process.

Būtisks aspekts ir arī tas, ka mūsu valsts pilsoņi pārsvarā tiek izmantoti ārvalstīs, līdz ar to ir apgrūtināta lietu izmeklēšana, jo tā vairs nav mūsu valsts jurisdikcija. Valsts policijas uzsākto kriminālprocesu skaits par cilvēktirdzniecību ir salīdzinoši neliels, ja salīdzinām ar citām valstīm, piemēram, Vāciju. Tas ir tāpēc, ka Latvija ir upuru izcelsmes valsts. Mums kā izcelsmes valstij ir mērķtiecīgi jāstrādā uz to, lai mēs panāktu, ka cilvēki nenonāk ekspluatējošos apstākļos.

Visu interviju lasiet portālā www.apollo.lv<<

*Projekts “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) tiek īstenots ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai autora viedokli, un, lai arī kā tiktu izmantota tajā ietvertā informācija, Eiropas Komisija par to neuzņemas nekādu atbildību. Granta līguma Nr.HOME/2013/ISEC/AG/THB/4000005845. #HESTIA_THB

Informāciju sagatavoja un publicēja (saskaņojot ar apollo.lv redakciju): Rasa Saliņa, projekta HESTIA sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr. 22026355, e-pasts: rasa.salina@gmail.com

Latvijas un ES dalībvalstu tiesneši un prokurori tiekas seminārā Rīgā

11.09.2015. Šā gada 10. un 11.septembrī Latvijas Tiesnešu mācību centrā, Mārstaļu ielā 19, notiek Eiropas Tiesību akadēmijas (ERA) un Latvijas Tiesnešu mācību centra rīkots starptautisks seminārs "Cilvēku tirdzniecības apkarošana - ceļā uz vispusīgāku pieeju". Tajā piedalās tiesneši, prokurori, juristi, policisti, politikas plānotāji, NVO un Eiropas Parlamenta pārstāvji no Latvijas un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm - Portugāles, Spānijas, Nīderlandes, Īrijas, Somijas, Bulgārijas, Vācijas, Grieķijas, Norvēģijas, Austrijas un Itālijas.

Nacionālais koordinators cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos Lāsma Stabiņa iepazīstināja dalībniekus ar informācijas un datu vākšanas, analīzes un izplatīšanas svarīgo nozīmi cilvēktirdzniecības politikas un rekomendāciju izstrādē, kā arī informēja par Latvijas Nacionālā koordinatora cilvēktirdzniecības novēršanas jomā darbu un gūto praksi šajā jomā. Viņa dalījās pieredzē par Latvijas politiku problemātikas mazināšanā, nacionālo cilvēktirdzniecības novēršanas koordinēšanas mehānismu un savu pieredzi efektīvas ziņošanas par cilvēktirdzniecību nodrošināšanā. L.Stabiņa semināra dalībniekus informēja par situāciju cilvēktirdzniecības jomā Latvijā, par vienotas izpratnes veidošanu ES dalībvalstīs par cilvēktirdzniecības jēdzienu, tai skaitā fiktīvām laulībām, akcentējot šā gada janvārī uzsāktā starptautiskā projekta HESTIA* mērķi un plānoto pienesumu problēmjautājuma risināšanā.

L.Stabiņa

NVO "Patvērums "Drošā māja"" vadītāja Sandra Zalcmane klātesošos informēja par cilvēktirdzniecības upuru aizsardzību valsts līmenī, daloties ar biedrības līdzšinējo praktisko pieredzi.

S. Zalcmane

Seminārs tiek rīkots ar ES noziedzības novēršanas un apkarošanas programmas līdzfinansējumu.

*Projekts “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) tiek īstenots ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai autora viedokli, un, lai arī kā tiktu izmantota tajā ietvertā informācija, Eiropas Komisija par to neuzņemas nekādu atbildību. Granta līguma Nr.HOME/2013/ISEC/AG/THB/4000005845. #HESTIA_THB

Informāciju sagatavoja: Rasa Saliņa, projekta HESTIA sabiedrisko attiecību konsultante, tālr. 22026355, e-pasts: rasa.salina@gmail.com #HESTIA_THB

Īrija vēršas pret fiktīvām laulībām - būtiski grozījumi Īrijas Laulību likumā

20.08.2015. Š.g. 18.augustā Īrijā spēkā stājušies grozījumi Laulību likumā, kas dod plašākas pilnvaras Laulību reģistrācijas dienesta darbiniekiem izvērtēt aizdomīgus laulību reģistrēšanas pieteikumus, īpaši uzmanību pievēršot pāriem, no kuriem viens ir kādas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, bet otrs – trešo valstu valstspiederīgais. Normatīvā akta regulējuma grozījumu mērķis ir novērst ļaunprātīgu laulības institūcijas izmantošanu – noslēgt fiktīvas laulības – imigrācijas nolūkos.

Ja Laulību reģistrācijas dienesta darbiniekiem pāris šķitīs aizdomīgs, tiks uzsākta izmeklēšana un, ja aizdomas apstiprināsies, tiks atteikts reģistrēt laulības un par konkrēto gadījumu tiks ziņots Tieslietu un līdztiesības departamentam. Turpmāk Īrijā laulība var tikt uzskatīta par fiktīvu, ja: pāris nespēj sazināties kādā vienā valodā; pāris pirms laulību pieteikšanas ir pazīstams neilgu laiku; laulību pieteicēji viens par otru neko nezina; pāris nedzīvo kopā; pārim nav plānu kā ģimenei. Tāpat var tikt izmantota jebkura cita informācija, kas dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka laulība būs fiktīva.

Ar likuma grozījumiem ir paredzēts uzlabot informācijas apmaiņu saistībā ar aizdomām par fiktīvām laulībām starp Sociālās aizsardzības departamentu un Tieslietu un līdztiesības departamentu.

Īrijas Tieslietu un līdztiesības ministre Fransisa Fidžeralda (Frances Fitzgerald) informēja, ka papildus Eiropas Savienības brīvas pārvietošanās tiesībām tiesības laulāties Īrijā aizsargā valsts Konstitūcija, taču, ņemot vērā, ka daudzos gadījumos šīs tiesības tiek ļaunprātīgi izmantotas imigrācijas nolūkos, šāda ļaunprātīga tiesību izmantošana nevar un netiks paciesta. Ministre norādīja, ka fiktīvās laulības ir veicinājušas sieviešu cilvēktirdzniecību uz Īriju fiktīvo laulību nolūkā.

Nacionālais koordinators cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos un projekta HESTIA* vadītāja Lāsma Stabiņa: „Latvija jau vairāku gadu garumā ir uzrunājusi fiktīvo laulību un ar to saistīto cilvēktirdzniecības problēmu dažādos starptautiskos pasākumos, taču tas nav devis vēlamos rezultātus – joprojām nav izdevies panākt vienotu izpratni Eiropas Savienības dalībvalstīs par fiktīvo laulību fenomenu un tā tiešo saistību ar cilvēktirdzniecību. Tāpēc esam gandarīti par Īrijas puses izpratni un praktisko rīcību fiktīvo laulību problēmas risināšanā, kas ir būtisks ieguldījums cilvēktirdzniecības mazināšanā, tai skaitā Latvijā.”

Notikumu vēsture:

• 2006.gads: Latvijas kompetentās iestādes konstatē fiktīvu laulību slēgšanas pieaugošu tendenci – Latvijas Republikas pilsoņi kopā ar Īrijā, Lielbritānijā, Kiprā un citās valstīs dzīvojošajiem ārvalstu pilsoņiem organizē citām personām laulības bez nolūka izveidot ģimeni (fiktīvas laulības), lai, apejot spēkā esošo kārtību, Pakistānas, Bangladešas, Indijas un citu valstu pilsoņi iegūtu uzturēšanās tiesības Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs vai Šveices Konfederācijā.

• 2006. – 2011.gads: tendences apliecina, ka fiktīvo laulību fenomens ir saistīts ar noziedzīgu grupu aktivitātēm, kā arī ir vērojamas cilvēku tirdzniecības pazīmes. Fiktīvu laulību jautājums no Latvijas puses aktualizēts Eiropola un Eirojust līmenī. Īstenotas vairākas informatīvās kampaņas Latvijā, lai pievērstu sabiedrības uzmanību fiktīvo laulību negatīvajām sekām. Fiktīvo laulību problemātiku un to saistību ar cilvēktirdzniecību regulāri gan Iekšlietu ministrijas, gan Ārlietu ministrijas pārstāvji, gan Latvijas vēstniecības Īrijā darbinieki uzrunā dažāda līmeņa sadarbības forumos, konferencēs un divpusējās tikšanās.

• 2011.gads: Latvija ir izteikusi rekomendāciju Īrijai veikt grozījumus savos tiesību aktos, kriminalizējot fiktīvu laulību organizatoru un starpnieku darbības, ANO Vispārējā periodiskā pārskata (Universal Periodic Review) ietvaros 2011.gada 6.oktobrī Ženēvā.

• 2012.gads: Latvijā izstrādāti grozījumi Krimināllikumā, paredzot jaunu tiesību normu – Krimināllikuma 285.²pants “Ļaunprātīga nodrošināšana ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā”, kas stājās spēkā 2013.gada 1.aprīlī. Jaunais normatīvais regulējums paredz iespējas saukt pie kriminālatbildības arī personas, kas organizē vai vervē vai noslēdz fiktīvas laulības ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, EEZ valstīs vai Šveices Konfederācijā. Par šo noziedzīgo nodarījumu uzsākti kriminālprocesi: 2013.gadā – 7, 2014.gadā – 15, 2015.gadā – 9.

• 2013.gads: sadarbojoties Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Slovākijas un Īrijas valsts un nevalstiskajām institūcijām tiek izstrādāts HESTIA projekta pieteikums par fiktīvo laulību un cilvēktirdzniecības problēmas novēršanu projektu konkursam Eiropas Komisijas līdzfinansējuma saņemšanai.

• 2014.gads: 2014.gada 4.decembrī spēkā stājas grozījumi Īrijas Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā, kas apgrūtina aprēķina jeb fiktīvo laulību un civilo partnerattiecību līgumu noslēgšanu, novēršot fiktīvas laulības.

