28.jūlijā sievietes devas kopīgā pārgājienā gar jūru. Šai aktivitātei tika uzrunātas gan iebraucējas, kuras Latvijā uzturas pavisam neilgu laiku kā arī vietējās sabiedrības sievietes. Visbiežāk iebraucējas ir atzinušas, ka ļoti patīk Latvijas daba, klusums un miers, ko vēlas izbaudīt biežāk. Un arī latviešu vidū ir daudz azartisku pārgājienu entuziastu, kuras nevilcinoties izteica vēlmi pievienoties šim pārgājienam.
28.jūlija agrā rītā pulcējāmies Centrālajā stacijā, lai jau pirktu biļetes uz plānoto maršrutu Lilaste – Saulkrasti. Tomēr saprotot, ka mammām līdzi ir arī daži mazāki bērni, kuriem tik garšs posms varētu būt par garu, kopīgi tika nolemts mainīt maršrutu no Saulkrastiem līdz Baltajai kāpai, kuru starpā ir arī Pabažu pietura, ja kāds nespētu noiet tik garu gabalu.
Pirms došanās uz vilcienu visi dalībnieki tika iepazīstināti ar dienas plānu, notika iepazīšanās aktivitāte, lai sarunas vilcienā jau raisītos pavisam viegli.
Vilcienā pavadītais laiks paskrēja sarunās un savstarpējās iepazīšanās aktivitātēs, jo dalībnieču vidū bija dāmas no Latvijas, Tadžikistānas, Afganistānas un Irānas. Kāda no dāmām Latvijā uzturas pavisam neilgu laiku, šobrīd mitinoties patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki”, kāda cita studē RTU, vēl kāda cita uzsākusi savu uzņēmējdarbību Latvijā, un vēl kāda – uzturas Latvijā kopā ar vīru.
Pārgājiena vadītāja sniedza instrukciju par pārgājiena maršrutu, konstatēja, ka dažas sievietes šo pārgājienu ir uztvērušas kā pastaigu un atbraukušas blūzītē un kurpēs. Tika sniegti ieteikumi kā labāk sagatavoties pārgājienam, ko likt mugursomā, kad ziņot par nepieciešamību atpūsties.
Ceļš no stacijas līdz jūrai bija ļoti skaists un izzinošs.
Sievietes bija ļoti ieinteresētas uzzināt par dzīvi šajā pilsētā, dabu. Ejot caur mežu latvietes iepazīstināja ar meža mellenēm, kuras var ēst. Daļa no sievietēm meklēja pēc cimdiem, lai nenosmērētu rokas, savukārt citas par to neuztraucās.
Šis bija ļoti izaicinošs pasākums gan organizatoriem gan pašiem dalībniekiem, jo jāņem vērā katras dalībnieces kultūras atšķirības, kas kādam ir pieņemams un kas nav. Bet viennozīmīgi šāda veida aktivitātes ir vērts plānot arī nākotnē, jo būšana pie dabas ir ļoti vērtīga un nepieciešama. Šīs atmiņas dažām no dalībniecēm, kuras pie jūras bija pirmo reizi – mūžam paliks atmiņā.
Projekts tiek realizēts laikā no 1. marta līdz 15. novembrim, tas līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.
