Biedrība
„Patvērums „Drošā māja”” informē, ka noslēdzies projekts „Multidisciplinārā
atbalsta sistēma trešo valstu valstspiederīgajiem”, ko finansēja Eiropas Trešo
valstu valstspiederīgo integrācijas fonds (EIF). Šī projekta mērķis bija
veicināt trešo valstu valstspiederīgo* līdzdalību pilsoniskās sabiedrības
attīstībā un interešu pārstāvībā, attīstīt šīs mērķa grupas latviešu valodas
prasmes un uzlabot sociālos pakalpojumus, tādējādi paaugstinot viņu iespējas
veiksmīgi integrēties Latvijas sabiedrībā. Projekta ietvaros trešo valstu
valstspiederīgajiem bija iespēja bezmaksas izmantot sociālā darbinieka,
jurista, psihologa, kā arī e-konsultanta pakalpojumus, kā arī apgūt latviešu
valodu. Projekta realizācija notika no 2011. gada marta līdz 2011. gada
jūnijam.
Projektā piedāvātos speciālistu pakalpojumus izmantojuši pārstāvji no Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Armēnijas, Indijas.
„Faktiski pēc likumdošanas, personām ar termiņuzturēšanās atļauju Latvijā nav iespējams saņemt sociālā darbinieka konsultāciju. Projekta nodrošinātais sociālais pakalpojums - sociālā darbinieka konsultācijas un atbalsts deva iespēju projekta dalībniekiem saņemt nepieciešamo informāciju un veiksmīgi atrisināt savas problēmas, kas, savukārt, palīdzēja viņu integrācijai Latvijas sabiedrībā.
Galvenie jautājumi, kas man projekta
laikā tika uzdoti - kādos sociālos dienestos var griezties, kādu palīdzību no
tiem var saņemt, vai ar Nodarbinātības valsts aģentūras palīdzību ir iespējams
atrast darbu, vai iespējams mācīties latviešu valodas kursos. Tāpat bija liela
interese par veselības aprūpi – vai ir iespēja reģistrēties pie ģimenes ārsta,
kādus pakalpojumus apmaksā valsts, kā iespējams nokārtot invaliditāti, vai
sarežģītu slimību gadījums ir iespējama medikamentu kompensācija,” Anita Ūdre,
sociālais darbinieks.
Biedrības juristi norāda, ka
„Multidisciplinārā atbalsta sistēma trešo valstu valstspiederīgajiem” ietvaros
tika sniegtas konsultācijas par juridiskajiem jautājumiem, piemēram, pastāvīgās
uzturēšanās atļaujas iegūšana, pilsonības iegūšana; civiltiesiskais aspekts - izīrētāja
un īrnieka attiecības; administratīvais process valsts iestādēs. Tā kā trešo
valstu valstspiederīgie vēlas aktīvi iesaistīties pilsoniskas sabiedrības
aktivitātēs, esot bijusi interese par nevalstisko organizāciju (biedrību)
darbības principiem, finansējuma avotiem un dibināšanas iespējām un kārtību.
Gunta Vīksna, projekta vadītāja:
„Uzskatu, ka projekta mērķi ir sasniegti – projekta mērķa auditorija aktīvi
izmantoja projektā piedāvātās konsultācijas. Tāpat arī 30 personas četrus
mēnešus apguva latviešu valodu – apmeklējot gan speciālus kursus, gan arī
sarunvalodas klubiņu. Liels prieks, ka lielākā daļa tiešām ir sākusi runāt
latviski un, kā paši atzīst – tas ļoti atvieglo viņu ikdienas dzīvi. Protams,
žēl, ka projekta laiks ir tiks īss, jo cilvēki labprāt turpinātu gan izmantot
tik nepieciešamās konsultācijas, gan arī turpināt apgūt un papildināt valodas
prasmes.”
Projekta laikā tika izstrādāta arī speciāla
latviešu sarunvalodas burtnīca, kura būs palīgs trešo valstu
valstspiederīgajiem latviešu valodas lietošanai un sarunvalodas apguvei.
Projekta „Multidisciplinārā
atbalsta sistēma trešo valstu valstspiederīgajiem” īstenošana (granta
līgums Nr. IF/2009/1.1./11) tiek līdzfinansēts 75% no Eiropas trešo valstu
valstspiederīgo integrācijas fonda un 25% no valsts budžeta līdzekļiem.
Projektu
(līdz)finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas
Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas
saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"”.
*Trešo valstu valstspiederīgie ir to valstu, kuras ir ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas, pilsoņi, un kuri legāli uzturas Latvijas teritorijā.