• 2015.gads: janvārī uzsākta projekta HESTIA īstenošana. Projekta aktivitāšu gaitā – jūnijā - Īrijas Tieslietu un līdztiesības ministrijas pārstāvji atzīst, ka HESTIA projekts ir ļoti atbilstošs šai aktuālajai situācijai saistībā ar fiktīvām laulībām un cilvēktirdzniecību, un pauda pārliecību, ka projektā izstrādātais pētījums nodrošinās kopējo situācijas redzējumu un kopējo izpratni.

2015.gada 18.augustā spēkā stājas grozījumi Īrijas Laulību likumā, kas nodrošina plašākas pilnvaras Laulību reģistrācijas dienesta darbiniekiem izvērtēt aizdomīgus laulību reģistrēšanas pieteikumus un aizdomu par fiktīvu laulību apstiprināšanās gadījumā atteikt reģistrēt laulību.

Pamatojoties uz biedrības “Patvērums “Drošā māja””, kas nodrošināja valsts apmaksātos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēktirdzniecības upuriem laika posmā no 2007.gada decembra līdz 2015.gada jūnijam, sniegto informāciju – kopumā palīdzība šai periodā sniegta 113 cilvēktirdzniecības upuriem, no kuriem 59 personas bija cietušas no cilvēktirdzniecības fiktīvo laulību nolūkā. Upura portrets: sieviete vecumā līdz 28 gadiem, pamata/vidējā izglītība, bez bērniem/ ar 1 vai 2 nereģistrētā laulībā dzimušiem bērniem, kurus audzina pati.

Saskaņā ar Latvijas vēstniecības Īrijā sniegto informāciju, kopš 2004.gada Īrijā ir reģistrētas vairāk kā 1600 laulības starp Latvijas pilsoņiem un trešo valstu valstspiederīgajiem. Kopš 2006.gada gandrīz 2000 trešo valstu valstspiederīgie ir iesnieguši Īrijas Naturalizācijas un imigrācijas dienestā dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai, pamatojoties uz laulību ar Latvijas pilsoni (bieži vien laulība ir noslēgta Pakistānā, Nigērijā, Indijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī - Dānijā, Kiprā, Spānijā, Zviedrijā, uzturēšanās atļauja tiek pieprasīta Īrijā). Liela daļa šo laulību ir noslēgtas ar mērķi veidot ģimeni un nav pamata domāt, ka tās varētu būt fiktīvas laulības.

*Projekts “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) tiek īstenots ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai autora viedokli, un, lai arī kā tiktu izmantota tajā ietvertā informācija, Eiropas Komisija par to neuzņemas nekādu atbildību. Granta līguma Nr.HOME/2013/ISEC/AG/THB/4000005845. #HESTIA_THB

HESTIA ietvaros tiek organizētas dažādas aktivitātes fiktīvo laulību mazināšanai: notikušas likumdevēju, politikas plānotāju un praktiķu diskusijas nacionālā un reģionālā līmenī; katrā no dalībvalstīm tiek sagatavots visaptverošs pētījums par fiktīvo laulību problēmu; tiek izstrādāta mācību metodoloģija un plānots īstenot apmācības, kurās tiks izglītoti sociālie darbinieki, sociālie pedagogi, izglītības iestāžu darbinieki, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, valsts un pašvaldības policijas darbinieki un nevalstisko organizāciju pārstāvji; notiks informatīvās kampaņas un projekta noslēguma konference. Kopumā projekta aktivitāšu laikā  - no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada decembrim - sešās Eiropas Savienības (ES) valstīs plānots iesaistīt un uzrunāt vairāk kā 700 tūkstošus sabiedrības pārstāvju.

Informācija sagatavota sadarbībā ar www.baltic-ireland.ie un Iekšlietu ministriju. Papildinformācija: Rasa Saliņa, projekta HESTIA sabiedrisko attiecību konsultante, tālr.: 22026355, e-pasts: rasa.salina@gmail.com.

HESTIA projekta aktivitātes jūnijā prezentētas Beļģijā un Francijā organizētajās augsta līmeņa ES sanāksmēs un konferencēs

07.07.2015. Šā gada 9. – 10.jūnijā Briselē, Beļģijā, norisinājās Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē un Eiropas Savienības koordinatores cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā organizētā Eiropas Savienības Nacionālo ziņotāju vai līdzvērtīgu mehānismu cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos (ES NREM) sanāksme, kurā piedalījās arī Latvijas pārstāvji.

Tās ietvaros Iekšlietu ministrijas Valsts sekretāra vietnieks, Nozares politikas departamenta direktors Dimitrijs Trofimovs Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē vārdā uzrunāja sanāksmes dalībniekus un informēja, ka cilvēktirdzniecības izskaušana ir definēta kā viena no cīņas pret organizēto noziedzību Eiropas drošības programmas pamata prioritātēm. Tāpat viņš akcentēja, ka ES NREM sanāksmes kontekstā fiktīvo laulību saikne ar cilvēktirdzniecību ir viena no Latvijas prezidentūras aktuālajām tēmām.

Sanāksmē ar prezentāciju par fiktīvo laulību problēmu un Latvijas vēstniecības Īrijā pieredzi šajā jomā uzstājās arī Latvijas vēstniecības Īrijā padomniece Vija Buša.

Ar sākotnējiem projekta HESTIA* rezultātiem iepazīstināja Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta vecākā referente un projekta HESTIA vadītāja Lāsma Stabiņa, kura norādīja, ka gadījumā, ja projekta ietvaros šobrīd veiktā pētījuma rezultātā tiks iegūti uz argumentiem balstīti pierādījumi par fiktīvām laulībām kā cilvēktirdzniecības formu, tad Latvija ir gatava uzsākt diskusijas ES līmenī par nepieciešamību izdarīt grozījumus ES Direktīvā 2011/36/ES, definējot fiktīvās laulības kā cilvēktirdzniecības formu.

D.Trofimovs pauda cerību, ka starptautiskā projekta, kuru vada Latvijas Iekšlietu ministrija, HESTIA rezultāti nodrošinās pamatu jaunām politiskām vai tiesiskām iniciatīvām cīņai pret cilvēktirdzniecību.

No 15. līdz 16.jūnijam Strasbūrā, Francijā, notika Eiropas Padomes Konvencijas par cīņu pret cilvēku tirdzniecību Pušu Komitejas 16.sanāksme, kurā tika izskatīts Latvijas ziņojums par Konvencijas Pušu Komitejas rekomendāciju Latvijai īstenošanu, kā arī konference par godu Eiropas Padomes Konvencijas par cīņu pret cilvēku tirdzniecību 10.gadadienai kopš tā tika atvērta parakstīšanai.

Minēto aktivitāšu ietvaros L.Stabiņa informēja klātesošos, ka Latvija ir iesniegusi ļoti visaptverošu ziņojumu par rekomendāciju īstenošanu un norādīja, ka, pamatojoties uz pirmo GRETA ziņojumu un Pušu Komitejas rekomendācijām, ir izstrādāts un apstiprināts Latvijas politikas plānošanas dokuments cilvēktirdzniecības novēršanai 2014. – 2020.gadam. Kopš Pušu Komitejas rekomendāciju apstiprināšanas 2013.gada 15.februārī, divu gadu laikā Latvijā ir īstenoti pasākumi un aktivitātes cilvēktirdzniecības novēršanai un apkarošanai, panākot būtiskus uzlabojumus gan sabiedrības izpratnes veicināšanā, atbalsta un aizsardzības cilvēktirdzniecības upuriem nodrošināšanā, kā arī cilvēktirdzniecības gadījumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā. Tāpat viņa sanāksmes dalībnieku uzmanību vērsa uz faktu, ka situācija un tendences cilvēktirdzniecības jomā nepārtraukti mainās un Latvijas valdība atzīst, ka ir vēl daudz darāmā, tiek apzināti jauni izaicinājumi, kas prasa meklēt inovatīvus risinājumus un īstenot attiecīgus pasākumus fiktīvo laulību un cilvēktirdzniecības problēmas mazināšanas nolūkā. Kā būtisku ieguldījumu minēto mērķu sasniegšanai viņa akcentēja projektu HESTIA, prezentējot pirmos projekta rezultātus, par kuriem projekta partnervalstu projekta koordinatori un pētnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Slovākijas, Somijas un Īrijas informēja jūnija sākumā notikušajā projekta koordinēšanas sanāksmē Dublinā (Īrijā).

Lāsma Stabiņa

Īrijas Tieslietu un līdztiesības ministrijas pārstāvis Miks Kvinns (Mick Quinn) uzsvēra, ka vienota izpratne par šo problēmu būs iespējama tad, kad būs skaidrs situācijas redzējums upuru izcelsmes valstīs un mērķa valstīs. Viņaprāt HESTIA projekts ir ļoti atbilstošs šai aktuālajai situācijai, un viņš pauda pārliecību, ka projekta pētījums nodrošinās šo kopējo situācijas redzējumu un izpratni.

GENVAL (Darba grupas par vispārējiem jautājumiem, ieskaitot novērtējumu) sanāksmē Briselē, Beļģijā, 24.jūnijā projekts HESTIA tika prezentēts, uzsverot, ka ES dalībvalstu atbildība ir identificēt cilvēktirdzniecības upurus un nodrošināt tiem palīdzību, atbalstu un aizsardzību. „Līdz ar to nav pamata atrunām, ka šis fenomens nav skaidrs un fiktīvo laulību cilvēktirdzniecības nolūkā gadījumi ir grūti identificējami un izmeklējami,” šādu viedokli pauda sanāksmē pauda L.Stabiņa.

*Projekts “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) tiek īstenots ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai autora viedokli, un, lai arī kā tiktu izmantota tajā ietvertā informācija, Eiropas Komisija par to neuzņemas nekādu atbildību. Granta līguma Nr.HOME/2013/ISEC/AG/THB/4000005845. #HESTIA_THB

HESTIA sadarbības partneri: Iekšlietu ministrija (Latvija), NVO “Patvērums “Drošā māja”” (Latvija), NVO “Mittetulundusühing “Living for Tomorrow”” (Igaunija); NVO “Caritas Lithuania” (Lietuva); Īrijas imigrantu padome (Immigrant Council of Ireland) (Īrija); Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrija (Slovākija); Noziedzības novēršanas un kontroles Eiropas institūts pie Apvienotajām Nācijām (HEUNI) (Somija). Projekta asociētie partneri: Valsts policija (Latvija), Ārlietu ministrija (Latvija), Tieslietu un vienlīdzības ministrija (Īrija).

