Par projekta "Valoda - ceļš uz integrāciju II" norises gaitu dalās A. Šķenders: "Daļa no grupas prot angļu valodu, tāpēc rodas dažādi jautājumi par vārda Ziemassvētki nozīmi, piemēram, kāpēc Ziemassvētki, nevis Christmas vai Kristus svētki? Izvēršas interesanta saruna par Latvijas vēsturi, reliģiju, to, kā valoda pati atbild uz šo jautājumu. Dalībnieki tiek rosināti ieklausīties vārdos, lai izprastu latviešu kultūrainu. Vārds Ziemassvētki izskan vairākas reizes dažādās intonācijās. Atjautīgākie sadzird, ka vārda pamatā ir ziema un svētki ir saistīti ar ziemu nevis ar kristietību, top skaidrs, ka agrākā svētku nozīme ir saistīta ar dabas norisēm, ziemas iestāšanos u.tml.
Pirmā nodarbība paiet sarunās par Ziemassvētku izcelsmi, tradīcijām Latvijā. Tā kā dažādās valodās ir labi zināma Ziemassvētku dziesma "Zvaniņš skan", iemācījāmies dziesmas vārdus un arī izdevās nodziedāt, arī šī dziesma raisīja sarunu par vārdiem, kuru semantikā īpaši ieklausījāmies.
Nākamajā nodarbībā tiek pārrunāts viss, ko jau zinām, esam apguvuši par Ziemassvētkiem, ar ziemu saistītām parādībām, jēdzieniem. Tā atklājas, kāda informācija un vārdi vēl nav zināmi, kas vēl jāapgūst, lai veiksmīgāk sazinātos dažādās situācijās par ziemas tematiku.
Trešajā nodarbībā, lai veicinātu runātprasmes pilnveidošanos un leksikas paplašināšanos, tiek pievērsta uzmanība Ziemassvētku laikam kā pārdomu laikam, kad tiek izvērtēts, kas ir vērtīgākais mūsu dzīvē. Nodarbībā tiek izmantoti teksti, teksti no humānās pedagoģijas autoru darbiem par ģimeni un mācīšanos kā cilvēces vērtībām. Dalībnieku uzdevums ir izlasīt tekstu, izvērtēt, cik daudz no tā ir saprast un pēc tā veidot stāstījumu. Šī uzdevuma laikā iespējams diagnosticēt, cik dažādas ir dalībnieku spējas stāstīt par lasīto, cik plašs ir vārdu krājums un kā tiek konstruēti teikumi.
Pēc decembra nodarbībām izdevies veikt secinājumus, ka izvēlētie temati ir bijuši aktuāli un to apguve nepieciešama, bet dalībnieku latviešu valodas lietošanas prasmes ir ļoti atšķirīgas, tādēļ nav iespējams izmanot tādus mācību darba plānošanas paņēmienus kā grupu vai pāru darbs. Tomēr šis mācību process ir progresējošs, dalībniekiem ir priekšstats par kultūras, politikas un vēstures norisēm Latvijā. Vismaz šī vide, kurā viņi dzīvo kļūst nedaudz pazīstamāka un saprotamāka".
Nodarbību temati
1. Ziemassvētku un to svinēšana Latvijā.
2. Ziemassvētki, ar ziemu saistītās parādības, jēdzieni.
3. Ziemassvētku laikam kā pārdomu laiks - darbs ar tekstu, stāstījuma veidošana.
Projekta mērķis - nodrošināt latviešu valodas apguvi, veidot izpratni par Latvijas vēsturi un kultūru, veicinot bēgļu un personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss iekļaušanos izglītības sistēmā un darba tirgū.
Projekta realizēšanas laiks ir no 2012.gada septembra līdz 2013.gada maijam. Projekta kopējais budžets ir 13 025 LVL.
Projekta klienti ir bēgļi un personas, kurām piešķirts alternatīvais statuss.
Projekts „Valoda – ceļš uz integrāciju II” īsteno divas latviešu valodas apguves un pilnveidošanas apakšaktivitātes:
Latviešu valodas apmācība. Apmācības notiks 9 mēnešus 2 reizes nedēļā. Papildus 18 nodarbības tiks veltītas, lai sagatavotos valsts valodas prasmes līmeņa pārbaudījumiem A1 vai A2.
Sarunvalodas klubs: nodarbības notiks 9 mēnešus 4 reizes mēnesī. Plānots, ka sarunvalodas kluba nodarbībās tiks izvēlētas tādas tēmas, kas ir interesantas, vajadzīgas un saistošas projekta klientiem, par pamatu ņemot tēmas par Latvijas kultūru un vēsturi.
Projekts „Valoda – ceļš uz integrāciju II” ir 2010.gada EBF programmas projekta „Valoda – ceļš uz integrāciju” secīgs turpinājums.
Informāciju ievietoja:
Alvis Šķenders