Sandra Zalcmane, projekta vadītāja: “Pēc uzturēšanās atļaujas saņemšanas, kas dod legālu iespēju Latvijā uzturēties bēglim un alternatīvo statusu ieguvušai personai, šie cilvēki saskaras ar virkni problēmu, kas izriet gan no paša, gan no sabiedrības kopumā: kultūras atšķirības, pārmērīga emocionalitāte, kas saistīta ar jaunas situācijas pieņemšanu, gatavība un motivācija mainīt situāciju, bet neprasme to izdarīt. Kā svarīgs integrācijas aspekts ir latviešu valoda - tāpēc šobrīd notiekošās valodas apmācības kalpo par svarīgu stimulu aktīvākas sociālās dzīves veicināšanai. Projekta ietvaros notiekošās latviešu valodas nodarbības tiek veidotas kā sintēze starp teorētiskām apmācību metodēm un praktisku, izzinošu pasākumu apmeklējumiem.”
“Lai projekta mērķa auditorija varētu uzsākt darba meklējumus un konkurēt darba tirgū, tiem ir jāzina latviešu valoda – līdz ar to viņi ir motivēti mācīties, neskatoties uz to, ka lielākajai daļai nav nevienas starpniekvalodas, jo ne visi pārvalda angļu vai krievu valodu. Tas, protams, mācību procesu padara daudz sarežģītāku, kā arī uzliek papildus slodzi apmācāmajam. Ir jūtama arī atšķirība mācīšanās prasmēs, jo ne visi savā dzimtenē ir mācījušies skolā, un bieži vien ir jāsāk ar elementārām pamatlietām – kā turēt pildspalvu, skaidrot, kas ir virsraksts, jautājuma zīme un tml. Tā kā klienti ir ļoti ieinteresēti sasniegt rezultātu – apvienojot spēkus un atbalstot vienam otru, esam ceļā uz mērķi!” atzīmē latviešu valodas skolotāja Liene Valdmane.
Viņa arī norāda, ka projekta īstenošanas laikā klientiem ir iespēja ne tikai apgūt valodu prasmes draudzīgā un labvēlīgā gaisotnē, bet arī satikt cilvēkus, kuriem ir līdzīga pieredze, iegūt plašākas zināšanas jautājumos, kas saistīti ar Latvijas tradīcijām, vēsturi u.c..
Paralēli latviešu valodas nodarbībām mērķa auditorijai tiek nodrošināts arī sociālais atbalsts, materiālā un medicīniskā palīdzība, praktiskā palīdzība mājokļa un citu juridisko jautājumu risināšanā. Sekmīgai bēgļu integrācijas nodrošināšanai projekta ietvaros paredzēts arī organizēt profesionālos kvalifikācijas kursus un nodrošināt prakses vietas.
Pēc Pilsonības un migrācijas pārvaldes oficiālajiem datiem pērn patvērumu Latvijā lūgušas 185 personas, no tām bēgļa statuss piešķirts 14 cilvēkiem un 22 cilvēki ieguvuši alternatīvo statusu.
Kopumā no 1998.gada līdz 2013.gadam bēgļa un alternatīvo statusu saņēmušo skaits ir 166 cilvēki.
Projekts „Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem” ir iepriekšējo gadu 8 projektu „NVO atbalsta sistēma patvēruma meklētājiem un bēgļiem”, „Es palieku Latvijā!”, „Es palieku Latvijā II”, „Valoda – ceļš uz integrāciju”, „Latvija – manas mājas”, „Valoda – ceļš uz integrāciju II” „Mājoklis”, „Profesionālo iemaņu paaugstināšana nodarbinātības veicināšanai patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu” turpinājums, nodrošinot pēctecību projektos uzsāktajām aktivitātēm ar konkrēto mērķa grupu.
Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība.
Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".
Informāciju publicēja:
Rasa Saliņa, sabiedrisko attiecību konsultante
(+371) 22026355, rasa.salina@gmail.com