Projekta ietvaros divu gadu laikā paredzētas dažādas aktivitātes fiktīvo laulību mazināšanai: organizējot likumdevēju, politikas plānotāju un praktiķu diskusijas nacionālā un reģionālā līmenī, katrā valstī tiks sagatavots visaptverošs pētījums par fiktīvo laulību problēmu; izstrādāta mācību metodoloģija un īstenotas apmācības, kurās tiks izglītoti sociālie darbinieki, sociālie pedagogi, izglītības iestāžu darbinieki, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, valsts un pašvaldības policijas darbinieki un nevalstisko organizāciju pārstāvji; īstenotas informatīvās kampaņas un projekta noslēguma konference. Kopumā projekta aktivitāšu laikā sešās Eiropas Savienības (ES) valstīs plānots iesaistīt un uzrunāt vairāk kā 700 tūkstošus sabiedrības pārstāvju. Projekta HESTIA īstenošana tika uzsākta 2015.gada 1.janvārī un ilgs 24 mēnešus.

Papildu informācija: Rasa Saliņa, HESTIA sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr. 22026355, rasa.salina@gmail.com

Dublinā notikusi pirmā projekta HESTIA koordinēšanas sanāksme

25.06.2015. Lai pārrunātu projekta HESTIA* īstenošanas gaitu, nacionālo un reģionālo apaļo galdu** sanāksmju rezultātus un secinājumus, no 3. līdz 5. jūnijam Dublinā (Īrija) notika pirmā projekta koordinēšanas sanāksme, ko vadīja Īrijas Tieslietu un vienlīdzības ministrija (Department of Justice and Equality) sadarbībā ar Īrijas Imigrantu padomi. Tajā piedalījās 20 projekta partnervalstu projekta koordinatori un pētnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Slovākijas, Somijas un Īrijas.

Fotogalerija

Pirmajā sanāksmes dienā dalībnieki secināja, ka projekta partnervalstīs nav vienotas izpratnes par fiktīvo laulību saistību ar cilvēktirdzniecību, jo fiktīvās laulības galvenokārt tiek uzskatītas par valstu migrācijas un uzturēšanās atļauju normatīvā regulējuma pārkāpumu.

Nacionālais koordinators cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos un projekta HESTIA vadītāja Lāsma Stabiņa: „Izvērtējot fiktīvas laulības, secinājām, ka pat, ja sieviete netiek pakļauta ekspluatācijai, šādai laulībai ir neparedzamas negatīvas sekas. Atbilstoši atsevišķu projekta partneru valstu normatīvajam regulējumam, laulātajām pārim jādzīvo laulībā vismaz piecus gadus līdz laulība var tikt šķirta. Pa šo laiku sievietei var izveidoties jaunas attiecības, kurās piedzimst bērni, taču likumīgi tie uzskatāmi par laulātā bērniem un var tikt izmantoti, lai piesaistītu sievieti fiktīvajai laulībai vēl vairāk.”

Apkopojot projekta dalībvalstu viedokļus un dažādos fiktīvo laulību konceptus (sham marriage, forced marriage, marriage of conveniece, fake marriage, false marriage, bogus marriage, fictitious marriage, exploitative marriage, grey marriage), sanāksmes dalībnieki vienojās, ka projekta ietvaros līdz pētījuma publicēšanai, kas plānota 2016.gada maijā, tiks izmantots termins "human trafficking involving exploitative sham marriage", jo šobrīd tas vissaprotamāk atspoguļo problēmas būtību.

Otrā sanāksmes diena tika veltīta projekta pētījuma metodoloģijas apguvei, ko nodrošināja projekta Somijas partneris - HEUNI, kas ir viens no vadošajiem pētījumu institūtiem Baltijas jūras reģionā. Lai izstrādātu kvalitatīvu pētījumu, HEUNI projekta partneriem piedāvāja vienotu pētījuma metodoloģiju, uz kuru balstoties katrā projekta partnervalstī tiks izstrādāts nacionālais ziņojums, atspoguļojot konkrētās valsts situāciju: nacionālos tiesību aktus un tiesisko regulējumu attiecībā uz fiktīvajām laulībām un cilvēktirdzniecību, izpratni par fiktīvo laulību saistību ar cilvēktirdzniecību, analizējot iemeslus, kāpēc personas piekrīt doties uz ārvalstīm slēgt fiktīvas laulības, kas ir tās personas, kas piekrīt fiktīvi laulāties un kļūst par ekspluatācijas upuriem.

„Praksē cilvēktirdzniecības un fiktīvo laulību gadījumus ir sarežģīti identificēt, tāpēc vēl jo vairāk HESTIA projekts šobrīd ir aktuāls. Ir nepieciešams situācijas un problēmas apraksts, kas dos skaidras atbildes par to, vai fiktīvas laulības ir cilvēktirdzniecības forma vai vervēšanas veids, vai ir iespējams nodrošināt konkrētu definīciju šim fenomenam, vai ir nepieciešamas izmaiņas tiesību aktos Eiropas Savienības līmenī,” uzsver L. Stabiņa. „Sagaidāms, ka projekta ietvaros veiktais pētījums atbildēs uz galvenajiem jautājumiem: kādi ir valstu sistēmu, normatīvo aktu administratīvo procedūru trūkumi, kuru dēļ ir iespējama cilvēktirdzniecība saistībā ar fiktīvām laulībām; kādi ir iespējamie rīcības modeļi, lai veicinātu šādu cilvēktirdzniecības gadījumu, upuru identificēšanu; ko varam darīt, lai novērstu ekspluatāciju.”

Arī Īrijas Tieslietu un līdztiesības ministrijas pārstāvji norādīja, ka vienota izpratne par šo problēmu būs iespējama, kad būs skaidrs situācijas apraksts, par to, kas un kā notiek upuru izcelsmes valstī un upuru ekspluatācijas valstī.  Viņuprāt, ir nepieciešams situācijas visaptverošs apraksts, lai panāktu vienotu izpratni un HESTIA projekta pētījums to nodrošinās.

Lai pārrunātu cilvēktirdzniecības un fiktīvo laulību aktualitāti, Latvijas Ārlietu ministrija kā HESTIA projekta asociētais partneris 5. jūnijā organizēja projekta partneru tikšanos Latvijas Republikas vēstniecībā Dublinā. Tajā piedalījās Latvijas vēstnieks Īrijā Gints Apals, vēstniecības padomniece Vija Buša un vēstniecības Konsulārās nodaļas vecākā referente Guna Āboliņa, kas iepazīstināja ar Latvijas vēstniecības pieredzi šajā jautājumā.

Kopš 2004.gada Īrijā ir reģistrētas vairāk kā 1600 laulības starp Latvijas pilsoņiem un trešo valstu valstspiederīgajiem. Kopš 2006.gada gandrīz 2000 trešo valstu valstspiederīgie ir iesnieguši Īrijas Naturalizācijas un imigrācijas dienestā dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai, pamatojoties uz laulību ar Latvijas pilsoni (bieži vien laulība ir noslēgta Pakistānā, Nigērijā, Indijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī - Dānijā, Kiprā, Spānijā, Zviedrijā). Vēstniecības darbinieki atzina, ka liela daļa šo laulību ir noslēgtas ar mērķi veidot ģimeni un nav pamata domāt, ka tās varētu būt fiktīvas laulības.

Projekta HESTIA sadarbības partneri: Iekšlietu ministrija (Latvija), NVO “Patvērums “Drošā māja”” (Latvija), NVO “Mittetulundusühing “Living for Tomorrow”” (Igaunija); NVO “Caritas Lithuania” (Lietuva); Īrijas imigrantu padome (Immigrant Council of Ireland) (Īrija); Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrija (Slovākija); Noziedzības novēršanas un kontroles Eiropas institūts pie Apvienotajām Nācijām (HEUNI) (Somija). Projekta asociētie partneri: Valsts policija (Latvija), Ārlietu ministrija (Latvija), Tieslietu un vienlīdzības ministrija (Īrija).

Kopumā projekta ietvaros divu gadu laikā paredzētas dažādas aktivitātes fiktīvo laulību mazināšanai: organizējot likumdevēju, politikas plānotāju un praktiķu diskusijas nacionālā un reģionālā līmenī, katrā valstī tiks sagatavots visaptverošs pētījums par fiktīvo laulību problēmu; izstrādāta mācību metodoloģija un īstenotas apmācības, kurās tiks izglītoti sociālie darbinieki, sociālie pedagogi, izglītības iestāžu darbinieki, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, valsts un pašvaldības policijas darbinieki un nevalstisko organizāciju pārstāvji; īstenotas informatīvās kampaņas un projekta noslēguma konference. Kopumā projekta aktivitāšu laikā sešās Eiropas Savienības (ES) valstīs plānots iesaistīt un uzrunāt vairāk kā 700 tūkstošus sabiedrības pārstāvju. Projekta HESTIA īstenošana tika uzsākta 2015.gada 1.janvārī un ilgs 24 mēnešus.

*Projekts “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) tiek īstenots ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai autora viedokli, un, lai arī kā tiktu izmantota tajā ietvertā informācija, Eiropas Komisija par to neuzņemas nekādu atbildību. Granta līguma Nr.HOME/2013/ISEC/AG/THB/4000005845. #HESTIA_THB

**Nacionālās un reģionālās sanāksmes – ar mērķi definēt un risināt fiktīvo laulību problemātiku – kopš šā gada februāra tika organizētas HESTIA projekta partnervalstīs – Igaunijā, Lietuvā, Īrijā un Slovākijā. Latvijā nacionālā reģionālā sanāksme notika 19.martā, savukārt četras reģionālās diskusijas Ogres, Kuldīgas, Beverīnas un Jēkabpils novados tika organizētas aprīlī un maijā. Minētās aktivitātes īstenoja LR Iekšlietu ministrija un biedrība „Patvērums „Drošā māja””.

