Klātesošie, kopumā ap 40 pasākuma dalībniekiem, kopā spēlēja saliedēšanās spēles, gāja pa sajūtu taku, iepazina Ķīnas kultūru un tradīcijas, kā arī nogaršoja dažādu tautu ēdienus un kopīgi vārīja draudzības tēju. Kā stāsta projekta koordinatore Gunta Vīksne, draudzības pasākums paredzēts priekš cilvēkiem, kuri Latvijā ieradušies no valstīm ārpus Eiropas Savienības. “Ķīnieši uz pasākumu ieradās ātrāk. Drīz atnāca kundze no Ukrainas. Viņi visi kopā mācās latviešu valodu, satikās kā draugi, apķēra cits citu, prasīja, kā klājas. Tā viņiem ir tāda drošības sajūta. Tu esi no pavisam tālas zemes, bet vari šeit satikt savus draugus. Latvijas sabiedrība varbūt nav pati atvērtākā, bet pasākumā dažādas tautības iepazīst cita citu, un varbūt vēlāk izveidojas draudzības tīkls,” teic G.Vīksne.
Ar ķīnieti Sjaofengu Džū, kurš kopā ar sievu, septiņgadīgo meitu un četrgadīgo dēlu jau trīs gadus dzīvo Ozolniekos, palīdz saprasties tulce Semija Lianga, kura rudenī ies 11. klasē un labi runā latviski. Sjaofengam Džū, kuram Latvijā nav darba, taču ir savs uzņēmums Ķīnā, Ozolniekos patīk tas, ka šeit ir ļoti mierīgi, salīdzinot ar lielajām pilsētām. Latvijā viņš ar ģimeni ieradās palēnināt savu dzīves ritmu, un ģimene to novērtē. Tāpat Sjaofengu patīk skaistā apkārtne un draudzīgie cilvēki. Tā kā bērni vēl ir mazi un daudz laika atvēlēts mājokļa iekārtošanai, latviešu valodas apguvei viņš pieķēries tikai šogad. Valoda viņam nešķiet grūta, taču Sjaofengu atzīst, ka tās apguvei nepieciešams veltīt vairāk laika.
Savukārt Jelgavā jau ceturto gadu kopā ar ģimeni dzīvo ukrainiete Jekaterina Zborovska, kura pēc izglītības ir žurnāliste. Jelgavā viņa jūtas labi. “Galvenais, ka mierīgi,” noteic Jekaterina. Viņa ir ļoti pateicīga projektam, latviešu valodas skolotājai Dacei un visiem, kas ikdienā palīdz. Latviešu valodu Jekaterina apgūst pusotru mēnesi un atzīst, ka progresam traucē krievu valodas izplatība Latvijā. “Taču Jelgavā jūtamies kā mājās,” stāsta Jekaterina, kuras vaļasprieks ir cepšana. Ar torti pēc ukraiņu receptes viņa cienāja arī pasākuma dalībniekus.
ICI pārstāve Gunita Bērza teic, ka pasākums bija lieliska iespēja iepazīties ar citu kultūru pārstāvjiem, kuri dzīvo mums līdzās, un aicina ikvienu kļūt par centra brīvprātīgo, “lai arī turpmāk kopīgi labos darbos veidotu draudzīgu vidi savā novadā un valstī”.
ICI darbojas kā vienas pieturas aģentūra, nodrošinot informāciju un atbalstu personām, kas Latvijā ieradušās no valstīm ārpus ES, dodot profesionālu atbalstu pakalpojumu sniedzējiem visās Latvijas pašvaldībās, koordinējot pakalpojumu apzināšanu un pieejamību dažādām imigrantu grupām. ICI biroji atrodas Rīgā un četros kontaktpunktos – Kurzemē (Liepājā), Vidzemē (Cēsīs), Latgalē (Daugavpilī), Zemgalē (Jelgavā). ICI kontaktpunkts Jelgavā kalpo par atbalstu tiem ieceļotājiem, kuri par savu dzīvesvietu ir izvēlējušies Zemgali. ICI Zemgale konsultatīvais tālrunis: +371 25719588, e-pasts: ici.jelgava@gmail.com, Peldu iela 7 – 211, Jelgava.
Informācijas centrs imigrantiem tiek īstenots Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Centra darbību nodrošina un attīsta biedrība „Patvērums „Drošā māja”. Granta līgums Nr. PMIF/12/2016/1/1.
Informāciju sagatavoja: Santa Logina, laikraksts "Zemgales Ziņas", un Rasa Saliņa, komunikācijas un sociālo mediju eksperte, tālr. (+371) 22026355, e-pasts: rasa.salina@gmail.com