APSAP lektores Ramona Liepiņas vadībā tika apzināti ziemas saulgrieži, vasaras saulgrieži, rudens un pavasara saulgrieži. Turpinājumā iebraucējiem tika stāstīts arī par Latvijā tik svarīgo ziemu un ziemas priekiem, kā arī Meteņiem – svētkiem, ar kuriem tradicionāli iesākas latviešu, kā arī - plašākā mērogā – seno indoeiropeisko tautu gads. Klātesošajiem tika skaidrots, ka Meteņus svin, spēlējot mūziku un dejojot. Viens no galvenajiem Meteņu cienastiem – pīrāgi. Neizpalika arī stāsti par ķekatām, budēļiem un šajās paražās izmantoto masku nozīmi. Vakara turpinājumā iebraucēji tika iepazīstināti ar dažādiem mūsdienu svētkiem, kas tiek svinēti Latvijā. Piemēram, ar 8. martu jeb Sieviešu dienu, tāpat arī ar 21. Martu jeb pavasara saulgriežiem. Visiem sanākušajiem šķita interesanti, ka latvieši savus svētkus mēdz svinēt gan saskaņā ar pirmskristietības tradīcijām, gan saskaņā ar baznīcas interpretāciju.
Tika pārrunātas Lieldienu tradīcija: olu krāsošana ar sīpolu mizām, spēles ar olām, olu ripināšana, olu ēšana ar sāli, lai nemelotu. Šūpošanās, lai nekostu odi. Un arī Lieldienu zaķa īpašības: tas, kā Zaķis bērniem atnes saldumus un šokolādes olas.
Turpinājumā saruna izvērsās par pavasara iestāšanos, kopā ar to atnākošajām talkām, apkārtnes sakārtošanu un Darba svētku svinēšanu. Sekoja informācija par 4. Maiju, Latvijas Neatkarības,dienu, kā arī 8. maiju – Otrā pasaules kara beigu dienas atceri. Tad Ramona Staprautiskās aizsardzības personas iepazīstināja ar latvietim tik svarīgajiem vasaras saulgriežiem – senā gada gada pašu viduci, kā arī faktu, ka latviešu mīļākie svētki ir Līgo vakars un Jāņi. Garām nepaslīdēja nepamanīti latviešu personvārdi, kas saistīti ar vasaras vidus godiem, proti senais meiteņeu vārds – Līga, bet zēnu – Jānis. Ramona skaidroja, ka Līgo un Jāņus latvieši cenšas svinēt pie dabas. Neatņemama svētku sastāvdaļa ir ugunskuri, dejas un, protams, vainagu pīšana– meitenēm no ziediem, zēniem no ozollapām. Ar vainagiem tiek praktizētas vairākas pagāniskas aktivitātes - tie tiek mesti koku zaros – tā pareģojot, kura meita vai puisis drīzumā apprecēsies. Tradicionālais ēdiens: apaļš siers ar ķimenēm.
Lekcijas par latviešu pasaulskatījumu izskaņā tika apcerēti rudens saulgrieži jeb Miķeļdiena, kad visai ražai jābūt novāktai, un sākas veļu, zemliku jeb dievaiņu laiks. Saistībā ar šo noslēpumaino laiku Ramona iepazīstināja sanākušos ar latviešu mīlestību uz kapu kultūru: sveču degšanu un mirušo pieminēšanu. Veļu laika beigas iezīmējas 10. novembrī – Mārtiņdienā, bet tai jau drīzi seko latviešiem svarīgais 11. Novembris – Lāčplēša diena, kā arī 18. novembris – Latvijas valsts pasludināšana.
Pēc lekcijas par latviešu pasaulskatījumu un nozīmīgākajiem vēsturiskajiem pieturpunktiem vakars turpinājās ar radošajām darbnīcām, kur ikkatrs dalību ņemošais varēja radoši izpaust savus talantus!
Projekts “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” tiek īstenots ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalstu un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma nr. PMIF/9/2020/3/02/