Papildu informācija: Rasa Saliņa, HESTIA sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr. 22026355, rasa.salina@gmail.com #HESTIA_THB

Fiktīvo laulību skaits nemazinās

24.05.2015. Šā gada 21.-22. maijā Jēkabpilī notika HESTIA apaļā galda diskusija par cilvēktirdzniecības novēršanu, kurā piedalījās dažādu jomu speciālisti. Diskusiju organizēja Iekšlietu ministrija un biedrība "Patvērums "Drošā māja"". Aptaujātie diskusijas dalībnieki stāsta, ka Latvijā joprojām nemazinās to sieviešu skaits, kas piekrīt fiktīvām laulībām ar trešās pasaules valstu pilsoņiem, un palīdz iegūt uzturēšanās atļauju Eiropā.

Kopumā HESTIA diskusijā Jēkabpilī piedalījās 27 pārstāvji no Pļaviņu, Aizkraukles novada pašvaldības policijas, Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Aizkraukles, Preiļu un Jēkabpils iecirkņiem, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Bauskas iecirkņa, Valsts policijas VP Latgales RP KRĪMPB Organizētās noziedzības un noziegumu ekonomiskas jomā apkarošanas nodaļas, Jaunjelgavas, Kokneses, Jēkabpils, Daugavpils, Viļānu sociālajiem dienestiem, Jēkabpils galvenās bibliotēkas, Aizkraukes bāriņtiesas, Daugavpils pilsētas domes Sociālo lietu pārvaldes Ģimenes atbalsta centra/patversmes, Daugavpils pilsētas domes Sociālo lietu pārvaldes. 

Projekts “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) tiek īstenots ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai autora viedokli, un, lai arī kā tiktu izmantota tajā ietvertā informācija, Eiropas Komisija par to neuzņemas nekādu atbildību. Granta līguma Nr.HOME/2013/ISEC/AG/THB/4000005845. #HESTIA_THB

Papildu informācija: Rasa Saliņa, HESTIA sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr. 22026355, rasa.salina@gmail.com

Jēkabpilī notiks HESTIA apaļā galda diskusija par cilvēktirdzniecības novēršanu

21.05.2015. Šā gada 21.-22. maijā Jēkabpilī, viesnīcā "Daugavkrasti", Mežrūpnieku ielā 2, notiks HESTIA* apaļā galda diskusija par cilvēktirdzniecības novēršanu, kurā piedalīsies dažādu jomu speciālisti.

21.maijā diskusija paredzēta no plkst. 10:00 - 18:30. Tēmas: Politikas plānošana cilvēktirdzniecības novēršanas jomā un starpinstitūciju sadarbības koordinēšanas mehānisms; cilvēku tirdzniecības formas, to izplatība Latvijā; fiktīvo laulību jēdziens, definīcijas/izpratne latviešu valodā, to atšķirības un/vai vienojošie elementi; pazīmes, kas norāda uz fiktīvām laulībām kā cilvēktirdzniecības formu; fiktīvo laulību slēgšana un šķiršana/atzīšana par spēkā neesošām, tiesvedība Latvijā; vervēšana fiktīvām laulībām – biežākie scenāriji/vervēšanas veidi/mērķa grupas/mērķa valstis.

22.maijā diskusija notiks no plkst. 9:00 - 16:00. Tēmas: Institūciju sadarbības modelis cilvēku tirdzniecības mazināšanā Latvijā, cilvēku tirdzniecības aktualitātes Latvijā, Eiropā, pasaulē; Latvijā pirmais Uzticības tālrunis cilvēku tirdzniecības novēršanai; cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšana, darbam ar cilvēku tirdzniecības upuri nepieciešamās zināšanas un prasmes; rehabilitācijas pakalpojumu tīkls, starpinstitucionāli koordinēti atbalsta pakalpojumi cilvēku tirdzniecībā cietušām personām un viņu ģimenēm; rehabilitācijas būtiskie akcenti; prevences aktivitātes Latvijā, lai mazinātu fiktīvo laulību izplatību Latvijā un Eiropas Savienībā; diskusija par vidē nepieciešamiem resursiem, preventīvajām aktivitātēm, lai ierobežotu fiktīvās laulības.

Aktivitāti īsteno Iekšlietu ministrija un biedrība "Patvērums "Drošā māja"".

*Projekts “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) tiek īstenots ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai autora viedokli, un, lai arī kā tiktu izmantota tajā ietvertā informācija, Eiropas Komisija par to neuzņemas nekādu atbildību. Granta līguma Nr.HOME/2013/ISEC/AG/THB/4000005845. #HESTIA_THB

Papildu informācija: Rasa Saliņa, HESTIA sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr. 22026355, rasa.salina@gmail.com

Cilvēks pārdod cilvēku – mūsdienu verdzības forma ir drauds ikvienam

17.05.2015. Latvija kopā ar Lietuvu, Igauniju, Somiju, Slovākiju un Īriju jau kopš šā gada janvāra kopīgi īsteno projektu, lai, izprotot cilvēku tirdzniecības formas un novēršanas iespējas, palīdzētu upuriem un mazinātu jaunus gadījumus. Projekta HESTIA*ietvaros Latvijā šobrīd norit reģionālās diskusijas un praktiskās nodarbības. Vidzemē tās norisinājās Beverīnas novada Kaugura pagasta Mūrmuižā 12. un 13.maijā, pulcējot dažādu jomu speciālistus no Valmieras Bāriņtiesas, Valsts policijas KRP Valmieras iecirkņa, Beverīnas un Rūjienas novadu pašvaldību sociālā dienesta, nodibinājuma "Centrs Valdardze".

Pieredzē dalījās un klātesošos diskusijā un praktiskos uzdevumos iesaistīja biedrības “Patvērums “Drošā māja”” valdes priekšsēdētāja Sandra Zalcmane un viņas kolēģe juriste Gita Miruškina, kā arī biedrības "Par brīvu Vidzemi no cilvēku tirdzniecības" valdes loceklis Arturs Vaišļa. 

Cilvēku tirdzniecības problēma ir aktuāla, arī Vidzemē konstatēti vairāki fiktīvo laulību un piespiedu darba gadījumi. Svarīga ir dažādu institūciju iesaiste un izpratne par problēmu, uz ko arī likts uzsvars HESTIA projektā.

Latvijā cilvēktirdzniecības upuri palīdzību saņem valsts apmaksātas sociālās rehabilitācijas programmas ietvaros, ko administrē Labklājības ministrija. Palīdzību ārkārtas situācijā, kā arī konsultācijas var saņemt katrs, vēršoties biedrībā “Patvērums “Drošā māja”" vai Ārlietu ministrijā.

“Valsts programmas ietvaros katru gadu palīdzību saņem vidēji 24 cilvēki. 2014.gadā “Patvērums “Drošā māja” sociālo rehabilitāciju nodrošināja 38 cilvēkiem. Pērn uz mūsu diennakts Uzticības tālruni saņemti 220 zvani. Šī gada nepilnos piecos mēnešos biedrība saņēmusi 87 lūgumus pēc palīdzības. Tomēr tie ir tikai apzinātie gadījumi. Ir upuri, kuri nesniedz informāciju, jo kautrējas, vaino sevi. Ir gadījumi, kas joprojām nav atklāti, tāpēc svarīga ne tikai dažādu institūciju, bet arī iedzīvotāju iesaistīšanās, jo pat it kā maznozīmīga ziņa var palīdzēt cilvēktirdzniecības upurim,” stāsta S.Zalcmane.

Fotogalerija

“Cilvēku tirdzniecības formas ir dažādas: piespiešana stāties intīmos sakaros, veikt seksu pa telefonu, piespiedu darbs, “narkomūļu” organizēšana – ar draudu un vardarbības metodēm cilvēka ķermenī ievietotas narkotikas, lai tās nogādātu no vienas valsts citā, piespiedu ubagošana, mājkalpotāju ieviešana, par to nemaksājot, un vēl citi veidi. Cilvēks tiek izmantots kā prece. Turklāt upuri visās cilvēku tirdzniecības formās ir abu dzimumu,” skaidroja S.Zalcmane. Plašāks ieskats par problēmu, aktuālā informācija un kampaņas ir apkopotas biedrības mājaslapā.

“Liela daļa upuru, kuri devušies uz ārzemēm strādāt, bet ir tur apkrāpti, par to nevienu neinformē, jo vaino sevi, jūtas atbildīgi ģimenes priekšā, kautrējas. Tāpēc aicinām vērsties pēc palīdzības jebkurā diennakts laikā, zvanot uz mūsu biedrības Uzticības tālruni (+371) 28612120. Palīdzību ārkārtas situācijās sniegs arī Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments: +371 67016364 (darba laikā), +371 26337711 (ārpus darba laika)".

Tuvojas vasara, atvaļinājumu laiks, tāpēc speciālisti aicina parūpēties par savu un tuvinieku drošību pirms katras izceļošanas, jo ārvalstīs esošam iedzīvotājam palīdzības sniegšanas process ir sarežģītāks. “Kļūt par cilvēku tirdzniecības upuri ir drauds jebkuram. Iesakām pirms ceļošanas apdrošināties, atstāt nokopētus pases datus mājās palicējiem, informēt par ceļojuma maršrutu, apmešanās vietām, to kontaktinformāciju, iepriekš izplānot maršrutu, naktsmītnes, dokumentus neturēt makā, kas ir viena no vairāk nozagtajām lietām ceļošanas laikā, pierakstīt uzticības tālruņu un ārkārtas situāciju telefonu numurus. Tāpat svarīgi noskaidrot, kur konkrētajā valstī atrodas Latvijas vēstniecība, ja tāda nav, tad mums kā Eiropas Savienības (ES) valstij palīdzēt varēs jebkura ES dalībvalsts vēstniecība.”

Ieteikumi, brīdinājumi, plānotājs un kontaktinformācija ceļotājam ērtā veidā pieejami mobilā telefona aplikācijā “Ceļo droši”, kas bez maksas ielādējama Ārlietu ministrijas mājaslapā.

“Projekts ilgs divus gadus, izstrādājot arī vienotu terminu un izpratni par jēdzienu “fiktīvās laulības”, kas palīdzēs meklēt risinājumus problēmas novēršanai. Pašlaik reģionālajos semināros noskaidrojam, kādas ir mūsu zināšanas cilvēku tirdzniecības jomā, taps arī pētījums, uz kā pamata tiks sastādīta mācību programma speciālistiem visās projekta dalībvalstīs,” skaidroja Gunta Vīksne, biedrības “Patvērums “Drošā māja”” projektu koordinatore.

