 |
 |
 |
 |
Biedrības „Patvērums „Drošā māja”” Sociālā darbiniece Anita Ūdre jau gadu sniedz atbalstu vienai no mazaizsargāto cilvēku grupām – bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu.
A.Ūdre: „Problēmas, ar kurām saskaras bēgļi, ir dažādas, tomēr cieši saistītas viena ar otru. Lielā mērā visas izriet no svarīgākā, kas jaunā valstī ierodoties ir vajadzīgs – valodas zināšanām. Personām, kurām piešķirts bēgļa statuss, ir tiesības saņemt pabalstu valsts valodas apguvei, taču personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, tāda iespēja nav paredzēta – to nosaka Ministru kabineta noteikumi.”*
Ierodoties Latvijā, cilvēks saskaras ar dažādām grūtībām, kuras bēgļi saviem spēkiem atrisināt nespēj, un tas lielākoties ir saistīts ar informācijas trūkumu - nav informācijas par institūcijām, kurās viņiem ir jāvēršas, nav izpratne, kādi un kā aizpildāmi dažādie dokumenti atbalsta saņemšanai. Bēgļiem trūkst izpratnes arī par medicīnas sistēmu un pakalpojumiem, izglītības un nodarbinātības sistēmām. Projekts dod iespēju izprast to, kas bēgļiem Latvijā ir jauns un nezināms.
Biedrība „Patvērums „Drošā māja”” Eiropas Bēgļu fonda (EBF) finansētā projekta „Es palieku Latvijā – II” ietvaros sniedz dažādus pakalpojumus, lai palīdzētu bēgļiem iedzīvoties Latvijā. Valodu barjeras pārvarēšanai tiek nodrošināts tulks. Lai rastu risinājumus dažādām sadzīves problēmām, bēgļiem ir iespēja saņemt dažādu speciālistu konsultācijas.
Lielas grūtības bēgļiem sagādā darba atrašana, jo viņiem nav latviešu valodas zināšanu. Daudziem nav nepieciešamās izglītības vai profesijas, ko nevar apgūt, jo apmācības notiek latviešu valodā. Sadarbībā ar biedrības speciālistiem Valsts nodarbinātības aģentūra ir uzsākusi bēgļu konsultēšanu par darba iegūšanu, tādējādi iedrošinot projekta mērķa grupu izvēlēties sev piemērotu darbu Latvijā.
„Projekta ietvaros 6 mēnešu garumā tiek sniegta arī materiālā palīdzība. Bēgļiem, kam tas nepieciešams, tiek apmaksātas pārtikas pakas, pirmās nepieciešamības saimniecības preces un sadzīves priekšmeti, piemēram, gulta un ledusskapis. Veselības uzlabošanai bēgļiem tiek segti arī medicīnas izdevumi – ārstu konsultācijas, izmeklējumi un ārstēšana. Lai palīdzētu bēgļiem kļūt neatkarīgiem, tiek nodrošinātas prasmju pilnveides programmas, kurās tiek skaidrota medicīnas, izglītības, sociālā un citas sistēmas,” stāsta projekta kurators/atbalsta persona Gunta Vīksne.
Biedrības „Patvērums „Drošā māja”” klients, puisis no Afganistānas, priecājas, ka ir kāds, kas viņam palīdz uzsākt dzīvi Latvijā. „Ar katru projektu „Drošās mājas” sniegtā palīdzība uzlabojas. Tas mani ļoti priecē, jo bez šī atbalsta mēs paši nevarētu atrisināt savas problēmas. Mēs nezinātu kurp doties, nezinātu savas tiesības. Kad beigsies projekts, es vairs nezināšu kurp iet. Vislielākās grūtības būs ar formalitātēm, jo mana latviešu valoda vēl nav tik laba.”
*Uzziņai: 12.01.2010. MK noteikumi Nr.23 "Noteikumi par pabalstu bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss", 2.2. punkts - bēglim no septiņu gadu vecuma piešķir pabalstu valsts valodas apguvei. Pabalstu nosaka apmērā, kas sedz valsts valodas mācību faktiskās izmaksas, bet ne vairāk kā 35 latus mēnesī.