Soleimi Alvaresa (19) un Hosē Rauls (24) ir dzimuši un auguši Kubā, taču pagājušā gada beigās abi jaunieši, kuri kopā ir trīs gadus, bet pēdējos piecus mēnešus ir vīrs un sieva, savu valsti bija spiesti pamest. Kāpēc? Iemesli tam esot vairāki, taču punktu uz «i» uzlikusi iedzīvotājiem nedraudzīgā valsts iekārta un policijas agresija, ar kuru nācies saskarties arvien biežāk.
Hosē Rauls ir ieguvis izglītību elektronikas nozarē, taču darbu profesijā tā arī nekad nav varējis atrast, jo līdzi allaž «seko» tēva – politiskā bēgļa, kurš tagad dzīvo Francijā – ēna. Tēvs devies labprātīgā trimdā pirms astoņiem gadiem, jo nav vēlējies pakļauties pastāvošajai iekārtai.
«Valsts politika ir ļoti sarežģīta, kubiešiem nav vārda brīvības, un ir daudz cilvēku, kuriem tas nav pieņemams. Personas, kuras iebilst un pretojas, tiek vajātas, tāpēc vai nu tu pakļaujies, samierinies un dari, kā tev liek, vai arī bēdz prom,» stāsta Hosē Rauls.
Soleimi Alvaresa pēc izglītības ir pārtikas tehnoloģe, taču, tāpat kā vīrs, arī izvēlētajā profesijā nekad nav varējusi strādāt. «Tā kā esam precējušies, tad viss, kas skar vīru, skar arī mani. Ja viņš ir valdības «melnajā sarakstā», tad automātiski tur esmu arī es,» stāsta jaunā sieviete. Ik reizi, kad viņa centusies iestāties darbā, notikusi izmeklēšana. Reiz pat uz 48 stundām tikusi pretlikumīgi arestēta.
«Cilvēkiem Kubā nav tiesību izteikties, cilvēktiesības neeksistē.»
Arī Hosē Raulam uz savas ādas nācies izjust Kubas policijas nepielūdzamību. Divas reizes viņš saņēmis pavēsti, ka jāierodas policijas iecirknī, taču bez sīkākiem paskaidrojumiem par iemeslu. «Kubā ir likums – ja tu nestrādā, tad viņiem ir tiesības paturēt tevi apcietinājumā no 2 līdz 4 gadiem. Jo, ja tu nestrādā, tad, viņuprāt, noteikti piedalies kādos nelegālos biznesa darījumos,» stāsta Hosē Rauls. Viņš saņēmis gan draudus, gan ticis arī piekauts, jo atteicās sadarboties.
«Policija mēģināja piespiest vīru strādāt viņu labā un nodot informāciju par cilvēkiem, kuri cenšas pamest Kubu. Tā kā tā bija vienīgā iespēja, kā likumīgi iegūt darbu, tad nolēmām doties prom, jo nevēlamies nodot savus tautiešus,» atklāj Soleimi Alvaresa.
Uz jautājumu, kā tad abi jaunieši izdzīvojuši, ja reiz darbu neviens no viņiem nav varējis atrast, Soleimi Alvaresa paldies saka savai ģimenei, kura jaunajam pārim esot daudz palīdzējusi. «Mūsu ģimene ir ļoti vienota,» saka Soleimi. «2009. gadā nomira mana mamma, kura atstāja man mantojumā māju. Kad man palika 18 gadi, abi ar Hosē Raulu parcēlāmies uz šo māju. Lai nopelnītu iztiku, esmu strādājusi par mājkalpotāju un arī sētnieci.»
Taču mantoto māju pagājušā gada beigās nācies pārdot, jo tika pieņemts liktenīgais lēmums doties prom.
«Māja bija jāpārdod par ļoti lētu naudu, jo bija jāsteidzas – Kubā atrasties jau bija bīstami. Pastāvēja iespēja, ka līdz gada beigām mūs atkal arestētu,» atklāj Soleimi Alvaresa.
«Kubā vieglāk ir pārdot mašīnu nekā māju, neatkarīgi no tā, cik labā stāvoklī māja būtu. Mājai nav vērtības, jo neviens tur nevēlas palikt.»
29. decembrī abi sēdās lidmašīnā, kas no Kubas viņus nogādāja Maskavā. Kāpēc tieši Maskava? Jo Krievija ir viena no retajām valstīm, ar kuru Kubai ir bezvīzu režīms. Pazīstama Maskavā neviena neesot bijis, turklāt abiem šī bija vispār pirmā reize mūžā ārpus Kubas. Ieradušies Krievijas galvaspilsētā, abi apsēdušies lidostā ar cerību ieraudzīt kādu kubieti, jo zinājuši, ka daudzi no Kubas uz Maskavu dodas biznesa darīšanās.
Viņiem paveicās – viens no četriem uzrunātajiem kubiešiem, kuri atlidoja ar to pašu reisu, ieteica īres māju, kurā par 15 dolāriem dienā iespējams apmesties. Sākumā abi dzīvojuši vienā istabā, bet pēc tam ieradušies arīdzan citi cilvēki. Rezultātā Soleimi Alvaresai nācās dzīvot vienā istabā ar vēl 10 vīriešiem, tāpēc viņi pārcēlušies uz citu māju.
No Maskavas Hosē Rauls beidzot sazinājies ar tēvu. «Vai tu esi galīgi traks?! Kāpēc tu esi Maskavā?!» esot bijuši tēva pirmie vārdi, kad uzzinājis, kur dēls atrodas. Taču Hosē Rauls izstāstījis visus pēdējo mēnešu notikumus Kubā, un tēvs nomierinājies.
Visu interviju lasiet ŠEIT<<
Publikācija tapusi projekta “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām” ietvaros. Projektu biedrība "Patvērums "Drošā māja"" īsteno ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalstu. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līgums Nr. PMIF/9/2016/1/03.
Informāciju pārpupublicēja (saskaņojot ar tvnet.lv redakciju): Rasa Saliņa, komunikācijas un sociālo mediju eksperte, tālr. (+371) 22026355, e-pasts: rasa.salina@gmail.com
