2009. gadā Labklājības ministrijas finansējums cilvēktirdzniecības upuru rehabilitācijai bija Ls 27 451, 20. Pērn valsts apmaksātos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņēma desmit cilvēku tirdzniecības upuri, kā arī turpināja 4 cilvēktirdzniecības upuri, kuri rehabilitāciju uzsāka 2008. gadā.
Sandra Zalcmane, NVO Patvērums „Drošā māja” valdes priekšsēdētāja: „ Par situācijas nopietnību cilvēktirdzniecības jomā liecina arī statistika – ASV Valsts Departamenta ziņojumā par cilvēktirdzniecību, kas ir visaptverošākais pētījums par šo problemātiku visā pasaulē, Latvija 2009. gadā ir ierindota 2. (Whitchlist) līmenī jeb līmenī ar īpašas novērošanas statusu. Tas nozīmē, ka mūsu valsts, risinot cilvēktirdzniecības problēmu, nedara visu nepieciešamo. Par spīti šim faktam, varu apgalvot, ka Latvija strādā un arī nākotnē turpinās strādāt pie jautājumiem, kas skar minēto problemātiku. Par nolūku nopietnību liecina arī noslēgtais līgums uz diviem gadiem (iepriekš šāds līgums tika slēgts tikai uz gadu) ar mūsu organizāciju, kas sniedz palīdzību un atbalstu personām, kuras cietušas no cilvēktirdzniecības.
Runājot par plāniem uz 2010. gadu - šobrīd valsts programmas ietvaros ir izveidota darba grupa no visām cilvēktirdzniecības problēmas risināšanā iesaistītajām valsts institūcijām un NVO, kas aktualizē cilvēktirdzniecības problemātiku sabiedrībā. 2010. gadā ir plānotas regulāras tikšanās, kas nākotnē veicinās uzdevumu ātrāku un efektīvāku izpildi, kā arī katras institūcijas lomas apzināšanos un līdzdalību cilvēktirdzniecības problemātikas risināšanā. Līdz šim visbiežākā sadarbība šai jomā notikusi ar Labklājības ministriju kā finansējuma devēju un Valsts policiju kā upurus identificējošu iestādi. Gadījumos, kad upuris ir atradies ārpus Latvijas robežām, veiksmīgi esam sadarbojušies ar Latvijas vēstniecību ārvalstīs darbiniekiem.
Kas attiecas uz Patvērums „Drošā māja” darbību – esam gandarīti, ka biedrībā izveidotā starpprofesionāļu komanda varēs turpināt uzsākto darbību gan sniedzot palīdzību cilvēktirdzniecības upuriem, gan arī veicot preventīvo darbu sniedzot konsultācijas un atbalstu iedzīvotājiem.”
Telefona konsultācijas iespējams saņemt pa telefona Nr. 67898343; izmantojot e-pastu: drosa.maja@apollo.lv, Skype: drosa maja, kā arī tiekoties klātienē ar Patvērums „Drošā māja” speciālistiem.
Pirmie soļi sperti arī starpvalstu sadarbībā. Tā kā ASV savā ziņojumā uzrāda Latvijas vājos punktus cilvēktirdzniecības apkarošanā, un viens no tiem ir speciālistu izglītošana šajā jomā, tad šā gada janvārī ar ASV atbalstu tika organizēta sešu dažādās jomās strādājošo Latvijas profesionāļu pieredzes vizīte uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Latvijas ekspertu vidū bija speciālisti no Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Ārlietu ministrijas, LR Prokuratūras, ASV vēstniecības Latvijā Konsulārās daļas, kā arī no organizācijas Patvērums „Drošā māja”. Vizītes laikā bija iespējams iegūt citas valsts pieredzi darbā ar cilvēktirdzniecības problemātiku un iepazīties ar daudzām ar cilvēktirdzniecības saistītām institūcijām Vašingtonā, Atlantā un Ņujorkā. Kā galveno ieguvumu speciālisti minēja iespēju iepazīt dažādu līmeņu institūciju iespējas cīnīties pret cilvēktirdzniecību, jo īpaši pret piespiedu darba formu. Tāpat daudz praktiskas informācijas 12 dienu laikā tika iegūts diskusijās par minēto tēmu – par to, ko Latvija šajā ziņā varētu pārņemt, ko savā valstī varētu pilnveidot.
Džūdita Gārbere (Judith Garber) ASV vēstniece Latvijā: “Cilvēku tirdzniecība ir globāla problēma, kuras risināšanai nepieciešama visu valstu līdzdalība. Esmu pateicīga, ka sabiedrisko, valdības un izglītības institūciju vadībā šī satraucošā parādība tiek apkarota kā Savienotajās Valstīs, tā Latvijā”.
Cilvēku tirdzniecības galvenais mērķis - personas ekspluatācija, lielākoties, peļņas gūšanas nolūkos. Personas ekspluatācija sevī ietver personas izmantošanu dažādiem nolūkiem. Tiek izdalīti sekojoši cilvēku tirdzniecības veidi: prostitūcija un citas seksuālās ekspluatācijas formas; piespiedu darbs vai pakalpojumi; verdzība; orgānu izņemšana. Cilvēku tirdzniecībai visvairāk pakļautās riska grupas: cilvēki ar zemu izglītību un personas, kurām ir finansiālas problēmas (kredīti, līzingi u.tml.). Riska grupu vidū ir meitenes un jaunas sievietes bez izglītības, bez profesijas un nodarbošanās, vientuļās mātes, bāreņi un bezpajumtnieki, ielas bērni. Tomēr jāatzīmē, ka noteiktam riskam pakļauti ir visi iedzīvotāji, it īpaši tie, kam ir finansiālas grūtības un kuri meklē darbu ārzemēs.