*Projekts “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) tiek īstenots ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai autora viedokli, un, lai arī kā tiktu izmantota tajā ietvertā informācija, Eiropas Komisija par to neuzņemas nekādu atbildību. Granta līguma Nr.HOME/2013/ISEC/AG/THB/4000005845. #HESTIA_THB

Informāciju sagatavoja portāls "Valmieras ziņas"/ papildināja Rasa Saliņa, HESTIA sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr. 22026355, rasa.salina@gmail.com

Jomas profesionāļi Beverīnas novadā diskutēs par cilvēku tirdzniecību

12.05.2015. Šā gada 12.-13. maijā Beverīnas novada Kauguru pagasta Mūrmuižā (viesu namā "Pļavu brūtes") notiks HESTIA* apaļā galda diskusija par cilvēktirdzniecības novēršanu, kurā piedalīsies 25 dažādu jomu speciālisti. Aktivitāti īsteno Iekšlietu ministrija un biedrība "Patvērums "Drošā māja"".

12.maijā diskusija paredzēta no plkst. 10:00 - 17:00. Tēmas: Institūciju sadarbības modelis; cilvēku tirdzniecības aktualitātes Latvijā, Eiropā, pasaulē; cilvēku tirdzniecības formas (fiktīvas laulības, darba ekspluatācija); cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšana; darbam ar cilvēku tirdzniecības upuri nepieciešamās zināšanas un prasmes. Savukārt 13.maijā diskusija notiks no plkst. 8:30 - 16:00. Tēmas: Cilvēku tirdzniecības novēršana un apkarošana; cilvēku tirdzniecības formas, to izplatība Latvijā; rehabilitācijas pakalpojumu tīkls, starpinstitucionāli koordinēti atbalsta pakalpojumi cilvēku tirdzniecībā cietušām personām un viņu ģimenēm; rehabilitācijas būtiskie akcenti; Latvijā pirmais Uzticības tālrunis 28612120 cilvēku tirdzniecības novēršanai.

*Projekts “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) tiek īstenots ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai autora viedokli, un, lai arī kā tiktu izmantota tajā ietvertā informācija, Eiropas Komisija par to neuzņemas nekādu atbildību. Granta līguma Nr.HOME/2013/ISEC/AG/THB/4000005845. #HESTIA_THB

Papildu informācija: Rasa Saliņa, HESTIA sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr. 22026355, rasa.salina@gmail.com

Nopietnas problēmas nopietnā diskusijā

11.05.2015. Kādas ir cilvēku tirdzniecības formas, kā tā izplatījusies Latvijā un citur Eiropas Savienībā (ES), kā to novērst – par to 28. un 29. aprīlī Snēpeles viesu namā Mazsālijas diskutēja dažādu jomu speciālisti: pārstāvji no Skrundas novada, Alsungas novada, Engures novada, Aizputes novada, Ventspils pilsētas pašvaldības policijas, Valsts Policijas KRP Liepājas un Saldus iecirkņu kriminālpolicijas nodaļām, Kuldīgas novada Rumbas pagasta, Auces novada, Dundagas novada, Alsungas, Liepājas, Ventspils un Kuldīgas sociālajiem dienestiem, Jelgavas sociālo lietu pārvaldes un krīzes centra "Paspārne". Aktivitāte notika projekta "Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums" (HESTIA)* ietvaros, ko īsteno Iekšlietu ministrija un biedrība "Patvērums „Drošā māja”".

Pamatzināšanas speciālistiem

"Patvērums „Drošā māja”" valdes priekšsēdētāja un viena no diskusijas vadītājām Sandra Zalcmane pastāstīja, ka projekts ilgs divus gadus, Latvijā semināri notiek četros reģionos. „Fiktīvās laulības Latvijā ir aktuāla problēma vairākus gadus. Gribam aplūkot problēmu ne tikai mūsu valstī, bet arī tajās, kurp dodas laulāties mūsu sievietes. Piemēram, projektā iesaistītas organizācijas no Īrijas, kur fiktīvās laulības netiek uzskatītas par cilvēktirdzniecības formu. Rīkojam pētījumus, izstrādājam darba metodiku. Nākamgad pēc tās seminārus turpināsim. Darbinieki, kuri iegūst pamatzināšanas par cilvēku tirdzniecību, tās pilnveidos, lai spētu būt atbildīgi sabiedrības pārstāvji savās darbavietās.” S.Zalcmane slavē, ka Kurzemē grupa strādā ļoti nopietni.

Pieredzē dalījās arī biedrības "Par brīvu Vidzemi no cilvēku tirdzniecības" pārstāvis Arturs Vaišļa un juriste Gita Miruškina, kas "Patvērums "Drošā māja"" klientus pārstāv tiesā.

Jābūt ieinteresētiem

S.Zalcmane pārliecināta, ka tieši sociālie darbinieki visefektīvāk var mazināt cilvēktirdzniecības risku. „Cilvēki, kuri nonākuši grūtībās, visbiežāk meklē šo darbinieku. Uzklausot gadījumus, viņš var izvērtēt riskus. Cilvēks nosauc precīzu valsti un pasaka: „Man ir kredīts, šeit nevaru darbu atrast, došos uz ārzemēm.” Tad var nevis lauzt viņa lēmumu, bet darīt uzmanīgu par dažādiem faktoriem: pārbaudīt, vai cilvēks nodrošinājies ar papildu informāciju, ja kaut kas notiks ne tā, kā plānots. Piemēram, ja sarunāta konkrēta darba vieta, ziņas par darba devēju var pārbaudīt Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) pie Eiropas Darba meklētāju mobilitātes tīkla jeb EURES konsultantiem, kaut paskatīties internetā, kas šajā adresē atrodas.

Fotogalerija

„Būtiska ir sociālā darbinieka profesionalitāte un ieinteresētība, laiks, ko veltīt cilvēkam,” uzsver S.Zalcmane. "Patvērums „Drošā māja"" jau gadiem strādā ar cilvēktirdzniecības upuriem, seko tendencēm. Diskusijas vadītāji atzina, ka šis nelegālais rūpals ir kā dzīvs organisms, kas visu laiku pārveidojas. Kādreiz visvairāk bijis seksuālās cilvēktirdzniecības gadījumu, tagad – fiktīvo laulību. Tā ir nopietna problēma Latvijas sievietēm, bet pamazām par topa preci kļūstot igaunietes, savukārt mūsējiem nākas saskarties ar ekspluatāciju darbavietā.

Fiktīvas laulības – nav tik vienkārši

„Fiktīvo laulību piedāvātāji parasti uzsver, ka process būs viegls, varēs arī izšķirties. Tā nebūt nav. Ja laulība slēgta Eiropas Savienībā un to grib izšķirt Latvijā, šeit jānodzīvo vismaz pusgadu. Ja precības notikušas Pakistānā, Indijā – vismaz gadu,” skaidro G.Miruškina. Viņa uzsvēra, ka latviešu sievietes, kas fiktīvi izgājušas pie vīra, bieži pat nezina, kur tas noticis. Uzturēšanās atļauju kārotāji nesmādē arī garīgi atpalikušu otro pusi. Tad dienestiem jāmeklē gluži kā detektīviem – jāiztaujā, cik ilgi topošā sieva vai vīrs vests no lidostas, kurā pusē bijusi, piemēram, jūra utt.

„Laulību parasti grib šķirt, kad tā sāk traucēt. Vai nu cilvēks grib atkal apprecēties, vai no viņa sāk piedzīt parādus, ko uztaisījis fiktīvais laulātais. Lai arī laulību var izšķirt, parādu tāpat nāksies atdot. Fiktīvais laulātais ieinteresēts tā nodzīvot vismaz piecus gadus, jo tikai pēc tam viņš var saņemt pastāvīgu uzturēšanās atļauju.”

G.Miruškinas pieredzē ir situācija, kad sieviete Latvijā dzīvojusi civillaulībā ar latvieti. Bijis kopīgs bērns, bet vīrietis sievu pārdevis fiktīvās laulībās, lai dzēstu savus parādus Īrijā. Sieviete atgriezusies, dzīvojuši tālāk, piedzimis vēl viens bērns. Viņa to reģistrējusi uz vīrieša vārda. Pēc laika satikusies ar citu, arī no tā piedzimis bērns, kas reģistrēts uz bioloģiskā tēva vārda. Tajā brīdī dzimtsarakstu nodaļā attapušies, ka šī sieviete taču ir laulājusies ar kādu Pakistānas pilsoni, tātad valsts iestādes maldinājusi divas reizes. Bet par to pienākas brīvības atņemšanas sods.

„Dažkārt meitenes neapzinās, kurp dodas. Atnāk un teic, ka brauks uz Franciju. Kad jautāju, uz kuru pilsētu, atbilde ir: „Es taču teicu, ka uz Franciju. Vai tad tā nav pilsēta?” Nākas arī skaidrot: ja gribēsies no fiktīvā vīra aizmukt, nebūs tik viegli pārpeldēt Vidusjūru,” juristei ir dažāda pieredze. Viņa atceras, ka lasījusi Pakistānā noslēgtas laulības apliecības tulkojumu angļu valodā. Tā bijusi kā interesants romāns, kurā uzskaitīts, kā notikusi ceremonija, kā latviešu meitenes pārstāvis teicis jāvārdu, jo viņai nav tiesību runāt. Turklāt ir apliecības, kurās netiek ierakstīts, ka šādu laulību vispār drīkst šķirt.

Parādā pret pašu gribu

G.Miruškina stāsta ierasto vervēšanas shēmu: vervētājs Latvijā piedāvā darbu ārzemēs, nopērk biļeti, izmitina pie laipniem paziņām. Sarunātā darba, protams, nav. Laipnie cilvēki palīdz to meklēt mēnesi, divus – neko nevar atrast. Pa to laiku sieviete pie viņiem dzīvojusi, ēdusi, viņi palīdzējuši nopirkt drēbes. Tad nu izmitinātāji vairs nav tik laipni: „Mēs tevi uzturam, tu mums esi parādā lielu summu. Kad atdosi?” Apzinīgās latvietes pat neiedomājas, ka ar ģimeni nav slēgušas nekādu līgumu, ka izmitinātas pēc viņu uzaicinājuma, tomēr nav gatavas sakravāt mantas un doties projām, negrib būt nepateicīgas. Izmitinātāji pastāsta, ka viņiem ir paziņa, kas gribētu apprecēties, par to samaksājot. Visbiežāk līgavas pirmā reakcija ir noraidoša, bet viņai tiek atgādināts par parādu. Viss beidzas ar laulībām un paverdzināšanu.

