21. martā Liepājas Raiņa 6. vidusskolas 10. klases vēstures un sociālo zinību stunda aizritēja citā gaisotnē nekā parasti. Tā kā skolēni šobrīd apgūst tēmu par bēgļiem un diskrimināciju, tad uz nodarbību bija pieaicināta Informācijas centra iebraucējiem reģionālā kontaktpunkta "Kurzeme" Liepājā vadītāja Līga Krēsliņa.
Šobrīd jauniešiem ir ļoti svarīgi spēt atšķirt patiesās ziņas no viltus ziņām, apzināties īstenību un savu lomu tajā. Informācijas centrs ir viens no resursiem, kurš var līdzēt to saprast, jo ikdienā ICI ir vieni no pirmajiem profesionāļiem, kuri sniedz atbalstu gan bēgļiem, gan citiem iebraucējiem no trešajām (t. i. ne-Eiropas Savienības) valstīm.
Kontaktpunkta vadītāja Līga pastāstīja par ICI darbību Latvijā un Liepājā: par situāciju ar iebraucējiem, par to, kādus pakalpojumus sniedzam, uz kādiem jautājumiem esam atbildējuši un kādas situācijas esam risinājuši.
Klausītāji interesējās, kāpēc kopš 2017. gada ir strauji pieaudzis patvēruma meklētāju skaits Latvijā. Jaunieši bija pārsteigti, ka arī ikviens no viņiem var kļūt par imigrantu, pat tad, ja tikai dodas studēt uz citu pilsētu. Runājot par iebraucējiem, nevar nepieminēt kultūru atšķirības un diskrimināciju. Jaunieši dalījās savā pieredzē, kā paši saskārušies ar diskrimināciju.
Praktiskajā uzdevumā tika demonstrētas dažādu cilvēku fotogrāfijas, un Līga jauniešiem lūdza izteikt pirmo iespaidu. Par dažiem no fotoattēlos redzamajiem cilvēkiem, uzzinot, kas viņi patiesībā ir, telpā iestājās klusums. Tādējādi kopīgiem spēkiem radās secinājums, ka nevar par cilvēku spriest tikai pēc izskata, un uzlikt viņam zīmogu, tikai tāpēc, ka viņš, piemēram, ir tetovējies, vai izskatās pēc arāba nacionālajā tērpā. Kāds, kurš izskatās pēc hipija, var būt visnotaļ nopietnas profesijas pārstāvis.
Noslēdzošais jautājums bija par bēgļiem. Šis noteikti ir brīdis, kad par šo jautājumu var runāt ar reāliem piemēriem. Tieši tāpēc uz tikšanos bija ieradušās arī divas ģimenes no Ukrainas, kuras Liepājā ir nokļuvušas, bēgot no kara Ukrainā. Abas ģimenes izstāstīja savus stāstus, par to, kurš bijis tas brīdis, kad pieņēmuši lēmumu bēgt, par to, ko bija visgrūtāk atstāt, kāpēc izšķīrušies par šādu soli, un vai viņi šeit ir uz palikšanu vai tomēr cer atgriezties mājās. Abas ģimenes uzsvēra to, ka vislielākās bailes bija par bērniem.
Jauniešiem bija iespēja uzdot jautājumus. Kāpēc tieši Liepāja? Cik ilgi jau viņi ir Liepājā? Cik ilgu laiku pavadīja ceļā uz Liepāju? Jautāja par bailēm un par to, vai mūsu ziņās atspoguļotais sakrīt ar īstenību. Par to, kā šobrīd jūtas tie, kuri palika Ukrainā, un vai vispār ir iespēja ar viņiem sazināties. Jaunieši arī pajautāja, vai viņi jebkādā veidā var palīdzēt.
Savukārt viņus aizkustināja stāsti par sprādzieniem blakus mājām, par slēpšanos pagrabos, par to, ka cilvēki ir gatavi atteikties no ēdiena, ko dod Krievija, kad pašiem ēdiena vairs nav, lai tikai paliktu uzticīgi savai valstij un tautai.
Noslēgumā viesi atzina, ka ir ļoti aizkustinoši redzēt to, kā pasaule ir sadevusies rokās, lai viņiem palīdzētu. Ar asarām acīs ukraiņi teica lielu paldies ikvienam, kurš viņiem palīdz šeit, Liepājā.
Informācijas centra iebraucējiem darbību Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros nodrošina un attīsta NVO „Patvērums„Drošā māja””. Centru līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līgums Nr. PMIF/12/2020/3/01/