Šogad "Patvērums "Drošā māja"” rehabilitāciju varēs saņemt septiņi cilvēktirdzniecības upuri

Kā informē organizācijas pārstāve Rasa Saliņa, ar Labklājības ministriju (LM) noslēgts līgums 22 680 latu apmērā šī pakalpojuma sniegšanai, savukārt cena par vienas personas sociālo rehabilitāciju vienā dienā ir 18 lati.

LM apmaksās pakalpojumu septiņiem upuriem, ja viņu rehabilitācijas laiks būs 180 dienas. Ja šis rehabilitācijas laiks būs īsāks, tad palīdzību varēs attiecīgi saņemt vairāk cilvēktirdzniecības upuru.

Salīdzinoši pērn LM finansējums cilvēktirdzniecības upuru rehabilitācijai bija 27 451, 20 latu apmērā. Pērn valsts apmaksātos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņēma desmit cilvēku tirdzniecības upuri, kā arī kursu turpināja četri cilvēktirdzniecības upuri, kuri rehabilitāciju uzsāka 2008.gadā.

Biedrības valdes priekšsēdētāja Sandra Zalcmane stāsta, ka tāpat jau ir izveidota darba grupa no visām cilvēktirdzniecības problēmas risināšanā iesaistītajām valsts institūcijām un NVO, kas aktualizē cilvēktirdzniecības problemātiku sabiedrībā. Tāpēc 2010.gadā ir plānotas regulāras tikšanās, kas nākotnē veicinās uzdevumu ātrāku un efektīvāku izpildi, kā arī katras institūcijas lomas apzināšanos un līdzdalību cilvēktirdzniecības problemātikas risināšanā.

Līdz šim visbiežākā sadarbība biedrībai šai jomā notikusi ar LM kā finansējuma devēju un Valsts policiju kā upurus identificējošu iestādi. Gadījumos, kad upuris ir atradies ārpus Latvijas robežām, veiksmīga sadarbība notikusi ar Latvijas vēstniecībām ārvalstīs. Tāpēc biedrība ir gandarīta, ka izveidotā starpprofesionāļu komanda varēs turpināt uzsākto darbību, gan sniedzot palīdzību cilvēktirdzniecības upuriem, gan arī veicot preventīvo darbu sniedzot konsultācijas un atbalstu iedzīvotājiem.

Zalcmane uzsver, ka situācija cilvēktirdzniecības jomā ir nopietna problēma. To apliecina arī statistika. Tā ASV Valsts Departamenta ziņojumā par cilvēktirdzniecību, kas ir visaptverošākais pētījums par šo problemātiku visā pasaulē, Latvija 2009.gadā ir ierindota 2.līmenī jeb līmenī ar īpašas novērošanas statusu. Tas nozīmē, ka mūsu valsts, risinot cilvēktirdzniecības problēmu, nedara visu nepieciešamo.

Tomēr Zalcmane apgalvo, ka Latvija strādā un arī nākotnē turpinās strādāt pie jautājumiem, kas skar minēto problemātiku.

Piemēram, pirmie soļi sperti arī starpvalstu sadarbībā, jo šā gada janvārī ar ASV atbalstu tika organizēta sešu dažādās jomās strādājošo Latvijas profesionāļu pieredzes vizīte uz ASV. Vizītes laikā bija iespējams iegūt citas valsts pieredzi darbā ar cilvēktirdzniecības problemātiku un iepazīties ar daudzām ar cilvēktirdzniecības saistītām institūcijām Vašingtonā, Atlantā un Ņujorkā. Kā galveno ieguvumu speciālisti minēja iespēju iepazīt dažādu līmeņu institūciju iespējas cīnīties pret cilvēktirdzniecību, jo īpaši pret piespiedu darba formu. Tāpat daudz praktiskas informācijas 12 dienu laikā tika iegūts diskusijās par minēto tēmu – par to, ko Latvija šajā ziņā varētu pārņemt, ko savā valstī varētu pilnveidot.

Cilvēku tirdzniecības galvenais mērķis ir personas ekspluatācija, lielākoties, peļņas gūšanas nolūkos. Personas ekspluatācija sevī ietver personas izmantošanu dažādiem nolūkiem. Tiek izdalīti sekojoši cilvēku tirdzniecības veidi: prostitūcija un citas seksuālās ekspluatācijas formas, piespiedu darbs vai pakalpojumi, verdzība, orgānu izņemšana.

Cilvēku tirdzniecībai visvairāk pakļautās riska grupas: cilvēki ar zemu izglītību un personas, kurām ir finansiālas problēmas. Riska grupu vidū ir meitenes un jaunas sievietes bez izglītības, bez profesijas un nodarbošanās, vientuļās mātes, bāreņi un bezpajumtnieki, ielas bērni. Tomēr jāatzīmē, ka noteiktam riskam pakļauti ir visi iedzīvotāji, it īpaši tie, kuriem ir finansiālas grūtības un kuri meklē darbu ārzemēs.  
Pēc Zalcmanes domām, patlaban cilvēku tirdzneicības upuru skaitam ir tendence pieaugt. Ņemot vērā ekonomisko krīzi Latvijā, viena no dominējošajām vervēšanas metodēm ir piedāvāt fiktīvās laulības ar ārzemniekiem. Lielākoties vervēšana notiek interneta vidē.  
Biedrība "Patvērums "Drošā māja"" cilvēku tirdzniecības upuriem piedāvā drošu mājokli kā rehabilitācijas vietu uz visu pakalpojuma laiku vai uz laiku, ko izvēlas klients, ja tas viņam ir nepieciešams. Gadījumā, ja ir nepieciešama drošās patvēruma vietas maiņa, to ir iespējams izdarīt, jo biedrība ir noslēgusi sadarbības līgumus ar vairākām citām institūcijām.

Sociālās rehabilitācijas laikā tiek piesaistīta starpprofesionāļu komanda un vajadzības gadījumā arī citi speciālisti.