Pirms braukt projām

Speciālisti norāda uz lielākajiem riskiem nodarbinātībai ārzemēs, kurus cilvēki parasti neapzinās. Viņi dodas projām, kaut gan svešvalodu zina vāji vai nemaz. Viņi nespēj paši sameklēt darbu, izlasīt līgumu, taču to paraksta. Gadījies, ka latvietes parakstījušas darba līgumu arābu valodā. Solīts labi atalgots darbs viesnīcā, dzīvošana un ēšana turpat. Pēc laika izrādījies, ka viss ir, kā solīts, tikai viesnīca tik dārga, ka meitenes par dzīvi tajā zaudē visu algu. Vēl kāds risks – trūkst informācijas par darba tirgu konkrētajā valstī, par darbinieka tiesībām un pienākumiem. Darbs tiek meklēts apšaubāmās interneta vietnēs vai nepilnīgos sludinājumos. Tiek izmantots komersants, kuram nav NVA licences, kas ļauj iekārtot cilvēkus ārzemēs.

„Tāda ir viņu daba”

Semināra dalībnieki varēja noskatīties latviešu veidotu dokumentālo filmu par Kurzemes meitenēm, kuras Īrijā stājušās fiktīvā laulībā. Tiekoties ar potenciālajiem līgavaiņiem no Pakistānas, žurnālists uzzinājis, ka plaši pazīstamā Guna, kurai 23 gados jau ir seši bērni no dažādiem vīriešiem, tiek saukta par bēbīšu ražošanas mašīnu. Pakistānieši bijuši pārsteigti, kad no viņas un citām Latvijas daiļavām uzzinājuši: pie mums tikko dzimušu bērnu var atdot valstij. Jautāti, kādēļ latvietes tā dara, vīrieši atbildējuši: „Tāda ir latviešu meiteņu daba.” Kas liek mūsu sievietēm tā rīkoties, tiek jautāts filmā. Viņas stāsta, ka ne vienmēr tā ir nauda. Ir arī īsta mīlestība vai rozā brilles. Līgavainis internetā iegalvo, ka mīl, bet pēc pieciem gadiem izmet uz ielas. Tomēr pārsvarā viņas tā rīkojoties, jo Latvijā nespēj atrast darbu, nevar uzturēt bērnus, nejūtas kādam vajadzīgas.

***

Ja ārzemēs gadās neparedzētas problēmas, var zvanīt:

• Latvijas vēstniecību krīzes diennakts tālrunis +37126337711;

• "Patvērums „Drošā māja"" diennakts Uzticības tālrunis 28612120.

*Projekts “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) tiek īstenots ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai autora viedokli, un, lai arī kā tiktu izmantota tajā ietvertā informācija, Eiropas Komisija par to neuzņemas nekādu atbildību. Granta līguma Nr.HOME/2013/ISEC/AG/THB/4000005845. #HESTIA_THB

Informāciju sagatavoja Inguna Spuleniece (laikraksts "Kurzemnieks") un Rasa Saliņa (HESTIA sabiedrisko attiecību konsultante)

Kuldīgas novadā diskutēs par cilvēktirdzniecības mazināšanu

28.04.2015. 28.-29. aprīlī Kuldīgas novada Snēpeles pagasta viesu namā "Mazsālijas" dažādu jomu speciālistiem paredzēta HESTIA* apaļā galda diskusija par cilvēktirdzniecības novēršanu. Šodien, 28.aprīlī, diskusija paredzēta no plkst.10:00 - 21:00, savukārt rīt - no plkst. 8:30 - 16:00. Aktivitāti īsteno Iekšlietu ministrija un biedrība "Patvērums "Drošā māja"".

*Projekts “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) tiek īstenots ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai autora viedokli, un, lai arī kā tiktu izmantota tajā ietvertā informācija, Eiropas Komisija par to neuzņemas nekādu atbildību. Granta līguma Nr.HOME/2013/ISEC/AG/THB/4000005845. #HESTIA_THB

Vairāk informācijas par diskusiju, kā arī par iespēju noorganizēt intervijas, lūdzu griezties: Rasa Saliņa, HESTIA sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr. 22026355, rasa.salina@gmail.com

Ogrē noticis pirmais reģionālais apaļais galds par cilvēku tirdzniecību

20.04.2015. Šā gada 17. un 18.aprīlī Ogresgala pagastā notika HESTIA* apaļā galda diskusija par cilvēktirdzniecības novēršanu reģionos, ko rīkoja Iekšlietu ministrija sadarbībā ar biedrību "Patvērums "Drošā māja"". Diskusijā piedalījās kopumā 26 dažādu jomu speciālisti no Ogres ģimenes atbalsta dienas centra, dienas centra "Saime", kā arī Ogres, Taurupes, Madlienas un Suntažu sociālajiem centriem.

Fotogalerija

Pirmajā dienā dalībniekiem dienas kārtībā bija tādas tēmas kā: institūciju sadarbības modelis; cilvēku tirdzniecības aktualitātes Latvijā, Eiropā, pasaulē; cilvēku tirdzniecības formas, fiktīvās laulības, darba ekspluatācija; cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšana un darbam ar cilvēku tirdzniecības upuri nepieciešamās zināšanas un prasmes.

Savukārt 17.aprīlī klātesošie diskutēja par tēmām: cilvēku tirdzniecības novēršana un apkarošana; cilvēku tirdzniecības formas, to izplatība Latvijā; rehabilitācijas pakalpojumu tīkls, starpinstitucionāli koordinētajiem atbalsta pakalpojumiem cilvēku tirdzniecībā cietušām personām un viņu ģimenēm; Latvijā pirmais Uzticības tālrunis cilvēku tirdzniecības novēršanai.

Nākamā reģionālā apaļā galda diskusija paredzēta 28.-29. aprīlī Kuldīgas novadā.

*Projekts “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) tiek īstenots ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai autora viedokli, un, lai arī kā tiktu izmantota tajā ietvertā informācija, Eiropas Komisija par to neuzņemas nekādu atbildību. Granta līguma Nr.HOME/2013/ISEC/AG/THB/4000005845. #HESTIA_THB

Informāciju sagatavoja: Rasa Saliņa, projekta HESTIA sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr.: 22026355, e-pasts: rasa.salina@gmail.com #HESTIA_THB

Ogresgalā notiks apaļais galds par cilvēktirdzniecības mazināšanu reģionos

16.04.2015. Šodien un rīt - 16. un 17. aprīlī Ogresgalā dažādu jomu speciālistiem notiks HESTIA apaļā galda diskusija par cilvēktirdzniecības novēršanu reģionos, ko rīko Iekšlietu ministrija sadarbībā ar biedrību "Patvērums "Drošā māja"".

Vieta: Viesu nams „Debesu bļoda”, „Brahmaņi”, Ogresgala pagasts, Ogres novads

Laiks: 16.aprīlī no plkst.10-17
Laiks: 17.aprīlī no plkst. 9-16

Tēmas (16.aprīlis):

Institūciju sadarbības modelis. Cilvēku tirdzniecības aktualitātes Latvijā, Eiropā, pasaulē.

Cilvēku tirdzniecības formas. Fiktīvas laulības. Darba ekspluatācija.

Cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšana. Darbam ar cilvēku tirdzniecības upuri nepieciešamās zināšanas un prasmes.

Tēmas (17.aprīlis):

Cilvēku tirdzniecības novēršana un apkarošana. Cilvēku tirdzniecības formas, to izplatība Latvijā.

Rehabilitācijas pakalpojumu tīkls, starpinstitucionāli koordinēti atbalsta pakalpojumi cilvēku tirdzniecībā cietušām personām un viņu ģimenēm.

Latvijā pirmais Uzticības tālrunis cilvēku tirdzniecības novēršanai.

*Projekts “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) tiek īstenots ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai autora viedokli, un, lai arī kā tiktu izmantota tajā ietvertā informācija, Eiropas Komisija par to neuzņemas nekādu atbildību. Granta līguma Nr.HOME/2013/ISEC/AG/THB/4000005845. #HESTIA_THB

Papildu informācija: Rasa Saliņa, HESTIA sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr. 22026355, rasa.salina@gmail.com

HESTIA sanāksmes ietvaros vienojas par terminu „piespiedu laulības” un „forced marriages” izmantošanu cilvēktirdzniecības kontekstā

27.03.2015. Ar mērķi panākt vienotu izpratni par fiktīvo laulību fenomenu un tā tiešo saistību ar cilvēku tirdzniecību, šā gada 19.martā Iekšlietu ministrija un nevalstiskā organizācija „Patvērums „Drošā māja”” projekta HESTIA* ietvaros rīkoja nacionālo apaļā galda sanāksmi, kurā piedalījās 26 pārstāvji no valsts, pašvaldību un nevalstiskā sektora. Tikšanās laikā dalībnieki diskutēja par fiktīvo laulību jēdzienu, tā lietošanu latviešu valodā un angļu valodā, līdzšinējo ekspertu un speciālistu pieredzi, identificētajām problēmām, risinot cilvēktirdzniecības gadījumus ar mērķi noslēgt fiktīvas laulības, kā arī nepieciešamajiem preventīvajiem pasākumiem, lai mazinātu fiktīvo laulību izplatību Latvijā un Eiropas Savienībā.  

Latvijā līdz šim ir zināmi un tiek lietoti vairāki apzīmējumi laulībām, ko noslēdz starp kādas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts pilsoni vai trešās valsts pilsoni, kurš likumīgi pastāvīgi uzturas kādā ES dalībvalstī, un kādu trešās valsts pilsoni, un to vienīgais mērķis ir apiet noteikumus par trešo valstu pilsoņu iebraukšanu un uzturēšanos, un iegūt uzturēšanās atļauju vai pilnvaru dzīvot kādā dalībvalstī, proti - fiktīvas laulības, aprēķina laulības, darījuma laulības, piespiedu laulības. Sanāksmes gaitā dalībnieki vienojās, ka visatbilstošākais apzīmējums šādām laulībām būtu “fiktīvas laulības”, jo Civillikuma izpratnē laulības ir fiktīvas, ja tās noslēgtas bez nolūka izveidot ģimeni.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Terminoloģijas komisijas pārstāve Astrīda Vucāne informēja, ka LZA Terminoloģijas komisija atbalsta terminu “fiktīvas laulības” un tā oficiālu apstiprināšanu, jo Civillikumā attiecībā uz šādām laulībām tiek lietots atslēgvārds „fiktīvs”.

Attiecībā uz fiktīvo laulību noslēgšanu cilvēktirdzniecības nolūkā eksperti ierosināja lietot apzīmējumu “piespiedu laulības”, jo šādā gadījumā eksistē piespiedu elementi - persona tiek maldināta, izmantojot viņas ievainojamības stāvokli, nereti arī fiziski ietekmēta.

Ja personu iesaistīšanai fiktīvās laulībās tiek izmantoti piespiedu līdzekļi (vardarbība, maldināšana, viltus), lietojot fiktīvo laulību jēdzienu angļu valodā, piemērotākais termins būtu “forced marriages”, nevis sarunvalodā lietotais “sham marriages”.

Fotogalerija

Pašvaldību pārstāves no Liepājas, Madonas un Beverīnas novada Trikātas sociālajiem dienestiem sanāksmes dalībniekus informēja par viņu praksē identificētajiem un risinātajiem cilvēktirdzniecības gadījumiem, kad klienti tika izmantoti, lai noslēgtu fiktīvas laulības.

Par līdz šim Latvijā īstenotajām informatīvajām kampaņām un pašreizējām preventīvajām aktivitātēm cilvēku tirdzniecības mazināšanai klātesošos informēja biedrība “Patvērums “Drošā māja””, aicinot sanāksmes dalībniekus arī turpmāk aktīvi sadarboties un veikt skaidrojošo darbu, strādājot ar dažādām mērķa grupām, lai novērstu cilvēku ļaunprātīgu izmantošanu un iesaistīšanu fiktīvajās laulībās. No 2007.gada biedrība sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sniegusi 113 personām, no kurām, 59 bija cietušas tieši no fiktīvām laulībām. 2014.gadā diennakts Uzticības tālruņa cilvēku tirdzniecības mazināšanai 28612120** operatori snieguši 220 konsultācijas – no tām 63 par fiktīvajām laulībām. Šī gada pirmajos divos mēnešos sniegtas 55 konsultācijas, par fiktīvām laulībām – 16.

Nacionālajā apaļā galda sanāksmē piedalījās pārstāvji no Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Valsts policijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts robežsardzes, Rīgas pilsētas Ziemeļu Dzimtsarakstu nodaļas, Rīgas, Liepājas, Madonas un Beverīnas novada pašvaldībām, Rīgas domes Labklājības departamenta, Latvijas Zinātņu akadēmijas, biedrībām „Patvērums „Drošā māja””, „Par brīvu Vidzemi no cilvēku tirdzniecības”, kā arī HESTIA sadarbības partnera - Noziedzības novēršanas un kontroles Eiropas institūta pie Apvienotajām Nācijām (HEUNI) pārstāve.

HESTIA pārstāvji informē, ka šādas nacionālās sanāksmes – ar mērķi definēt un risināt fiktīvo laulību problemātiku - tiek organizētas arī projekta partnervalstīs – Igaunijā, Lietuvā, Īrijā un Slovākijā.

Kopumā projekta ietvaros divu gadu laikā paredzētas dažādas aktivitātes fiktīvo laulību mazināšanai: organizējot likumdevēju, politikas plānotāju un praktiķu diskusijas nacionālā un reģionālā līmenī, katrā valstī tiks sagatavots visaptverošs pētījums par fiktīvo laulību problēmu; izstrādāta mācību metodoloģija un īstenotas apmācības, kurās tiks izglītoti sociālie darbinieki, sociālie pedagogi, izglītības iestāžu darbinieki, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, valsts un pašvaldības policijas darbinieki un nevalstisko organizāciju pārstāvji; īstenotas informatīvās kampaņas un projekta noslēguma konference. Kopumā projekta aktivitāšu laikā sešās Eiropas Savienības (ES) valstīs plānots iesaistīt un uzrunāt vairāk kā 700 tūkstošus sabiedrības pārstāvju.

Projekta HESTIA sadarbības partneri: Iekšlietu ministrija (Latvija), NVO “Patvērums “Drošā māja”” (Latvija), NVO “Mittetulundusühing “Living for Tomorrow”” (Igaunija); NVO “Caritas Lithuania” (Lietuva); Īrijas imigrantu padome (Immigrant Council of Ireland) (Īrija); Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrija(Slovākija); Noziedzības novēršanas un kontroles Eiropas institūts pie Apvienotajām Nācijām (HEUNI) (Somija). Projekta asociētie partneri: Valsts policija (Latvija), Ārlietu ministrija (Latvija), Tieslietu un vienlīdzības ministrija (Īrija).

Projekta HESTIA īstenošana ir uzsākta 2015.gada 1.janvārī un ilgs 24 mēnešus. No 5.-6.februārim Rīgā notika pirmā sanāksme, kurā tikās visu projekta dalībvalstu pārstāvji, lai apspriestu HESTIA turpmāko darbību un plānus. Paredzēts, ka 16.-17.aprīlī Ogrē un 22.-23. aprīlī Aizkrauklē notiks HESTIA reģionālie semināri.

*Projekts “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) tiek īstenots ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai autora viedokli, un, lai arī kā tiktu izmantota tajā ietvertā informācija, Eiropas Komisija par to neuzņemas nekādu atbildību. Granta līguma Nr.HOME/2013/ISEC/AG/THB/4000005845. #HESTIA_THB

**Uzticības tālruņa cilvēktirdzniecības mazināšanai līnija izveidota 2013.gada augustā projekta „Biedrības „Patvērums „Drošā māja”” darbības atbalsta programma cilvēku tirdzniecības mazināšanai Latvijā” ietvaros, ko finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts. 

Informāciju sagatavoja: Rasa Saliņa, projekta HESTIA sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr.: 22026355, e-pasts: rasa.salina@gmail.com

Rīgā notikusi projekta HESTIA dalībvalstu pirmā sanāksme

02.03.2015. Lai apspriestu projekta HESTIA* turpmāko darbību un plānus, šā gada 5.-6.februārī Rīgā notika pirmā sanāksme, kurā tikās visu projekta dalībvalstu pārstāvji - Iekšlietu ministrija (Latvija), NVO “Patvērums “Drošā māja”” (Latvija), NVO “Mittetulundusühing “Living for Tomorrow”” (Igaunija); NVO “Caritas Lithuania” (Lietuva); Īrijas imigrantu padome (Immigrant Council of Ireland) (Īrija); Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrija (Slovākija); Noziedzības novēršanas un kontroles Eiropas institūts pie Apvienotajām Nācijām (HEUNI) (Somija). Projekta asociētie partneri: Valsts policija (Latvija), Ārlietu ministrija (Latvija), Tieslietu un vienlīdzības ministrija (Īrija).

Fotogalerija

Pasākuma mērķis bija iepazīties ar projekta partneriem un to pārstāvēto institūciju un organizāciju darbu projekta jomā; informēt sabiedrību par projektu, ar partneriem pārrunāt projekta īstenošanas gaitu; veikt projekta 2015.gada pirmajā pusē plānoto pasākumu plānošanu; iepazīties ar jautājumiem, kas saistīti ar projekta finansējuma izlietojumu, atskaišu sagatavošanu.

Sanāksmes dalībnieku prezentācijas:

LR Iekšlietu ministrija

NVO “Patvērums “Drošā māja””

NVO “Mittetulundusühing “Living for Tomorrow””

Īrijas imigrantu padome

Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrija

Noziedzības novēršanas un kontroles Eiropas institūts pie Apvienotajām Nācijām (HEUNI)

Valsts policija 

Ārlietu ministrija

Projekta HESTIA īstenošana tika uzsākta 2015.gada 1.janvārī un ilgs 24 mēnešus. Projekta kopējais budžets ir 640 000 eiro.

*Projekts “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) tiek īstenots ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai autora viedokli, un, lai arī kā tiktu izmantota tajā ietvertā informācija, Eiropas Komisija par to neuzņemas nekādu atbildību. Granta līguma Nr.HOME/2013/ISEC/AG/THB/4000005845. #HESTIA_THB

Informāciju sagatavoja: Rasa Saliņa, projekta HESTIA sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr.: 22026355, e-pasts: rasa.salina@gmail.com

Ar Eiropas Komisijas atbalstu Latvijā un piecās ES valstīs tiek uzsākts vērienīgs kopprojekts fiktīvo laulību mazināšanai

Lai risinātu fiktīvo laulību problemātiku Latvijā un Eiropā, Iekšlietu ministrija (IEM) ar Eiropas Komisijas (EK) Iekšlietu Ģenerāldirektorāta finanšu programmas “Noziedzības profilakse un apkarošana” atbalstu uzsākusi projekta HESTIA* īstenošanu, kura aktivitātēs iesaistītas sešu valstu – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Slovākijas un Īrijas valsts un nevalstiskās organizācijas.

Preses konference. Prezidijs (no kreisās): Rasa Saliņa, Dimitrijs Trofimovs, Lāsma Stabiņa, Sandra Zalcmane

INFORMĀCIJAS LAPA PAR PROJEKTU HESTIA

Fotogalerijas: Preses konference un Pirmā HESTIA sanāksme Rīgā

Video: LNT Ziņas  LTV7 Ziņas

Audio: Latvijas Radio 1 "Aktuālais temats"

Projekta ietvaros divu gadu laikā paredzētas dažādas aktivitātes: organizējot likumdevēju, politikas plānotāju un praktiķu diskusijas nacionālā un reģionālā līmenī, katrā valstī tiks sagatavots visaptverošs pētījums par fiktīvo laulību problēmu; izstrādāta mācību metodoloģija un īstenotas apmācības, kurās tiks izglītoti sociālie darbinieki, sociālie pedagogi, izglītības iestāžu darbinieki, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, valsts un pašvaldības policijas darbinieki un nevalstisko organizāciju pārstāvji; īstenotas informatīvās kampaņas un projekta noslēguma konference. Kopumā projekta aktivitāšu laikā sešās Eiropas Savienības (ES) valstīs plānots iesaistīt un uzrunāt vairāk kā 700 tūkstošus sabiedrības pārstāvju.

Dimitrijs Trofimovs, IEM valsts sekretāra vietnieks: “Fiktīvo laulību izmantošana uzturēšanās legalizēšanai ir aktuāla problēma visai ES, tāpēc ir svarīgi meklēt risinājumus šī fenomena mazināšanai visos politikas plānošanas un starpprofesionāļu līmeņos Latvijā un ārvalstīs. Fiktīvās laulības rada ne tikai nekontrolējamu migrāciju, bet arī apdraud ES dalībvalstu iekšējo drošību. Ceram, ka šī projekta rezultāti nebūs “īslaicīgs plāksteris” uz aizvien pieaugošo fiktīvo laulību problēmu, bet nodrošinās saskaņotu un efektīvu ES dalībvalstu rīcību, lai vērstos pret fiktīvajām laulībām un cilvēktirdzniecību fiktīvo laulību nolūkā”.

Lāsma Stabiņa, nacionālais koordinators cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos un projekta HESTIA vadītāja: “Līdz šim fiktīvo laulību problemātika cilvēktirdzniecības aspektā nav pētīta nevienā no ES dalībvalstīm, nav apzināta informācija par fiktīvajās laulībās iesaistītajām personām, par viņu izmantošanu citās cilvēktirdzniecības formās, kā arī nav veikts apkopojums, kādi tiesību akti attiecībā uz šī fenomena ierobežošanu ir citās ES valstīs. Projekta HESTIA aktivitātes – nacionālās un reģionālās diskusijas piecās valstīs, pētījums, speciālistu izglītošana, informatīvās aktivitātes ir vienots pasākumu kopums, kas vērsts uz izpratnes veidošanu un visaptverošas rīcības ES dalībvalstīs ieviešanu, lai novērstu šo cilvēku tirdzniecības veidu”. L.Stabiņa skaidro, ka projekta nosaukums „HESTIA” tulkojumā no sengrieķu reliģijas nozīmē pavarda, ģimenes, mājas dzīves dieviete, kurai bija liela nozīme sociālajā, reliģiskajā un politiskajā dzīvē. Tieši šis prototips tika izvēlēts kā projekta iedvesmas avots un pretmets fiktīvajām laulībām, cilvēktirdzniecībai un citu personu izmantošanai.

Projekta pieteikumu  Iekšlietu ministrija sadarbībā ar biedrību “Patvērums “Drošā māja”” izstrādāja 2013.gadā un pēc iesniegšanas EK izsludinātajā projektu konkursā par cilvēku tirdzniecības novēršanu tas bija viens no 13 projektiem, kurš ieguva EK finansējumu. Kopumā konkursam tika pieteikti 76 projekti.

„Mūsu apkopotā statistika liecina, ka no 2007.gada biedrība sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sniegusi 113 personām, no kurām, 59 bija cietušas tieši no fiktīvām laulībām. No 2010.-2014.gadam biedrības speciālisti ir sagatavojuši iesniegšanai tiesai 27 prasības pieteikumus par laulības atzīšanu par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža, no kurām 9 ir iztiesātas lietas. Vidēji tiesvedības ilgušas 14-16 mēnešus. Pērnajā gadā diennakts Uzticības tālruņa - 28612120 - cilvēku tirdzniecības mazināšanai tālruņa operatori snieguši 220 konsultācijas, no tām 63 reizes bijušas par fiktīvajām laulībām. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji jau preventīvi interesējas, kas ir cilvēku tirdzniecība un kā sevi pasargāt no tās. Joprojām lielu darbu mēs kopā ar sadarbības partneriem ieguldām sabiedrības informēšanā, tai skaitā speciālistu izglītošanā. Mūsu informatīvās kampaņas pēdējos gados atzinību guvušas arī starptautiskā mērogā, tāpēc Latvija var lepoties ar veiksmīgu pieredzi prevences nodrošināšanā un būt par piemēru, dalīties zināšanās ar citām valstīm. Lai preventīvais darbs būtu efektīvs, ir nepieciešams nepārtraukts visu iesaistīto pušu darbs, tāpēc liels gandarījums, ka fiktīvo laulību problemātiku šī projekta ietvaros mums izdosies risināt starptautiskā līmenī, sadarbojoties gan upuru izceslmes valstīm, gan mērķa valstīm,” atzīmē Sandra Zalcmane, NVO “Patvērums “Drošā māja”” vadītāja.

Projekta HESTIA sadarbības partneri: Iekšlietu ministrija (Latvija), NVO “Patvērums “Drošā māja”” (Latvija), NVO “Mittetulundusühing “Living for Tomorrow”” (Igaunija); NVO “Caritas Lithuania” (Lietuva); Īrijas imigrantu padome (Immigrant Council of Ireland) (Īrija); Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrija (Slovākija);Noziedzības novēršanas un kontroles Eiropas institūts pie Apvienotajām Nācijām (HEUNI) (Somija). Projekta asociētie partneri: Valsts policija(Latvija), Ārlietu ministrija (Latvija), Tieslietu un vienlīdzības ministrija (Īrija).

NVO "Caritas Lithuania" (Lietuva) informē, ka 2014.gadā Lietuvā uzsāktas 16 pirmstiesas izmeklēšanas. Par aizdomās turamajiem atzītas 18 personas. Biedrība sniegusi palīdzību 20 cilvēktirdzniecības upuriem. Galvenās cilvēktirdzniecības formas - piespiedu prostitūcija un iesaistīšana kriminālajās aktivitātēs.

Igaunijas NVO “Mittetulundusühing “Living for Tomorrow”” sniegtie dati liecina, ka Igaunijā pērn oficiāli par cilvēktirdzniecības upuriem atzītas 2 personas un iztiesāta viena lieta par fiktīvajām laulībām.

Noziedzības novēršanas un kontroles Eiropas institūts pie Apvienotajām Nācijām (HEUNI) ziņo, ka Somijā ir ļoti maz informācijas par cilvēku tirdzniecību piespiedu laulībās vai fiktīvās laulībās. Trīs no četriem identificētajiem upuriem cietuši no darbaspēka ekspluatācijas.

Slovākijas Republikas Iekšlietu ministrijas sniegtie dati rāda, ka 2014.gadā valstī identificēti 30 cilvēktirdzniecības upuri, no tiem 13 cietuši no seksuālās ekspluatācijas, 9 no fiktīvām laulībām 4 no piespiedu darba, 2 no piespiedu ubagošanas, 1 no iesaistīšanas kriminālās aktivitātēs, 1 no citas cilvēktirdzniecības formas. Attiecībā uz fiktīvajām laulībām Slovākijā vērojama tendence pieaugt šai cilvēktirdzniecības formai: 2011.gadā reģistrēti 2 upuri, 2012.g. - 2 upuri, 2013.g. - 7 upuri, 2014. - 9 upuri. Daudzos fiktīvo laulību gadījumos sievietes tika piespiestas nodarboties ar prostitūciju.

Projekta HESTIA īstenošana ir uzsākta 2015.gada 1.janvārī un ilgs 24 mēnešus. No 5.-6.februārim Rīgā notiek pirmā sanāksme, kurā tiekas visu projekta dalībvalstu pārstāvji, lai apspriestu HESTIA turpmāko darbību un plānus. Projekta kopējais budžets ir 640 000 eiro.

*Projekts “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) tiek īstenots ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai autora viedokli, un, lai arī kā tiktu izmantota tajā ietvertā informācija, Eiropas Komisija par to neuzņemas nekādu atbildību. Granta līguma Nr.HOME/2013/ISEC/AG/THB/4000005845. #HESTIA_THB

Informāciju sagatavoja: Rasa Saliņa, projekta HESTIA sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr.: 22026355, e-pasts: rasa.salina@gmail.com

Preses konferencē informēs par starptautiska projekta fiktīvo laulību mazināšanai HESTIA uzsākšanu

02.02.2015. Šā gada 5.februārī plkst. 12:00 ES mājā, Aspazijas bulvārī 28, 2.stāvā, notiks Iekšlietu ministrijas (IEM) rīkota preses konference, kurā informēs par Latvijā un piecās ES valstīs uzsāktu vērienīgu kopprojektu fiktīvo laulību mazināšanai.

Preses konferencē piedalīsies: IEM valsts sekretāra vietnieks Dimitrijs Trofimovs, nacionālā koordinatore cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos un projekta HESTIA* vadītāja Lāsma Stabiņa, NVO "Patvērums "Drošā māja"" vadītāja Sandra Zalcmane, kā arī ārvalstu partneri.

Kontakti mediju pārstāvjiem: Rasa Saliņa, projekta HESTIA sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr. 22026355, e-pasts rasa.salina@gmail.com

*Projekts “Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums” (HESTIA) tiek īstenots ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai autora viedokli, un, lai arī kā tiktu izmantota tajā ietvertā informācija, Eiropas Komisija par to neuzņemas nekādu atbildību. Granta līguma Nr.HOME/2013/ISEC/AG/THB/4000005845. #HESTIA_THB

HESTIA rezultātu prezentācijas sanāksme, 21.10.

HESTIA preses konference, 21.10.

Multiplikatoru apmācības Siguldā, 17.-18.10.

Multiplikatoru apmācības Bauskā

Multiplikatoru apmācības Liepājā, 2.diena

Multiplikatoru apmācības Liepājā, 1.diena

Multiplikatoru apmācības Rēzeknē

Multiplikatoru izglītošana Siguldā, 2.diena

Multiplikatoru izglītošana Siguldā, 1.diena

HESTIA koordinēšanas sanāksme

HESTIA partneru tikšanās Dublinā, 3.-5.06.

HESTIA diskusija Jēkabpilī

HESTIA diskusija Beverīnas novadā

HESTIA apaļais galds Kuldīgā

HESTIA apaļais galds Ogrē

HESTIA nacionālā apaļā galda sanāksme

HESTIA sanāksme Rīgā, 5.-6.02.

Latvijā un 5 ES valstīs uzsākts projekts HESTIA

Cilvēktirdzniecība. Apturi šo spēli tagad!

Multiplikatoru apmācības Vidzemē

Latgalē izglīto trenerus cilvēku tirdzniecības mazināšanai